slide1 n.
Download
Skip this Video
Loading SlideShow in 5 Seconds..
Robežpārkāpēji: radošo industriju potenciāls vietējās teritorijas attīstībā Dace Melbārde PowerPoint Presentation
Download Presentation
Robežpārkāpēji: radošo industriju potenciāls vietējās teritorijas attīstībā Dace Melbārde

Loading in 2 Seconds...

play fullscreen
1 / 81

Robežpārkāpēji: radošo industriju potenciāls vietējās teritorijas attīstībā Dace Melbārde - PowerPoint PPT Presentation


  • 191 Views
  • Uploaded on

Robežpārkāpēji: radošo industriju potenciāls vietējās teritorijas attīstībā Dace Melbārde. Radoša iepazīšanās. Kas ir radošums?. Radošums. Radošums jeb kreativitāte aplūkojama no trim aspektiem: kā personības īpašība ( oriģinalitāte, novatorisms, antikonformisms , drosme u.c )

loader
I am the owner, or an agent authorized to act on behalf of the owner, of the copyrighted work described.
capcha
Download Presentation

PowerPoint Slideshow about 'Robežpārkāpēji: radošo industriju potenciāls vietējās teritorijas attīstībā Dace Melbārde' - garth


An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Presentation Transcript
slide1

Robežpārkāpēji:

radošo industriju potenciāls vietējās teritorijas attīstībā

Dace Melbārde

rado ums
Radošums
  • Radošums jeb kreativitāte aplūkojama no trim aspektiem:
  • kā personības īpašība (oriģinalitāte, novatorisms, antikonformisms, drosme u.c)
  • kā process (radoša intuīcija, bagāta fantāzija, diverģentā domāšana, iedvesma, psihes plastiskums, zemapziņas un virsapziņas darbība)
  • kā produkts (novatorisms un sabiedriskais nozīmīgums)

Prof. Rita Bebre

  • ... starp 3 un 5 gadiem radošums ir lielākajai daļai bērnu. Vēlāk tas saglabājas tikai nelielai daļai. Radošuma augsto līmeni agrā bērnībā saista ar smadzeņu lielo pusložu attīstības un nobriešanas likumsakarībām, jo pirmā nobriest labā smadzeņu puslode, kuras aktivitātes ir saistītas ar telpisko vairākdimensiju uztveri, kas raksturīga radošumam, vēlāk kreisā, kuras funkcijas ir lineārā loģisko un analītisko darbību veikšana. Iespējams, ka audzināšana, kas vērsta uz loģisko un analītisko darbību veikšanas attīstīšanu, ierobežo kreativitāti.

Biologa skatījumu uz kreativitāti

latvijas valsts kult rpolitikas vadl nijas nacion la valsts
Latvijas Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas “Nacionāla valsts”

Radošums – iedzimta un izkopta indivīda īpašība/spēja radīt oriģinālas un jaunas nozīmes un tēlus. Radošā darbība palīdz atklāt jaunas iespējas un formas labākiem kopā dzīvošanas un darbības modeļiem, piemēroties jauniem apstākļiem un pārveidot esamību ar radošās iztēles un iniciatīvas palīdzību. Radošums attiecināms ne tikai uz jaunu mākslas priekšmetu vai stilu radīšanu, bet uz problēmu risināšanu jebkurā iespējamā jomā.

what is creativity
What is creativity?
  • ...we are all, or can be, creative to a lesser or greater degree if we are given the opportunity.
  • Four characteristicsofcreativity

1 always involve thinking or behaving imaginatively

2 overall this imaginative activity is purposeful: that is, it is directed to achieving an objective

3 these processes must generate something original

4 the outcome must be of value in relation to the objective

UK’sNational Curriculum

valsts kult rpolitikas vadl nijas 2006 2015
Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006 -2015
  • Radošās industrijas – aktivitātes, kuru izcelsme balstās indivīda radošajā darbībā, prasmēs un talantā un kurām, radot un izmantojot intelektuālo īpašumu, ir potenciāls veidot produktus ar augstu pievienoto vērtību.
  • Tās aptver arhitektūru, reklāmu, mākslas un kultūras industrijas, dizainu (ieskaitot modi, grafisko dizainu un lietišķo mākslu), filmu, datorspēles un interaktīvās programmatūras, mūziku, jaunos medijus, izdevējdarbību, radio un televīziju.
konvencija par kult ras izpausmju daudzveid bas aizsardz bu un veicin anu
Konvencija PAR KULTŪRAS IZPAUSMJU DAUDZVEIDĪBAS AIZSARDZĪBU UN VEICINĀŠANU

