Download
1 / 71
710 likes | 1.15k Views
Gada pārskats. M.Ķuda M.soc.oec . 2010. Gada pārskata sastādīšanu reglamentējošie normatīvie akti. Likums „Par grāmatvedību” „Gada pārskata likums” Latvijas grāmatvedības standarti (turpmāk LGS) Ministru kabineta noteikumi. LGS. Sagatavojot 2009.gada pārskatus ir jāpiemēro 9 LGS ,
E N D
Gada pārskats M.ĶudaM.soc.oec. 2010 M.Ķuda 2010
Gada pārskata sastādīšanu reglamentējošie normatīvie akti • Likums „Par grāmatvedību” • „Gada pārskata likums” • Latvijas grāmatvedības standarti (turpmāk LGS) • Ministru kabineta noteikumi. M.Ķuda 2010
LGS • Sagatavojot 2009.gada pārskatus ir jāpiemēro 9 LGS , • Nr.1 „Finanšu pārskatu sagatavošanas pamatnostādnes” • Nr.2 „Naudas plūsmas pārskats” • Nr.3 „Notikumi pēc bilances datuma” • Nr. 4 „Grāmatvedības politikas maiņa, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un iepriekšējo periodu kļūdas” M.Ķuda 2010
LGS • Nr. 5 „ Ieguldījuma īpašumi”, • Nr. 6 „Ieņēmumi” • Nr. 7 „Pamatlīdzekļi” • Nr. 8 „Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi” • Nr.9 „Ieguldījuma īpašumi” M.Ķuda 2010
SFPGS • No 1995.gada – komercbankas, apdrošināšanas sabiedrības un ieguldījuma fondi, • No 2005.gada – uzņēmumi, kuru akcijas kotē ES biržās un to meitas uzņēmumiem, • Pārējie uzņēmumi, ja LGS un Latvijas normatīvie dokumenti nevar dot izsmeļošus norādījumus par konkrēto grāmatvedības jautājumu, tad ieteicams piemērot SFPS tiktāl cik tie nav pretrunā ar Latvijas normatīviem dokumentiem. M.Ķuda 2010
Gada pārskata pamatprasības • Gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu. • Ja atbilstoši šim likumam sastādītā gada pārskatā ietvertā informācija nedod pietiekami patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrību, ir jāsniedz papildu informācija gada pārskata pielikumā. M.Ķuda 2010
Gada pārskata pamatprasības • Gada pārskats ir jāsagatavo atbilstoši uzņēmuma grāmatvedības politikas prasībām, ko uzņēmuma vadība izvēlas un piemēro atbilstoši LGS prasībām. • Grāmatvedības politika ir konkrēti principi, nostādnes, metodes, noteikumi un prakse, ko uzņēmums lieto sagatavojot finanšu pārskatu. M.Ķuda 2010
Bilances aktīvu novērtēšana • Ilgtermiņa ieguldījumus novērtē summās, kas atbilst šo objektu paredzamajiem tīrajiem pārdošanas ieņēmumiem • Debitorus, uzkrātos ieņēmumus novērtē atbilstoši summām, kuras būs iespējams iekasēt. M.Ķuda 2010
Bilances pasīvu novērtēšana • Saistības, uzkrājumus, nākamo periodu ieņēmumus un uzkrātās saistības novērtē atbilstoši summām, kuru lielums ir saskaņots ar kreditoriem un kuras ir pienākums segt, • Pastāvot strīdīgam kreditoru prasījumam, novērtē atbilstoši grāmatvedības datiem M.Ķuda 2010
LGS Nr. 1 • LGS Nr. 1 norāda, ka finanšu pārskata sagatavošanā ir jāievēro: • Darbības turpināšanas princips, • Uzkrāšanas princips, • Uzrādīšanas un klasifikācijas konsekvence, • Būtiskums un posteņu apvienošana, • Posteņu savstarpēja ieskaitīšana, • Salīdzināmā informācija. M.Ķuda 2010
Darbības turpināšanas princips • Finanšu pārskatu sagatavo, pieņemot, ka uzņēmums turpinās savu darbību, ja vien vadībai nav nolūka to likvidēt vai pastāv citi apstākļi, kas nosaka nepieciešamību likvidēt uzņēmumu. Ja uzņēmumam līdz bilances sastādīšanas datumam rodas šaubas par darbības turpināšanu par to ir jāpaskaidro pielikumā. M.Ķuda 2010
