DABAS AIZSARDZĪBA - PowerPoint PPT Presentation

tiana
dabas aizsardz ba n.
Skip this Video
Loading SlideShow in 5 Seconds..
DABAS AIZSARDZĪBA PowerPoint Presentation
Download Presentation
DABAS AIZSARDZĪBA

play fullscreen
1 / 34
Download Presentation
474 Views
Download Presentation

DABAS AIZSARDZĪBA

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Presentation Transcript

  1. DABAS AIZSARDZĪBA

  2. Dabas aizsardzība nodarbojas ar dabas un cilvēku attiecību regulēšanu

  3. Veicamie dabas aizsardzības pasākumi atkarībā no mērķa • Nekā nedarīšana – ļaut visiem procesiem noritēt dabiski bez iejaukšanās • Pasākumi lai saglabātu konkrētu sugu • Pasākumi lai saglabātu konkrētu biotopu

  4. Vides ministrijas struktūrvienībaswww.vidm.gov.lv

  5. Dabas aizsardzības departaments Dabas aizsardzības departamenta darbības ilgtermiņa mērķis: valsts ilgtspējīgas attīstības veicināšana un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nodrošināšana. (normatīvo aktu proj. izstrāde, dabas aizsardzības prasību integrēšana tautsaimniecības nozaru politikas plānošanā) Sugu un biotopu aizsardzības nodaļa – mežu, ūdeņu, lauku ilgtspējīga izmantošana; Aizsargājamo teritoriju nodaļa – koordinēt ĪADT izveidošana, individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekti


  6. Vides ministrijai padotās institūcijas

  7. Latvijas vides aģentūra Ilgtermiņu mērķis - ilgtspējīga attīstība, saglabājot vides kvalitāti un bioloģisko daudzveidību. Misija - īstenot valsts politiku vides, t.sk. dabas, aizsardzības jomā, izstrādājot un īstenojot politikas ieviešanas programmas un pasākumus, un sniedzot sabiedrībai savlaicīgu, mērķorientētu un ticamu informāciju par vides kvalitāti, tās izmaiņām, dabas resursiem, vides aizsardzības pasākumiem un to efektivitāti.

  8. Latvijas vides aģentūra Galvenās darbības jomas: Veido vides informācijas sistēmu Regulāri novēro vides stāvokli Veicvides paraugu testēšanu Vides testēšanas nacionālā references laboratorija Apkopo, apstrādā un analizē vides datus, informāciju Pārrauga ķīmisko vielu, ķīmisko produktu, biocīdu apriti Sagatavo pārskatus un kopsavilkumus Sniedzvides informāciju sabiedrībai Latvijā, Eiropā un pasaulē Koordinē ekomarķējuma sistēmu Latvijā Nodrošina informācijas apriti par bioloģisko daudzveidību Latvijā

  9. Latvijas vides aģentūra Datu bāzes: Par rīcībām Atkritumi Ūdens lietošanas atļaujas Dabas resursu nodoklis Par slodzi vidē Emisijas gaisā Mikroliegumi Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Aizsargājamo augu sugu atradnes Īpaši aizsargājamie koki Siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas Virszemes ūdens kvalitātes monitorings Par vides stāvokli un dabas resursiem Ūdens lietošana un emisijas ūdenī Ezeru pases Ķīmisko vielu un produktu reģistrs Piesārņojošo vielu reģistrs Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs Degvielas uzpildes staciju un naftas bāzu reģistrs

  10. Latvijas vides aizsardzības fonds Uzraudzīt un administrēt budžeta programmas "Vides aizsardzības fonds" līdzekļu izlietošanu, kā arī nodrošināt to efektīvu izmantošanu saskaņā ar fonda padomes lēmumiem. Izsludināt konkursus un organizēt projektu izvērtēšanu fonda finansējuma saņemšanai atbilstoši fonda padomes lēmumiem. Uzraudzīt projektu īstenošanu, kuri tiek finansēti no fonda līdzekļiem, un veikt to monitoringu. Īstenot likumā "Par dabas resursu nodokli" noteiktās funkcijas. LVAFA darbības mērķis: Veicināt Latvijas ilgtspējīgu attīstību atbilstoši valstiski un starptautiski atzītām vides politikas prioritātēm.

  11. Reģionālās vides pārvaldes • 8 reģionālās vides pārvaldes – Daugavpils, Jelgavas, Lielrīgas, Liepājas, Madonas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils. • Reģionālo vides pārvalžu galvenās funkcijas ir: • administratīvo aktu izdošana fiziskām un juridiskām personām vides aizsardzības jautājumos, • vides un dabas aizsardzības normatīvo aktu ievērošanas kontrole, • vides datu un informācijas vākšana, apkopošana, nodošana uzglabāšanai centralizētajās datu bāzēs, vides informācijas sniegšana.

