Valsts budžets 2014 – 2016

1. Valsts budžets 2014 – 2016 Finanšu ministrija 2013.gada 2.oktobris

2. SATURS • EKONOMISKĀ SITUĀCIJA LATVIJĀ un Ārējā vidē • MAKROEKONOMISKO RĀDĪTĀJU PROGNOZES • Fiskālā politika • Nodokļu politikas izmaiņas • VALSTS BUDŽETA IZDEVUMU politika • Vidēja termiņa valsts budžeta izdevumi • BUDŽETA IZDEVUMI MINISTRIJĀM UN CITĀM CENTRĀLAJĀM VALSTS IESTĀDĒM • Pašvaldību finanšu attīstība • Pavadošo likumprojektu pakete

3. Ekonomiskāsituācija Latvijā un ārējā vidē

4. 2013. gada 2. ceturksnī ekonomikas izaugsme Latvijā joprojām straujākā ES IKP pieaugums 2013. gada 2.ceturksnī, % Datu avots: eirostat

5. Latvijas ekonomikas izaugsmi šā gada otrajā ceturksnī galvenokārt nodrošinājis iekšējais pieprasījums IKP pieaugums 2013. gada 2.ceturksnī, pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, salīdzināmās cenās, % Datu avots: CSP

6. Izaugsmes tempu palielināšanās ES un tirdzniecības partnervalstīs liecina, ka situācija ārējā vidē uzlabojas IKP izmaiņas, % pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni Datu avots: CSP, eirostat, EK un SVF prognozes, FM aprēķini * Lietuva, Igaunija, Vācija, Krievija, Polija, Zviedrija

7. Eksporta dinamika reaģē ar laika nobīdi, ārējā pieprasījuma uzlabošanās datos atspoguļosies nedaudz vēlāk milj. eiro Latvijas ārējā tirdzniecība Datu avots: CSP

8. Bezdarba līmenis pakāpeniski samazinās, tomēr tas joprojām saglabājas augstā līmenī Reģistrētais bezdarbs un darba meklētāju īpatsvars, % no nodarbināto skaita Datu avots: CSP, NVA

9. MAKROEKONOMISKO RĀDĪTĀJU PROGNOZES

10. IKP izaugsmes prognoze šim un nākamajam gadam palielinātas no 4,0% līdz 4,2% IKP pieaugums, salīdzināmās cenās, % Datu avots: CSP, FM prognozes

11. Cenu dinamiku nosaka vājā pamatinflācija un importētās inflācijas mazināšanās; šī gada inflācijas prognoze pazemināta līdz 0,4%, bet nākamgad nemainīgi 2,3% Patēriņa cenu indekss (PCI), % Datu avots: CSP

12. Makroekonomiskā attīstības scenārija pieņēmumi Arī vidējā termiņā Latvijas ekonomika būs viena no straujāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā Scenārija ietvaros tiek pieņemts, ka nav gaidāmas būtiskas izmaiņas mājsaimniecību uzkrājumu līmenī un kreditēšanas tendencēs, kā rezultātā privātā patēriņa pieaugums būs atkarīgs no algu fonda izmaiņām un tā īpatsvars IKP saglabāsies nemainīgs Vidējā termiņā darba samaksas pieaugums būs līdzvērtīgs produktivitātes pieaugumam Scenārija ietvaros netiek prognozētas būtisks pasaules energoresursu un pārtikas cenu izmaiņas. Inflācijas prognozēs ņemts vērā gaidāmais elektroenerģijas cenas pieaugums un tabakas akcīzes nodokļa pieaugums Pamatinflācija 2013.gada pirmajā pusē vēl arvien turēsies zemā līmenī, savukārt 2013.gada otrajā pusē un 2014.gadā tā pakāpeniski pieaugs

