Ekonomikas ministrijas plānotās ES strukturālo fondu aktivitātes 2014-2020

1. Ekonomikas ministrijas plānotās ES strukturālo fondu aktivitātes 2014-2020

2. EM pārziņā esošās ES fondu programmas inovācijas jomā ERAF finansējuma sadalījums apstrādes rūpniecībā, kopā: 81 mEUR ERAF finansējuma sadalījums pa nozarēm, kopā: 220 mEUR

3. Latvijas ekonomikas izaugsmes mērķis un izaicinājumi Mērķis: tautsaimniecības transformācija par labu preču un pakalpojumu ar augstāku ienesīgumu ražošanai, produktivitātes kāpumam, rūpniecības lomas palielināšanai un rūpniecības un pakalpojumu modernizācijai Izaicinājumi: • Jākāpina produktivitāte apstrādes rūpniecībā (šobrīd – 42 % no ES vidējā rādītāja) • Jāpaaugstinazinātņu ietilpīgu produktu īpatsvars eksportā (Latvijā – 6.3%, ES vidējais rādītājs -15.6%) • Jāpalielina inovatīvu uzņēmumu īpatsvars (Latvijā 29.9 %, ES vidējais – 52.9%) • Jāveicina riska kapitāla investīcijas (riska kapitāls % no IKP Latvijā ir 0.1%, ES vidēji – 0.3% (2011)

4. Būtiskākās valsts atbalsta programmu izmaiņas Stimulējot turpmāku tautsaimniecības attīstību (produktivitātes pieaugums, t/s transformācija par labu augstāka ienesīguma aktivitātēm), atbalsta instrumentu fokusa maiņa no tehnoloģiju iegādes (pārneses) un adaptācijas uztehnoloģiju/jaunu produktu izstrādi un to ieviešanu ražošanā: • Pilnveidota zinātnes un uzņēmumu P&A&I atbalsta sistēma (uzsvars uz atbalstu pētniecībai nevis iekārtu iegādei; lielāka kooperācija infrastruktūras izmantošanā) • P&A&I sistēmā pieaug privātā (komersantu) finansējuma apjoms un loma • Pilnveidota tehnoloģiju pārneses atbalsta sistēma(proof-of-conceptun patentēšanas fonds, licencēšanas un komercializācijas plāna izstrāde un īstenošana; fokuss uz intelektuālā īpašuma marketingu starptautiskā līmenī ) • Pilnveidota atbalsta sistēma uzņēmējdarbības uzsācēju atbalstam (uzsvars uz tehnoloģiski-intensīvām idejām; dažāda pieeja life-style un tehnoloģiski-intensīvu start-up atbalstam; pirmsinkubācijas atbalsts) • Pāreja uz tirgu mazāk kropļojošiem atbalsta instrumentiem (granti agrīnās attīstības fāzē, izaugsmes un paplašināšanās fāzē uzsvars uz finanšu tirgus instrumentiem un nodokļu atvieglojumiem)

5. ES SF Uzņēmējdarbības veicināšanas aktivitātes 2014-2020.g.

6. ES SF Uzņēmējdarbības veicināšanas aktivitātes 2014-2020.g.

7. EM uzņēmējdarbības veicināšanas ES SF aktivitāšu 2007-2013 un 2014-2020 salīdzinājums

8. Nodokļu atvieglojumi uzņēmējdarbības atbalstam • Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojums jaunu iekārtu iegādei • Mērķis produktivitātes paaugstināšana, veicinot ražošanas tehnoloģiju modernizāciju • Komersantiem, kuri iegādājas jaunas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas vai izveidojot tās, pirms taksācijas perioda nolietojuma summas aprēķināšanas ir tiesības piemērot pamatlīdzekļa vērtību palielinošu koeficientu 1,5 • Pagarināts piemērošanas periods līdz 2020.gadam • Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojums investīcijām P&A • Mērķis sekmēt komersantu investīcijas pētniecībā un produktu izstrādē • pētniecības un attīstības izmaksas tiek norakstītas trīskāršā apmērā tajā gadā, kad tās radušās, piemērojot noteiktām izmaksu pozīcijām vērtību palielinošu koeficientu - 3 • Normu var piemērot izmaksām, kas radušās sākot ar 2014.gada 1.jūliju

