2014. – 2020. gada plānošanas perioda Pagaidu uzraudzības komitejas sēde

1. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ES fondu prioritātes 2014.-2020.gada plānošanas periodā 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Pagaidu uzraudzības komitejas sēde 2013. gada 31. janvārī, Rīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Dace Grūberte

2. VARAM resora jomas un prioritātes • Uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstība 9+21 • Reģionu un pašvaldību kapacitātes attīstīšana darbā ar uzņēmējiem • Specifisks atbalsts “Latvija 2030” mērķteritorijām • Publisko pakalpojumu nodrošināšana atbilstoši apdzīvojuma līmenim noteiktajam pakalpojumu „grozam” • Vides acquis noteikto prasību nodrošināšana ūdens un atkritumu apsaimniekošanas jomā • Atbalsts klimata pārmaiņu samazināšanas un adaptācijas pasākumiem • Resursu efektīvāka izmantošana • Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība • Risku novēršana, profilakse un pārvaldība. • Zaļās apziņas veidošana • Publiskās pārvaldes pakalpojumu elektronizācija un informācijas resursu digitalizācija, to pieejamība digitālajā vidē, tai skaitā nodrošinot publisko piekļuvi internetam • E-prasmju pilnveide • Publiskās pārvaldes IKT centralizētu platformu izveide, t.sk. 112 izsaukuma platformas modernizēšana un integrēšana e-pakalpojumu vidē

3. Reģionālā attīstība (1) Teritoriālā pieeja ES fondos Industriālās zonas attīstības centros (9 + 21) (publiskā infrastruktūra, pieslēgumi) 175,95 milj. ERAF Reģionu un pašvaldību kapacitātes attīstīšana darbā ar uzņēmējiem(piedāvājumi investoriem, speciālistu kapacitāte) 1.35 milj. ESF Integrētu teritoriālo investīciju prioritāte [507,93 milj. LVL] Publisko ēku energoefektivitāte, t.sk. izglītības iestādes 117,23 milj. ERAF Baltijas Jūras piekrastes publiskās infrastruktūra 26,2 milj. ERAF Pakalpojumu “grozs” ~ 263,63 milj. ERAF Atbalsts funkcionālajām teritorijām (uzņēmējdarbības veicināšanai) 67 milj. ERAF Austrumu pierobeža 40,8 milj. ERAF EM Nacionāla mēroga kultūras un sporta infrastruktūra 85 milj. ERAF Kultūras pieminekļu un dabas objektu infrastruktūra. 30 milj. ERAF Kultūras pakalpojumi. 3 milj. ERAF Mazās lauku skolas, izglītības iestāžu optimizācija 17 milj. ERAF Publiski pieejama sporta infrastruktūra aktīvai atpūtai 8 milj. ERAF Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi 3,4 milj. ERAF Citas aktivitātes teritorijās Aicinām ministrijas pārskatīt, kuras nozaru attīstības aktivitātes būtu efektīvāk ieviest caur teritoriālo pieeju KM LM IZM

4. Reģionālā attīstība (2) Darbības • Uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstība 9+21 industriālās zonas, transporta un komunikāciju infrastruktūra uzņēmējdarbības teritorijām 207 milj.LVL, t.sk. 175,95 milj.LVL ERAF Mērķis: Veikt investīcijas uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstībā, tādējādi sekmējot uzņēmējdarbības attīstību un darba vietu radīšanu pašvaldību teritorijās • Reģionu un pašvaldību kapacitātes attīstīšana darbā ar uzņēmējiem apmācības, investīciju piedāvājumu sagatavošana, dalība izstādēs un mārketings 1,5 milj.LVL, t.sk. 1,35 milj.LVL ESF Mērķis: Veicināt investoru piesaisti pašvaldībās, tādējādi sekmējot uzņēmējdarbības attīstību un darba vietu radīšanu Rezultāti • Saglabātas vai radītas darba vietas uzņēmumos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir attīstības centrā atbalstītā industriālā teritorija vai lielais investīciju projekts (skaits) – 2013.g. – 0; 2022.g. – 3000 (vidēji 100 katrā attīstības centrā) • Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrā piesaistīto investoru skaita pieaugums – 2013.g. – 0; 2022.g. – vismaz 30 (vidēji 1 investors katrā attīstības centrā) • Palielinājies industriālo zonu skaits (jaunas vai paplašinātas esošās) nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībās – 2013.g. – 0; 2022.g. – vismaz 10 (vismaz 33% no attīstības centriem palielināts industriālo zonu skaits)

