1 / 47

kriminālsodu politika

kriminālsodu politika. Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas pirmā nozīmīgā krimināltiesību reforma tika pabeigta 1999.gadā , kad spēkā stājās Krimināllikums , aizstājot līdz tam spēkā esošo Latvijas Kriminālkodeksu.

bree-simon
Download Presentation

kriminālsodu politika

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. kriminālsodu politika

  2. Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas pirmā nozīmīgā krimināltiesību reforma tika pabeigta 1999.gadā, kad spēkā stājās Krimināllikums, aizstājot līdz tam spēkā esošo Latvijas Kriminālkodeksu.

  3. Krimināllikums būtībā ir modificēts Latvijas Kriminālkodekss, kam savukārt pamatā bija Latvijas PSR Kriminālkodekss. Ar Krimināllikuma pieņemšanu būtiskākās izmaiņas tika panāktas krimināltiesību vispārīgās daļas noteikumos, kā arī tika pārskatīti Latvijas Kriminālkodeksā ietverto noziedzīgo nodarījumu sastāvi. Vienlaikus Krimināllikumā joprojām tika saglabāta padomju gados mantotā represīvā sodu sistēma.

  4. 2004.gada 12.februārī ar likumu „Grozījumi Krimināllikumā” tika realizēta pirmā nozīmīgā kriminālsodu reforma, papildinot daudzu Krimināllikuma Sevišķās daļas pantu sankcijas ar brīvības atņemšanai alternatīvu sodu – piespiedu darbs. Lai arī minētā reforma bija nozīmīga, tā nebija vērsta uz sodu politikas visaptverošu pārvērtēšanu un reformu.

  5. Lai sagatavotu konceptuālus priekšlikumus izmaiņām kriminālsodu sistēmā, kas būtu izmantojami, izstrādājot nepieciešamos grozījumus Krimināllikumā un citos normatīvajos aktos, kuru pieņemšana sekmētu efektīvāku tiesisko līdzekļu piemērošanu kriminālsodu politikas mērķu sasniegšanai, tika izstrādāta Kriminālsodu politikas koncepcija.

  6. Kriminālsodu politika koncepcija Ministru kabinetā apstiprināta 2009. gada 9. janvārī

  7. Ievērojot koncepcijā ietvertos risinājumus, Tieslietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektus: „Grozījumi Krimināllikumā” (VSS – 1521); „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (VSS – 1522); "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā“ (VSS – 1523); “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (TA-1339).

  8. Likumprojekti paredz panākt konceptuālas izmaiņas kriminālsodu sistēmā, lai sekmētu efektīvāku sodu un citu tiesisko līdzekļu piemērošanu, tādējādi palielinot sabiedrības drošību un veicinot valsts resursu samērīgu izmantošanu noziedzības apkarošanā.

  9. Ar likumprojektu pieņemšanu Latvijas sodu sistēma tiks tuvināta citu Eiropas Savienības valstu sodu sistēmai, atsakoties no padomju laikā mantotās represīvās sodu sistēmas.

  10. Būtiskākie grozījumi ietverti likumprojektā “Grozījumi Krimināllikumā”

  11. Likumprojekts dalāms divos blokos:

  12. Pirmais bloks: attiecas uz izmaiņām KL Vispārīgajā daļā, ietverot tajā jaunus kritērijus un nosacījumus sodu piemērošanai.

  13. KL tiek definēti konkrēti soda mērķi, t.i., ne tikai sodīt, bet arī: • atjaunot taisnīgumu; • aizsargāt sabiedrību; • resocializēt; • atturēt citas personas no noziegumu izdarīšanas.

  14. Tiek mainīta noziedzīgu nodarījumu klasifikācija atbilstoši personas vai sabiedrības interešu apdraudējuma raksturam un kaitīgumam. Krimināllikuma 7.pants tiek papildināts arī ar jaunu sesto daļu, kas ietver principu - ja par noziegumu KL paredz brīvības atņemšanu uz laiku ne ilgāku par pieciem gadiem, tad par šādu noziegumu KL paredz arī vieglāka soda veidu. Vienlaikus brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu varēs piemērot tikai tad, ja soda mērķi nav iespējams sasniegt ar citu alternatīvu sodu piemērošanu.

