Tēlotājas mākslas kompozīcijas izteiksmes līdzekļi un to organizācijas veidi - PowerPoint PPT Presentation

t lot jas m kslas kompoz cijas izteiksmes l dzek i un to organiz cijas veidi n.
Download
Skip this Video
Loading SlideShow in 5 Seconds..
Tēlotājas mākslas kompozīcijas izteiksmes līdzekļi un to organizācijas veidi PowerPoint Presentation
Download Presentation
Tēlotājas mākslas kompozīcijas izteiksmes līdzekļi un to organizācijas veidi

play fullscreen
1 / 29
Tēlotājas mākslas kompozīcijas izteiksmes līdzekļi un to organizācijas veidi
1435 Views
Download Presentation
trinh
Download Presentation

Tēlotājas mākslas kompozīcijas izteiksmes līdzekļi un to organizācijas veidi

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Presentation Transcript

  1. Tēlotājas mākslas kompozīcijas izteiksmes līdzekļi un to organizācijas veidi

  2. 1.Kompozīcijas veidi plaknē Kompozīcija (no latīņu valodas compositio - sastādīšana, sacerēšana, salikums) 1.1. Kvadrāta (arī taisnstūra) , trīsstūra, apļa, diagonālā kompozīcija, joslu u.c. Diagonālā kompozīcija Trīsstūra kompozīcija Joslu kompozīcija

  3. Nikolā Pusēns, Arkādijas gani, 17.gs., (apļa kompozīcija) Teodors Žeriko, Medūzas polsts, 19.gs., (x veida kompozīcija)

  4. D A C B Džoto. Apmetņa dāvināšana, 13.gs., kompozīciju veido divi trīsstūri (ABC un BCD)

  5. Pīters Pauls Rūbenss. Noņemšana no krusta. 17.gs. Diagonāla virziena kompozīcija.

  6. 1.2. Izvērsta vai noslēgta (atvērta vai aizvērta) • Izvērsta kompozīcija Valters J. Tirgus Jelgavā. 1897

  7. Noslēgta kompozīcija Francisco GoyaFamily of Carlos IV1800-01Oil on canvas280 x 336 cmMuseo del Prado, Madrid

  8. Simetrija (grieķu val. symmetria) - spēja pareizi un proporcionāli izvietot veselā daļas attiecībā pret centru vai simetrijas asi 1.3. Simetriska vai asimetriska kompozīcija

  9. Asimetrija (grieķu val. asymmetria) - simetrijas trūkums

  10. 2. Krāsa 2.1. Krāsu salikumi - pamatkrāsas, pretkrāsas Krāsu aplisKrāsu vietu citu krāsu paletē un izmantošanas iespējas raksturo tā sauktais krāsu aplis.Pamatkrāsas - sarkana, dzeltena un zila. Tās sajaucot, iegūst trīs papildkrāsas:sarkana + dzeltena = oranža;dzeltena + zila = zaļa;sarkana + zila = violeta.Tādējādi veidojas krāsu aplis, kurā viena krāsa pāriet otrā. Krāsas, kuras atrodas viena otrai pretī, sauc par pretkrāsām, tās viena otru visvairāk akcentē: sarkana - zaļa;oranža - zila;dzeltena – violeta. Krāsām ir gan silti, gan vēsi toņi, izņemot oranžu, kurai ir tikai siltie, un zilu, kurai ir tikai vēsie toņi. Spektra krāsas sajaucot ar balto krāsu, rodas baltināti krāsu toņi jeb pasteļtoņi

  11. 2.2. Krāsu īpašības – gaišas, tumšas; intensitāte – košas, klusinātas, piesātinātas krāsas; kolorīts(krāstoņu savstarpējo attiecību sistēma mākslas darbā); siltas un vēsas krāsas; lokālā krāsa (pamatkrāsa) un krāsas izmaiņas atkarībā no apgaismojuma; hromātiskās (krāsainās) un ahromātisikās krāsas • Gaismas ietekmeApgaismojuma veids iespaido toņa uztveri - tas kļūst siltāks vai aukstāks. Mākslīgajā apgaismojumā objektu gaismas ir siltas, bet ēnas - vēsas Dabīgajā (dienas) apgaismojumā objektu gaismas (ja nespīd virsū tiešie saules stari) ir vēsas, bet ēnas - siltas

  12. Kontrasts (franču valodā contraste) ir krasi izteikts pretstats. 2.3. Krāsu kontrasts: gaišs-tumšs, silts-auksts, košs-klusināts utt.

  13. 3. Laukums (laukuma organizācija) • Dinamika - Viena vai divas diagonālas līnijas, secīgas fāzes, asimetriska kompozīcija. • Statika - Kompozīcija – kvadrāts, taisnstūris, trīsstūris, aplis, ovāls, uzsvērtas vertikāles un horizontāles. Statika gleznā, grafikā, tēlniecībā • Virsmas īpašības - Gluds-matēts-reljefs, ciets-mīksts-ažūrs, faktūras dabā un sadzīvē, to attēlošanas paņēmieni, palīglīdzekļi. • Simetrija - Krāsu, laukumu, līniju, formu, izmēru, virzienu, attālumu asimetrija. Simetriska un asimetriska kompozīcija mākslas darbā • Materialitāte - Faktūras dabā un sadzīvē, to attēlošanas paņēmieni, palīglīdzekļi, aplikācija un kolāža.

