Gada p rskats
This presentation is the property of its rightful owner.
Sponsored Links
1 / 71

Gada pārskats PowerPoint PPT Presentation


  • 134 Views
  • Uploaded on
  • Presentation posted in: General

Gada pārskats. M.Ķuda M.soc.oec . 2010. Gada pārskata sastādīšanu reglamentējošie normatīvie akti. Likums „Par grāmatvedību” „Gada pārskata likums” Latvijas grāmatvedības standarti (turpmāk LGS) Ministru kabineta noteikumi. LGS. Sagatavojot 2009.gada pārskatus ir jāpiemēro 9 LGS ,

Download Presentation

Gada pārskats

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

Presentation Transcript


Gada p rskats

Gada pārskats

M.ĶudaM.soc.oec. 2010

M.Ķuda 2010


Gada p rskata sast d anu reglament jo ie normat vie akti

Gada pārskata sastādīšanu reglamentējošie normatīvie akti

  • Likums „Par grāmatvedību”

  • „Gada pārskata likums”

  • Latvijas grāmatvedības standarti (turpmāk LGS)

  • Ministru kabineta noteikumi.

M.Ķuda 2010


Gada p rskats

LGS

  • Sagatavojot 2009.gada pārskatus ir jāpiemēro 9 LGS ,

  • Nr.1 „Finanšu pārskatu sagatavošanas pamatnostādnes”

  • Nr.2 „Naudas plūsmas pārskats”

  • Nr.3 „Notikumi pēc bilances datuma”

  • Nr. 4 „Grāmatvedības politikas maiņa, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un iepriekšējo periodu kļūdas”

M.Ķuda 2010


Gada p rskats

LGS

  • Nr. 5 „ Ieguldījuma īpašumi”,

  • Nr. 6 „Ieņēmumi”

  • Nr. 7 „Pamatlīdzekļi”

  • Nr. 8 „Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi”

  • Nr.9 „Ieguldījuma īpašumi”

M.Ķuda 2010


Sfpgs

SFPGS

  • No 1995.gada – komercbankas, apdrošināšanas sabiedrības un ieguldījuma fondi,

  • No 2005.gada – uzņēmumi, kuru akcijas kotē ES biržās un to meitas uzņēmumiem,

  • Pārējie uzņēmumi, ja LGS un Latvijas normatīvie dokumenti nevar dot izsmeļošus norādījumus par konkrēto grāmatvedības jautājumu, tad ieteicams piemērot SFPS tiktāl cik tie nav pretrunā ar Latvijas normatīviem dokumentiem.

M.Ķuda 2010


Gada p rskata pamatpras bas

Gada pārskata pamatprasības

  • Gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu.

  • Ja atbilstoši šim likumam sastādītā gada pārskatā ietvertā informācija nedod pietiekami patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrību, ir jāsniedz papildu informācija gada pārskata pielikumā.

M.Ķuda 2010


Gada p rskata pamatpras bas1

Gada pārskata pamatprasības

  • Gada pārskats ir jāsagatavo atbilstoši uzņēmuma grāmatvedības politikas prasībām, ko uzņēmuma vadība izvēlas un piemēro atbilstoši LGS prasībām.

  • Grāmatvedības politika ir konkrēti principi, nostādnes, metodes, noteikumi un prakse, ko uzņēmums lieto sagatavojot finanšu pārskatu.

M.Ķuda 2010


Bilances akt vu nov rt ana

Bilances aktīvu novērtēšana

  • Ilgtermiņa ieguldījumus novērtē summās, kas atbilst šo objektu paredzamajiem tīrajiem pārdošanas ieņēmumiem

  • Debitorus, uzkrātos ieņēmumus novērtē atbilstoši summām, kuras būs iespējams iekasēt.

M.Ķuda 2010


Bilances pas vu nov rt ana

Bilances pasīvu novērtēšana

  • Saistības, uzkrājumus, nākamo periodu ieņēmumus un uzkrātās saistības novērtē atbilstoši summām, kuru lielums ir saskaņots ar kreditoriem un kuras ir pienākums segt,

  • Pastāvot strīdīgam kreditoru prasījumam, novērtē atbilstoši grāmatvedības datiem

M.Ķuda 2010


Lgs nr 1

LGS Nr. 1

  • LGS Nr. 1 norāda, ka finanšu pārskata sagatavošanā ir jāievēro:

  • Darbības turpināšanas princips,

  • Uzkrāšanas princips,

  • Uzrādīšanas un klasifikācijas konsekvence,

  • Būtiskums un posteņu apvienošana,

  • Posteņu savstarpēja ieskaitīšana,

  • Salīdzināmā informācija.

M.Ķuda 2010


Darb bas turpin anas princips

Darbības turpināšanas princips

  • Finanšu pārskatu sagatavo, pieņemot, ka uzņēmums turpinās savu darbību, ja vien vadībai nav nolūka to likvidēt vai pastāv citi apstākļi, kas nosaka nepieciešamību likvidēt uzņēmumu. Ja uzņēmumam līdz bilances sastādīšanas datumam rodas šaubas par darbības turpināšanu par to ir jāpaskaidro pielikumā.

M.Ķuda 2010


Uzkr anas princips

Uzkrāšanas princips

  • Uzņēmums finanšu pārskatu, izņemot naudas plūsmas pārskatu, sagatavo saskaņā ar uzkrāšanas principu.