Mērķi

  • (g) atzīt kultūras norišu, preču un pakalpojumu kā identitātes, vērtību un nozīmes nesēju īpašo dabu

Konvencijas principi

  • 4. Starptautiskās solidaritātes un sadarbības princips
  • Starptautiskajai solidaritātei un sadarbībai jābūt vērstai uz to, lai dotu iespēju valstīm, īpaši jaunattīstības valstīm, radīt un nostiprināt savus kultūras izpausmes līdzekļus, to vidū - savu kultūras industriju - topošu vai jau izveidotu - vietējā, valsts un starptautiskā līmenī.
  • 5. Attīstības ekonomisko un kultūras aspektu savstarpējās papildināmības princips
  • Tā kā kultūra ir viens no attīstības virzītājspēkiem, attīstības kultūras aspekti ir tikpat svarīgi kā tās ekonomiskie aspekti, un indivīdu un tautu pamattiesības ir tajos piedalīties un baudīt tos.
konvencijas 6 pants pu u ties bas valsts l men
Konvencijas 6. pants. Pušu tiesības valsts līmenī

Katra valsts, ņemot vērā savus īpašos apstākļus un vajadzības, var noteikt pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt un veicināt kultūras izpausmju daudzveidību tās teritorijā.

2. Šo pasākumu vidū var būt:

  • (b) pasākumi, kuri attiecīgās valsts teritorijā pieejamo kultūras norišu, preču un pakalpojumu vidū atbilstošā veidā nodrošina iespējas radīt, ražot, izplatīt un baudīt vietējās kultūras norises, preces un pakalpojumu; tostarp iekļaujot noteikumus, kas attiecas uz šādās norisēs, precēs un pakalpojumos lietoto valodu;
  • (c) pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt neatkarīgajām vietējām kultūras industrijām, kā arī norisēm neformālajā kultūras sektorā reālu piekļuvi kultūras norišu, preču un pakalpojumu ražošanas un izplatīšanas līdzekļiem;
  • (d) pasākumi, kas vērsti uz to, lai sniegtu finansiālu palīdzību no valsts budžeta;
  • (e) pasākumi, kas vērsti uz to, lai mudinātu bezpeļņas organizācijas, kā arī valsts un privātas institūcijas, māksliniekus un citus speciālistus, kas darbojas kultūras jomā, attīstīt un veicināt ideju, kultūras izpausmju un kultūras norišu, preču un pakalpojumu brīvu apmaiņu un apriti, kā arī stimulēt radošo un uzņēmējdarbības garu viņu darbībā
publisk intervence kult ras tirgus regul an
Publiskā intervence kultūras tirgus regulēšanā
  • Valsts tiešās subsīdijas nacionāli nozīmīgu nozaru atbalstam
  • Līdzekļi ‘godīgas’ konkurences uzturēšanai, ierobežojot spēcīgu komerckultūras produktu dominanti vietējā tirgū
  • Īpašs atbalsts nacionālo vērtību, tradīciju glabātajiem un simboliem
  • Tiesiskais regulējums
  • Kultūras pieejamības nodrošinājums
  • Atbalsts kultūras daudzveidībai un radošuma uzturēšanai
  • Publiskais iepirkums
  • Ideoloģiski, morāli, ētiski pamatojumi
kult ras sektora ekonomisk noz me un ietekme latvij
Kultūras sektora ekonomiskā nozīme un ietekme Latvijā
  • Tiešā ekonomiskā ietekme

1,79%. nodarbinātie no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem

2006.gadā - ieņēmumi - 96 368 245 Ls

  • Netiešā ekonomiskā ietekme

Ar kultūras pakalpojumu starpniecību dažādās ekonomikas nozarēs 2006. gadā radīti papildu ieņēmumi 39 855 608 latu apmērā

  • Izraisītā ekonomiskā ietekme

2006.gadā 1 lats valsts un pašvaldību finansējuma piesaistījis 0,21 latu no citiem avotiem jeb valsts un pašvaldību finansējuma izraisītais efekts ir 1,21

Darba vieta kultūras sektorā 2006.gadā radīja valstī kopumā 1,71 darba vietas

slide16

Radošu cilvēku katrā darba vietā!