13. Galveno makroekonomisko rādītāju prognozes

14. Fiskālā politika

15. Likumprojekts «Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam» (1) • Izstrādāts saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likumu; • Tiek iesniegts kopā ar likumprojektu «Par valsts budžetu 2014.gadam»; • Ietver šādus būtiskākos jautājumus: • Vidēja termiņa budžeta politikas principus un prioritāros attīstības virzienus; • IKP un potenciālā IKP prognozes; • strukturālās bilances mērķi un tam atbilstošo vispārējās valdības budžeta bilanci; • valsts budžeta finansiālās bilances apjomu un maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu; • valsts budžeta ieņēmumu prognozes; • izlīdzinātos izdevumus 2016.gadā un koriģētos maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus; • maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei; • pašvaldību kopējo aizņēmumu pieļaujamo palielinājumu; • IIN sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem.

16. Likumprojekts «Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam» (2) Vidēja termiņa budžeta politikas principi un prioritārie attīstības virzieni: • ekonomiskajā ciklā sabalansēta vispārējās valdības budžeta veidošana, nodrošinot ilgtspējīgu fiskālās politikas plānošanu un tādējādi arī makroekonomisko stabilitāti; • ilgtspējīgas un sabalansētas valsts ekonomiskās attīstības veicināšana, nodrošinot nozaru finansējumu valsts budžeta iespēju robežās; • darbaspēka nodokļu sloga pārskatīšana, kas mērķēta uz iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un dzīves kvalitātes paaugstināšanu, it īpaši ģimenēs ar bērniem.

17. Likumprojekts «Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam» (3) Bilances mērķi 2014-2016: Nominālā bilance -0,9% -0,9% -0,8% Strukturālā bilance -1,0% -1,0% -0,9% Cikliskā komponente (Latvijas aprēķins) 0,1% 0,1% 0,1% Vidēja termiņa mērķis (VTM) -0,5% -0,5% -0,5% Pieļaujamās novirzes -0,5% -0,5% -0,4% 2014 2015 2016 Pieļaujamais strukturālā deficīta mērķis tiek noteikts par pamatu ņemot nacionālo vidēja termiņa mērķi (-0,5%) un izmantojot iespējamās novirzes iemaksu palielinājumam 2.pensiju līmenī, ko pieļauj Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.novembra Regula (ES) Nr. 1175/2011, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (Regula Nr. 1175/2011). Strukturālais deficīts 2014. un 2015.gadā sakrīt ar Līgumā par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā (Fiskālais līgums) noteikto maksimālo pieļaujamo strukturālo deficītu 1%, un 2016.gadā ir par 0,1% punktu mazāks. Fiskālās attīstības scenārijs paredz, ka izlaižu starpība noslēdzas 2013.gadā un bilances cikliskā komponente 2013.gadā ir nulle, bet 2014.gadā, 2015.gadā un 2016.gadā tā ir +0,1% no IKP. Scenārijs neparedz laika posmā no 2014. līdz 2016.gadam vienreizējos pasākumus, līdz ar to vispārējās valdības deficīts 2014.gadā un 2015. gadā tiek prognozēts 0,9% no IKP, bet 2016.gadā 0,8% no IKP apmērā.