  12. Dabas aizsardzības pārvalde • Nodrošina vienotas dabas aizsardzības politikas realizēšanu Latvijā • Galvenās funkcijas: • Koordinēt pārvaldību un apsaimniekošanas pasākumus īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurām nav savas administrācijas; • Organizēt dabas aizsardzības plānu izstrādāšanu un veicināt to ieviešanu; • Organizēt īpaši aizsargājamo sugu aizsardzības plānu izstrādāšanu un veicināt to ieviešanu; • Reģistrēt zinātniskos pētījumus īpaši aizsargājamās dabas teritorijās; • Izskatīt mikroliegumu veidošanas priekšlikumus (izņemot jūras un mežu teritorijas); • Veikt Vašingtonas konvencijas “Par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku sugām” (CITES) uzraudzības institūcijas funkcijas, t.sk. izsniegt atļaujas konvencijas aizsargāto dzīvnieku un augu ievešanai un izvešanai no valsts;

  13. Dabas aizsardzības pārvalde Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniedz, aptur un anulē: o atļauju Latvijas dabai neraksturīgo savvaļas dzīvnieku ieviešanai (introdukcijai); o atļauju izzudušo dzīvnieku populācijas atjaunošanai (reintrodukcijai) dabā; o atļauju nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai; o citas normatīvajos aktos noteiktās atļaujas (licences);

  14. Ietekmes uz vidi novērtējumsIVN Galvenais uzdevums: Pārraudzīt ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru un nodrošināt, lai ietekmes uz vidi novērtējums tiktu veikts atbilstoši likumdošanas prasībām, kā arī, lai sabiedrība un lēmumu pieņēmēji saņemtu korektu un reālus faktus atspoguļojošu informāciju.

  15. Vides valsts inspekcija VVI Veic vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas valsts kontroli un uzraudzību Galvenās funkcijas: 1. uzraudzīt un kontrolēt reģionālo vides pārvalžu, Jūras vides pārvaldes un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju vides valsts inspektoru darbību, kā arī metodoloģiski to vadīt un dot viņiem saistošus norādījumus, lai nodrošinātu vienotību vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas jautājumos; 3. veikt valsts uzraudzību un kontroli jomās, kas saistītas ar dabas resursu uzskaiti, kadastru kārtošanu un piesārņojošo vielu izplūdi (novadīšanu) vidē; 4. kontrolēt dabas resursu lietošanas un vides piesārņošanas atbilstību atļaujās noteiktajiem daudzumiem; 6. kontrolēt ar iepakojumu un atkritumu apsaimniekošanu saistīto normatīvo aktu ievērošanu;

  16. Nacionālo parku administrācijas • Gaujas nacionālais parks • Ķemeru nacionālais parks • Slīteres nacionālais parks • Teiču dabas rezervāts • Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts

  17. LIFE Nature projekti Purvu apsaimniekošanas plāna ieviešana Latvijā Latvijas palieņu pļavu atjaunošana ES prioritāro sugu un biotopu saglabāšanai Dabas parka „Rāzna” sugu un biotopu aizsardzība Divu Eiropas nozīmes putniem nozīmīgu vietu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Engures ezera dabas parka dabas aizsardzības plāna ieviešana Dabas aizsardzības pasākumi Teiču reģionā Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Mitrāju aizsardzība Ķemeru Nacionālajā parkā Lubānas mitrāju kompleksa apsaimniekošana Ziemeļgaujas ielejas aizsardzība un apsaimniekošana Papes ezers - apsaimniekošana un attīstība

  18. Latvijas ratificētās konvencijas Ramsāres konvencija (1971) Par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi UNESCO konvencija (1972) Par pasaules mantojuma saglabāšanu CITES (Vašingtonas) konvencija (1973) Par staptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām Bernes konvencija (1979) Par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu

  19. Latvijas ratificētās konvencijas Bonnas konvencija (1979) Par migrējošo savvaļas dzīvnieku aizsardzību Līgums par sikspārņu aizsardzību Eiropā (1991) Riodežaneiro konvencija (1992) Par bioloģisko daudzveidību Helsinku konvencija (1974, 1992) par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību

  20. Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma Stratēģiskie mērķi: Saglabāt un atjaunot ekosistēmu un to dabiskās struktūras daudzveidību Saglabāt un veicināt vietējo savvaļas sugu daudzveidību Saglabāt savvaļas sugu, kā arī kultūraugu un mājdzīvnieku šķirņu ģenētisko daudzveidību Veicināt tradicionālās ainavas struktūras saglabāšanos Nodrošināt dzīvās dabas resursu līdzsvarotu un ilgtspējīgu izmantošanu

  21. Dabas aizsardzība Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām Sugu un biotopu aizsardzības likums Dabas rezervāti Nacionālie parki Biosfēras rezervāti Dabas parki Dabas pieminekļi Dabas liegumi Aizsargājamo ainavu apvidi Aizsargjoslu likums Mikroliegumi Aizsargjoslas

  22. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Latvijā

  23. Dabas rezervāti Cilvēku darbības neskartas vai mazpārveidotas teritorijas, kurās tiek nodrošināta dabisko procesu netraucēta attīstība, lai aizsargātu un izpētītu retas vai tipiskas ekosistēmas un to sastāvdaļas. Latvijā ir izveidoti 4 dabas rezervāti: Moricsalas (1912), Grīņu (1936), Krustkalnu (1977) Teiču rezervāts (1982).