  15. Krimināllikumā paredzētā soda - aresta piemērošana ir jau vairākkārtīgi tikusi atlikta. Likums paredz, ka aresta izpildes pārņemšana Tieslietu ministrijas kompetencē varētu notikt tikai 2015.gadā, jo līdz tam ir nepieciešams nodrošināt atbilstošas infrastruktūras izveidošanu kriminālsoda – arests izpildei.

  16. Koncepcijas īstenošanas darba grupa secināja, ka pašreiz ir sarežģīti īstenot aresta nama būvniecību pieejamā finansējuma ietvaros, un šādu aresta namu visdrīzāk nebūtu iespējams uzbūvēt līdz 2015.gadam, ievērojot to, ka valstī pēc krīzes tiek realizēti stingri finanšu taupības pasākumi. Rezultātā aresta piemērošana būtu atkal jāatliek uz nenoteiktu laiku, kas nebūtu pieļaujams.

  17. Ievērojot minēto, likumprojekts paredz aizstāt kriminālsodu arests – ar jaunu brīvības atņemšanas soda paveidu – īslaicīga brīvības atņemšana, nosakot, ka par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu var tikt noteikta īslaicīga brīvības atņemšana uz laiku no piecpadsmit dienām līdz trim mēnešiem. Īslaicīgu brīvības atņemšanu paredzēts izpildīt esošās ieslodzījumu vietu infrastruktūras ietvaros šķirti no pārējām ar brīvības atņemšanu notiesātajām personām.

  18. Naudas sods un piespiedu darbs būs piemērojams tikai par kriminālpārkāpumu, mazāk smagu noziegumu un smagu noziegumu, par kuru nav paredzēta brīvības atņemšana ilgāka par pieciem gadiem.

  19. Naudas sodu par smagu noziegumu, par kuru paredzēta brīvības atņemšana ilgāka par pieciem gadiem, un sevišķi smagu noziegumu varēs piemērot tikai izņēmuma gadījumos, ja noziegums: • nav izraisījis cilvēka nāvi; • nav radījis smagus miesas bojājumus vai psihiskas dabas traucējumus vismaz vienai personai, vai mazāk smagus miesas bojājumus vairākām personām; • nav saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu; • nav saistīts ar narkotisko un psihotropo vielu nelegālo apriti; • un nav izdarīts organizētā grupā.

  20. Likumprojekts paredz izslēgt no KL mantas konfiskāciju kā pamatsodu, jo mantas konfiskācijas gadījumā praksē bieži vien personai netiek konstatēta konfiscējamā manta. Rezultātā šāda pamatsoda piespriešana ne vienmēr var sasniegt KL nostiprinātos soda mērķus. Vienlaikus saglabājas mantas konfiskācijas kā papildsodapiemērošana.

  21. Tiek paplašināts tiesību ierobežošanas soda saturs. • Tiesību ierobežošana būs noteiktu tiesību atņemšana vai tāda aizlieguma noteikšana, kas personai neļaus: • izmantot noteiktas tiesības; • ieņemt noteiktus amatus; • veikt noteiktu profesionālu vai cita veida darbību; • apmeklēt noteiktas vietas vai pasākumus.

  22. Tiek būtiski paplašinātas papildsoda – tiesību ierobežošana piemērošanas iespējas: • Obligāti piemērojamie tiesību ierobežošanas sodi būs paredzēti KL Sevišķās daļas pantos. • Alternatīvi piemērojamos tiesību ierobežošanas sodus būs iespējams piemērot tikai saskaņā ar KL Vispārīgās daļas nosacījumiem. • Alternatīvi piemērojamos tiesību ierobežošanas sodus varēs noteikt vienlaikus kopā ar obligāti piemērojamajiem.

  23. Ar likumprojektu tiek iezīmēta virzība uz kombinēto sodu sistēmu. Tiek paredzēts, ka piespiedu darbu turpmāk varēs piemērot arī kā papildsodu pie nosacītas notiesāšanas.

