1 / 25

DARBA VIDES AIZSARDZĪBA

DARBA VIDES AIZSARDZĪBA. Lektors – Imants Kristiņš. V ide — dabas, antropogēno un sociālo faktoru kopums ( Antropogēns - cilvēka darbības izraisīts.

coy
Download Presentation

DARBA VIDES AIZSARDZĪBA

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. DARBA VIDES AIZSARDZĪBA Lektors – Imants Kristiņš

  2. Vide — dabas, antropogēno un sociālo faktoru kopums (Antropogēns - cilvēka darbības izraisīts. Antropogēnās slodzes - vielas, objekti un procesi, kas rada slodzes uz dabas komponentiem vai teritorijām un ir saistīti ar cilvēka saimniecisko un cita veida darbību.)

  3. Vides aizsardzība — pasākumu kopums vides kvalitātes saglabāšanai un dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai

  4. ilgtspējīga attīstība — sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas integrēta un līdzsvarota attīstība, kas apmierina iedzīvotāju pašreizējās sociālās un ekonomiskās vajadzības un nodrošina vides aizsardzības prasību ievērošanu, neapdraudot nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanas iespējas, kā arī nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu;

  5. 2007. gada 1. februāris - Brisele Eiropas Parlamenta rezolūcija par ilgtspējības iekļaušanu attīstības sadarbības politikās (2006/2246(INI))Eiropas Parlaments

  6. Dabas aizsardzība - vides aizsardzības sastāvdaļa, pasākumu kopums bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai.

  7. darba vide — darba vieta ar tās fizikālajiem, ķīmiskajiem, psiholoģiskajiem, bioloģiskajiem, fizioloģiskajiem un citiem faktoriem, kuriem nodarbinātais pakļauts, veicot savu darbu

  8. Saistība starp vidi un darba vidi: Kādu laiku kurā vidē pavadām? Kādām būtu jābūt pieļaujamām robežvērtībām (ekspozīcijas vērtībām)?

  9. Trokšņa robežlielumi Teritorijas lietošanas funkcija Trokšņa robežlielumi (1)(2)(3) L diena Lvakars Lnakts (dB(A)) (dB(A)) (dB(A)) Mazstāvu dzīvojamo ēku, kūrortu, slimnīcu, bērnu iestāžu un sociālās aprūpes iestāžu teritorija 50 45 40 Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku teritorijas, kultūras, izglītības, pārvaldes un zinātnes iestāžu teri­torija 55 50 45 Dažādu funkciju ēku (ar dzīvokļiem) teritorijas 60 55 45 Viesnīcu, darījumu, tirdzniecības un pakalpojumu, sporta un sabiedrisko iestāžu teritorija 60 55 50 MK 2004.07.13. not.Nr.597, Vides trokšņa novērtēšanas kārtība

  10. Pieļaujamais trokšņa ekspozīcijas ilgums atbilstoši trokšņa ekspozīcijaslīmenim, kas pārsniedz ekspozīcijas līmeņa robežvērtību 87 dB(A) Trokšņa ekspozīcijas līmenis*st. 87 dB(A) 8 h 00 min 88 dB(A) 6 h 21 min 89 dB(A) 5 h 02 min 90 dB(A) 4 h 00 min 91 dB(A)3 h 10 min MK 2003.04.02. not Nr.66 Darba aizsardzībasprasības nodarbināto aizsardzībai pret darba vides trokšņa radīto risku

  11. Telpas lietošanas funkcija Pieļaujamie normatīvi Ldiena Lvakars Lnakts (dBA) (dBA) (dBA) Mācību telpas un lasītavas 35 35 35 Ambulatorie ārstniecības kabineti 40 40 40 Dzīvojamās telpas un guļamtelpas 35 35 30 Ārstniecības un rehabilitācijas stacionāru slimnieku palātas 35 30 30 Viesnīcu un viesu māju numuri (trīszvaigžņu (***) un augstākas kategorijas), moteļu numuri (III un augstākas kategorijas) 35 35 30

  12. Veicot Latvijas vides stāvokļa analīzi un ņemot vērā tautsaimniecības nozaru stratēģiskās pamatnostādnes ir gūtas šādas svarīgākās atziņas:

  13. Lai racionāli izmantotu dabas resursus, nepieciešams ieviest uz modernām tehnoloģijām balstītu mazatlikuma ražošanu, nodrošinot augstu energoefektivitāti un izveidojot bīstamo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru. Ieviešot principu „piesārņotājs maksā”, tiks samazināts rūpnieciskās darbības rezultātā gaisā, ūdenī un augsnē nonākušais piesārņojošo vielu daudzums.