  24. Nacionālie parki Plaši apvidi ar nacionāli nozīmīgiem izciliem dabas veidojumiem, cilvēka darbības neskartām vai mazpārveidotām ainavām, biotopu daudzveidību, kultūras un vēstures pieminekļu bagātību. Līdztekus dabas aizsardzībai, nozīmīgu vietu ieņem zinātniskā izpēte, izglītošana un atpūtas organizēšana. Latvijā ir 3 nacionālie parki: Gaujas nacionālais parks (1973), Ķemeru nacionālais parks (1997) Slīteres nacionālais parks (1999).

  25. Biosfēras rezervāti Plašas teritorijas, kurās atrodas starptautiski nozīmīgas ainavas un ekosistēmas. To mērķis ir nodrošināt dabas daudzveidības saglabāšanu un veicināt teritorijas ilgtspējīgu attīstību. 1997. gadā Latvijā ir izveidots Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts. Tas ir iekļauts starptautiskajā biosfēras rezervātu tīklā.

  26. Dabas parki Teritorijas, kas pārstāv noteikta apvidus dabas un kultūrvēsturiskās vērtības, un ir piemērotas sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai. Latvijā ir 43 dabas parki. Pazīstamākie ir Engures ezera dabas parks, Tērvetes dabas parks un dabas parks “Daugavas loki”.

  27. Dabas pieminekļi Atsevišķi, savrupi dabas veidojumi aizsargājami koki, dendroloģiskie stādījumi, alejas, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi un citi dabas retumi, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloģiska vērtība. Latvijā tiek aizsargāti 206 ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi 89 dendroloģiskie stādījumi

  28. Dabas liegumi Cilvēka darbības mazpārveidotas vai dažādā pakāpē pārveidotas dabas teritorijas, kas ietver īpaši aizsargājamas savvaļas augu un dzīvnieku sugu dzīvotnes un īpaši aizsargājamus biotopus. Latvijā pavisam ir 278 dabas liegumi

  29. Aizsargājamo ainavu apvidi Teritorijas, kas izceļas ar savdabīgu vai daudzveidīgu ainavu un īpašu skaistumu. To mērķis ir aizsargāt un saglabāt Latvijai raksturīgo kultūrvidi un ainavu tās daudzveidībā, kā arī nodrošināt sabiedrības atpūtai un tūrismam piemērotas vides saglabāšanu un dabu saudzējošu metožu pielietošanu. Latvijā ir 9 aizsargājamo ainavu apvidi

  30. ĪADT Aizkraukles rajonā

  31. ĪADT Aizkraukles rajonā Aizkraukles purvs un meži, dabas liegums Aklais purvs, dabas liegums Daugavas ieleja, dabas parks Ozolkalni, dabas liegums Dzilnas dumbrāji, dabas liegums Ellītes purvs, dabas liegums Gasparsona purvs, dabas liegums Klintaine, dabas liegums Korkuļu sausgultne un pazemes upe, dabas piemineklis Mazzalvītes purvs, dabas liegums Seržu tīrelis, dabas liegums Šķibu purvs, dabas liegums Vāveres ezers, dabas liegums Vesetas palienes purvs, dabas liegums* Dūņezera purvs, dabas liegums

  32. Aizkraukles purvs un meži, dabas liegums Aizsardzības kategorija: dabas liegums, Natura 2000 teritorija Administatīvais iedalījums: Aizkraukles pagasts Platība: 1532 ha Dibināšanas gads: 1999 Dabas vērtības: Augstais purvs ar pārejas un zemā purva elementiem. Purvā vairākas salas ar dažādiem meža tipiem - gāršu, vēri, dumbrāju. Lielākajā purva salā veca liepu gārša mistrojumā ar ošiem. Apkārtējiem mežiem raksturīgi ļoti daudzveidīgi meža augšanas apstākļu tipi, kas mozaīkveidīgi nomaina cits citu. Liela purvu un meža augšanas apstākļu tipu daudzveidība. Daudz veco mežaudžu. Ligzdo vairāku retu sugu putni. Daudz retu augu un bezmugurkaulnieku sugu. Dabas aizsardzības plāns: nav Individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi: nav

  33. Natura 2000 Eiropas Savienības valstu kopīgs aizsargājamo teritoriju tīkls ar nosaukumu Natura 2000. Teritoriju izveidošanas pamatnosacījums ir visā Eiropā retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu un to dzīves vietu (biotopu) aizsardzība. No direktīvu sarakstos iekļautajām sugām un biotopiem Latvijā atrodamas un tiek aizsargātas 20 augu, 20 bezmugurkaulnieku, 5 zīdītāju, 3 rāpuļu, 11 zivju, 70 putnu sugas un 60 biotopu veidi.

  34. Natura 2000 Natura 2000 tīklā Latvijā ir iekļautas 336 teritorijas – 4 dabas rezervāti, 3 nacionālie parki, 250 dabas liegumi, 38 dabas parki, 9 aizsargājamo ainavu apvidi, 9 dabas pieminekļi 23 mikroliegumi. Tās kopā aizņem 11,9 % no Latvijas platības.