1 / 13

VALSTS KULTŪRAS INSTITŪCIJU SOCIĀLEKONOMISKĀ ATDEVE UN LOMA RADOŠO INDUSTRIJU ATTĪSTĪBĀ

VALSTS KULTŪRAS INSTITŪCIJU SOCIĀLEKONOMISKĀ ATDEVE UN LOMA RADOŠO INDUSTRIJU ATTĪSTĪBĀ. 2010.GADA 15. OKTOBRIS. LAIKS KULTŪRAI.

lacey-blackburn
Download Presentation

VALSTS KULTŪRAS INSTITŪCIJU SOCIĀLEKONOMISKĀ ATDEVE UN LOMA RADOŠO INDUSTRIJU ATTĪSTĪBĀ

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. VALSTS KULTŪRAS INSTITŪCIJU SOCIĀLEKONOMISKĀ ATDEVE UN LOMA RADOŠO INDUSTRIJU ATTĪSTĪBĀ 2010.GADA 15. OKTOBRIS

  2. LAIKS KULTŪRAI Latvijas nacionālas nozīmes kultūras institūciju vadītāji apzinoties, ka Latvijas ilgtermiņa pastāvēšanas nozīmīgākie balsti ir valoda, zeme ar tās bagātībām, pozitīvi noskaņots, radošs cilvēks un kultūra, IZVEIDOJAM sadarbību kultūras vērtību izpratnes veicināšanai un akcentēšanai. MĒRĶI: Iestāties par Latviju kā kultūras nācijas valsti, panākt, ka kultūra tiek definēta par vienu no valsts attīstības prioritātēm. Vienoties kopīgā rīcībā, lai Latvijas valsts attīstībā kultūra, atbilstoši starptautiskajām konvencijām un Eiropā atzītai praksei, iegūst savu izšķirošo lomu cilvēka dzīves kvalitātes nodrošināšanā.

  3. LAIKS KULTŪRAI - BIEDRĪBA DIBINĀTA 2010. GADA 9. JŪNIJĀ - ŠOBRĪD IR 22 BIEDRI - UZDEVUMI: Saglabāt un nosargāt Latvijas kultūras unikālo raksturu un fenomenu, nostiprināt kultūras nozīmi indivīda izaugsmē, valsts un ekonomikas attīstībā. Veicināt kultūras lomas komunikāciju un panākt, lai kultūras nozari respektē, pieņemot lēmumus par valsts attīstību. Apvienot un koordinēt nacionālu kultūras institūciju vadītāju sadarbību, kā arī veicināt kultūras nozares līdzdalību saimnieciskajā un sociālajā dzīvē. Veidot dialogu ar kultūras atbalstam nozīmīgām interešu grupām (sociālajiem partneriem, uzņēmējiem, politiķiem, nevalstisko sektoru u.c.). Piedalīties kultūras nozares funkciju izvērtēšanā un sniegt priekšlikumus nozares attīstībai.

  4. KULTŪRAS FINANSĒJUMS • Valsts budžets pret 2008. gadu ir samazinājies par 28%, Kultūras ministrijas (KM) budžets – par 43%, sasniedzot 68 milj.LVL (ar LNB projektu) un ir atgriezies 2006.gada līmenī; • KM budžets, kas 2007. gadā ir veidojis pat 3,3% no valsts budžeta, 2008.gadā – 2,3%, bet 2010. gadā ir sasniedzis vienu no zemākajām atzīmēm – tikai 1,6% no valsts budžeta; • KM pakļautībā esošās iestādes nodokļos samaksā: - 2008. gadā – 25 661 347 LVL - 2009. gadā – 20 313 988 LVL

  5. Kultūras ministrijas budžets 2003.-2010.gads (bez LNB un ES fondiem)

  6. KULTŪRAS MANTOJUMS IR VĒRTĪBA SABIEDRĪBAI LATVIJAS KULTŪRAS PIEMINEKĻU KULTŪRVĒSTURISKĀ VĒRTĪBA IR NE MAZĀKA KĀ 36,7 MILJARDI LATU UZRAUDZĪBA UN PĀRVALDĪBA ŠOBRĪD IZMAKSĀ 0,0025%

  7. KULTŪRAS MANTOJUMA SOCIĀLEKONOMISKĀ LOMA

  8. KULTŪRAS MANTOJUMA SOCIĀLEKONOMISKĀ LOMA

  9. KULTŪRAS MANTOJUMA SOCIĀLEKONOMISKĀ LOMA

  10. KULTŪRAS MANTOJUMA SOCIĀLEKONOMISKĀ LOMA

  11. KULTŪRAS MANTOJUMA SOCIĀLEKONOMISKĀ LOMA

  12. 20% CILVĒKU IEMESLS, APMEKLĒT EIROPU IR TIKAI KULTŪRA.PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU.SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU.

  13. PALDIES PAR UZMANĪBU!

More Related