M.Ķuda 2010


Uzr d anas un klasifik cijas konsekvence

Uzrādīšanas un klasifikācijas konsekvence

  • Posteņu uzrādīšanas un klasifikācijas veids finanšu pārskatos saglabājas nemainīgs no perioda periodā, izņemot šādus gadījumus:

  • 1. nozīmīgas pārmaiņas uzņēmuma darbības veidā vai uzņēmuma finanšu pārskata analīze parāda, ka, izmainot posteņu uzrādīšanas veidu, notikumi vai darījumi tiks atklāti pareizāk;

  • 2. izmaiņas pieprasa likums “Gada pārskatu likums” vai likums “Konsolidēto gada pārskatu likums”, vai arī kāds Latvijas grāmatvedības standarts.

M.Ķuda 2010


B tiskums un poste u apvieno ana

Būtiskums un posteņu apvienošana

  • Finanšu pārskatos jānorāda visi posteņi, kuri būtiski ietekmē gada pārskata lietotāju novērtējumu un lēmuma pieņemšanu.

  • Var nenorādīt maznozīmīgus posteņus, kuri būtiski nemaina gada pārskatu, bet parāda to pārāk detalizētu( apvieno posteņos).

  • Nosakot posteņu būtiskumu, posteņu raksturu un lielumu novērtē vienlaikus. Noteicošais raksturs var būt posteņa raksturs vai lielums.

M.Ķuda 2010


Krit riji b tiskuma l me a noteik anai

Kritēriji būtiskuma līmeņa noteikšanai

M.Ķuda 2010


Poste u savstarp j ieskait ana

Posteņu savstarpējā ieskaitīšana

  • Aktīvus un saistības savstarpēji ieskaita tikai tad, ja to pieprasa vai atļauj :

  • Likums ”Gada pārskatu likums”,

  • Likums „Konsolidēto gada pārskatu likums”,

  • Latvijas grāmatvedības standarts

M.Ķuda 2010


Lgs nr 11

LGS Nr.1

  • LGS Nr. 1 nosaka, ka ieguvumus, zaudējumus un saistītos izdevumus, kas rodas no vienādiem darījumiem un nav būtiski apvieno, bet būtiskos posteņus uzrāda atsevišķi.

  • Neto vērtībā uzrāda ieguvumus un zaudējumus no:

  • Ilgtermiņa ieguldījumu atsavināšanas,

  • Valūtas kursa svārstības

  • Ieguvumus un zaudējumus no valūtas konvertācijas

  • Ieguvumus un zaudējumus no soda naudām,

  • Izmaksas saskaņā ar līgumsaistībām ar trešo personu (apakšīres līgumi)

  • Finanšu instrumentiem, kas paredzēti pārdošanai, uzrāda neto vērtībā, izņemot gadījumus, kad citā Latvijas grāmatvedības standartā ir noteikts citādi.

M.Ķuda 2010


Sal dzin m inform cija

Salīdzināmā informācija

  • Finanšu pārskatā uzrāda iepriekšējo periodu salīdzināmo informāciju.

  • Salīdzināmo informāciju iekļauj izklāsta un aprakstošajā daļā, ja tas palīdz saprast kārtējā perioda finanšu pārskatu.

M.Ķuda 2010


Piesardz bas princips

Piesardzības princips

  • ieņēmumi ir jānorāda tikai tad , kad tie jau saņemti vai to saņemšana ir droši paredzama, bet izdevumi jāparāda jau tad, kad tie paredzami

  • jāaprēķina un jāiegrāmato visas vērtības samazināšanās un nolietojuma summas,

  • jāievēro, lai aktīvi un ieņēmumi netiktu novērtēti par augstu, bet saistības un izdevumi par zemu.

M.Ķuda 2010


Gada p rskata sast vda as to uzb ve un raksturojums

Gada pārskata sastāvdaļas, to uzbūve un raksturojums

Gada pārskats sastāv no :

  • finanšu pārskats,

  • vadības ziņojums.

    Finanšu pārskata sastāvs:

  • bilance,

  • peļņas vai zaudējuma aprēķins,

  • naudas plūsmas pārskats,

  • pašu kapitāla izmaiņu pārskats,

  • pielikumi

M.Ķuda 2010


Gada p rskata likuma 2009 gada groz jumi

Gada pārskata likuma 2009. gada grozījumi

nosaka, ka var nesagatavot naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla izmaiņu pārskatu, neaprēķināt un nenorādīt finanšu pārskatā atliktā nodokļa aktīvu un saistību summas 2009. gada pārskatā uzņēmumiem, kuru finansiālie rādītāji nepārsniedz divus no tālāk minētiem rādītājiem: .

  • bilances kopsumma — 250 000 latu;

  • neto apgrozījums — 500 000 latu;

  • vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 25.

M.Ķuda 2010


Finan u p rskata strukt ra un noform jums

Finanšu pārskata struktūra un noformējums

  • finanšu pārskatu nodala no vadības ziņojuma,

  • finanšu pārskatu sagatavošanā ievēro LGS prasības.

  • Katru finanšu pārskata sastāvdaļu skaidri identificē. Uzskatāmi uzrāda zemāk minēto informāciju un, ja tas nepieciešams, atkārto:

M.Ķuda 2010


Finan u p rskata strukt ra un noform jums1

Finanšu pārskata struktūra un noformējums

  • 1. uzņēmuma nosaukumu;

  • 2. pārskata nosaukumu (finanšu pārskats vai konsolidētais finanšu pārskats);

  • 3. bilances datumu;

  • 4. periodu, ko aptver finanšu pārskats;

  • 5. pārskatā lietoto naudas vienību;

  • 6. pārskata sastāvdaļas nosaukumu.