“Cilvēki, kam pieder idejas, ir kļuvuši daudz spēcīgāki nekā cilvēki, kas strādā ar mašīnām, un daudzos gadījumos - varenāki par tiem, kam pieder mašīnas.” JohnHowkin „The CreativeEconomy”

slide17

The UK Design Council estimates that forevery £100 invested in design, a firmcan expect to increase its turnoverby £225 and its profits by £83

slide18
Uzņēmumi, kas izmanto 2x vairāk radošos līdzekļus (ne tikai dizainu) ir 25% inovatīvāks nekā cita vidusmēra firmaNESTA
slide20
„These are people who experience a kind of mythic divide between their creative work and the necessary evil of business must-do. This split can create tension and even trauma for the creative soul who is blessed with passion and purpose yet cursed by the seemingly mysterious realm of strategies and skills that are necessary to make an idea real”

Lisa Sonora Beam „The Creative Entrepreneur. A DIY Visual Guidebook for Making Business Idea Real.”

slide21
“Creativeentrepreneurshipisthepracticeofsettingup a business – orsettingyourselfupasself-employed - inoneofthecreativeindustries. The focusofthecreativeentrepreneurdiffersfromthatofthetypicalbusinessentrepreneuror, indeed, thesocialentrepreneurinthat s/heisconcerned first andforemostwiththecreationandexploitationofcreativeorintellectualcapital. Essentially, creativeentrepreneursare investors intalent – theirownand/orotherpeople’s.

The mostrenownedcreativeentrepreneurshavecombinedcreativeflairwithentrepreneurialability to buildmulti-milliondollarbusinessempires. ExamplesincludeRupertMurdoch, Madonna andRichardBranson.”

(Wikipedia)

slide23

Britu padomes programma “Starptautiskā jauno radošo uzņēmēju balva” no 2004.gada

“Jaunais radošais uzņēmējs veido nozīmīgu tiltu starp talantu un patērētāju; brīvi pārvietojas telpā starp radošu ideju un tirgu.”

slide24

Jaunie radošie uzņēmēji

Uzņēmējdarbības spējas

Līdera dotības

Izpratne par tirgu

Ideju oriģinalitāte

Starptautisks skatījums un spēja tīkloties

slide25

2009/10

Young Communication Entrepreneur Award

Won by GatisMūrnieks, unconventional / guerrillamarketing expert

slide26

2010/11

Young Interactive Entrepreneur Award

Won by ErnestsŠtāls, interactive and digital entrepreneur, Soon

slide29

Radošums un ilgtspēja

“Neērtā patiesība” un “Muļķu laikmets”

http://www.traileraddict.com/trailer/an-inconvenient-truth/trailer

http://www.spannerfilms.net/films/ageofstupid

slide30

"Looking into the toolbox -

creativity is the only toolwe

have left ...

and it's important

to see it in the round:

creativity is a new drug, or

a better engine for cars - we

shouldn't get trapped in a

narrow definition."

(Lord DavidPuttnam).

main gie koncepti
Mainīgie koncepti

Radošums-

mākslas,

radošās industrijas,

radošā ekonomika, radošā šķira, radošās pilsētas, radošie reģioni, radošās kopienas, radošās nācijas, radošais darba spēks, radoša pārvaldība

2011.g.

