Instrukcijas projekts „Valsts pārvaldes funkciju audita plānošanas un veikšanas kārtība”

1. Instrukcijas projekts „Valsts pārvaldes funkciju audita plānošanas un veikšanas kārtība”

2. Virsmērķis Palielināt valsts pārvaldes efektivitāti, samazinot budžeta izdevumus, uzlabojot vai saglabājot pakalpojumu kvalitāti. Mērķi: Izvērtēt institūcijām noteikto funkciju veikšanas lietderību, šo funkciju īstenošanas modeļa racionalitāti un efektivitāti. Novērst funkciju pārklāšanos un dublēšanos. Optimizēt valsts pārvaldes iestāžu struktūru un nodarbināto skaitu, palielinot produktivitāti.

3. Iesaistītas institūcijas • Ministru kabinets, • Ministru prezidents, • Funkciju audita komisija, • Audita grupa, tās vadītājs, • Nevalstiskās organizācijas, sociālie partneri.

4. Funkciju audita komisija • Valsts kancelejas direktors. • Finanšu ministrijas valsts sekretārs. • Tieslietu ministrijas valsts sekretārs. • Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretārs. • Saeimas valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijas pārstāvis. • Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis. • Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas pārstāvis. • Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis. • Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvis. • Ministru prezidenta nozīmēts tā pārstāvis. • Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes ieteikts pārstāvis.

5. Pamatojums: • Komisija ir veidota par paraugu ņemot Lietuvas pieredzi, kur darbojas “Sunset comission” ar ~20 cilvēku sastāvu. • Funkciju audita komisijai, veidojot funkciju auditu plānu, jāizvērtē iespējamos nelietderīgas un neefektīvas darbības riskus politikas jomās (nozarēs vai apakšnozarēs), starpnozaru tiesiskajā regulējumā un institucionālajā sistēmā • Funkciju audita komisijai ir jādefinē aktuālās politikas problēmjomas, kuras tiks pakļautas funkciju auditam.

6. Audita grupa • Ministru prezidents izdod atsevišķu rīkojumu par audita grupas izveidošanu un funkciju audita uzsākšanu, norādot audita grupu sastāvu un to vadītājus. • Funkciju audita grupas locekļus un to vadītājus uzaicina Ministru prezidents pēc savas iniciatīvas vai pēc Funkciju audita komisijas vai pēc valsts sekretāra ieteikuma. • Audita grupās pārsvarā darbojas pieredzējuši valsts pārvaldes darbinieki, pēc vajadzības piesaistot ekspertus, tai skaitā organizāciju, kas nav valsts organizācijas pārstāvjus.

7. Ministru kabinets  Ministru prezidents • Visi Komisijas materiāli uz MK tiek virzīti caur MP kā MK lieta! • MK lēmums nepieciešams, lai: a) būtu pilnvarojums auditu veikšanai; b) Komisijas ieteikumi tiktu ieviesti. Katru gadu 1.ceturkšņa sākumā Komisija sagatavo un MK apstiprina funkcionālo auditu gada darba plānu. Funkciju audita komisija (vada VK direktore) Funkcionālo auditu gada darba plāns Funkciju audita grupa #1 (sastāvu nosaka MP rīkojums) Funkciju audita grupa #2 (sastāvu nosaka MP rīkojums) Funkciju audita grupa #3 (sastāvu nosaka MP rīkojums) Viens vai vairāki funkciju auditi tiek veikti 1 – 6 mēnešu laikā, atkarībā no to sarežģītības un prioritātes. Termiņu nosaka Ministru kabinets Institūcija #4 Institūcija #6 Institūcija #1 Institūcija #2 Institūcija #3 Institūcija #5 Funkciju audits var tikt veikts vienā vai vairākās saistītās institūcijās vienlaicīgi. Institūcija sagatavo sākotnējai analīzei nepieciešamo informāciju un sadarbojas ar grupu, sniedz savu viedokli par grupas gala ziņojumu!

8. Auditā izmantojamās metodikas un metodes • Visas līdz šim izmantotās pieejas, metodikas, kas palīdz sasniegt mērķi (Metodiskie ieteikumi institucionālo auditu veikšanai; Valsts pārvaldes fundamentālā pārskata sastādīšanas metodika; Latvijas Pašvaldību audita vienību rokasgrāmata; dažādu valstu Value for money metodikas u.c.) • NB. Valsts kanceleja nodrošina Funkciju audita grupas vadītāja un locekļu apmācību un instruktāžu. • Izmantojamās metodes: • Intervijas un uzklausīšana. • Iespēja argumentēti iebilst pret secinājumiem un priekšlikumiem. • NVO un sociālo partneru strukturēta līdzdalība.