18. Likumprojekts «Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam» (4) Izdevumu pieauguma nosacījums: Reālais, koriģētais vispārējās valdības izdevumu pieaugums (izslēdzot IKP deflatoru, izdevumus valsts parāda apkalpošanai , no ES finansējamo ES fondu daļu, no nodokļu politikas izmaiņām izrietošās ieņēmumu izmaiņas un izlīdzinot bruto pamatkapitāla veidošanas izmaksas) 1,5% 1,5% -1,1% 10 gadu periodā izlīdzinātais potenciālā iekšzemes kopprodukta pieaugums (Latvijas aprēķins) 2,0% 2,6% 3,2% 2014 2015 2016 2014 2015 2016 2014 2015 2016 = + Fiskālās attīstības scenārijs atbilst izdevumu pieauguma nosacījumam, kas noteikts Fiskālās disciplīnas likuma 13.pantā, Regulā Nr. 1175/2011 un Fiskālajā līgumā un paredz, ka izdevumu pieaugums nepārsniedz 10 gadu vidējo potenciālā IKP pieaugumu, ja vien pārsniegums nav saskaņots ar diskrecionāriem ieņēmumu pasākumiem (no nodokļu politikas izmaiņām izrietošām ieņēmumu izmaiņām). Izdevumu kopsummā neiekļauj procentu izdevumus, izdevumus saistībā ar Eiropas Savienības programmām, kas ir pilnībā izlīdzināti ar ienākumiem no Savienības fondiem. Šajā aprēķinā bruto pamatkapitāla veidošanas izmaksas tiek aizstātas ar četru gadu vidējām izmaksām. Reālais koriģētais vispārējās valdības izdevumu pieaugums 2014.gadā pret 2013. gadu ir 1,5%, bet vidējā potenciālā IKP pieaugums 2,0%. Reālais koriģētais vispārējās valdības izdevumu pieaugums 2015.gadā pret 2014. gadu ir 1,5%, bet vidējā potenciālā IKP pieaugums 2,6%. Reālais koriģētais vispārējās valdības izdevumu samazinājums 2016.gadā pret 2015. gadu ir 1,1 %, bet vidējā potenciālā IKP pieaugums 3,2%. Reālais koriģētais vispārējās valdības izdevumu pieaugums 2016.gadā pret 2015.gadu ir negatīvs jo 2016.gadā ir ievērojama fiskālā telpa, kas tiks sadalīta vēlāk.

19. Likumprojekts «Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam» (5) Nosacījuma neievērošanas sekas: Padomes regula Nr. 1175/2011 Regulā noteikts, ka Padome un Komisija veicot uzraudzību saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 121. panta 3. punktu, uzrauga arī stabilitātes programmu izpildi. Ja tiek konstatēta faktiska vai paredzama būtisku budžeta stāvokļa novirzīšanās no vidēja termiņa budžeta mērķa, valstij tiek izteikts brīdinājums un ieteikumi ar termiņiem to ieviešanā. Ja netiek ieviesti ieteikumi, tiek pieņemts lēmums, ka valsts nav veikusi efektīvu rīcību. Pēc šī lēmuma saskaņā ar ES fondu regulu, var apturēt struktūrfondus. Brīdinājums → ieteikumi ar termiņiem→ lēmums par to, ka nav veikta efektīva rīcība → struktūrfondu apturēšana. Fiskālais līgums Ja Eiropas Komisija secina, ka dalībvalsts nav nodrošinājusi, ka valsts ir ieviesusi likumus, kas nodrošina fiskālajā līgumā noteiktā strukturālā deficīta nosacījuma ievērošanu, valsts tiek iesūdzēta Eiropas Savienības Tiesā. Tiesas spriedums ir saistošs . Ja Tiesas noteiktā termiņā netiek izpildīts spriedums, Eiropas Savienības Tiesa var noteikt sodanaudu vai kavējuma naudu, kas ir atbilstīga apstākļiem un nepārsniedz 0,1 % no IKP. ES Tiesa → soda nauda līdz 0,1% no IKP. Padomes rekomendācijas par Stabilitātes programmu Eirozonas dalībvalstīm saskaņā ar ES struktūrfondu regulu par Padomes rekomendāciju par Stabilitātes programmu nepildīšanu var apturēt struktūrfondus. Latvijai 2013.gadā rekomendācija paredz, ka Latvija drīkst novirzīties no vidēja termiņa strukturālās bilances mērķa tikai apjoma, kas izriet no iemaksu atjaunošanās 2.pensiju līmenī. Struktūrfondu apturēšana, kā, piemēram, Ungārijas gadījumā

