Download
1 / 24
E N D
SIA „Projektu un kvalitātes vadība”TAUTAS ATAUDZI IETEKMĒJOŠO FAKTORU IZVĒRTĒJUMSPētījuma rezultātiValsts kancelejas projekta „Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē” (ID Nr. 1DP/1.5.1.1.1./10/IPIA/CFLA/004/002) ietvaros veiktais pētījums „Tautas ataudzi ietekmējošo faktoru izpētes veikšana” (iepirkuma ID Nr. MK VK 2012/40 ESF).2014.gada 12.februāris.
Informācija par pētījumu • Gads: 2013 • Veicējs: SIA “Projektu un kvalitātes vadība” • Pasūtītājs: Valsts kanceleja • Autori: Pārsla Eglīte, Aivita Putniņa, Māris Brants, Ilze Mileiko, Māra Laizāne • Mērķis: iegūt datus un analizēt faktorus, kas ietekmē tautas ataudzi, izstrādājot priekšlikumus demogrāfiskās situācijas uzlabošanai • Metodes: • literatūras analīze, statistikas datu izpēte; • iepriekš veikto pētījumu datu sekundārā analīze (galvenokārt tika izmantoti 2011.gadā veiktā Reproduktīvās veselības pētījuma dati) • iedzīvotāju aptauja (1710 derīgas intervijas ar 18-64 gadus veciem Latvijas iedzīvotājiem); • padziļinātās intervijas ar bērnu vecākiem (38), pašvaldību pārstāvjiem (11) un NVO pārstāvjiem (4); • ekspertu diskusija ar valsts institūciju un sociālo partneru pārstāvjiem.
Konstatētās problēmas • Bērni joprojām sabiedrībā tiek uzskatīti par vērtību Bērni kā vērtība to respondentu vērtējumā, kuriem ir bērns līdz 18 gadu vecumam un kas dzīvo ar to kopā; n=438)
Konstatētās problēmas • Pētījums parāda pretrunas cilvēku pieredzes, apstākļu un vispārējās situācijas vērtējumā, radot plaisu starp normatīvi pieņemamajiem un praktiskiem situācijas risinājumiem: • augstu tiek vērtēta laulība, lai arī praksē 45% bērnu dzimst nereģistrētās attiecībās; • kā optimāls bērnu radīšanas vecums sievietēm tiek nosaukti 23,5 gadi, bet reāli pirmais bērns šobrīd dzimst 26,6 gados. • Kā “pareiza” tiek vērtēta tradicionāla rīcība, kamēr reālā rīcība ļoti bieži balstās mūsdienu ekonomiskajā racionalitātē. Savu rīcību indivīdi uztver kā “nepareizu” izņēmumu, taču šādu “izņēmumu” kopums pakāpeniski kļūst par jaunu normu.
Konstatētās problēmas Kādi apstākļi jums traucē sasniegt vēlamo bērnu skaitu ģimenē? (respondenti, kam vēlamais bērnu skaits pārsniedz plānoto; n=226; atbilžu skaits vienam respondentam nebija ierobežots)
Konstatētās problēmas • Atslēgas vārds, runājot par grūtniecības plānošanu un eventuālo dzimstības pieaugumu, ir „stabilitāte”. • Pieredze ar pirmo bērnu kalpo kā etalons, izvērtējot iespēju radīt nākamos bērnus, līdz ar to ir ļoti būtiski, lai pieredze ar pirmā bērna radīšanu un aprūpi būtu pozitīva.
Konstatētās problēmas • Šobrīd valsts politika galvenokārt vērsta uz dzimstības veicināšanu un iztikas nodrošināšanu bērna pirmajos dzīves gados. Vēlāk bērnu aprūpes izdevumus galvenokārt pārņemot vecākiem, pieaug nabadzības risks. • Īpaši atbalstāmas ir divas mērķgrupas – daudzbērnu ģimenes un vientuļie vecāki. • Galvenie emigrācijas motīvi ir ekonomiski – saistīti ar darba iespējām, atalgojumu un apstākļiem, tāpēc ir svarīgi valsts politiku vērst uz ārējās migrācijas aizstāšanu ar iekšējo. Ir jāattīsta centri – ne tikai Rīga, kas būtu vērā ņemama emigrācijas alternatīva.
Konstatētās problēmas Latvijas iedzīvotāju demogrāfiskā struktūra 2013.gadā • Ir ļoti būtiska valsts rīcība šobrīd, kad 20-29 gadus veco sieviešu īpatsvars ir augsts. Svarīgi lai šīs paaudzes sievietēm būtu lielāks bērnu skaits, nekā tas novērojams līdz šim. Nākamās paaudzes ir mazskaitlīgas, tāpēc pat pie liela bērnu skaita spētu atstāt mazāku iespaidu uz tautas ataudzi. Tāpat svarīgi, lai šīs paaudzes sievietes iespējami maz emigrētu. Avots: CSP dati.
