LAP 2007-2013 vidustermiņa novērtēšana

1. LAP 2007-2013 vidustermiņa novērtēšana Elita Benga Lauku attīstības nodaļas vadītāja Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūts (LVAEI)

2. Latvijas lauku saimniecību ekonomiskā lieluma struktūra (% no kopskaita)

3. Neto pievienotā vērtība uz darbaspēka vienību pa ekonomiskā lieluma grupām

4. Lauku attīstības programmas mērķi Stratēgiskaisvirsmērķis- pārticis cilvēks ilgtspējīgi apdzīvotos Latvijas laukos. stratēģiskais mērķis - izglītība un zināšanas tautsaimniecības izaugsmei un tehnoloģiskai izcilībai, kā arī prioritātes tā sasniegšanai: • izglītots un radošs cilvēks; • uzņēmumu tehnoloģiskā izcilība un elastība; • zinātnes un pētniecības attīstība.

5. Laukuattīstības programma ietver • 1. ass. LAUKSAIMNIECIBAS UN MEŽSAIMNIECIBAS NOZARES KONKURETSPEJAS UZLABOŠANA • 2.ass. VIDES UN LAUKU AINAVAS UZLABOŠANA • 3.ass. DZĪVES KVALITĀTE LAUKU APVIDOS UN LAUKU EKONOMIKAS DAŽĀDOŠANA • 4.ass. LEADER PIEEJAS ĪSTENOŠANA

6. Izmaksātais sabiedriskais finansējums dalījumā pa reģioniem un LAP asīm

7. Izmaksātais sabiedriskais finansējums dalījumā pa asīm no kopējā LAP izlietotā sabiedriskā finansējuma (%)

8. Atbalsta saņēmēju un projektu/pieteikumu skaits par 2007-2009 projektiem/pieteikumiem

9. Izmaksātais sabiedriskais finansējums par 2007-2009 projektiem/pieteikumiem, Ls

10. Sabiedriskā finansējuma sadalījums uz pieteikumu, saņēmēju, nodarbināto, Ls

11. LAP atbalsta saņēmēji:Klientu iedalījums vecuma un dzimuma grupās

12. Nozīmīgākie pasākumi programmā • 1.ass LAUKSAIMNIECĪBAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS NOZARES KONKURĒTSPĒJAS UZLABOŠANA • Lauku saimniecību modernizācija 56 % • 2.ass VIDES UN LAUKU AINAVAS UZLABOŠANA • Maksājumi par nelabvēlīgiem apstākļiem citās teritorijās (izņemot kalnu teritorijas) 45,6% • Agrovides maksājumi 44% • 3.ass DZĪVES KVALITĀTE LAUKU APVIDOS UN LAUKU EKONOMIKAS DAŽĀDOŠANA • Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošana) 55% • 4.ass LEADER • Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā 57%

13. LAP loma investīcijās lauksaimniecībā

14. Investīciju struktūra: kopējā un LAP

15. Lauku saimniecību modernizācija (121.pas.) Avots: LAD dati uz 17.08.2010.

16. 121.pasākuma projektu dalījums pa nozarēm

17. 121.pasākumā atbalstu saņēmušo un nesaņēmušo saimniecību pārstāvniecība dažādās ekonomiskā lieluma grupās (iekļautas SUDAT kopas saimniecības 2009.g)

18. Atbalstīto saimniecību īpatsvars un vidējā projekta summa 1.ass pasākumos pa novadiem

19. 1.ass pasākumu ietekmes rādītāji

20. Maksājumi par nelabvēlīgiem apstākļiem citās teritorijās (izņemot kalnu teritorijas) (212.pas.) Avots: LAD dati uz 12.08.2010.

21. Lauku bloku platība un MLA atbalstam deklarētā platība 2009.gadā pa reģioniem

22. 212.pasākuma tiešā ietekme uz neto pievienotās vērtības līmeni 2007.-2009.g.(SUDAT kopas saimniecībās)

23. Agrovides maksājumi

24. 2.1.2., 2.1.3., 2.1.4. pasākumu atbalsta saņēmēju skaita īpatsvars aktīvo saimniecību skaitā un vidējā atbalsta summa uz saņēmēju 2007.-2009.gadā pa novadiem.

25. Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošana) (312(311).pas.)

26. 312.(311.) pasākumā atbalstīto aktivitāšu struktūra ,tūkst. Ls, %

27. Projektu teritoriālais sadalījums kurināmā un energoresursu projektiem

28. 3.ass pasākumu ietekmes rādītāji

29. Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā (413.pas.)

30. 4.ass projektu realizācijas intensitāte pa novadiem (projektu skaits uz 1 000 iedzīvotāju un to vidējās izmaksas)

31. VLT aktivitātes • Atbalstāmo aktivitāšu virzieni : • informācijas aprites nodrošināšana; • labas pieredzes un prakses popularizēšana; • apmācību programmu izstrāde un īstenošana; • starptautiskās dalības un sadarbības procesu nodrošināšana; • sekretariāta aktivitātes - horizontāls.