5. Reģionālā attīstība (3) Darbības • Publisko pakalpojumu nodrošināšana atbilstoši apdzīvojuma līmenim noteiktajam pakalpojumu „grozam” 150 milj.LVL attīstības centriem (ERAF), 46 milj.LVL lauku teritorijām (LEADER, ERAF?) Mērķis: nodrošināt pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, ņemot vērā demogrāfijas tendences un apdzīvojuma izmaiņas, t.sk. samazinot pašvaldību izdevumus un uzlabojot pakalpojumu kvalitāti Rezultāti • Samazinājušies pakalpojumu publiskās infrastruktūras uzturēšanas izdevumi attīstības centru teritorijās – 2022.g. – par 15% • Palielinājusies attīstības centru iedzīvotāju apmierinātība ar pakalpojumu kvalitāti un pieejamību – pieaugums salīdzinājumā ar 2013.g.

6. Reģionālā attīstība (4) Darbības • Uzņēmējdarbību veicinošas publiskās piekrastes infrastruktūras attīstība 33,25 milj. LVL, t.sk. 26,2 milj. LVL ERAF Mērķis: Veikt investīcijas piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībā, tādējādi sekmējot uzņēmējdarbības attīstību un darba vietu radīšanu, efektīvi izmantojot piekrastes resursus, vienlaikus nodrošinot dabas vērtību saglabāšanu • Atbalsts austrumu pierobežas infrastruktūras sakārtošanai un uzlabošanai 48 milj. LVL, t.sk. 40,8 milj. LVL ERAF Mērķis: Veikt investīcijas austrumu pierobežas publiskajā infrastruktūrā, sekmējot uzņēmējdarbības attīstību šajā teritorijā (īpaši tranzīta un loģistikas pakalpojumu, ekonomisko sadarbību ar kaimiņvalstīm) un mazinot nomales efektu Rezultāti • Nakšņojumu skaita pieaugums piekrastes novadu viesnīcās un citās tūristu mītnēs – 2011.g. - 139 524, 2022.g. - 146 500 (+5%) • Samazinājies bezdarba līmenis austrumu pierobežas pašvaldībās, % no novadu vidējā – 2012.g. 177%, 2022.g. – 159% (-10%) • Palielinājušies IIN ieņēmumi uz 1 iedz. austrumu pierobežas novadu pašvaldībās, % no novadu vidējā – 2011.g. – 63%, 2022.g. 69% (+10%)

7. Vides resursu pārvaldība (1) • Rezultāti • Iedzīvotāju īpatsvars aglomerācijas ar CE lielāku par 2000, kam nodrošināta normatīvo aktu prasībām atbilstošu centralizēto ūdensapgādes pakalpojumu pieejamība – bāzes vērtība 2012.g. - 89,4%; 2022.g. - 93,1% (t.sk., nākamā per. ietekme +2,6%) • Iedzīvotāju īpatsvars aglomerācijas ar CE lielāku par 2000, kam nodrošināta normatīvo aktu prasībām atbilstošu centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieejamība – bāzes vērtība 2012.g. - 82,6%; 2022.g. - 95,4% (t.sk., nākamā per. ietekme +2,6%) • Pārstrādei un reģenerācijai nodoto sadzīves atkritumu daudzums attiecībā pret 2011.gadā radīto sadzīves atkritumu daudzumu – bāzes vērtība 2011.g. – 24% , 2022.g. – 59% (tikai nākamā per. ietekme) Darbības • Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšana 100 milj. LVL, t.sk. 85 milj. LVL KF Mērķis: Nodrošināt Latvijas iekšzemes un jūras ūdeņu labu vides stāvokli, kā arī ūdens resursu ilgtspējīgu izmantošanu, attīstot un uzlabojot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitātes un pieejamības paplašināšanas kapacitāti. • Atkritumu pārstrādes un reģenerācijas infrastruktūras attīstība 57 milj. LVL, t.sk. 22,8 milj. LVL KF Mērķis: Samazināt apglabājamo atkritumu plūsmu, palielinot atkritumu masas pārstrādi 50% līdz 80% apmērā atkarībā no atkritumu veida.