  14. Telpa, telpiskums Divdimensiju plaknē reāli var parādīt divas dimensijas: platumu un augstumu. Par trešo dimensiju - dziļumu - var radīt tikai ilūziju.

  15. Lai radītu telpas ilūziju, jāņem vērā dažas telpas uztveres likumsakarības:"1. tuvāk esošie objekti aizsedz tālākos;2. tuvāk esošo objektu pamatnes redzeslaukā projicējas zemāk, tālāko - augstāk;3. tuvāko objektu kontūras ir asākas par tālāk esošo kontūrām;4. jo tālāk objekts atrodas, jo vairāk tā krāsa zaudē intensitāti, pelēcinās. Mazačo. Brīnums ar nodevu grasi . (Naudas nodevas brīnumainā atrašanās). 1425 – 1428 g.

  16. Perspektīva K.D.Frīdrihs

  17. Lineārā perspektīva Lineārās perspektīvas princips: dabā esošās paralēlās līnijas satiekas vienā punktā - satekpunktā - pie horizonta. Satekpunkts - iedomāts punkts pie horizonta, uz kuru tiecas visas paralēlās līnijas. Priekšmeti kļūst mazāki, proporcionāli attālinoties no gleznas priekšējā plāna uz mākslas darba dziļumu (tuvojoties horizonta līnijai).

  18. Horizonts norāda skatītāja acu augstumu (redzes horizontu). "Horizonta augstums ļauj tēlaini runāt par "cilvēka acs", "vardes" vai "putna perspektīvu"." Par "cilvēka acs perspektīvu" runā tādā gadījumā, kad horizonta līnija sakrīt ar mākslas darba virsmas (piemēram, papīra lapas) viduslīniju. "Vardes perspektīva" vērojama, ja horizonta līnija atrodas zemāk par iedomāto darba viduslīniju. "Putna perspektīva" vērojama, ja horizonta līnija atrodas virs iedomātās viduslīnijas.

  19. Ritms - Krāsu, laukumu, līniju, formu, izmēru, virzienu, attālumu metriskais un brīvais ritms. Ritms gleznā, grafikā, tēlniecībā. "Ritms (grieķu valodā rhytmos - vienmērīgums, saskaņotība) ir vienādu vai līdzīgu elementu vairākkārtēja atkārtošanās noteiktos laika vai telpas intervālos. • Vienādos intervālos atkārtoti vienādi elementi rada metrisku ritmu. Mazākais atkārtojamo elementu skaits ir trīs.

  20. Brīvajā ritmā elementi (vai intervāli starp tiem) nav matemātiski vienādi. Ritms tēlotājā mākslā - tā ir "atkalparādīšanās", kad kādā citā mākslas darba daļā atkal pavīd kāds jau esošajam līdzīgs piesitiens, krāsas plankums, līniju plūdums, formu orientācija, motīvs. Ūras standarts

  21. Kontrasts Kontrasts (franču valodā contraste) ir krasi izteikts pretstats. Vizuālās atšķirības, daudzveidība mākslas darbā ienes spriedzi, dzīvīgumu, dramatismu, saista uzmanību Kontrastu veidi1. Krāsu tumši gaišais kontrasts.2. Krāsu silti vēsais kontrasts.3. Papildkrāsu kontrasts (šīs krāsas viena otru izceļ, papildina).Vienā darbā var būt pielietoti divi, vairāki vai pat visi krāsu kontrasti reizē. • Bez krāsu kontrastiem var izmantot arī šādus kontrastus : 1.liels – mazs • 2. vertikāls – horizontāls • 3. tievs – resns • 4. statisks – dinamisks • īss – garš • viens – daudz • rets - blīvs, • plakans - apjomīgs, • pietuvināts – aizejošs u.c.

  22. Doiminante - viena vai vairākas dominantes kompozīcijā Dominantes principu sauc arī par uzmanības centra, psiholoģiskā centra vai vienkārši kompozīcijas centra principu. Dominantes princips kompozīcijā izpaužas kā galvenā, svarīgākā, visbūtiskākā izpratne un atklāšana, izceļot un izdalot to ar vizuālās mākslas valodas līdzekļiem • Dominante var būt viena vai vairākas

  23. K.D.Frīdrihs

  24. K.D.Frīdrihs

  25. Līdzsvars Līdzsvars vizuālajā mākslā - dažādās mākslas darba daļas veidojošo vizuālo elementu (krāsu, apveidu, tekstūru u.c.) vizuālā svara, izmēru, elementu izolācijas pakāpes vienādība, līdzība. Izveidojušies vairāki līdzsvara tipi: simetriskais līdzsvars, asimetriskais līdzsvars, neskaidrais līdzsvars, neitrālais līdzsvars.

  26. I.Ž.E.Degā Tokija,  TV centrālā ēka, 20.gs.

  27. Leonardo da Vinči Neitrālā līdzsvara gadījumā simetrijas ass vispār nav jūtama un līdzsvarā atrodas visdažādākie virzieni, lielumi u.c."

  28. 4. Līnija • Līniju veidi un to dažādais pielietojums, kontūrlīnija, siluetlīnija

  29. 5.Forma • Divas un trīs dimensijas, siluets, apjoms Formas attēlojums gleznā, grafikā, tēlniecībā.