32. VLT darbības novērtējums • Sadarbības Padomes locekļu novērtējums par ieguldījumu: • Latvijas lauku attīstībā -pozitīvi • lauku attīstības politikas īstenošanā -divējādi • Latvijas organizāciju sadarbībā -pārsvarā pozitīvi • ieguldījums SP locekļu organizācijā -ļoti pozitīvi, jo visas organizācijas/to biedri ir izmantojuši VLT organizētos seminārus • ieguldījums starptautiskai sadarbībai ir dažādi uzskati • lauku iedzīvotāju praktiskais guvums līdz šim -pozitīvi

33. VLT Sekretariāta pašvērtējums • pateicoties VLT darbībai tiek informēti ne tikai nacionāla līmeņa organizācijas, bet gan tieši lauku iedzīvotāji • apzina lauku iedzīvotāju, organizāciju vēlmes, pamatojoties uz tām tiek izstrādāts ikgadējais darba plāns • Sekretariāta struktūra ar tās darbiniekiem atrodas teritoriāli vistuvāk un sadarbojas tieši ar lauku iedzīvotāju- indivīdu

34. Lauku iedzīvotāju vērtējums • Par VLT darbību informētie cilvēki atzīst: • speciālisti ir zinoši • palīdzēt griboši • VLT darbība ir ļoti laba un attīstāma ideja • zinošākie iedzīvotāji izmanto : • VLT ziņu lapu, • mājas lapu, • apmācības, • pieredzes braucienus

35. Eksperta vērtējums • Visaktīvākās sadarbībai ir lauksaimniecības/meža nozares organizācijas un pārvaldes iestādes, • VLT darbība ir maz atpazīstama sabiedrībā. • Sadarbības padomes darba praktiskā nozīmība un ietekme ir minimāla • nav noteiktas un pastāvīga darbība nenotiek tematiskajās grupās VLT ietvaros • VLT finansētos pasākumos ļoti liels īpatsvars ir ar lauksaimniecību saistītiem jautājumiem • VLT ikgadējie Rīcības plāni tiek sagatavoti balstoties uz iedzīvotāju un organizāciju aptauju, un ZM izvirzītām interesēm

36. Galvenie ieteikumi • VLT Sekretariātam būtu precīzāk jānoformulē savu patreizējo misiju un to, kuru tas vēlas veikt nākotnē, informējot visus savus esošos un potenciālos sadarbības partnerus • VLT Sekretariātam būtu jāuzlabo informācijas apmaiņa starp sadarbības organizācijām/locekļiem saistībā ar ES LT eksistences priekšrocībām • VLT Sekretariātam ciešā sadarbībā ar biedriem būtu jāizveido darbības novērtēšanas sistēmu, lai apzinātos visus sadarbības rezultātā iegūtos sasniegumus un ietekmi uz izmaiņām lauku ekonomiskajā, sociālajā un sabiedriskajā attīstībā • VLT Sekretariātam kopā ar sadarbības organizācijām jāizstrādā „Komunikācijas stratēģiju un darba un laika plānu” produktīva procesa nodrošināšanai • Lai produktīvi izmantotu visu iespējamās VLT priekšrocības, īpaši sadarbības koordinēšanā un atbildības/pienākumu sadalē starp iesaistītiem dalībniekiem, Sekretariāta vismaz sākumstadijā būtu jāpiesaista profesionāļus, īpaši no ārpuses

37. LAP ieguldījums lauksaimniecības un lauku attīstības sekmēšanā ir ļoti nozīmīgs, īpaši ņemot vērā krīzes situāciju. Analizējamā periodā (projekti, kuri pieteikti līdz 2010.gadam) apgūti 26,4% no plānotā finansējuma, kas vērtējams kā samērīga apguve. 2010.gadā aktivitāte ievērojami pieaugusi, kā arī vairāki pasākumi apturēti, kā rezultātā daļā pasākumu pieteiktais finansējums jau sasniedzis plānoto. Tas var apdraudēt samērīgu attīstību atlikušā laikā, tādēļ stingrāk būtu jāvērtē projektu sociālais un ekonomiskais devums, īpaši izvērtējot finanšu ietilpīgo projektu lietderību. Pasākumu ekonomiskā ietekme, kā rāda analīze, ir tuvu plānotajam, lai gan pašreiz to var vērtēt tikai provizoriski Akcents no atbalsta nozarēm būtu jāvirza uz atbalstu lauku attīstībai, par primāro izvirzot ietekmi uz lauku vidi kopumā, īpaši nodarbinātības veicināšanu Secinājumi

38. Secinājumi • Lietderīgi palielināt 3. un 4.asu īpatsvaru LAP struktūrā, projektus izvērtējot kompleksi, lai labums no ieguldījumiem skartu lielāku lauku iedzīvotāju skaitu un sniegtu lielāku efektu ekonomikas aktivizēšanā • Lai LAP sniegtu lielāku atdevi, vajadzīga kompleksa uzņēmējdarbības vides veicināšana laukos. Atbalstu investīcijām lietderīgi saistīt ar atbilstošām apmācībām, zināšanām un pieredzes apmaiņu, kopdarbības sekmēšanu. Liela nozīme arī pasākumiem, kas ir ārpus LAP kompetences – nodokļu politika, infrastruktūra utt. • LAP ietvaros nepieciešams harmonisks līdzsvars starp veicamajiem pasākumiem, izvairoties no situācijām, kad no vienas puses - var izveidoties neliels skaits augsti mehanizētu uzņēmumu, kas neveicinās apdzīvotus Latvijas laukus, -no otras puses – izmaksājot lielu daļu atbalsta bez jebkādiem efektivitātes celšanas nosacījumiem, tiek zaudēta vēl esošā konkurētspēja, ja netiek domāts par attīstību, inovācijām, produktivitāti.

39. Paldies par uzmanībue-pasts: elita.benga@lvaei.lv