20. Likumprojekts «Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam» (6) Fiskālā telpa: Maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi, kas izriet no noteiktā strukturālās bilances mērķa (eiro) 7 151 805 255 7 017 285 770 7 461 626 723 2014 2015 2016 Maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjoms saskaņā ar VTBIL 1.pielikumu 7 142 704 902 7 000 743 378 7 248 358 508 2014 2015 2016 mīnus Fiskālā telpa, eiro 2014 –9 100 353 2015 – 16 542 392 2016 – 213 268 215

21. Likumprojekts «Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam» (7) Konsolidētā kopbudžeta bilance un vispārējās valdības budžeta bilance

22. Centrālās valdības aizņēmumu atmaksas grafiks (nominālvērtībā, uz 31.08.2013)

23. Vispārējās valdības parāda attīstības tendences % no IKP

24. Laicīga budžeta pieņemšana labvēlīgi ietekmē aizņemšanās izmaksas AIZŅEMŠANĀS IZMAKSAS

25. Nodokļu politikas izmaiņas

26. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi* 2007.-2016.gadā milj.eiro +535,8 +580,5 +238,9 +624,5 -1 748,6 -133,3 * neieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā **sociālās apdrošināšanas iemaksu likme valsts fondēto pensiju shēmā 2013.gadā 4%, 2014.gadā 4%, 2015.gadā 5 % un turpmāk - 6%;

27. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu* prognozes 2013. – 2016. gadam milj.eiro +132,0 *neskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā; ņemot vērā nodokļu politikas pasākumus

28. Ēnu ekonomikas apkarošana –jaunākie risinājumi 2014. – 2016.gadam milj.eiro *ieskaitot iemaksas otrajā pensiju līmenī

29. Būtiskākās nodokļu izmaiņas 2014.gadā milj.eiro

30. Džini koeficients strādājošajiemKoeficients raksturo ienākumu sadalījumu. 0 - visiem ir vienādi ienākumi un 1 - vienai personai ir visi ienākumi, bet citiem ienākumu nav

31. Neto mēnešalgas izmaiņas strādājošajiem ar 3 apgādājamajiem Strādājošo ar 3 apgādājamiem 2014.gada neto mēnešalgas izmaiņas pret 2013.gada 2.pusi

32. Neto mēnešalgas izmaiņas strādājošajiem bez apgādājamajiem 2014.gada neto mēnešalgas izmaiņas pret 2013.gada 2.pusi

33. UIN atvieglojumu investīciju veicināšanai un kompensējošo pasākumu fiskālā ietekme

34. Citas prognozēs iekļautās nodokļu izmaiņas ar pozitīvu fiskālo ietekmi milj.eiro

35. Citas prognozēs iekļautās nodokļu izmaiņas ar negatīvu fiskālo ietekmi milj.eiro

36. VALSTS BUDŽETA IZDEVUMU politika

37. 2014. – 2016.gada vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekts: • nodrošina tādas fiskālās politikas īstenošanu, kas nodrošina valsts finanšu stabilitāti; • nodrošina pamatu tautsaimniecības attīstības ilgtspējas realizēšanai, radot nozarēm izaugsmes iespējas; • nodrošina Latvijas Nacionālā attīstības plāna un Valsts aizsardzības koncepcijas vidēja termiņa stratēģisko mērķu un prioritāšu īstenošanu; • nodrošina uzņemto starptautisko saistību izpildi un nacionālas nozīmes pasākumu īstenošanu, tai skaitā: - gatavošanās Latvijas Prezidentūrai ES Padomē 2015.gadā; - pasākuma "Rīga - 2014. Eiropas kultūras galvaspilsēta" īstenošana; - iestāšanās pasākumu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) realizācija; - Saeimas un Eiroparlamenta vēlēšanu īstenošana; - nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un piederības sajūtas Latvijas valstij stiprināšana; • samazina ienākumu nevienlīdzību starp iedzīvotāju grupām, nodrošinot līdzsvarotu attīstību, paredzot iespējas rūpēties par veselību, izglītību un iespējām pilnvērtīgi piedalīties kultūras, sabiedriskajā un politiskajā dzīvē.