Radošums - mākslas

20.gs II puse

Radošums -

Mākslas un kultūras un radošās industrijas

20./21.gs mija

slide35

Eiropa 2020: stratēģijagudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei„Ja Eiropa vēlas saglabāt savu konkurētspēju šajā mainīgajā globālajā vidē, tai jārada piemēroti apstākļi jaunradei un inovācijai, lai tā plauktu jauna uzņēmējdarbības kultūrā” Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Barrozu

p t jums kult ras ekonomika eirop
Pētījums Kultūras ekonomika Eiropā
  • Radošo industriju nozaru apgrozījums ES 2003 - 654 miljardi EUR.
  • (salīdzinājumam: IKT ražotāju apgrozījums 2003 - 541 mljr. EUR)
  • nodarbinātība 2002-2004 pieauga par +1.85%,
  • (kopējā nodarbinātība ES kritās)
  • sektora ieguldījums 2003.g - 2.6% no ES IKP
  • (salīdzinājumam: nekustamā īpašuma tirgus – 2.1%;

pārtikas un dzērienu rūpniecība – 1.9%;

tekstilrūpniecība – 0.5%)

Latvijā

    • 2004.g. radošo industriju sektorā 3,2 % nodarbināto,
    • 2003.g. sektora ieguldījums ir 1,8% no IKP
za gr mata kult ras un rado o nozaru potenci la steno ana
ZAĻĀ GRĀMATA. Kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošana

1.PIEMĒROTU APSTĀKĻU RADĪŠANA

  • Jaunas iespējas eksperimentēt, radīt inovācijas un nodarboties ar uzņēmējdarbību kultūras un radošajās nozarēs
  • Labāk saskaņot KRN nepieciešamās prasmes
  • Piekļuve finansējumam

2.VIETĒJĀ UN REĢIONĀLĀ ATTĪSTĪBA KĀ ATSPERŠANĀS PUNKTS PASAULES MĒROGA PANĀKUMIEM

  • Integrētas reģionālās un vietējās attīstības stratēģijas
  • Kultūras un radošo darbu mobilitāte un aprite
  • Kultūras sakari un starptautiskā tirdzniecība

3. LIELĀKA IETEKME UZ CITĀM JOMĀM: RADOŠAS PARTNERĪBAS

slide38

“The new 'Creative Europe' programme, encompassing the current Culture, MEDIA and MEDIA Mundus schemes, will support the cultural and creative sectors with a budget of €1.6 billion (+37%). The focus will be on helping organisations and enterprises that operate across borders and have a strong link to the promotion of cultural and linguistic diversity.”CommissionerAndroullaVassiliou

slide39

“Eiropas konkurētspējas un nodarbinātības stimulēšana, it īpaši šajā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā, pieprasa jaunasidejas un progresīvu domāšanu.” “Radošumu var uzskatīt parinovācijas galveno avotu – tā radošasidejas pārvērš produktos vai pakalpojumos.Radošums ir iesaistīts vienmēr,kad inovācijas rezultātā tiekgūti ekonomiski rezultāti.”D. Hūbnere – “Ekonomisko pārmaiņu reģioni”,2009. gads.

slide42

“Mūsu galvenais kapitāls ir cilvēki – viņu spējas, zināšanas un talanti.

Mūsu kapitāls ir Latvijas daba, vide un telpa. Arī kultūras mantojums un radošums, spēja sadarboties un kopā izdarīt to, ko nav iespējams paveikt katram atsevišķi, ir mūsu kapitāls un izaugsmes resurss.”

“... nenovēršamās globālās tendences – mūsu sabiedrība noveco, globālā ekonomika mainās un kļūst visaptveroši inovatīva, publiskās pārvaldības ierastas formas pārdzīvo dziļas izmaiņas, bet enerģijas resursu cenas un pieejamība lielā mērā sāk noteikt sabiedrības dzīvi jau mājsaimniecību līmenī.”

slide43

Creative Britain: New Talents for the New Economy

  • Creativity is at the heart of British culture – a defining feature of our national identity.
  • Our aim is to improve the quality of life for all through cultural and sporting activities, support the pursuit of excellence, and champion the tourism, creative and leisure industries.
  • Promoting Britain as the world’s creative hub
slide44
Creative Britain - creative regions - creative cities -creative businesses - creative careers -creative individuals