M.Ķuda 2010


Finan u p rskata periods

Finanšu pārskata periods

  • parasti ir 12 mēneši, ja finanšu pārskats sagatavots par periodu, kas ir garāks vai īsāks par 12 mēnešiem, uzņēmums pielikumā norāda:

  • 1. iemeslu, kāpēc tiek lietots cits pārskata periods;

  • 2. faktu, ka peļņas vai zaudējumu aprēķina, pašu kapitāla izmaiņu pārskata, naudas plūsmas pārskata un attiecīgo pielikumu atbilstošās summas par iepriekšējiem periodiem nav salīdzināmas.

M.Ķuda 2010


Bilance

Bilance

  • bilance ir finanšu pārskats, kas pēc stāvokļa uz noteiktu datumu parāda uzņēmuma līdzekļus, saistības un pašu kapitāla apmērus,

  • bilances shēma ir noteikta Gada pārskata likuma 10.pantā

  • bilance galvenokārt raksturo uzņēmuma finansiālo raksturu.

M.Ķuda 2010


Pe as vai zaud jumu apr ins

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

  • atspoguļo uzņēmuma ieņēmumus un izdevumus, kā arī iegūto peļņu vai radušos zaudējumus,

  • pamatshēma ir noteikta Gada pārskata likuma 11-14 pantam,

  • shēmu nedrīkst mainīt, ja pēc vienas un tās pašas shēmas aprēķins nav sastādīts vismaz 2 gadus pēc kārtas

  • šis pārskats dod informāciju par uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultātiem.

M.Ķuda 2010


Naudas pl smas p rskats

Naudas plūsmas pārskats

  • (ar 2009.gadu aizpilda tikai lielie uzņēmumi, kuriem ir nepieciešams veikts zvērināto revidentu auditu)

  • Naudas plūsmas pārskats – atspoguļo naudas ieņēmumus un izdevumus sadalījumā pa noteiktiem darbības virzieniem, kā arī naudas un tās ekvivalentu pieaugumu un samazinājumu pārskata periodā,

  • NPP- sagatavo atbilstoši LGS Nr.2 prasībām.

M.Ķuda 2010


Pa u kapit la izmai u p rskats

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats

  • (ar 2009.gadu aizpilda tikai lielie uzņēmumi, kuriem ir nepieciešams veikts zvērināto revidentu auditu)

  • Dod datus par uzņēmuma pašu kapitāla un tā sastāvdaļu apjoma izmaiņām noteiktu saimniecisko darījumu ietekmē pārskata periodā, kā arī par šā perioda neto ienākuma vai zaudējumu kopsummu, tajā ietverot arī tieši kapitālā ieskaitītās vai no tā norakstītās summas.

  • Sagatavo atbilstoši LGS Nr.1 prasībām.

M.Ķuda 2010


Pielikums

Pielikums

  • Pielikumā jāsniedz informācija par metodēm, kuras lietotas dažādu posteņu novērtēšanai gada pārskatā, kā arī par ilgtermiņa ieguldījumu nolietojuma, vērtības samazināšanas un vērtību norakstīšanas aprēķina metodēm. Ja kāda summa gada pārskatā no ārvalstu valūtas ir pārrēķināta Latvijas Republikas naudas vienībās, šāds pārrēķins ir jāpamato.

  • Dažreiz ir nepieciešams paskaidrot naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata summas,

  • Pielikuma saturu nosaka Gada pārskata likuma 6.nodaļa.

M.Ķuda 2010


Vad bas zi ojums

Vadības ziņojums

  • sniedz skaidru informāciju par sabiedrības attīstību, darbības finansiālajiem rezultātiem un finansiālo stāvokli, kā arī informāciju par būtiskiem riskiem un neskaidriem apstākļiem, ar kuriem sabiedrība saskaras. Šo informāciju pamato ar vispusīgu un visaptverošu sabiedrības attīstības, darbības finansiālo rezultātu un finansiālā stāvokļa analīzi atbilstoši attiecīgās sabiedrības darbības apjomam un sarežģītībai. Lai izprastu sabiedrības attīstību, darbības finansiālos rezultātus un finansiālo stāvokli, šajā analīzē iekļauj: 1) finansiālo rezultātu rādītājus; 2) tiktāl, ciktāl tie ir būtiski, arī galvenos sabiedrību un attiecīgo nozari raksturojošos nefinanšu rādītājus - informāciju par vides aizsardzības prasību ietekmi un informāciju par darbiniekiem (piemēram, piemērotā nodarbinātības politika, garantijas un atbalsts darbiniekiem) vai citu informāciju; 3) ja iespējams, atsauces uz finanšu pārskatā norādītajām summām un papildu skaidrojumus par tām

M.Ķuda 2010


Bilances poste i un to nov rt ana

Bilances posteņi un to novērtēšana

  • 1. uzņēmuma darbības turpināšanas princips,

  • 2.saskaņotības princips,

  • 3.konsekvences princips,

  • 4. piesardzības princips,

  • 5. uzkrāšanas princips,

  • 6. būtiskuma princips,

  • 7. formas pakļaušana saturam.

M.Ķuda 2010


Ilgtermi a ieguld jumi

Ilgtermiņa ieguldījumi

  • Līdzekļi, kas paredzēti ilgai lietošanai vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā, ir ilgtermiņa ieguldījumi. Citi līdzekļi ir apgrozāmie līdzekļi.