38. Finansējums jaunās politikas iniciatīvām sadalījumā pa ministrijām milj. eiro

39. Latvijas Nacionālā attīstības plāna un Valsts aizsardzības koncepcijas realizācija un valstiski nozīmīgu pasākumu īstenošana 386,8 milj.eiro Jaunās politikas iniciatīvas, kas nodrošina Valsts aizsardzības koncepcijas realizāciju 330,2 243,2 Jaunās politikas iniciatīvas, kas nodrošinaLatvijas Nacionālā attīstības plāna realizāciju: prioritāte «Tautas saimniecības izaugsme» prioritāte «Cilvēka drošumspēja» prioritāte «Izaugsmi atbalstošas teritorijas» • Pārējās jaunās politikas iniciatīvas, tai skaitā: • finansējums darba samaksas jautājumu risināšanai, • zinātnes bāzes finansējumam, • kultūras telpas attīstībai, • elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības īstenošanai

40. Latvijas Nacionālā attīstības plāna vidēja termiņa stratēģisko mērķu un prioritāšu īstenošana Jaunās politikas iniciatīvas sadalījumā pa NAP2020 prioritātēm milj. eiro Prioritāte «Tautas saimniecības izaugsme», tai skaitā, elektroenerģijas ražošanas fonda (EAF) izveide konkurētspējīgas elektroenerģijas kopējās cenas nodrošināšanai ēku energoefektivitātes uzlabošanas pārejas risinājums, nodrošinot uzsāktās aktivitātes ēku energoefektivitātes jomā starp plānošanas periodiem Prioritāte «Cilvēka drošumspēja», tai skaitā, valsts atbalsta palielināšana personām ar invaliditāti veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana (ambulatoro un stacionāro pakalpojumu gaidīšanas rindu mazināšana) asistenta pakalpojumu nodrošināšana personām ar invaliditāti Prioritāte «Izaugsmi atbilstošas teritorijas» tai skaitā, autoceļu sakārtošanas programma 2014.-2020.gadam administratīvā sloga samazināšana VID klientiem, pilnveidojot VID sniegto e-pakalpojumu pieejamību un kvalitāti principa «Nauda atgriežas dabā» realizācija

41. Pārējās jaunās politikas iniciatīvas milj. eiro • Finansējums darba samaksas jautājumu risināšana • minimālās algas paaugstināšana un mēneša darba algas izlīdzināšana ar 2014.gada 1.janvāri • ārstniecības personu darba samaksas paaugstināšana (22,0 milj. eiro katru gadu) • darba samaksas paaugstināšana un nodrošināšana pedagogiem (2014.g.- 8,7 milj. eiro, 2015.g. – 12,5 milj. eiro, 2016.g. – 15,5 milj. eiro) • uz vienlīdzīgiem principiem balstītas atlīdzības nodrošināšana IEM sistēmas un TM Ieslodzījumu vietu pārvaldes darbiniekiem (6,5 milj. eiro katru gadu) • kultūras institūcijās nodarbināto pilnas darba slodzes atjaunošanai (2014.g.– 1,8 milj. eiro, 2015.g.un 2016.g. – 2,0 milj. eiro) • Kultūras telpas attīstība – kultūras mantojuma pieejamības veicināšanai, Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas uzturēšanai, profesionālās kultūrizglītības un radošās izglītības attīstībai. • Zinātnes bāzes finansējuma palielināšana – valsts atbalsts zinātniskajai darbībai zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētām institūcijām, tai skaitā, apmaksājamā pievienotās vērtības nodokļa segšanai. • Elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības nodrošināšanai – Latvijas radio 5 darbības realizācijai, Latvijas Televīzijai objektīvu, neatkarīgu un tematiski līdzsvarotu ziņu, analīzes un komentāru veidošanai par notikumiem Latvijā, Eiropas Savienībā un pasaulē, novadu ziņu veidošanai.

