1 / 18

Latvijas neatkarības atgūšana, barikāžu laiks (sākums)

Latvijas neatkarības atgūšana, barikāžu laiks (sākums). Kulturoloģija 12.klasei. http://www.youtube.com/watch?v=prRwJq4m3WQ. Avārijas brigāde - Latvietis. Baltijas ceļš.

fawn
Download Presentation

Latvijas neatkarības atgūšana, barikāžu laiks (sākums)

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Latvijas neatkarības atgūšana, barikāžu laiks (sākums) Kulturoloģija 12.klasei

  2. http://www.youtube.com/watch?v=prRwJq4m3WQ Avārijas brigāde - Latvietis

  3. Baltijas ceļš Baltijas ceļš bija akcija Baltijas valstīs, kas notika 1989. gada 23. augustā 19:00, kad apmēram 2 miljoni cilvēku sadevušies rokās vismaz 15 minūtes veidoja apmēram 600 km (pēc citiem datiem 595 km) garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas (Tallinu,Rīgu un Viļņu). Šī demonstrācija tika sarīkota, lai pievērstu Pasaules uzmanību vēsturiskajiem faktiem, no kuriem cietušas Baltijas valstis. Baltijas ceļš notika tieši 50 gadus pēc Molotova-Rībentropa pakta parakstīšanas, kas notika 1939. gada 23. augustā, kad PSRS un Vācija sadalīja ietekmes sfēras Austrumeiropā. Cilvēku ķēde ar radioaparātiem pie Latvijas-Lietuvas robežas. Piemineklis "Baltijas ķēde" Raplas apriņķī.

  4. Baltijas ceļš http://www.youtube.com/watch?v=5QNRY2LJBpo

  5. Союз Советских Социалистических РеспубликPadomju Sociālistisko Republiku Savienība Karogs Ģērbonis Visas sabiedrības dzīves jomas, ieskaitot izglītību, kultūru, zinātni un sportu bija pakļautas politiskai vadībai un kontrolei.  Atbilstoši partijas vadības konkrētā brīža ideoloģiskajiem orientieriem (kuri bieži mainījās), tika noteikti mākslas un literatūras kritēriji, traktētas morāles un tiesību normas, dota kārtējā oficiālā vēstures interpretācija. Pastāvēja milzīgas atšķirības starp valdošo ideoloģisko orientāciju un sociālo realitāti, veicinot dubultmorāles iesakņošanos.

  6. Sabiedrībā dominēja politiska atsvešinātība, sabiedriska pasivitāte, bailes no valsts represīvajām iestādēm; • No mazotnes centās cilvēkos ieaudzināt principu: „Kas nav ar mums - tas ir pret mums”. Aktīvi tika propagandēts naids, neiecietība pret "nepartejiski" domājošiem. Valstī tika kultivēts aizdomīgums, neuzticēšanās, denunciācija un slepena ziņu pienešana. Visaptverošās drošības institūcijas ("čeka”) realizēja totālu izsekošanu, citādi domājošo iebaidīšanu un vajāšanu. Tas viss tika pamatots ar kolektīvismu, partijas un tautas vienotību. Комитет государственной безопасности KGB muzejs - autentiskas spiegu vēstures midzenis!, Igaunija

  7. 04.05.1990. LATVIJAS PADOMJU SOCIĀLISTISKĀS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES DEKLARĀCIJA Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu • 1918. gada 18. novembrī proklamētā neatkarīgā Latvijas valsts 1920. gadā tika starptautiski atzīta un 1921. gadā kļuva par līdztiesīgu Tautu Savienības locekli. Latviešu nācija savu pašnoteikšanos tiesiski īstenoja 1920. gada aprīlī, kad vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās un proporcionālās vēlēšanas tautas uzticības mandāts tika dots Satversmes sapulcei. 1922. gada 15. februārī tā pieņēma valsts pamatlikumu - Latvijas Republikas Satversmi,