  • (GPL 15.pants)

M.Ķuda 2010


Ilgtermi a ieguld jumu paz mes

Ilgtermiņa ieguldījumu pazīmes

  • 1. izmanto uzņēmuma saimnieciskajā darbībā ilgāk par gadu,

  • 2. tie pakāpeniski nolietojas un zaudē savu vērtību. Vērtības samazinājumu katru gadu iekļauj saimnieciskās darbības izmaksās,

  • 3. bilancē uzrāda atlikušajā vērtībā, kuru aprēķina sākotnējai vērtībai gada sākumā pieskaitot palielinājumus( iegāde, pārvērtēšana, rekonstrukcija)un atskaitot samazinājumus( pārvērtēšana, likvidācija) pārskata gadā un uzkrāto nolietojumu gada beigās.

M.Ķuda 2010


Ilgtermi a ieguld jumi1

Ilgtermiņa ieguldījumi

  • 1. nemateriālie ieguldījumi

  • 2. pamatlīdzekļi,

  • 3. ilgtermiņa finanšu ieguldījumi,

  • 4. ieguldījuma īpašumi,

  • 5. bioloģiskie aktīvi.

M.Ķuda 2010


Nemateri lie ieguld jumi

Nemateriālie ieguldījumi

  • Jāizmanto 38. SFPS “Nemateriālie aktīvi” un GPL 18.pants

  • (1) Tikai par atlīdzību iegūtas tiesības drīkst parādīt nemateriālo ieguldījumu postenī "Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un līdzīgas tiesības". (2) Pētniecības izmaksas un dibināšanas izdevumus nedrīkst kapitalizēt. Attīstības izmaksas var ietvert bilancē nemateriālo ieguldījumu postenī "Attīstības izmaksas" tikai tad, ja ir spēkā visi šie nosacījumi: 1) sabiedrība ir paredzējusi pabeigt aktīvu objektu, lai to izmantotu sabiedrības pašas vajadzībām vai pārdotu; 2) sabiedrībai ir iespējams pabeigt šo aktīvu objektu, un tai ir pieejami atbilstoši tehniskie, finanšu un citi resursi, lai šo aktīvu objektu pabeigtu un izmantotu sabiedrības pašas vajadzībām vai pārdotu; 3) sabiedrība spēj uzskatāmi parādīt, kādi saimnieciskie labumi no šā aktīvu objekta izmantošanas vai pārdošanas tiks saņemti nākotnē; 4) sabiedrība spēj ticami novērtēt šā aktīvu objekta izmaksu apmēru.

M.Ķuda 2010


Datorprogrammas

Datorprogrammas.

  • Ja nemateriālie aktīvi ir saistīti ar fizisku formu( kompaktdisks- datoru programmatūras gadījumā), ja datora programmatūra ir neatņemama datora sastāvdaļa to uzskata par pamatlīdzekli.

  • Ja programmatūra nav attiecīgās datortehnikas neatņemama sastāvdaļa to uzskata par nemateriālu aktīvu.

M.Ķuda 2010


Pamatl dzek i

Pamatlīdzekļi

  • Materiāli aktīvi, kas paredzēti izmantot;

  • Preču ražošanā,

  • Pakalpojumu sniegšanā,

  • Iznomāšanā,

  • Administrācijas vajadzībām.

    Lietošanas laiks ilgāks par 1 gadu,

    Nav iegādāti pārdošanai saskaņā ar uzņēmuma pamatdarbību.

M.Ķuda 2010


Nov rt ana

Novērtēšana

Pamatlīdzekļu uzskaitei uzņēmums var izvēlēties:

  • 1.1. pēc to sākotnējās atzīšanas- iegādes izmaksu metodi,

  • 1.2. pārvērtēšanas metodi.

  • Izvēlēto metodi izmanto vienas kategorijas pamatlīdzekļu uzskaitei

M.Ķuda 2010


Ieg des izmaksu metode

Iegādes izmaksu metode

  • Ja piemēro iegādes izmaksu metodi, pamatlīdzekli pēc sākotnējās atzīšanas uzskaita iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un jebkuru uzkrāto vērtības samazinājumu

  • (LGS 7 32.p.)

M.Ķuda 2010


P rv rt anas metode

Pārvērtēšanas metode

  • Ja piemēro pārvērtēšanas metodi, pamatlīdzekli, kura patieso vērtību iespējams novērtēt ar pietiekamu pārliecību, pēc sākotnējās atzīšanas uzskaita pārvērtētajā summā, kas ir vienāda ar tā patieso vērtību pārvērtēšanas datumā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un zaudējumus no vērtības samazināšanās.

  • Pārvērtēšanu veic pietiekami regulāri, lai bilances vērtība būtiski neatšķirtos no tās, kuru noteiktu, lietojot patieso vērtību bilances datumā.

  • LGS 7 33.p.

M.Ķuda 2010


Pamatl dzek u remonta izmaksas

Pamatlīdzekļu remonta izmaksas

  • Atsevišķiem pamatlīdzekļu veidiem ir nepieciešama daļu vai detaļu nomaiņa noteiktā laika periodā, bet citos gadījumos notiek vienreizēja ilgstoši lietojamu pamatlīdzekļa daļu aizstāšana.

  • Šādos gadījumos no jauna uzstādītās daļas vai detaļas tiek atzītas, pievienojot attiecīgā pamatlīdzekļa vērtībai to iegādes vērtību, savukārt nomainītās daļas un detaļas tiek izslēgtas no pamatlīdzekļu sastāva to bilances vērtībā.