  14. Latvijā ir liela ekosistēmu un to dabisko struktūru, kā arī vietējo savvaļas sugu, lauksaimniecības augu un dzīvnieku šķirņu daudzveidība. Šīs daudzveidības saglabāšana ir nepieciešama ne tikai veselīgas dzīves vides un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai Latvijā, bet arī starptautisko saistību izpildē.

  15. Nacionālā vides politikas plāna īstenošanā ļoti liela nozīme ir vides normatīvo aktu prasību iekļaušanai visu līmeņu plānošanas dokumentos.

  16. Pilsoniskas sabiedrības veidošanā izšķiroša nozīme ir sabiedrības informēšanai un plašākai iesaistīšanai vides jautājumu risināšanā.

  17. Latvijas lielākā bagātība un labklājības pamats – zeme, netiek ilgtspējīgi izmantota. Attīstot bioloģisko un vidi saudzējošo lauksaimniecību, kā arī lauksaimniecībai alternatīvu ienākumu radīšanu, nepieciešams saglabāt bioloģisko daudzveidību un nepieļaut lauku ainavas degradāciju, tādējādi nodrošinot agrovides resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

  18. Intensīva transporta plūsma un gaisa piesārņojums lielajās pilsētās kļūst par valsts nozīmes problēmu. Tuvāko gadu laikā Vides un Satiksmes ministriju un pašvaldību uzdevums būs uzlabot gaisa kvalitāti, izmantojot ekonomiskās un organizatoriskās metodes, kā arī liekot uzsvaru uz transporta plānošanas lomas palielināšanu.

  19. Kaut gan Latvijas ūdeņu resursi ir pietiekami, lai nodrošinātu iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzības, normatīvo aktu prasībām atbilstošu dzeramo ūdeni vēl nesaņem visi Latvijas iedzīvotāji. Tāpēc īpaša uzmanība tiks pievērsta ūdeņu kvalitātes uzlabošanai un uzsākto programmu sekmīgai virzībai.

  20. Pasaules Dabas FondsElizabetes iela 8 - 4Rīga, LV 1010tālrunis 7505640, fakss 7505651, e-pasta adrese: info@pdf.lv

  21. WWF International WWF ir pasaulē lielākā dabas aizsardzības organizācija, kuras projekti darbojas vairāk kā 100 pasaules valstīs, un tai ir vairāk kā  4,7 miljoni atbalstītāju. WWF vēsture aizsākas 1961. gadā. WWF galvenā mītne - WWF International - atrodas Glandā, Šveicē.Informācija par WWF International - www.panda.orgPar WWF biroju darbu citās valstīs - www.wwf.org

  22. Eiropas Vides aģentūra atrodas Kopenhāgenas centrā, Kongens Nytorv. Eiropas Vides aģentūraKongens Nytorv 6,DK-1050 Copenhagen K,Dānija

  23. Vides izglītības fonds http://www.videsfonds.lv/ Zemes draugi http://www.zemesdraugi.lv/ Latvijas Dabas Fonds http://www.daba.lv/ Vides Aizsardzības Klubs (VAK) http://www.vak.lv/

  24. Latvijas Ornitoloģijas Biedrība  http://www.lob.lv/ Zaļā Brīvība  http://www.zb-zeme.lv/ Latvijas Koalīcija par Tīru Baltiju  http://www.ccb.se/ Bērnu Vide Skola  http://www.bvs.parks.lv/ Pasaules Dabas Fonds http://www.pdf.lv/ Latvijas Zinātnieku Savienība  http://www.lza.lv/

  25. Apvienoto nāciju organizācija http://www.un.org/ Apvienoto Nāciju Organizācija Latvijā http://www.un.lv/ ANO vides programma http://www.unep.org/ ANO attīstības programma http://www.undp.org/ Tehniskas palīdzības informācijas apmaiņas biroja (TAIEX) mājas lapa http://taiex.cec.eu.int/ Eiropas Savienības informācijas aģentūra http://www.latvija-eiropa.gov.lv/lv/agentura/

More Related