  8. 04.05.1990. LATVIJAS PADOMJU SOCIĀLISTISKĀS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES DEKLARĀCIJA Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu • 1940. gada 14. un 15. jūlijā okupētajā Latvijā politiska terora apstākļos staļiniskās PSRS valdības ultimatīvā nota ar prasību mainīt valdību un 1940. gada 17. jūnija PSRS militārā agresija kvalificējama kā starptautisks noziegums. Tā rezultāts bija Latvijas okupācija un Latvijas Republikas suverēnās valsts varas likvidēšana. Latvijas valdība tika izveidota pēc PSRS valdības pārstāvju diktāta. No starptautisko tiesību viedokļa šī valdība nebija Latvijas Republikas suverēnās valsts varas izpildorgāns, jo tā pārstāvēja nevis Latvijas Republikas, bet gan PSRS intereses.

  9. 04.05.1990. LATVIJAS PADOMJU SOCIĀLISTISKĀS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES DEKLARĀCIJA • 1940. gada 14. un 15. jūlijā okupētajā Latvijā politiska terora apstākļos, pēc prettiesiski pieņemta antikonstitucionāla vēlēšanu likuma notika Saeimas vēlēšanas. No 17 iesniegtajiem kandidātu sarakstiem vēlēšanās tika atļauts tikai «Darba Tautas bloka» kandidātu saraksts. «Darba Tautas bloka» pirmsvēlēšanu platformā nebija izvirzīta prasība par padomju varas pasludināšanu Latvijā un Latvijas Republikas iestāšanos Padomju Savienībā. Turklāt vēlēšanu rezultāti tika viltoti. • Tautas apmānīšanas rezultātā prettiesiski izveidotā Saeima nepauda Latvijas tautas suverēno gribu. Tai nebija konstitucionālu tiesību izlemt jautājumu par valsts iekārtas grozīšanu un Latvijas valsts suverenitātes likvidēšanu. Šos jautājumus bija tiesīga izlemt vienīgi tauta, taču brīva tautas nobalsošana nenotika.

  10. 04.05.1990. LATVIJAS PADOMJU SOCIĀLISTISKĀS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES DEKLARĀCIJA • Latvijas PSR Augstākā Padome nolemj: • Atzīt starptautisko tiesību pamatprincipu prioritāti pār valsts tiesību normām. Uzskatīt par prettiesisku PSRS un Vācijas 1939. gada 23. augusta vienošanos un no tās izrietošo 1940. gada 17. jūnija Latvijas Republikas suverēnās valsts varas likvidēšanu PSRS militārās agresijas rezultātā. • Pasludināt par spēkā neesošu kopš pieņemšanas brīža Latvijas Saeimas 1940. gada 21. jūlijā pieņemto deklarāciju «Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā». • Atjaunot Satversmes sapulces 1922. gada 15. februārī pieņemtās Latvijas Republikas Satversmes darbību visā Latvijas teritorijā. • Latvijas valsts oficiālais nosaukums ir LATVIJAS REPUBLIKA, saīsināti - LATVIJA.

  11. 04.05.1990. Daugavas krastmala pēc neatkarības deklarācijas pieņemšanas 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS Latvijas PSR Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

  12. Augstākās padomes deputātu balsojums par neatkarības pieņemšanu

  13. Pēdējais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs Kaut arī Padomju Savienības valsts galva un Komunistiskās partijas vadītājs Gorbačovs asi nosodīja Latvijas neatkarības deklarāciju, Latvijas Republikas jaunā valdība sāka pieņemt virkni likumu, lai liktu pamatus tirgus ekonomikas, pilsoniskas sabiedrības un tiesiskas valsts attīstībai Latvijā. Saasinājās attiecības starp Latvijas un Padomju Savienības centrālo valdību. Gorbačovs mēģināja izmantot ekonomisku spiedienu pret trim Baltijas valstīm, kuras visas bija izsludinājušas savu neatkarību. Kad tas nelīdzēja, sāka klīst baumas par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu Baltijā un padomju bruņoto spēku militārās pārvaldes ieviešanu dumpīgajās republikās.