  • Ja bilances vērtība nav atsevišķi aprēķināta, t.i., ja izslēdzamā pamatlīdzekļa daļa nav nolietota atsevišķi no pārējā pamatlīdzekļa, tad izslēdzamās pamatlīdzekļa daļas novērtēšanai izmanto amortizētās aizstāšanas izmaksas.

M.Ķuda 2010


Amortiz t s aizst anas izmaksas

Amortizētās aizstāšanas izmaksas

  • pamatlīdzekļa vērtība, kas aprēķināta, atskaitot no jauna, līdzvērtīga pamatlīdzekļa iegādes vērtības nolietojumu pēc aizstātā pamatlīdzekļa nolietojuma likmes, uzskaitot nolietojumu par tik ilgu laika periodu, cik ilgi uzņēmums izmantojis aizstāto pamatlīdzekli.

M.Ķuda 2010


Pamatl dzek u p rv rt ana

Pamatlīdzekļu pārvērtēšana

  • Pārvērtēšanu biežums ir atkarīgs no pārvērtējamo pamatlīdzekļu patiesās vērtības izmaiņām.

  • Ja pārvērtētā pamatlīdzekļa patiesā vērtība būtiski atšķiras no tā bilances vērtības, ir nepieciešama turpmāka pārvērtēšana.

  • Dažu pamatlīdzekļu patiesā vērtība var nozīmīgi un ātri mainīties, tādējādi radot nepieciešamību veikt pārvērtēšanu katru gadu.

  • Tik biežas pārvērtēšanas nav nepieciešamas, ja pamatlīdzekļu patiesā vērtība mainās nenozīmīgi. Tādā gadījumā pārvērtēt var reizi trijos vai piecos gados.

M.Ķuda 2010


Pamatl dzek u izsl g ana

Pamatlīdzekļu izslēgšana

  • Nolietojumu rēķina līdz nākamā mēneša pirmajam datumam, kas seko pēc tā izslēgšanas,

  • Noraksta uzkrāto nolietojumu,

  • Ja pamatlīdzeklis ir bijis pārvērtēts, tad noraksta ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi,

  • Ja pamatlīdzekli paredzēts tālāk pārdot uzskaita krājumu sastāvā

M.Ķuda 2010


Atsavin anas rezult ts

Atsavināšanas rezultāts

  • Peļņu vai zaudējumus, kas radušies pamatlīdzekļu atzīšanas pārtraukšanas dēļ, iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā periodā, kad notikusi atzīšanas pārtraukšana (ja vien cits standarts nenosaka citādi, piemēram, pārdošana un saņemšana atpakaļ nomā).

  • Neto peļņu vai zaudējumus no pamatlīdzekļu atsavināšanas atzīst postenī „Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi” vai „Pārējās uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas”.

M.Ķuda 2010


Ieguld juma pa umi

Ieguldījuma īpašumi

  • Ieguldījuma īpašumi ir zemes gabali, ēkas, būves vai šo objektu daļas, ko sabiedrība tur (kā īpašnieks vai kā nomnieks saskaņā ar finanšu nomu), lai iegūtu nomas (īres) maksu vai sagaidītu cenas celšanos (vērtības pieaugumu), nevis lai izmantotu preču ražošanai, pakalpojumu sniegšanai, administratīvā nolūkā vai pārdotu parastā saimnieciskās darbības gaitā.

M.Ķuda 2010


P rdo anai tur ti ilgtermi a ieguld jumi

Pārdošanai turēti ilgtermiņa ieguldījumi

  • Pārdošanai turēti ilgtermiņa ieguldījumi ir tādi ilgtermiņa ieguldījumu objekti, kuru bilances vērtība tiks atgūta pārdošanas darījumā, nevis turpmākas izmantošanas gaitā un kuri atbilst abiem šādiem klasifikācijas kritērijiem: 1) šie objekti to pašreizējā stāvoklī ir pieejami tūlītējai pārdošanai un pakļauti tikai parastiem šādu objektu pārdošanas nosacījumiem; 2) to pārdošana ir ticama (pamatojoties uz vadības lēmumu par šo objektu pārdošanu, ir uzsākts pārdošanas process, un ir pārliecība par tā pabeigšanu gada laikā no šā procesa uzsākšanas dienas).

M.Ķuda 2010


P rdo anai tur ti ilgtermi a ieguld jumi1

Pārdošanai turēti ilgtermiņa ieguldījumi

  • Pamatlīdzekli, kura vērtību paredzēts atgūt to pārdodot, nevis izmantojot saimnieciskajā darbībā, un kurš nav ieguldījuma īpašums, finanšu pārskatos uzrāda atsevišķi kā pārdošanai turētu aktīvu.

  • Pamatlīdzekli uzskata par pārdošanai paredzētu aktīvu, ja tas ir sagatavots tūlītējai pārdošanai, uzņēmuma vadība ir pieņēmusi lēmumu to pārdot un ir uzsākusi aktīvu šā lēmuma īstenošanu.

  • Bilancē pārdošanai turētos pamatlīdzekļus iekļauj apgrozāmo līdzekļu sastāvā.

  • Pārdošanai turētu pamatlīdzekļi novērtē zemākajā no bilances vērtības un patiesās vērtības, atskaitot izmaksas, kuras būs nepieciešamas, lai pamatlīdzekli pārdotu.