The vision is of a Britain in ten years’ time where the local economies in our biggest cities are driven by creativity, where there is a much expanded range of creative job opportunities in every region with clear routes into creative careers from local schools and colleges, and where every young person believes they have a real choice to use their talents in a creative capacity. It is a vision of creativity as the engine of economic growth for towns, cities and regions. It’s also a vision of dynamic, innovative, successful creative businesses providing prosperity and fulfilling job opportunities right across the country.

rado a pils ta valdo urb n s att st bas paradigma 21 gs
Radoša pilsēta: valdošā urbānās attīstības paradigma 21.gs
  • Radoša pilsēta: vieta, kur radoši dzīvot un strādāt kopā, risinot 21.gs globālos izaicinājumus
  • Visi cilvēki, lielākā vai mazākā pakāpē, var būt radoši savas pilsētas veidotāji, ja viņiem tiek dota iespēja un radīti atbilstoši apstākļi
slide47

Radošie indivīdi

  • Radošās kopienas
employment prospects

Employment Prospects

60% of the jobs kids in school today will do have not yet been invented

Creative Partnerships London East Raw Skills Dance project

Photographer: Dee Conway

what are the skills necessary to succeed in 21 st century
What are the skills necessary to succeed in 21st Century ?

Thinking imaginatively/ lots of ideas

Taking confident decisions

Taking and managing risks

Asking challenging questions

Transferring knowledge/skills into new settings

Emotionally literate/ working effectively in teams

Spotting surprises

Persistence/resilience

Reflecting critically

Creative Partnerships Slough

Montem School project

Photographer: Lesley Young

1 scen rijs
1.SCENĀRIJS

Radošās industrijas ir valdošā 21.gs ekonomikas attīstības paradigma

slide53

“We are entering a new global reality. The creativeindustries are respondent to digitisation,convergence, piracy, the fragmentation of the massmedia and changingbusiness models thatchallenge traditional formsof value creation..” (John Newbigin, 2009).

slide55

“Between 2009 and 2013 the UKcreative industries will grow onaverage at 4% - more than doublethe rate of the rest of the economy.

  • By 2013, the sector is expected toemploy 1.3 million people, likely tobe more than the financial sector”

(NESTA)

2 scen rijs
2.SCENĀRIJS

Radošuma burbulis plīsīs

the creative economy slump a warning klaus r kunzmann
The creative economy slump. . . A warning!(Klaus R Kunzmann)

• The much appraised and promoted creative economy will not meethigh expectations; The hopes were unrealistic; The creative bubblewillburst

• The erosion of traditional industries and the limited absorptivecapacity of consumers for creative products and services hits thecreativeeconomy;

• Large groups of the creative class have to search for other jobs, inlow paid service industries, agriculture and traditional crafts andtrades;

• The capability of the public sector to subsidize facilities and eventsfor creating a favorable environment for creative industries iscoming to anend;

• The export potential of creative industries in Europe is limitedas India and China and Brazil have developed competitiveindustries, and flood the European market. Only English speakingcountries with powerful cultural industries (film, books, music) cancompete

3 scen rijs
3.SCENĀRIJS

Lietotājs kā ražotājs

3 scen rijs1
3.SCENĀRIJS

Lietotājs kā ražotājs

galvenie priek noteikumi rado uma ietekmes palielin anai ekonomik un publiskaj p rvald
Galvenie priekšnoteikumi radošuma ietekmes palielināšanai ekonomikā un publiskajā pārvaldē

Radošuma atraisīšana izglītības procesā no pirmsskolas izglītības līdz pieaugušo izglītībaiDaudzveidības uzturēšana, izkopšana un novērtēšana

Mērķtiecīga radošu daudzfunkcionālu vietu veidošana

Veidojiet atbalsta mehānismus jaunā tipa (radošai) uzņēmējdarbībaiVeicinošs politiskais ietvars, zināšanas par sektoruSadarbība:- Radošās partnerības- Pārrobežu sadarbība

slide70

Atraisiet radošumu izglītības procesā no pirmsskolas izglītības līdz pieaugušo izglītībai

slide74

NESTAis the National Endowment for Science, Technology and the Arts - an independent body with a mission to make the UK more innovative http://www.nesta.org.uk