1 / 8

E x-ante nosacījuma « 6.1. Water sector » īstenošana Latvijā

E x-ante nosacījuma « 6.1. Water sector » īstenošana Latvijā. Iveta Teibe, VARAM Vides aizsardzības departamenta Ūdens resursu nodaļa Rīga, 28.03.2014. Ex-ante nosacījums « 6.1 Water sector ».

katell-williamson
Download Presentation

E x-ante nosacījuma « 6.1. Water sector » īstenošana Latvijā

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Ex-ante nosacījuma «6.1. Water sector»īstenošana Latvijā Iveta Teibe, VARAM Vides aizsardzības departamenta Ūdens resursu nodaļa Rīga, 28.03.2014

  2. Ex-antenosacījums«6.1 Water sector» Ex-ante conditionality:the existence of a) awater pricing policy,which provides adequate incentives for users to use water resources efficiently and b) an adequate contribution of the different water uses to the recovery of the costs of water services at a rate determined in the approved river basin management plan for investmentsupported by the programmes. Criteria for fulfilment: • A Member State has ensured a contribution of the different water usesto the recovery of the costs of water services by sector consistent withArticle 9, paragraph 1, first indent, of Directive 2000/60/EC havingregard, where appropriate, to the social, environmental and economiceffects of the recovery as well as the geographic and climatic conditionsof the region or regions affected. • The adoption of a river basin management plan for the river basindistrict with a justified concentration of investments consistent withArticle 13 of Directive 2000/60/EC.

  3. Situācija ar nosacījuma izpildi Apsaimniekošanas plāni visiem četriem Latvijas upju baseiniem tika apstiprināti 2009. gada 21.decembrī, atbilstoši Direktīvā 2000/60/EK noteiktajam termiņam. Tie ir publiski pieejami internetā: http://www.meteo.lv/lapas/vide/udens/udens-apsaimniekosana-/upju-baseinu-apgabalu-apsaimniekosanas-plani-/upju-baseinu-apgabalu-apsaimniekosanas-plani?id=1107&nid=424 Plānos ir ietverts arī ūdens cenu politikas apraksts un izmaksu segšanas līmeņa novērtējums (VI.sadaļa). Saskaņā ar spēkā esošajiem upju baseinu apsaimniekošanas plāniem, vidējais izmaksu segšanas līmenis Latvijā bija 92%.

  4. Pieeja izmaksu segšanas novērtējumam

  5. Vides un resursu izmaksu analīze Spēkā esošajos upju baseinu apsaimniekošanas plānos vides izmaksas netika aprēķinātas kvantitatīvi. Tomēr tās tika ņemtas vērā, aprēķinot pasākumu programmā ietverto papildu (tiesību aktos nenoteikto) pasākumu izmaksas (17.pielikums apsaimniekošanas plāniem). Galvenais uzsvars tika likts uz finansiālo mehānismu/instrumentu analīzi, uz vides izmaksu segšanas līmeņa novērtējumu un priekšlikumiem šī novērtējuma uzlabošanai: • izvērtējot finansiālo instrumentu iespējamās izmaiņas (DRN); • ierosinot papildu pasākumu iekļaušanu programmā. Atjaunojot upju baseinu apsaimniekošanas plānus 2015.-2021.gadam, plānots veikt padziļinātu neinternalizēto vides izmaksu analīzi visiem atbilstošiem ūdenssaimniecības pakalpojumu/ būtiskas ūdens lietošanas veidiem.

  6. Ūdens cenu politika Latvijā

  7. Ūdens cenu politika Latvijā Faktori, kas jāņem vērā, veidojot ūdens cenu politiku: • Latvijā nav nepieciešams ierobežot ūdens patēriņu. Saskaņā ar EVA ziņojumu „TowardsefficientuseofwaterresourcesinEurope” (2012.), Latvijai ir zemākais ūdens ekspluatācijas indekss (ŪEI, attiecība starp ikgadējo saldūdeņu ieguves apjomu un ilgtermiņā pieejamajiem ūdens resursiem) Eiropas Savienībā. 2010.gadā Latvijas ŪEI bija 0,006. • Laikā no 1995. līdz 2001. gadam ūdens ieguve Latvijā samazinājās par 39%, pēc tam ieguves apjoms ir stabilizējies. Ievērojamā ieguves apjomu samazinājuma iemesli bija plašākas ūdens instrumentālās uzskaites ieviešana un augošie maksājumi par ūdens lietošanu. • Ūdens lietotājiem, kam ir ūdens lietošanas vai piesārņojošās darbības atļaujas, ir jāveic ūdens resursu lietošanas uzskaite un ik gadu jāiesniedz valsts statistikas pārskats. • Mājsaimniecībām, kas izmanto centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus, vairumā gadījumu ir izdevīgāk veikt patēriņa uzskaiti.

  8. Tālākās darbības plāni 2013.gada 9.decembrī VARAM pārstāvjiem bija divpusējas sarunas ar Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāta Ūdens nodaļas darbiniekiem, lai pārrunātu spēkā esošajos upju baseinu apsaimniekošanas plānos konstatētos trūkumus un vienotos par 2016.-2021.gada plānos nepieciešamajiem uzlabojumiem. Atjaunotie upju baseinu apsaimniekošanas plāni 2016.-2021. gadam jāapstiprina un jāpublicē līdz 2015.gada 22. decembrim, Direktīvas 2000/60/EK noteiktajā termiņā. Starpposma termiņi: • plānu darba variantu nodošana sabiedriskai apspriešanai - 22.12.2014.; • sabiedriskā apspriešana - līdz 22.06.2015. ; • plānu pabeigšana un apstiprināšana - līdz 22.12.2015.

More Related