8. Vides resursu pārvaldība (2) Darbības • Publisko ēku energoefektivitātes pasākumi 143,8 milj. LVL, t.sk. 117,23 milj. LVL ERAF Mērķis: Energoefektivitātes pasākumu nodrošināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana. • Priekšnoteikumu izveide elektromobiļu ieviešanai sadzīvē 3 milj. LVL, t.sk. 1,5 milj. LVL ERAF Mērķis: Transporta sektora radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana. • Plūdu risku mazināšana, hidrotehniskās būves – pilsētu aglomerācijas • Hidrotehnisko būvju un meliorācijas sistēmu rekonstrukcija/pretplūdu būves (Netiks atbalstīti HES rekonstrukcijas pasākumi) 54,6 milj. LVL, t.sk. 46,4 milj. LVL ERAF Mērķis: Pielāgoties klimata pārmaiņām, samazinot plūdu riskus, lai nodrošinātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kā arī uzņēmējdarbības pastāvēšanu. Rezultāti • Vidējais īpatnējais siltumenerģijas patēriņš publiskajās ēkās - bāzes vērtība 2012.g. 220-250 kWh/m2, 2022.g. - 170kWh/m2 (tikai nākamā per. ietekme) • Ar elektromobili pārvaramā attāluma pieaugums - bāzes vērtība 2012.g. - 100 km, 2022.g. - 250 km (tikai nākamā per. ietekme) • Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no pretplūdu pasākumiem - bāzes vērtība 2012.g. - 2 145 iedz., 2022.g. - 200 000 iedz. (t.sk., nākamā per. ietekme +135 000 iedz.)

9. Vides resursu pārvaldība (3) Darbības Publiski pieejamu dabas objektu aizsardzības, apskates un atpūtas infrastruktūras attīstība Informācijas un izglītības infrastruktūras attīstība stratēģiski izvēlētās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un nacionālas nozīmes bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ex situ centros 3,5 milj. LVL, t.sk. 20 milj. LVL ERAF Mērķis: Nodrošināt dabas aizsardzības un saimniecisko interešu līdzsvarotību, sekmējot Latvijas kā „zaļas” valsts tēla veidošanos. Rezultāti • NATURA 2000 teritorijas ar uzlabotu infrastruktūru, platība – vērtība 2022.g. - papildus 269 248 ha (tikai nākamā per. ietekme) • Apmeklētāju skaits informācijas centros - bāzes vērtība 2012. g. - 0; 2022. g. - 50-70 tūkstoši (tikai nākamā per. ietekme) • Apmeklētāju skaita pieaugums bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ex-situ centrā  - bāzes vērtība 2012. g. - 30 000 apmeklētāju gadā; 2022. g. - 50% pieaugums (tikai nākamā per. ietekme)