Uzkrāšanas princips • Uzņēmums finanšu pārskatu, izņemot naudas plūsmas pārskatu, sagatavo saskaņā ar uzkrāšanas principu. M.Ķuda 2010
Uzrādīšanas un klasifikācijas konsekvence • Posteņu uzrādīšanas un klasifikācijas veids finanšu pārskatos saglabājas nemainīgs no perioda periodā, izņemot šādus gadījumus: • 1. nozīmīgas pārmaiņas uzņēmuma darbības veidā vai uzņēmuma finanšu pārskata analīze parāda, ka, izmainot posteņu uzrādīšanas veidu, notikumi vai darījumi tiks atklāti pareizāk; • 2. izmaiņas pieprasa likums “Gada pārskatu likums” vai likums “Konsolidēto gada pārskatu likums”, vai arī kāds Latvijas grāmatvedības standarts. M.Ķuda 2010
Būtiskums un posteņu apvienošana • Finanšu pārskatos jānorāda visi posteņi, kuri būtiski ietekmē gada pārskata lietotāju novērtējumu un lēmuma pieņemšanu. • Var nenorādīt maznozīmīgus posteņus, kuri būtiski nemaina gada pārskatu, bet parāda to pārāk detalizētu( apvieno posteņos). • Nosakot posteņu būtiskumu, posteņu raksturu un lielumu novērtē vienlaikus. Noteicošais raksturs var būt posteņa raksturs vai lielums. M.Ķuda 2010
Kritēriji būtiskuma līmeņa noteikšanai M.Ķuda 2010
Posteņu savstarpējā ieskaitīšana • Aktīvus un saistības savstarpēji ieskaita tikai tad, ja to pieprasa vai atļauj : • Likums ”Gada pārskatu likums”, • Likums „Konsolidēto gada pārskatu likums”, • Latvijas grāmatvedības standarts M.Ķuda 2010
LGS Nr.1 • LGS Nr. 1 nosaka, ka ieguvumus, zaudējumus un saistītos izdevumus, kas rodas no vienādiem darījumiem un nav būtiski apvieno, bet būtiskos posteņus uzrāda atsevišķi. • Neto vērtībā uzrāda ieguvumus un zaudējumus no: • Ilgtermiņa ieguldījumu atsavināšanas, • Valūtas kursa svārstības • Ieguvumus un zaudējumus no valūtas konvertācijas • Ieguvumus un zaudējumus no soda naudām, • Izmaksas saskaņā ar līgumsaistībām ar trešo personu (apakšīres līgumi) • Finanšu instrumentiem, kas paredzēti pārdošanai, uzrāda neto vērtībā, izņemot gadījumus, kad citā Latvijas grāmatvedības standartā ir noteikts citādi. M.Ķuda 2010
Salīdzināmā informācija • Finanšu pārskatā uzrāda iepriekšējo periodu salīdzināmo informāciju. • Salīdzināmo informāciju iekļauj izklāsta un aprakstošajā daļā, ja tas palīdz saprast kārtējā perioda finanšu pārskatu. M.Ķuda 2010
Piesardzības princips • ieņēmumi ir jānorāda tikai tad , kad tie jau saņemti vai to saņemšana ir droši paredzama, bet izdevumi jāparāda jau tad, kad tie paredzami • jāaprēķina un jāiegrāmato visas vērtības samazināšanās un nolietojuma summas, • jāievēro, lai aktīvi un ieņēmumi netiktu novērtēti par augstu, bet saistības un izdevumi par zemu. M.Ķuda 2010
Gada pārskata sastāvdaļas, to uzbūve un raksturojums Gada pārskats sastāv no : • finanšu pārskats, • vadības ziņojums. Finanšu pārskata sastāvs: • bilance, • peļņas vai zaudējuma aprēķins, • naudas plūsmas pārskats, • pašu kapitāla izmaiņu pārskats, • pielikumi M.Ķuda 2010
Gada pārskata likuma 2009. gada grozījumi nosaka, ka var nesagatavot naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla izmaiņu pārskatu, neaprēķināt un nenorādīt finanšu pārskatā atliktā nodokļa aktīvu un saistību summas 2009. gada pārskatā uzņēmumiem, kuru finansiālie rādītāji nepārsniedz divus no tālāk minētiem rādītājiem: . • bilances kopsumma — 250 000 latu; • neto apgrozījums — 500 000 latu; • vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 25. M.Ķuda 2010