Tautas ataudzi ietekmējošie faktori • Ekonomiskā stabilitāte, kas saistīta ar abu vecāku nodarbinātību • Partnerattiecību stabilitāte • Bērnu aprūpes pieredze, atbalsts bērnu audzināšanā • Iepriekšējā dzemdību un grūtniecības pieredze Visi minētie faktori tiek novērtēti pirmā bērna gadījumā un pēc tam ekstrapolēti uz nākotni, sagaidot līdzīgu situāciju arī ar nākamajiem bērniem. Ja iepriekšējā pieredze ir negatīva, tas būtiski ierobežo bērnu skaitu un līdz ar to tautas ataudzi kopumā.
Ekonomiskā stabilitāte:Alternatīvie risinājumi • Sekmēt sieviešu ar maziem bērniem nodarbinātību un karjeru, veicinot agrāku atgriešanos darba tirgū un finansiālu patstāvību. • Nodrošināt lielākus un ilgākus pabalstus, kas kompensē izdevumus bērnu vajadzībām (īpaši vientuļajiem vecākiem).
Ekonomiskā stabilitāte Sociāli ekonomisko procesu indikatoru izmaiņas Latvijā laikā no 1996. līdz 2012.gadam Sociāli ekonomisko procesu indikatoru korelācijas tabula
Ekonomiskā stabilitāte • Visciešākā ietekme uz summāro dzimstības koeficientu ir iekšzemes kopproduktam. • Nodarbinātība un valsts izdevumi ģimenēm vērtējami kā papildus faktori, kas gan ietekmē dzimstību, tomēr daudz lielākā mērā paši izriet no iekšzemes kopprodukta. • Lielākais valsts atbalsts ģimenēm līdz šim sniegts brīžos, kad valstij ir visvairāk līdzekļu, bet ģimenēm tad šis atbalsts nepieciešams vismazāk. • Tomēr, ja valsts vislielāko atbalstu sniegtu tieši krīzes laikā, tas nevarētu būt pietiekams, lai kompensētu kopējo ekonomiskās situācijas pasliktināšanos un radītu pārliecību par rītdienu.
Ekonomiskā stabilitāte • Šobrīd, kad iekšzemes kopprodukts pieaug, pabalstu iespaids uz dzimstību visdrīzāk būs niecīgs. • Tā kā ekonomiskās situācijas uzlabošanās sniedz plašākas nodarbinātības iespējas, optimāls risinājums šobrīd būtu sniegt tādu atbalstu, kas ļauj vecākiem piedalīties darba tirgū – t.i., saīsināt laiku, ko mātes pavada ārpus darba tirgus, veicināt uzņēmēju vēlmi pieņemt darbā sievietes ar maziem bērniem, kā arī paplašināt bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamību.
Partnerattiecību stabilitāte:Alternatīvie risinājumi • Aizsardzības formu nodrošināšana nereģistrētu partnerattiecību gadījumā. • Laulību stiprināšana (ieviešot apmācību vidusskolās u.tml.).
Partnerattiecību stabilitāte • Šobrīd laulības visciešāk saistāmas ar otrā bērna parādīšanos ģimenē: • ja attiecības netiek uztvertas kā pietiekami stabilas, partneri nav apmierināti ar situāciju, kāda izveidojusies pirmā bērna aprūpē, otrā bērna un arī laulību nav; • ja attiecības tiek prognozētas kā stabilas ilgtermiņā, slēdz laulību, un ģimenē parādās otrais bērns.
Partnerattiecību stabilitāte • Ap 45% bērnu Latvijā ik gadu dzimst ārlaulībā; • Ap 2/3 noslēgto laulību tiek šķirtas; • Laulību noslēgšana un šķiršana ciešāk saistāma ar valsts ekonomisko situāciju un administratīvo šķēršļu izvērtēšanu, nekā ar tautas ataudzi; • Tautas ataudzes veicināšanai racionālākais būtu nodrošināt valsts garantēto aizsardzības formu pieejamību neatkarīgi no laulības. Avots: CSP dati
Neveiksmīga bērnu aprūpes pieredze, atbalsta trūkums:Alternatīvie risinājumi • Kompensējoši mehānismi (pabalsti), kas ļauj mātei ilgstoši aprūpēt bērnu un neciest ar to saistītus finansiālus zaudējumus, ja izirst partnerattiecības un problemātiski atrast darbu. • Atbalsts bērna aprūpē – bērna aprūpes pakalpojumi gan pirms 1,5 gadu vecuma, gan jaunākajās skolas klasēs.
