Skolotāju profesionālā tālākizglītība Čehijā: Mērķi, iespējas, rezultāti

1. Skolotāju profesionālā tālākizglītība Čehijā: Mērķi, iespējas, rezultāti

2. Pāgātnes mantojums – situācija pirms 1989.gada • Sešpadsmit reformas gadi • Cerības un centieni – stratēģijas un to izpildītāji

3. Valsts skolu sistēmas 200 gadi • Pagātnes mantojums – situācija pirms 1989.gada • Skolotājs ir valsts ierēdnis un kalpo vadībai • Visiem bērniem ir jāapmeklē skolu, neskatoties uz tās kvalitāti • Daudz atcerēties ir kompetences pazīme, lai vadītu cilvēkus vai ieņemtu amatu (armija un nodokļu inspektori • Rūpes par jauniešu izglītību ir valsts pienākums • Attapīgākos pilsoņus ātri izvēlas valsts dienestiem, lēnākie ir nolemti fiziskam darbam

4. Četrdesmit komunisma gadi : 1948-1989 • Pagātnes mantojums – situācija pirms 1989. gada • Nepatikas pret skolu palielināšanās iedzīvotāju vidū • Skolotāja profesijas sociālā prestiža pazemināšanās • Informācijas, ko prasa no skolēniem, palielināšanās • Sastingums pedagoģijā un mācību metožu jomā • Skolotāja profesionālās autonomijas zudums • Radīts šaurs zinātniskās un kultūras elites loks

5. Sabiedrības kustības uzlabošanās • Sešpadsmit reformas gadi • Liela ārvalstu palīdzība: Dž. Soross, WHO, Philip Morris, Lielbritānijas padome • Izglītības ministrijas kūtrums un satraukums • 2004.gada Izglītības ministrijas reforma

6. Pirmais neapmierināto skolotāju vilnis meklē līdzīgi domājošos • Sabiedrības kustības uzlabošanās • Atsevišķi skolotāji pilnveido savu darbību klasē un aicina kolēģus: Aktīvās mācīšanas draugi/The Friends of Engaged Teaching / nacionālie semināri kopš 1992.gada • Atsevišķi skolotāji un nelielas grupas meklē savstarpēju atbalstu, lai risinātu ikdienas problēmas, vajadzības, šaubas: Skolotāju Vēstnesis kopš 1994.gada • Atsevišķas skolas dodas ārzemju pieredzes braucienos. • Atsevišķi angļu valodas skolotāji izmanto angļu valodas kā otrās valodas un svešvalodas mācību metodes

7. Liela ārvalstu palīdzība: Dž. Soross, WHO, Phillip Morris, Lielbritānijas padome • Dž. Sorosa Atvērtās sabiedrības programmas demokrātijai un domāšanas attīstīšanai • Pasaules veselības organizācija par veselīgām skolām un veselīgu mācīšanos (Veselību veicinošas skolas) • Phillip Morris finansējums socio- un psihoterapijas projektiem skolotājiem un skolēniem • Lielbritānijas padome izglīto angļu valodas skolotājus

8. Izglītības ministrija-kūtrums un satraukums • „Mūsu izglītības sistēma tradicionāli ir laba, cilvēki ir apmierināti.” • Pirms komunisma krišanas skolotāji regulāri klausījās uzaicinātajos vieslektoros, pārrunāja problēmas priekšmetu grupās • Dominējošais viedoklis lēmumu pieņēmēju vidū līdz 2004.gadam: 2004: Dodiet skolotājiem stingrus noteikumus un detalizētas mācību priekšmetu programmas • Sistēmā, kurā skolotājiem ir nepietiekošs atalgojums, algu pielikums nav atkarīgs no skolotāja meistarības vai tālākizglītības • Valsts “Pedagoģiskās izglītības centri” tīklojuma izzušana līdz ar skolu reformas sākumu (2004)

9. Izglītības ministrijas 2004.gada reforma • Progresīvistu lobijs pret konservatīvo lobiju • Pēc divpadsmit gadu centieniem tika uzaicināti eksperti, lai veidotu reālu izglītības politiku – 1998. gads • Oficiālo Izglītības politikas balto grāmatu valdība ignorēja • Dominējoša “makrosistēmas viedokļa” tendencence kavē centienus pārveidot politiku reālā stratēģijā, kas būtu vairāk nekā tikai likumu pieņemšana • Konservatīvie uzsāka nacionālo eksāmenu sistēmu, kas nebija saskaņota ar mācību programmas izmaiņām

10. Kas nepieciešams, lai skolas sāktu izglītoties? • Skolotāja lēmums • Direktora lēmums • Spiediens “no augšas”– izglītības padome, dibinātāji, utt. • Spiediens “no augšas”– valsts: izglītības programmas reforma • (Skolēnu trūkums – pasūtītāji)

11. Strādājošo skolotāju pašcieņa un profesijas prestižs • Ilgstošs autonomijas trūkums mācīšanā, balstīšanās uz mācību grāmatu • Pārmaiņas priekšmeta saturā – jauni atklājumi • Pārmaiņas skolēnu uzvedībā, vērtībās, dzīves stilā • Sadarbība ar ģimeni