Finanšu pārskata struktūra un noformējums • finanšu pārskatu nodala no vadības ziņojuma, • finanšu pārskatu sagatavošanā ievēro LGS prasības. • Katru finanšu pārskata sastāvdaļu skaidri identificē. Uzskatāmi uzrāda zemāk minēto informāciju un, ja tas nepieciešams, atkārto: M.Ķuda 2010
Finanšu pārskata struktūra un noformējums • 1. uzņēmuma nosaukumu; • 2. pārskata nosaukumu (finanšu pārskats vai konsolidētais finanšu pārskats); • 3. bilances datumu; • 4. periodu, ko aptver finanšu pārskats; • 5. pārskatā lietoto naudas vienību; • 6. pārskata sastāvdaļas nosaukumu. M.Ķuda 2010
Finanšu pārskata periods • parasti ir 12 mēneši, ja finanšu pārskats sagatavots par periodu, kas ir garāks vai īsāks par 12 mēnešiem, uzņēmums pielikumā norāda: • 1. iemeslu, kāpēc tiek lietots cits pārskata periods; • 2. faktu, ka peļņas vai zaudējumu aprēķina, pašu kapitāla izmaiņu pārskata, naudas plūsmas pārskata un attiecīgo pielikumu atbilstošās summas par iepriekšējiem periodiem nav salīdzināmas. M.Ķuda 2010
Bilance • bilance ir finanšu pārskats, kas pēc stāvokļa uz noteiktu datumu parāda uzņēmuma līdzekļus, saistības un pašu kapitāla apmērus, • bilances shēma ir noteikta Gada pārskata likuma 10.pantā • bilance galvenokārt raksturo uzņēmuma finansiālo raksturu. M.Ķuda 2010
Peļņas vai zaudējumu aprēķins • atspoguļo uzņēmuma ieņēmumus un izdevumus, kā arī iegūto peļņu vai radušos zaudējumus, • pamatshēma ir noteikta Gada pārskata likuma 11-14 pantam, • shēmu nedrīkst mainīt, ja pēc vienas un tās pašas shēmas aprēķins nav sastādīts vismaz 2 gadus pēc kārtas • šis pārskats dod informāciju par uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultātiem. M.Ķuda 2010
Naudas plūsmas pārskats • (ar 2009.gadu aizpilda tikai lielie uzņēmumi, kuriem ir nepieciešams veikts zvērināto revidentu auditu) • Naudas plūsmas pārskats – atspoguļo naudas ieņēmumus un izdevumus sadalījumā pa noteiktiem darbības virzieniem, kā arī naudas un tās ekvivalentu pieaugumu un samazinājumu pārskata periodā, • NPP- sagatavo atbilstoši LGS Nr.2 prasībām. M.Ķuda 2010
Pašu kapitāla izmaiņu pārskats • (ar 2009.gadu aizpilda tikai lielie uzņēmumi, kuriem ir nepieciešams veikts zvērināto revidentu auditu) • Dod datus par uzņēmuma pašu kapitāla un tā sastāvdaļu apjoma izmaiņām noteiktu saimniecisko darījumu ietekmē pārskata periodā, kā arī par šā perioda neto ienākuma vai zaudējumu kopsummu, tajā ietverot arī tieši kapitālā ieskaitītās vai no tā norakstītās summas. • Sagatavo atbilstoši LGS Nr.1 prasībām. M.Ķuda 2010
Pielikums • Pielikumā jāsniedz informācija par metodēm, kuras lietotas dažādu posteņu novērtēšanai gada pārskatā, kā arī par ilgtermiņa ieguldījumu nolietojuma, vērtības samazināšanas un vērtību norakstīšanas aprēķina metodēm. Ja kāda summa gada pārskatā no ārvalstu valūtas ir pārrēķināta Latvijas Republikas naudas vienībās, šāds pārrēķins ir jāpamato. • Dažreiz ir nepieciešams paskaidrot naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata summas, • Pielikuma saturu nosaka Gada pārskata likuma 6.nodaļa. M.Ķuda 2010