M.Ķuda 2010


Pielikum

Pielikumā

  • Katram ilgtermiņa ieguldījumu postenim bilancē vai pielikumā jāietver šāda informācija: 1) iegādes cena vai ražošanas izmaksas atbilstoši iepriekšējā gada bilancei; 2) palielinājumi, ieskaitot uzlabojumus pārskata gadā; 3) likvidācija pārskata gadā sākotnējā vērtībā; 4) jebkura pārvietošana no posteņa uz posteni pārskata gadā; 5) pārvērtēšana pārskata gadā; 6) kopējā pārvērtēšanas summa līdz bilances datumam, ieskaitot 5.punktā norādīto; 7) nolietojums un vērtības norakstīšana pārskata gadā; 8) iepriekšējo gadu nolietojuma un vērtības norakstīšanas korektūras, ieskaitot likvidēto un no darbības izņemto līdzekļu nolietojuma un vērtības norakstīšanas korektūras; 9) kopējais nolietojums un vērtības norakstīšana līdz bilances datumam, ieskaitot 7. un 8.punktā norādīto.

M.Ķuda 2010


Apgroz mie l dzek i

Apgrozāmie līdzekļi

  • (1) Apgrozāmo līdzekļu novērtēšana jāpamato ar iegādes vai ražošanas pašizmaksu. (2) Iegādes pašizmaksu aprēķina, pirkšanas cenai pieskaitot izdevumus, kas saistīti ar pirkumu. (3) Ražošanas pašizmaksu aprēķina, saskaitot izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu izlietojumu atbilstoši iegādes izmaksām un blakus izmaksām, kas tieši saistītas ar novērtējamā ražojuma izgatavošanu. Pie ražošanas izmaksām var pieskaitīt arī attiecīgu daļu izmaksu, kas nav tieši saistītas ar ražojuma izgatavošanu, ja vien šīs izmaksas ir attiecināmas uz to pašu laika posmu. Pārdošanas izmaksas nedrīkst iekļaut ražošanas pašizmaksā.

  • GPL 30.p.

M.Ķuda 2010


Apgroz mo l dzek u sast vs

Apgrozāmo līdzekļu sastāvs

  • 1. krājumi

  • 2. pārdošanai turēti ilgtermiņa ieguldījumi

  • 3. debitori

  • 4.īstermiņa finanšu ieguldījumi

  • 5. nauda

M.Ķuda 2010


Kr jumu nov rt ana

Krājumu novērtēšana

  • Krājumu atlikumus novērtē atbilstoši iegādes vai ražošanas pašizmaksai vai zemākajām tirgus cenām bilances datumā atkarībā no tā, kurš no šiem rādītājiem ir zemāks.

  • Īpašos gadījumos — ja krājumu vienības ir bojātas, daļēji vai pilnīgi novecojušas vai nozīmīgi palielinās to ražošanas pabeigšanas vai pārdošanas izmaksas — attiecīgās krājumu vienības novērtē atbilstoši neto pārdošanas vērtībai.

M.Ķuda 2010


Iztr kumi vai izlaup jums d radu s zaud juma summas

Iztrūkumi vai izlaupījums dēļ radušās zaudējuma summas

  • Nodokļu maksātājam summas uzskata par izdevumiem, kas saistīti ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību un par to summu apliekamo ienākumu nepalielina, ja nodokļu maksātājs ir veicis visus iespējamos pasākumus, lai atgūtu iztrūkumos vai izlaupījumos zaudētās vērtības un par notikušo nekavējoties paziņojis izmeklēšanas iestādēm, un ir pieņemts lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu vai atteikumu uzsākt kriminālprocesu (MK 556, 47.p.)

M.Ķuda 2010


Pl notie zudumi

Plānotie zudumi

  • . Piemērojot likuma 5.panta ceturto daļu, pie izdevumiem, kas nav ekonomiski saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita preces zudumus un norakstīto preču vērtību, kas pārsniedz nodokļu maksātāja plānoto zudumu normatīvus taksācijas periodam.

  • Plānoto zudumu normatīvus taksācijas periodam aprēķina, pamatojoties uz faktisko preču zudumu vērtību iepriekšējos trijos taksācijas periodos.

  • Jaunizveidotiem komersantiem, kā arī tādiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbības veids, izmantotās izejvielas vai pārdodamo preču sortiments ir būtiski mainījies, plānoto zudumu normas aprēķina, pamatojoties uz attiecīgā komersanta taksācijas gada prognozi un ievērojot saimnieciskās darbības specifiku. Ja preces zudumu norma ir noteikta speciālā normatīvajā aktā, nodokļu maksātājs preces zudumu normu nosaka saskaņā ar speciālajiem normatīvajiem aktiem.

  • MK 556 46.p

M.Ķuda 2010


Debitori

Debitori

  • 1. Pircēju un pasūtītāju parādi. 2. Radniecīgo sabiedrību parādi. 3. Asociēto sabiedrību parādi. 4. Citi debitori. 5. Neiemaksātās daļas sabiedrības kapitālā. 6. Īstermiņa aizdevumi akcionāriem un dalībniekiem un vadībai. 7. Nākamo periodu izmaksas. 8. Uzkrātie ieņēmumi.

M.Ķuda 2010


Debitori1

Debitori

  • Debitoru un kreditoru parādu atlikumi bilancē jāparāda atbilstoši attaisnojuma dokumentiem un ierakstiem grāmatvedības reģistros, un tiem jābūt saskaņotiem ar pašu debitoru un kreditoru uzskaites datiem bilances datumā.

  • Strīda gadījumos atlikumi bilancē jāuzrāda atbilstoši grāmatvedības datiem.

  • Debitoru parādiem, kuru saņemšana tiek apšaubīta, apšaubāmās summas apmērā veido uzkrājumus nedrošiem parādiem.