42. Uz vienlīdzīgiem principiem balstītas atlīdzības nodrošināšana un minimālās mēneša darba algas paaugstināšana līdz 320 eiro no 2014.gada 1.janvāra (valsts budžeta iestādes) milj. eiro 2014.gadā – 26,0 milj. eiro 2015.gadā – 26,0 milj. eiro 2016.gadā – 33,8 milj. eiro Ietekmēs 184 valsts budžeta iestāžu 56 000 darbiniekus, tai skaitā 13 neatkarīgo institūciju 2 100 darbiniekus * Neieskaitot finansējumu 4,4 milj. eiro apakšprogrammā 33.01.00 «Ārstniecība» minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai ārstniecības personām un pārējam personālam ārstniecības iestādēs, kas sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus ** Neieskaitot finansējumu 1,5 milj. eiro apakšprogrammā 05.01.00 «Sociālās rehabilitācijas valsts programmas» valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertiem pašvaldībām noteiktam mērķim asistentu pakalpojumu nodrošināšanai

43. Vidēja termiņa valsts budžeta izdevumi

44. Vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekts 2014. – 2016.gadam milj. eiro * atbilstoši Finanšu ministrijas rīkojumiem par apropriācijas pārdali līdz 2013.gada 31.jūlijam

45. Valsts konsolidētais budžets milj.eiro Bilance: 2014.g. - 138,4 milj.eiro 2015.g. 406,2 milj.eiro 2016.g. - 239,0 milj.eiro * atbilstoši Finanšu ministrijas rīkojumiem par apropriācijas pārdali līdz 2013.gada 31.jūlijam

46. 2014.gada projekts% no 2007.g. izpildes (izdevumi pamatfunkcijām) Lai dati būtu salīdzināmi 2007.gada izpildē netiek ieskaitīti augstskolu izdevumi, kas finansēti no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem (IZM, KM un ZM), no LM p/b 2014.gadā atskaitīti izdevumu piemaksām pie pensijām (transferts uz speciālo budžetu), no FM budžeta atskaitīti izdevumi valsts parāda vadībai un iemaksām ES budžetā, no MK un ĀM budžeta 2014.gadā atskaitīti izdevumi Prezidentūras pasākumu nodrošināšanai).

47. Valsts konsolidētā budžeta izdevumi funkcionālajā sadalījumā - lielākie izdevumi plānoti sociālajai aizsardzībai milj.eiro Finansējums Saeimai, VID, Ārlietu ministrijai, KNAB, Zinātnei u.c. Tai skaitā, kārtējie maksājumiES budžetā: 2014.g. – 247,0 milj. eiro 2015.g. – 261,9 milj. eiro 2016.g. – 278,0 milj. eiro Tai skaitā, valsts parāda apkalpošanas izdevumi: 2014.g. – 368,4 milj. eiro 2015.g. – 374,1 milj. eiro 2016.g. – 360,8 milj. eiro * atbilstoši Finanšu ministrijas rīkojumiem par apropriācijas pārdali līdz 2013.gada 31.jūlijam

48. Valsts pamatbudžets – bilanci ietekmē 2007.- 2013.g. ES fondu plānošanas perioda projektu pabeigšana un jaunā plānošanas perioda uzsākšana milj. eiro Bilance: 2014.g. - 267,7 milj.eiro 2015.g. - 307,4 milj.eiro 2016.g. - 364,1 milj.eiro * atbilstoši Finanšu ministrijas rīkojumiem par apropriācijas pārdali līdz 2013.gada 31.jūlijam

49. Valsts pamatbudžeta izdevumi pamatfunkciju un ES fondu finansēšanai milj.eiro * atbilstoši Finanšu ministrijas rīkojumiem par apropriācijas pārdali līdz 2013.gada 31.jūlijam

50. Kohēzijas politikas ES fondu ieņēmumu un izdevumu naudas plūsma 2007- 2013 un 2014-2020 plānošanas periodiem milj. eiro *Veikti pārrēķini uz eiro pēc oficiālā Latvijas bankas eiro kursa