Vadības ziņojums • sniedz skaidru informāciju par sabiedrības attīstību, darbības finansiālajiem rezultātiem un finansiālo stāvokli, kā arī informāciju par būtiskiem riskiem un neskaidriem apstākļiem, ar kuriem sabiedrība saskaras. Šo informāciju pamato ar vispusīgu un visaptverošu sabiedrības attīstības, darbības finansiālo rezultātu un finansiālā stāvokļa analīzi atbilstoši attiecīgās sabiedrības darbības apjomam un sarežģītībai. Lai izprastu sabiedrības attīstību, darbības finansiālos rezultātus un finansiālo stāvokli, šajā analīzē iekļauj: 1) finansiālo rezultātu rādītājus; 2) tiktāl, ciktāl tie ir būtiski, arī galvenos sabiedrību un attiecīgo nozari raksturojošos nefinanšu rādītājus - informāciju par vides aizsardzības prasību ietekmi un informāciju par darbiniekiem (piemēram, piemērotā nodarbinātības politika, garantijas un atbalsts darbiniekiem) vai citu informāciju; 3) ja iespējams, atsauces uz finanšu pārskatā norādītajām summām un papildu skaidrojumus par tām M.Ķuda 2010
Bilances posteņi un to novērtēšana • 1. uzņēmuma darbības turpināšanas princips, • 2.saskaņotības princips, • 3.konsekvences princips, • 4. piesardzības princips, • 5. uzkrāšanas princips, • 6. būtiskuma princips, • 7. formas pakļaušana saturam. M.Ķuda 2010
Ilgtermiņa ieguldījumi • Līdzekļi, kas paredzēti ilgai lietošanai vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā, ir ilgtermiņa ieguldījumi. Citi līdzekļi ir apgrozāmie līdzekļi. • (GPL 15.pants) M.Ķuda 2010
Ilgtermiņa ieguldījumu pazīmes • 1. izmanto uzņēmuma saimnieciskajā darbībā ilgāk par gadu, • 2. tie pakāpeniski nolietojas un zaudē savu vērtību. Vērtības samazinājumu katru gadu iekļauj saimnieciskās darbības izmaksās, • 3. bilancē uzrāda atlikušajā vērtībā, kuru aprēķina sākotnējai vērtībai gada sākumā pieskaitot palielinājumus( iegāde, pārvērtēšana, rekonstrukcija)un atskaitot samazinājumus( pārvērtēšana, likvidācija) pārskata gadā un uzkrāto nolietojumu gada beigās. M.Ķuda 2010
Ilgtermiņa ieguldījumi • 1. nemateriālie ieguldījumi • 2. pamatlīdzekļi, • 3. ilgtermiņa finanšu ieguldījumi, • 4. ieguldījuma īpašumi, • 5. bioloģiskie aktīvi. M.Ķuda 2010
Nemateriālie ieguldījumi • Jāizmanto 38. SFPS “Nemateriālie aktīvi” un GPL 18.pants • (1) Tikai par atlīdzību iegūtas tiesības drīkst parādīt nemateriālo ieguldījumu postenī "Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un līdzīgas tiesības". (2) Pētniecības izmaksas un dibināšanas izdevumus nedrīkst kapitalizēt. Attīstības izmaksas var ietvert bilancē nemateriālo ieguldījumu postenī "Attīstības izmaksas" tikai tad, ja ir spēkā visi šie nosacījumi: 1) sabiedrība ir paredzējusi pabeigt aktīvu objektu, lai to izmantotu sabiedrības pašas vajadzībām vai pārdotu; 2) sabiedrībai ir iespējams pabeigt šo aktīvu objektu, un tai ir pieejami atbilstoši tehniskie, finanšu un citi resursi, lai šo aktīvu objektu pabeigtu un izmantotu sabiedrības pašas vajadzībām vai pārdotu; 3) sabiedrība spēj uzskatāmi parādīt, kādi saimnieciskie labumi no šā aktīvu objekta izmantošanas vai pārdošanas tiks saņemti nākotnē; 4) sabiedrība spēj ticami novērtēt šā aktīvu objekta izmaksu apmēru. M.Ķuda 2010
Datorprogrammas. • Ja nemateriālie aktīvi ir saistīti ar fizisku formu( kompaktdisks- datoru programmatūras gadījumā), ja datora programmatūra ir neatņemama datora sastāvdaļa to uzskata par pamatlīdzekli. • Ja programmatūra nav attiecīgās datortehnikas neatņemama sastāvdaļa to uzskata par nemateriālu aktīvu. M.Ķuda 2010
Pamatlīdzekļi • Materiāli aktīvi, kas paredzēti izmantot; • Preču ražošanā, • Pakalpojumu sniegšanā, • Iznomāšanā, • Administrācijas vajadzībām. Lietošanas laiks ilgāks par 1 gadu, Nav iegādāti pārdošanai saskaņā ar uzņēmuma pamatdarbību. M.Ķuda 2010