  • Debitoru parādu atlikumi bilancē jāparāda neto vērtībā, kas aprēķināta, no šo parādu uzskaites vērtības atbilstoši grāmatvedības datiem atskaitot nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu atlikumus.

  • Gada pārskata pielikumā ir jādod nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu apjoma pamatojums. Ja parāds uzskatāms par bezcerīgu (zaudētu bez cerībām to kādreiz atgūt), tas attiecīgi jānoraksta no nedrošiem parādiem izveidotajiem

  • GPL 37.p.

M.Ķuda 2010


Debitori2

Debitori

  • Katram debitoru parādu postenim bilancē atsevišķi norāda summas, kas saņemamas gada laikā un kas saņemamas vēlāk nekā gada laikā pēc bilances datuma.

  • GPL 17.p.

M.Ķuda 2010


Nauda

Nauda

  • Skaidra nauda kasē,

  • Bezskaidras naudas līdzekļi norēķinu kontos bankā.

  • Nauda ceļā

    Kredītlīnijas un overdrafti bankas izrakstos ir ar mīnus zīmi, bilancē jāuzrāda kā īstermiņa saistības pret banku bilances pasīvā.

M.Ķuda 2010


Pa u kapit ls

Pašu kapitāls

  • Izmaiņas pamatkapitālā veic tikai tad, kad saņemts lēmums no Komercreģistra.

  • Negatīvs pašu kapitāls

  • Nedrīkst aprēķināt dividendes,

  • Maksātnespējas draudi

  • Dalībniekiem nedrīkst veikt izmaksas.

M.Ķuda 2010


Uzkr jumi

Uzkrājumi

  • (1) Uzkrājumi ir paredzēti, lai segtu noteikta veida saistības, kuras attiecas uz pārskata gadu vai iepriekšējiem gadiem un gada pārskata sastādīšanas laikā ir paredzamas vai zināmas, bet kuru apjoms vai konkrētu saistību rašanās vai segšanas datums nav skaidri zināms. (2) Uzkrājumi nedrīkst pārsniegt nepieciešamās summas, un tos nedrīkst izmantot aktīvu vērtības koriģēšanai. Pielikumā sniedz detalizētu informāciju par izveidoto uzkrājumu posteņiem, norādot ikviena uzkrājuma veidošanas pamatojumu, apjomu pārskata gada sākumā un beigās, uzkrājumu summas palielinājumu vai samazinājumu, paskaidrojot iemeslu un izmantotās vērtēšanas metodes. (3) Postenī "Citi uzkrājumi" ietvertās summas pielikumā parāda sadalījumā pa uzkrājumu veidiem un sniedz šā panta otrajā daļā norādīto informāciju. (4) Neatkarīgi no rēķina saņemšanas vai izrakstīšanas datuma uz uzkrājumiem nav attiecināmas izmaksas, kas radušās pārskata gadā, ja šo izmaksu apjoms vai maksājuma datums gada pārskata sastādīšanas laikā ir precīzi zināms.

M.Ķuda 2010


Saist bas

Saistības

  • Īstermiņa saistības ir parādi piegādātājiem un darbiniekiem un līdzīgas saistības, kas rodas uzņēmuma pamatdarbības cikla ietvaros. Šādas saistības klasificē kā īstermiņa saistības arī tad, ja norēķināšanās termiņš par tām iestājas vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc bilances datuma.

  • Īstermiņa saistībās ietver arī tādas saistības, par kurām norēķinās 12 mēnešu laikā pēc bilances datuma, kaut arī norēķināšanās nenotiek uzņēmuma pamatdarbības cikla ietvaros, piemēram, kārtējā maksājamā daļa no kredīta, bankas kredītlīnija, dividendes, nodokļi un citi kreditoru parādi. Saistības, kuru maksāšanas termiņš ir garāks par 12 mēnešiem un kuras paredzētas apgrozāmo līdzekļu finansēšanai vai īstermiņa saistību segšanai, ir ilgtermiņa saistības.

M.Ķuda 2010


Saist bas1

Saistības

  • Aizņēmuma līgumos var būt ietverti nosacījumi, ka saistības kļūst atmaksājamas pēc pieprasījuma, ja tiek pārkāpti zināmi nosacījumi. Ja šādi nosacījumi ir pārkāpti, saistības klasificē kā ilgtermiņa tikai tad, ja:

  • 1. pirms finanšu pārskata sagatavošanas aizdevējs ir piekritis nepieprasīt maksājumu, ko tas būtu tiesīgs pieprasīt aizņēmēja pārkāpuma dēļ;

  • 2. nepastāv liela varbūtība, ka nākamajos 12 mēnešos pēc bilances datuma šādi pārkāpumi varētu atkārtoties.

M.Ķuda 2010


Pe as vai zaud juma apr ins

Peļņas vai zaudējuma aprēķins

  • Visus ienākumu un izdevumu posteņus, kas atzīti pārskata periodā, iekļauj perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja vien likums “Gada pārskatu likums” vai likums “Par konsolidētajiem gada pārskatiem”, vai cits Latvijas grāmatvedības standarts neliek vai neatļauj rīkoties citādi.

  • Peļņas vai zaudējumu aprēķina izdevumu posteņus var klasificēt šādi:

  • 1. pēc perioda izmaksu (izmaksu būtības) metodes;

  • 2. pēc apgrozījuma izmaksu (izmaksu funkcijas) metodes.