  24. Tiek konkretizēti soda noteikšana principi. Nosakot soda mēru būs jāņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

  25. Lai nodrošinātu to, ka katrs noziedzīgs nodarījums tiek novērtēts ar sodu, likumprojekts paredz atteikties no noziedzīgu nodarījumu kvalificējošās pazīmes – noziedzīgu nodarījumu atkārtotība.

  26. Vienlaikus tiek mainīti sodu saskaitīšanas principi pēc vairākiem nodarījumiem un spriedumiem, kas novērsīs neadekvāti augstu galīgā soda noteikšanu.

  27. Tiek konkretizēti nosacījumi KL 49.panta piemērošanai, nosakot brīvības atņemšanas sodu, kas ir zemāks par minimālo robežu. Šādos gadījumos personai nedrīkstēs piespriest mazāk kā: • 1/2 no panta sankcijā paredzētā minimālā soda par smaga nozieguma izdarīšanu; • 2/3 no panta sankcijā paredzētā minimālā soda par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.

  28. Tiek konkretizēti izlīguma noslēgšanas nosacījumi, lai izlīguma procedūru nebūtu iespējams izmantot ļaunprātīgi. Personu, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, izņemot noziedzīgus nodarījumus,  kuru rezultātā iestājusies cilvēka nāve, varēs atbrīvot no kriminālatbildības, ja būs izlīgums ar cietušo vai viņa pārstāvi, un persona: • pēdējā gada laikā nebūs bijusi atbrīvota no kriminālatbildības, noslēdzot izlīgumu par tāda paša veida noziedzīga nodarījuma izdarīšanu; • būspilnīgi novērsusi ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu vai atlīdzinājusi nodarīto zaudējumu.

  29. Otrais bloks: attiecās uz izmaiņām KL Sevišķajā daļā, kurā atbilstoši noziedzīgu nodarījumu bīstamībai un kaitīgumam tiek: • būtiski grozītas pantu sankcijas; • dekriminalizēti atsevišķi nodarījumi.

  30. Tiek maksimāli paplašinātas brīvības atņemšanai alternatīvu sodu - naudas sods un piespiedu darbs piemērošanas iespējas.

  31. Noziegumiem tiek būtiski samazinātas brīvības atņemšanas sodu minimālās un maksimālās robežas. Vienlaikus par tādiem noziegumiem kā narkotiku tirdzniecība un dzimumnoziegumi, joprojām tiek saglabātas bargas sankcijas.

  32. Saskaņā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes sniegto informāciju – pašlaik vidējais soda izciešanas laiks ieslodzījuma vietās ir 6 gadi, kas atbilst vidējam brīvības atņemšanas sodam kāds pašreiz piemērojams saskaņā ar KL.

  33. Stājoties spēkā grozījumiem KL – vidēji piemērojamais brīvības atņemšanas sods būs 4 gadi. Tādējādi vidēji piemērojamais brīvības atņemšanas sods tiek samazināts par 2 gadiem, jeb par 30%. Savukārt, par mantiskiem noziegumiem, kas veido lielāko notiesāto īpatsvaru, brīvības atņemšanas sods tiek samazināts vidēji pat par 40%.

  34. Noziedzīgu nodarījumu turpmāk neveidos divi gada laikā izdarīti administratīvie pārkāpumi. Vienlaikus kriminālatbildība tiek saglabāta par tādiem nodarījumiem, kas rada būtisku kaitējumu.

  35. Tiek dekriminalizēti tādi noziedzīgi nodarījumi, kas nevar radīt vērā ņemamu kaitējumu sabiedrības interesēm. Par šādiem nodarījumiem turpmāk: • tiks paredzēta tikai administratīvā atbildība. Piemēram: nelikumīga alkoholisko dzērienu iegādāšanās; vilciena patvarīga apturēšana. • vispār netiks paredzēta kriminālā vai administratīvā atbildība. • Piemēram: karavīra goda aizskaršana.