Novērtēšana Pamatlīdzekļu uzskaitei uzņēmums var izvēlēties: • 1.1. pēc to sākotnējās atzīšanas- iegādes izmaksu metodi, • 1.2. pārvērtēšanas metodi. • Izvēlēto metodi izmanto vienas kategorijas pamatlīdzekļu uzskaitei M.Ķuda 2010
Iegādes izmaksu metode • Ja piemēro iegādes izmaksu metodi, pamatlīdzekli pēc sākotnējās atzīšanas uzskaita iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un jebkuru uzkrāto vērtības samazinājumu • (LGS 7 32.p.) M.Ķuda 2010
Pārvērtēšanas metode • Ja piemēro pārvērtēšanas metodi, pamatlīdzekli, kura patieso vērtību iespējams novērtēt ar pietiekamu pārliecību, pēc sākotnējās atzīšanas uzskaita pārvērtētajā summā, kas ir vienāda ar tā patieso vērtību pārvērtēšanas datumā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un zaudējumus no vērtības samazināšanās. • Pārvērtēšanu veic pietiekami regulāri, lai bilances vērtība būtiski neatšķirtos no tās, kuru noteiktu, lietojot patieso vērtību bilances datumā. • LGS 7 33.p. M.Ķuda 2010
Pamatlīdzekļu remonta izmaksas • Atsevišķiem pamatlīdzekļu veidiem ir nepieciešama daļu vai detaļu nomaiņa noteiktā laika periodā, bet citos gadījumos notiek vienreizēja ilgstoši lietojamu pamatlīdzekļa daļu aizstāšana. • Šādos gadījumos no jauna uzstādītās daļas vai detaļas tiek atzītas, pievienojot attiecīgā pamatlīdzekļa vērtībai to iegādes vērtību, savukārt nomainītās daļas un detaļas tiek izslēgtas no pamatlīdzekļu sastāva to bilances vērtībā. • Ja bilances vērtība nav atsevišķi aprēķināta, t.i., ja izslēdzamā pamatlīdzekļa daļa nav nolietota atsevišķi no pārējā pamatlīdzekļa, tad izslēdzamās pamatlīdzekļa daļas novērtēšanai izmanto amortizētās aizstāšanas izmaksas. M.Ķuda 2010
Amortizētās aizstāšanas izmaksas • pamatlīdzekļa vērtība, kas aprēķināta, atskaitot no jauna, līdzvērtīga pamatlīdzekļa iegādes vērtības nolietojumu pēc aizstātā pamatlīdzekļa nolietojuma likmes, uzskaitot nolietojumu par tik ilgu laika periodu, cik ilgi uzņēmums izmantojis aizstāto pamatlīdzekli. M.Ķuda 2010
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana • Pārvērtēšanu biežums ir atkarīgs no pārvērtējamo pamatlīdzekļu patiesās vērtības izmaiņām. • Ja pārvērtētā pamatlīdzekļa patiesā vērtība būtiski atšķiras no tā bilances vērtības, ir nepieciešama turpmāka pārvērtēšana. • Dažu pamatlīdzekļu patiesā vērtība var nozīmīgi un ātri mainīties, tādējādi radot nepieciešamību veikt pārvērtēšanu katru gadu. • Tik biežas pārvērtēšanas nav nepieciešamas, ja pamatlīdzekļu patiesā vērtība mainās nenozīmīgi. Tādā gadījumā pārvērtēt var reizi trijos vai piecos gados. M.Ķuda 2010
Pamatlīdzekļu izslēgšana • Nolietojumu rēķina līdz nākamā mēneša pirmajam datumam, kas seko pēc tā izslēgšanas, • Noraksta uzkrāto nolietojumu, • Ja pamatlīdzeklis ir bijis pārvērtēts, tad noraksta ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi, • Ja pamatlīdzekli paredzēts tālāk pārdot uzskaita krājumu sastāvā M.Ķuda 2010
Atsavināšanas rezultāts • Peļņu vai zaudējumus, kas radušies pamatlīdzekļu atzīšanas pārtraukšanas dēļ, iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā periodā, kad notikusi atzīšanas pārtraukšana (ja vien cits standarts nenosaka citādi, piemēram, pārdošana un saņemšana atpakaļ nomā). • Neto peļņu vai zaudējumus no pamatlīdzekļu atsavināšanas atzīst postenī „Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi” vai „Pārējās uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas”. M.Ķuda 2010