Neveiksmīga bērnu aprūpes pieredze, atbalsta trūkums Viedokļi par bērna kopšanas atvaļinājumu
Neveiksmīga bērnu aprūpes pieredze, atbalsta trūkums • Dzīvesbiedra un radinieku atbalsta trūkumu valstij pilnībā aizstāt nav iespējams, tomēr kā kompensējoši mehānismi varētu kalpot: • Aukļu dienesta pakalpojumu nodrošināšana no bērna gada līdz 1,5 gadu vecumam tiem vecākiem, kas izvēlas ātrāk atgriezties darbā; • Īpašs atbalsts bērnu diennakts pieskatīšanai krīzes situācijās visām ģimenēm; • Nereģistrētu partnerattiecību tiesiska definēšana, izstrādājot atzīšanas mehānismus un paredzot mantiskas un finansiālas saistības, nereģistrētām partnerattiecībām izjūkot, līdzīgi kā reģistrētu attiecību gadījumā. • Iespējams rīkot informatīvas kampaņas sabiedrībā, kas būtu orientētas uz tolerantu attieksmi pret grūtniecēm un maziem bērniem sabiedriskajā transportā, veikalos, ēdināšanas iestādēs, darbavietās un citur.
Neveiksmīga grūtniecības un dzemdību pieredze: Risinājumi (bez alternatīvām) • Jāpārskata valsts apmaksātais pakalpojuma apjoms, lielāku uzsvaru liekot uz vecāku sagatavošanu dzemdībām un personāla apmācību; • Nepieciešami vairāk uz klienti vērsti dzemdniecības pakalpojumi vai arī izdevumu segšana, izvēloties dzemdēt privātās veselības aprūpes iestādēs. Šeit netiek piedāvātas alternatīvas, jo iespējamie risinājumi grūtniecības un dzemdību pieredzes uzlabošanai būtu pietiekami līdzīgi visos gadījumos. Šī pieredze no vienas puses ir ārkārtīgi svarīga lēmuma pieņemšanā par nākamo bērnu radīšanu, no otras – problēmas risināšana ir nesalīdzināmi vienkāršāka un lētāka, salīdzinot ar pārējām minētājām.
Alternatīvie scenāriji Latvijas iedzīvotāju demogrāfiskā struktūras prognoze 2030.gadam – līdzšinējās situācijas ekstrapolācija (līdzšinējā politikas scenārijs) • Nulles imigrācija; • Emigrācija pakāpeniski samazinās, līdz 2030.gadā sasniedz nulles līmeni; • Dzimstības tendences saglabājas līdzšinējās; • Sasniedzams būtiskas izmaiņas neveicot. Iedzīvotāju skaits – 1,58 miljoni
Alternatīvie scenāriji Pabalstu scenārijs Nodarbinātības scenārijs • Veicina bērna aprūpi ģimenes iekšienē, pagarinot bērnu aprūpes ilgumu • Atbalsta tradicionālo lomu dalījumu ģimenē • Nodrošina finansiālu atbalstu galvenokārt ar pabalstiem • Neveicina emigrācijas mazināšanos • Veicina bērna aprūpi kā pakalpojumu • Veicina sieviešu pozīciju uzlabošanu darba tirgū • Veicina ģimenei draudzīgu uzņēmumu veidošanos • Veicina emigrācijas mazināšanos • Nodrošina finansiālu atbalstu galvenokārt ar nodokļu atvieglojumiem • Tiek nodrošināts atbalsts krīzes situācijās • Papildus atbalstu saņem daudzbērnu ģimenes • Bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumi bērniem defacto
Alternatīvie scenāriji: salīdzinājums Prognozējamās sieviešu skaita izmaiņas no 2013. līdz 2030.gadam pa vecumgrupām trīs piedāvāto scenāriju gadījumā • Ieceres atgriezt emigrantus vai piesaistīt ārvalstu darbaspēku vērtētas skeptis-ki, jo Latvijas ekonomiskā situācija 2030.gadā būs sliktāka nekā Rietumeiropā; • Būtiskākais ir migrācijas saldo tuvināšana nullei un dzimstības pieauguma veicināšana; • Tā kā abos gadījumos nozīmīgākā problēma saistās ar nodarbinātību, nepieciešams atbalstīt nodarbinātību.
Paldies par uzmanību! Jautājumi, atbildes, diskusijas.