  36. Likumprojekta pārejas noteikumi paredz plašu KL 5.p.2.d. nostiprinātā labvēlības principa piemērošanu, un proti: • kriminālatbildība par noziedzīgo nodarījumu nevarēs iestāties, ja pēc likuma spēkā stāšanās dienas par to KL netiek paredzēta kriminālatbildība; • uzsāktie kriminālprocesi par šādiem nodarījumiem būs jāizbeidz; • ja par nodarījumu turpmāk paredzēta administratīvā atbildība, tad lietas materiālus būs jānosūta administratīvās lietvedības uzsākšanai;

  37. Nosakot brīvības atņemšanas sodu par nodarījumiem, kas izdarīti pirms grozījumiem KL: • soda maksimālais apmērs nedrīkstēs pārsniegt jauno maksimālo apmēru (tas neattieksies uz nodarījumiem, kas līdz tam būs veidojuši noziedzīgu nodarījumu atkārtotību); • tiesai būs jāņem vērā jaunās minimālās brīvības atņemšanas soda robežas.

  38. Pārejas noteikumos vispārīgi tiek noteikts, ka KL grozījumi neattiecas uz personām, kuras līdz to spēkā stāšanās brīdim būs jau notiesātas, izņemot: • labvēlības princips tiek attiecināts uz tām personām, kuras būs izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, kas ar KL grozījumiem pilnībā tiek dekriminalizēts, un kurš līdz šim neveidoja administratīvo atkārtotību;

  39. notiesātajām personām brīvības atņemšanas sods nebūs jāizcieš ilgāk par maksimālo brīvības atņemšanas sodu, kas būs paredzēts attiecīgajā KL pantā pēc grozījumu spēkā stāšanās; • notiesātajām personām nebūs jāturpina izciest brīvības atņemšanas sods, ja attiecīgajā KL pantā brīvības atņemšanas sods pēc grozījumu spēkā stāšanās vairāk netiks paredzēts; • tiks pārtraukta konfiscētās mantas piedziņa gadījumā, ja attiecīgajā KL pantā mantas konfiskācija vairāk netiks paredzēta.

  40. Rezultātā

  41. Ar grozījumiem KL: • tiks panāktas konceptuālas izmaiņas Latvijas kriminālsodu sistēmā; • kriminālsodu sistēma tiks tuvināta citu Eiropas Savienības valstu sodu sistēmai;

  42. Ar grozījumiem KL: • tiks būtiski palielinātas brīvības atņemšanai alternatīvu sodu piemērošanas iespējas; • tiks konkretizēti soda noteikšanas principi un kritēriji, kas novērsīs nodarījumam neatbilstošu sodu piemērošanu un veidos vienveidīgu tiesu praksi; • ieslodzījuma vietu noslodze kopumā samazināsies vidēji par30%.

  43. Ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā: • tiek nodrošināta saprātīga pāreja no iepriekšējā tiesiskā regulējuma uz jauno regulējumu, ievērojot KL izdarītos grozījumus; • tiek pārskatīti un precizēti kriminālprocesuālie termiņi pirmstiesas kriminālprocesā; • tiek pārskatīts un precizēts regulējums attiecībā uz apcietinājuma piemērošanas kārtību kriminālprocesā, samazinot kriminālpārkāpuma izdarīšanas gadījumā apcietinājuma termiņš no trīs mēnešiem uz 30 dienām.

  44. Ar grozījumiem Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā: • tiek noteikta īslaicīgas brīvības atņemšanas izpildes kārtība; • tiek paredzēts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesāto personu šķirtas turēšanas princips, vienlaikus pieļaujot to iesaisti kopā ar pārējiem ieslodzītajiem resocializācijas pasākumos.; • tiek noteikta kārtība kādā tiek izpildīts papildsods - izraidīšana no Latvijas Republikas nosacītas notiesāšanas gadījumā.

  45. Ar grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā: • tiek viennozīmīgi nošķirti administratīvie pārkāpumi no noziedzīgajiem nodarījumiem; • tiek izslēgts no LAPK 103.2 pants „Narkotiskās vielas saturošu augu neatļauta sēšana vai audzēšana”, turpmāk par šādu nodarījumu paredzot tikai kriminālatbildību KL 256.pantā;

  46. Paredzēts, ka likumprojekti stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī.

  47. Paldies par uzmanību!

More Related