Ieguldījuma īpašumi • Ieguldījuma īpašumi ir zemes gabali, ēkas, būves vai šo objektu daļas, ko sabiedrība tur (kā īpašnieks vai kā nomnieks saskaņā ar finanšu nomu), lai iegūtu nomas (īres) maksu vai sagaidītu cenas celšanos (vērtības pieaugumu), nevis lai izmantotu preču ražošanai, pakalpojumu sniegšanai, administratīvā nolūkā vai pārdotu parastā saimnieciskās darbības gaitā. M.Ķuda 2010
Pārdošanai turēti ilgtermiņa ieguldījumi • Pārdošanai turēti ilgtermiņa ieguldījumi ir tādi ilgtermiņa ieguldījumu objekti, kuru bilances vērtība tiks atgūta pārdošanas darījumā, nevis turpmākas izmantošanas gaitā un kuri atbilst abiem šādiem klasifikācijas kritērijiem: 1) šie objekti to pašreizējā stāvoklī ir pieejami tūlītējai pārdošanai un pakļauti tikai parastiem šādu objektu pārdošanas nosacījumiem; 2) to pārdošana ir ticama (pamatojoties uz vadības lēmumu par šo objektu pārdošanu, ir uzsākts pārdošanas process, un ir pārliecība par tā pabeigšanu gada laikā no šā procesa uzsākšanas dienas). M.Ķuda 2010
Pārdošanai turēti ilgtermiņa ieguldījumi • Pamatlīdzekli, kura vērtību paredzēts atgūt to pārdodot, nevis izmantojot saimnieciskajā darbībā, un kurš nav ieguldījuma īpašums, finanšu pārskatos uzrāda atsevišķi kā pārdošanai turētu aktīvu. • Pamatlīdzekli uzskata par pārdošanai paredzētu aktīvu, ja tas ir sagatavots tūlītējai pārdošanai, uzņēmuma vadība ir pieņēmusi lēmumu to pārdot un ir uzsākusi aktīvu šā lēmuma īstenošanu. • Bilancē pārdošanai turētos pamatlīdzekļus iekļauj apgrozāmo līdzekļu sastāvā. • Pārdošanai turētu pamatlīdzekļi novērtē zemākajā no bilances vērtības un patiesās vērtības, atskaitot izmaksas, kuras būs nepieciešamas, lai pamatlīdzekli pārdotu. M.Ķuda 2010
Pielikumā • Katram ilgtermiņa ieguldījumu postenim bilancē vai pielikumā jāietver šāda informācija: 1) iegādes cena vai ražošanas izmaksas atbilstoši iepriekšējā gada bilancei; 2) palielinājumi, ieskaitot uzlabojumus pārskata gadā; 3) likvidācija pārskata gadā sākotnējā vērtībā; 4) jebkura pārvietošana no posteņa uz posteni pārskata gadā; 5) pārvērtēšana pārskata gadā; 6) kopējā pārvērtēšanas summa līdz bilances datumam, ieskaitot 5.punktā norādīto; 7) nolietojums un vērtības norakstīšana pārskata gadā; 8) iepriekšējo gadu nolietojuma un vērtības norakstīšanas korektūras, ieskaitot likvidēto un no darbības izņemto līdzekļu nolietojuma un vērtības norakstīšanas korektūras; 9) kopējais nolietojums un vērtības norakstīšana līdz bilances datumam, ieskaitot 7. un 8.punktā norādīto. M.Ķuda 2010
Apgrozāmie līdzekļi • (1) Apgrozāmo līdzekļu novērtēšana jāpamato ar iegādes vai ražošanas pašizmaksu. (2) Iegādes pašizmaksu aprēķina, pirkšanas cenai pieskaitot izdevumus, kas saistīti ar pirkumu. (3) Ražošanas pašizmaksu aprēķina, saskaitot izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu izlietojumu atbilstoši iegādes izmaksām un blakus izmaksām, kas tieši saistītas ar novērtējamā ražojuma izgatavošanu. Pie ražošanas izmaksām var pieskaitīt arī attiecīgu daļu izmaksu, kas nav tieši saistītas ar ražojuma izgatavošanu, ja vien šīs izmaksas ir attiecināmas uz to pašu laika posmu. Pārdošanas izmaksas nedrīkst iekļaut ražošanas pašizmaksā. • GPL 30.p. M.Ķuda 2010