10. Vides resursu pārvaldība (4) • Rezultāti • Monitoringa programmas, kurās veikti uzlabojumi - vērtība 2022.g.: - 4 monitoringa programmas • Informēšanas pasākumos iesaistīto iedzīvotāju skaits - bāzes vērtība 2012.g. - 0; 2022.g. - 500 000 (tikai nākamā per. ietekme) Darbības 9. Vides monitoringa un kontroles un zvejas kontroles nodrošināšana 13,1 milj. LVL, t.sk. 11,14 milj. LVL ERAF Mērķis: Nodrošināt sabiedrību un kompetentās institūcijas ar savlaicīgu un kvalitatīvu informāciju augstas vides kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, kā arī nodrošināt ES prasību ieviešanu un nacionālās Vides monitoringa programmas īstenošanu. 10. Sabiedrības „zaļās” apziņas veidošana ilgtspējīga dzīves veida veicināšanai 4,26 milj. LVL, t.sk. 3,62 milj. LVL ERAF Mērķis: Attīstīt un pilnveidot sabiedrības vides apziņu un zaļo domāšanu, lai panāktu klimata pārmaiņu, dabas un energoresursu patēriņa, vides piesārņojuma samazināšanu.

11. Informācijas un komunikācijas tehn. (1) Darbības Publiskās pārvaldes pakalpojumu elektronizācija un informācijas resursu digitalizācija, to pieejamība digitālajā vidē, tai skaitā nodrošinot publisko piekļuvi internetam 76,26 milj. LVL, t.sk. 64,82 milj. LVL ERAF Mērķis: Nodrošināt sabiedrības prasības saņemt publiskās pārvaldes pakalpojumus ērti pieejamā veidā, palielinot pakalpojumu saņēmēju ekonomisko ieguvumu (ietaupot laiku un samazinot finansiālos resursus, kas tiek izlietoti publisko pakalpojumu saņemšanā) un samazinot administratīvo slogu uz sabiedrību. Publiskās pārvaldes IKT centralizētu platformu izveide, t.sk. 112 izsaukuma platformas modernizēšana un integrēšana e-pakalpojumu vidē 33,83 milj. LVL, t.sk. 28,76 milj. LVL ERAF Mērķis: Radīta moderna pārvaldība – atvieglota sabiedrības saziņa ar publisko pārvaldi, automatizēti pārvaldības procesi, ļaujot par to pašu naudu paveikt vairāk Rezultāti • Iedzīvotāju īpatsvars, kas izmanto internetu sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām (% no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem) – bāzes vērtība 2011.g. – 41%, 2022.gadā – 62% • Uzņēmumu īpatsvars, kas izmanto internetu sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām (% no visiem uzņēmumiem) – bāzes vērtība 2011.g. – 72%, 2022.gadā – 92%.

12. Informācijas un komunikācijas tehn. (2) Darbības E-prasmju pilnveide 4,04 milj. LVL, t.sk. 3,43 milj. LVL ERAF Mērķis:E-prasmēs apmācīti indivīdi ar IKT rīku palīdzību spēs sniegt lielāku ekonomisko atdevi un kļūs konkurētspējīgāki darba tirgū, tādējādi veicinot nodarbinātību Rezultāti • Iedzīvotāju IKT pamata prasmju attīstības līmenis – bāzes vērtība 2011.g. – 24%, 2022.gadā – 43%

13. Vajadzības - finansējums (1) IKT Reģ.att.

14. Vajadzības - finansējums (2) Publisko pakalpojumu nodrošināšana atbilstoši apdzīvojuma līmenim noteiktajam pakalpojumu „grozam” Būtiska vides resursu pārvaldības finansējuma nepietiekamība (Vides acquis noteikto prasību nodrošināšana ūdens apsaimniekošanas un atkritumu apsaimniekošanas jomā) • EK priekšlikums par finansējuma novirzīšanu integrētajām teritoriālajām investīcijām (ITI) vismaz 5% apmērā no kopējā finansējuma • ITI nodrošināšanai nepieciešama integrēta ministriju sadarbība • Starpība starp nepieciešamo un NAP iezīmēto ERAF finansējumu – vairāk nekā 516,7 milj.LVL(NAP iezīmētais – 107,8 milj.LVL, nepieciešamais – 624,5 milj.LVL Būtiskākie aspekti 14

15. Paldies! Jautājumi?