M.Ķuda 2010


Pe as vai zaud juma apr ins1

Peļņas vai zaudējuma aprēķins

  • Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmu nedrīkst mainīt, ja pēc vienas un tās pašas shēmas aprēķins nav sastādīts vismaz divus gadus pēc kārtas.

M.Ķuda 2010


Pe as vai zaud juma apr ins2

Peļņas vai zaudējuma aprēķins

  • Ieņēmumu novērtēšana jāpiemēro LGS Nr. 6 “Ieņēmumi” vai Nr. 5 “Ilgtermiņa ieguldījumi”

  • Ienākumu un izdevumu saskaņošanas princips nosaka, ka vienlaikus ir jāatzīst gan ienākumi, gan izdevumi, kas rodas no vieniem un tiem pašiem darījumiem vai notikumiem

M.Ķuda 2010


Pa u kapit la izmai u p rskats1

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats

  • Pašu kapitāla izmaiņu pārskats saskaņā ar “Gada pārskata likuma” doto definīciju ir finanšu pārskata kopuma sastāvdaļa, kurā sniedz datus par sabiedrības pašu kapitāla un tā sastāvdaļu apjoma izmaiņām noteiktu saimniecisko darījumu ietekmē pārskata periodā, kā arī par šā perioda neto ienākumu vai zaudējumu kopsummu, tajā ietverot arī tieši pašu kapitālā ieskaitītās vai no tā norakstītās summas.

M.Ķuda 2010


Gada p rskata pielikums

Gada pārskata pielikums

  • uzrāda informāciju par finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnēm un attiecībā uz nozīmīgiem darījumiem un notikumiem pieņemto grāmatvedības politiku;

  • 2. skaidro likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”, likumā “Par konsolidētajiem gada pārskatiem” un Latvijas grāmatvedības standartos pieprasīto informāciju, kas nav uzrādīta citur finanšu pārskatā;

  • 3. sniedz papildu informāciju, kas nav uzrādīta bilancē un peļņas vai zaudējumu aprēķinā, bet ir nepieciešama patiesas informācijas sniegšanai.

M.Ķuda 2010


Gada p rskata pielikums1

Gada pārskata pielikums

  • Informācijai finanšu pārskata pielikumā ir jābūt sistematizētai. Ja attiecībā uz bilances, peļņas vai zaudējuma aprēķina, pašu kapitāla izmaiņu pārskata vai naudas plūsmas pārskata posteni pielikumā ir ietverta papildu informācija, pie tās norāda attiecīgu atsauci.

  • Finanšu pārskata pielikums ietver bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata posteņu detalizāciju, kā arī papildu informāciju, piemēram, par iespējamām saistībām. Tie ietver skaidrojumus, kurus pieprasa un iesaka Latvijas grāmatvedības standarti, un citus nepieciešamos skaidrojumus.

M.Ķuda 2010


Gada p rskata pielikums2

Gada pārskata pielikums

  • Lai finanšu pārskata lietotāji vieglāk izprastu un varētu salīdzināt finanšu pārskatu ar citu uzņēmumu finanšu pārskatiem, pielikumā ietvertās informācijas secība parasti ir šāda:

  • 1. norāde par finanšu pārskata atbilstību likumam “Par uzņēmumu gada pārskatiem” vai likumam “Par konsolidētajiem gada pārskatiem”, citiem grāmatvedību regulējošajiem normatīvajiem aktiem un Latvijas grāmatvedības standartiem.

  • 2. finanšu pārskata posteņu novērtēšanā izmantotās metodes un grāmatvedības politika;

  • 3. papildu informācija par bilancē, peļņas vai zaudējumu aprēķinā, pašu kapitāla izmaiņu pārskatā un naudas plūsmas pārskatā uzrādītajiem posteņiem;

  • 4. citi skaidrojumi, tajā skaitā:

  • 4.1. nenoteiktības, nākotnes saistības (commitments) un citi finanšu skaidrojumi;

  • 4.2. nefinansiāla rakstura skaidrojumi, piemēram, darbinieku skaits.

M.Ķuda 2010


Gada p rskata pielikums3

Gada pārskata pielikums

  • Pielikumā uzrāda grāmatvedības politiku, kuras skaidrojums finanšu pārskata lietotājiem palīdz saprast darījumu un notikumu uzrādīšanas veidu. Uzņēmums uzrāda grāmatvedības politiku šādiem jautājumiem, ja tie attiecas uz uzņēmumu:

  • 1. ieņēmumu atzīšana;

  • 2. neto apgrozījums;

  • 3. konsolidācijas principi, tajā skaitā meitas uzņēmumiem un asociētiem uzņēmumiem;

  • 4. biznesa apvienošana;

  • 5. kopuzņēmumi;

  • 6. pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu atzīšana un nolietojums/amortizācija;

  • 7. aizņēmumu izmaksu un citu izmaksu kapitalizācija;

  • 8. būvlīgumi un citi ilgtermiņa līgumi;

M.Ķuda 2010


Gada p rskata pielikums4

Gada pārskata pielikums

  • 9. finanšu ieguldījumi;

  • 10. finanšu instrumenti un citi ieguldījumi;

  • 11. līzinga darījumi;

  • 12. pētniecības darbu un attīstības izmaksas;

  • 13. krājumi;

  • 14. uzņēmumu ienākuma nodoklis, arī atliktais nodoklis;

  • 15. uzkrājumi;

  • 16. ārvalstu valūtas pārvērtēšana un riska ierobežošana;

  • 17. nauda un tās ekvivalenti;

  • 18. dotācijas.

M.Ķuda 2010


  • Login