12. Strādājošo skolotāju tālākizglītības vajadzības • Atsevišķi skolotāji stāsta, ka viņi izvēlas tālākizglītību, jo viņiem: • Jātiek galā ar klases situācijām un skolēnu sliktu uzvedību • Jāatrod veids, ka taisnīgāk skolēnus novērtēt • Jāpalīdz mazāk zinošiem skolēniem • Jāpalīdz skolēniem ar dažādām problēmām

13. Skolu izglītošanās vajadzības • Skolas, parasti pēc direktore lēmuma, pašas izvēlas tālākizglītību • Lai sāktu pārmaiņas skolā: lai ieviestu jaunas metodes un skolotājs tuvinātos skolēniem- progresīvi domājošu skolotāju sūta uz kursiem • Lai aktivizētu skolotājus un ieviestu jaunas stratēģijas labāku sasniegumu vārdā – uz skolu uzaicina pasniedzēju, kas darbojas ar visu skolotāju kolektīvu • Lai palīdzētu tiem skolotājiem, kuri izrāda pretestību- aizsūta viņus uz LRKD vai līdzīgiem kursiem • Lai atrisinātu problēmu vai ieviestu jaunu pieeju – skolas direktors novada lekciju vai semināru visam skolotāju kolektīvam

14. Kāda skolotāju tālākizglītība un kur? • Ilgtermiņa, skolotāju izglītības iestādes • Skolotāji tiek sūtīti uz pedagoģiskajām fakultātēm kvalifikācijas iegūšanai • Skolotāji tiek sūtīti uz noteiktu prasmju attīstīšanas kursiem uz pedagoģiskajām fakultātēm vai NVO treneru vadītajiem kursiem • Skolotāji tiek sūtīti uz visaptverošām NVO realizētām programmām, lai pilnveidotu savas mācību metodes, piem., LRKD, SpS • NVO treneri, kas īsteno ilgtermiņa programmas tiek uzaicināti uz skolu • Valsts pedagoģisko centru vai NVO organizētā skolu koordinatoru izglītošana par izglītības reformu

15. Kāda skolotāju tālākizglītība un kur? • Īstermiņa, atsevišķi izglītotāji • Skolas direktora vai kolēģu organizēti semināri • Uzaicinātu ekspertu (pētnieki, universitāšu docētāji, pazīstami cilvēki, semināru vadītāji noteiktu prasmju attīstīšanai) organizētas diskusijas vai lekcijas • Skolotāja apmeklē progresīvu skolu • Viss skolotāju kolektīvs apmeklē progresīvu skolu

16. Kādi ir skolotāju tālākizglītības šķēršļi- kā tos pārvarēt? • Ārējie šķēršļi • Laika trūkums • Profesionālo un sociālo prasību trūkums • Naudas trūkums • Konservatīvi noskaņoto kolēģu un administrācijas negatīva nostāja • Ģimenes atbalsta trūkums • Skolu sistēmas tradīcijas

17. Kādi ir skolotāju tālākizglītības šķēršļi- kā tos pārvarēt? • Subjektīvie – iekšējie šķēršļi • Izdomas un drosmes trūkums • Svešvalodu nezināšana • Izglītības trūkums - abstrakcija un pielietojums • Zems pašvērtējums • Profesionālas līdzīgi domājošo grupas trūkums • Dzimtās valodas prasmes zems līmenis

18. Kur mēs pašlaik atrodamies? • Lielais vairums neizlēmīgo sāk sekot nedaudzajiem, kuri jau ir izglītojušies • Dažiem bija nepieciešams redzēt, ka “tas darbojas” klasē • Citiem bija nepieciešama oficiāla pavēle un spiediens • Dažiem šķiet, ka viņi vairs nespēj tikt galā ar šodienas bērniem • Daudzi tikai nedaudz izmaina savu mācīšanu • Laika atmosfēra ir mainījusies: tradīcija tiek apšaubīta • Dzimstības samazināšanās ir sasniegusi skolu, pieaug konkurence skolu starpā

19. Kurp mēs dodamies? • Jaunu metožu apguve noved pie skolas priekšmetu satura un izglītības programmas pārstrādes • Interaktīvajām mācību metodēm ir nepieciešamas labākas vērtēšanas formas • Jaunā metodes izvirza nepieciešamību pēc jauniem priekšmetu mērķiem un satura • Mērķu izvirzīšanas un izvērtēšanas apguve izvirza prasību pēc domāšanas autonomijas • Tiek izstrādāti un pilnveidoti starppriekšmetu mērķi un aktivitātes • Izglītības saskare ar nesenajām globālajām problēmām: vide, mediji, terorisms, patērnieciskums • Pieredzes bagātie progresīvi domājošie skolotāji kļūst par tālākizglītotājiem

20. Valsts finansējumam jāiet pie patērētāja nevis pakalpojuma sniedzēja • Skolai jāizlemj jautājums par tālākizglītības nepieciešamību un tās kvalitāti • Izglītības uzlabošanās ātrums ir atkarīgs no zinošiem vecākiem, saprātīgas administrācijas un skolotāju tālākizglītības! of teachers! 

21. Paldies par uzmanību! www.kritickemysleni.cz