  14. Baltijas valstu tautu centieniem laikrakstos un ziņu pārraidēs līdzi sekoja daudzi vērotāji ārzemēs. 1990. gada vasarā Rīgā notika 20. Vispārējie dziesmu un deju svētki, kuros plaši piedalījās kori un deju ansambļi no visām latviešu trimdas mītņu zemēm. Latvijas valdība sāka dibināt attiecības ar starptautiskām organizācijām. Gorbačovs, kurš pats bija sācis atkāpties no savām reformām, bija spiests gaidīt izdevību atjaunot Padomju Savienības varu pār Latviju. http://www.youtube.com/watch?v=baaX4-1_df0

  15. Pēc Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 1990. gadā pastiprinājās Latvijas, tāpat kā pārējo Baltijas valstu ekonomiskā blokāde no PSRS puses, jo PSRS vadība, tai skaitā arī PSRS prezidents Mihails Gorbačovs neatkarību neatzina. Tādēļ Latvijas valdība, lai atvieglotu valsts ekonomisko situāciju, meklēja kontaktus un mēģināja tuvināties Krievijai. Arī Krievijai atrašanās PSRS sastāvā arvien vairāk traucēja, jo, tāpat kā Latvijā un citās PSRS republikās, astoņdesmito gadu vidū visā Padomju Savienībā saasinājās ekonomiskā krīze, bet PSRS vadība nespēja to atrisināt. Janvāra barikāžu dienas liecināja par centrālās valdības nespēju tikt galā ar krīzi Padomju Savienībā. Gorbačova pretinieki Komunistiskajā partijā un Padomju Savienības valsts iestādēs gatavoja valsts apvērsumu pret Gorbačovu, cerot atjaunot stingru totalitāro sistēmu un atgriezties pie stāvokļa, kāds bija pirms Gorbačova uzsāktajām reformām.

  16. 1991. gada janvāri pasaules uzmanību bija saistījusi Apvienoto Nāciju sabiedroto karadarbība pret Irāku, tā sauktais Līča karš. Gorbačovs pavēlēja Padomju Savienības Iekšlietu ministrijas speciālo uzdevumu OMON vienībām uzbrukt Latvijas Republikas valsts iestādēm, lai gāztu valdību un pārņemtu varu. 13. janvāri līdzīgos nolūkos omonieši uzbruka valsts nozīmes iestādēm Lietuvā, kur gāja bojā 14 un tika ievainoti 110 cilvēku. Gorbačova plāni Latvijā neizdevās, jo, par spīti iespējamai vardarbībai, Latvijas tauta sapulcējās Rīgā, lai aizstāvētu savu valsti un jauniegūto brīvību. Sākās barikāžu laiks, kad neapbruņoti iedzīvotāji sargāja nozīmīgas valdības, sakaru un saziņas līdzekļu ēkas. Viņu izrādītā drosme un garīgais stiprums bija pārāks par totalitārisma aizstāvju omoniešu spējām viņus iebiedēt. Kad pasaule uzzināja par Padomju Savienības mēģinājumiem izrēķināties ar Baltijas valstīm, Gorbačovs piekāpās starptautiskajam spiedienam un pārtrauca vardarbību.

  17. Literatūras avoti • http://www.omip.lv/iss-vestures-parsk/12-neatkaribas-atjaunosana • http://www.likumi.lv/doc.php?id=75539 • http://www.lvportals.lv/index.php?menu=fotoreportazas&fid=171&pid=4060&offset=0#foto • http://www.omip.lv/iss-vestures-parsk/12-neatkaribas-atjaunosana • http://lv.wikipedia.org/wiki/Padomju_Savien%C4%ABba

More Related