9. Secinājumi par KC programmu • Ir izdevies izveidot pilotprojektu ilgtermiņa sadarbības platformai • KC ir iesaistījušies uz P&A&I orientētie uzņēmumi, kā arī zinātniskās institūcijas • Visi KC ir atvērti jauniem sadarbības partneriem un turpina strādāt pie jaunu pētniecības projektu identificēšanas • Ieviešanas mehānisms nodrošina elastīgu P&A projektu plūsmu un iespējas regulāri uzsākt jaunu projektu īstenošanu atbilstoši industrijas vajadzībām • Pētījuma virzieni KC neierobežo jaunu projektu ideju piesaisti • Tikai ~25% no projektiem tiek īstenoti sadarbībā ar ZI • Detalizētāka informācija par pabeigto projektu rezultātiem un to statusu – ir/ nav ieviests ražošanā, kāda atdeve, t.i., atlasīto P&A projektu ietekme uz partneru saimniecisko darbību • Atsevišķos gadījumos pētījumu projektu mērķis ir optimizēt ražošanu un resursu efektivitāti, samazināt produkcijas pašizmaksu, uzlabot tās kvalitāti vai kvalitātes kontroles metodes – neatbilst programmas sākotnējam mērķim paaugstināt komersantu konkurētspēju, attīstot jaunus produktus/ pakalpojumus un tehnoloģijas

10. Ierosinājumi KC programmas pilnveidošanai • KC netiek «mākslīgi» veidota kā ZI, nav obligāta prasība KC pašam veikt 25% no pētnieciskajiem darbiem un īstenot intelektuālā īpašuma pārvaldību. KC ir projekta pieteikuma iesniedzējs, darbojas kā sadarbības platforma zinātnieku un uzņēmēju sarunai un ekspertu panelis, kopīgi pieņemot lēmumus par prioritārajiem pētniecības virzieniem un projektiem • KCsaņem deminimisatbalstuKC pārvaldības kapacitātes stiprināšanai, lai nodrošinātu pētniecības un produktu izstrādes projektu ar augstāku ekonomisku atdevi atlasi, nodrošinātu secīgas darbības projektu īstenošanai un rezultātu ieviešanai ražošanā • P&A projektu ietvaros atbalsta saņēmēji ir projekta īstenošanā iesaistītie partneri un īstenojot projektus, partneri paši vienojas par sadarbības modeli, pētījuma veikšanai nepieciešamo izmaksu/aprīkojuma, ieguvumu un risku sadalījumu, t.sk., intelektuālā īpašuma pārvaldības jautājumiem • Ieviešanas modeļa pārskatīšana, lai izvairītos/vadītu ZI kā KC dalībnieku un pakalpojumu sniedzēju interešu konfliktu • P&A projektiem tiek noteikti mile-stones,īstenošana/finansējums notiek saskaņā ar plānotajiem rezultātiem mile-stonesietvaros • Tiek izvirzīti papildu minimālie sasniedzamie rezultatīvie rādītāji: • Vismaz 50% no pētniecības un attīstības projektu rezultātiem ieviesti ražošanā 3 gadu laikā • Līdz 50% no pētniecības un attīstības projektiem tiek īstenoti sadarbībā ar zinātniskajām institūcijām.

11. Secinājumi par TP programmas īstenošanu Vāja AI un ZI izpratne par TP nepieciešamību un sniegto pakalpojumu klāsts • Tikai ~30% no komercializācijas piedāvājumiem ir gatavi prezentēšanai potenciālajiem investoriem/licenciātiem un 25% tiek aktīvi meklēts licenciāts vai investors (nepietiekamas personāla prasmes un kapacitāte) • 89% no pieteiktajiem patentiem ir nacionālie patenti • Lielāko TPK piesaistīto ieņēmumu daļu veido līgumpētījumi un pētniecības konsultāciju pakalpojumi, no noslēgtajiem 313 līgumiem tikai 26 ir licences līgumi Atbalsts nav pieejams visā TP procesā • Nav pieejams finansējums pētniecības rezultātu tehniskai un ekonomiskai priekšizpētei (proof-of-concept), lai pamatotu un apstiprinātu radītā intelektuālā īpašuma komercializācijas potenciālu • Nav attīstīta prakse IP nodošanai, veidojot spin-offuzņēmumus sadarbībā ar inkubācijas pakalpojumu sniedzējiem un riska investoriem

12. Ierosinājumi TP programmas pilnveidošanai Pārveidojumu būtība: valsts aģentūra nodrošina Tehnoloģiju pārneses pakalpojumu sniegšanu Pirmais līmenis – Vienotais tehnoloģiju pārneses centrs (VTPC) apkalpo visus interesentus – augstskolas, zinātniskie institūti, t.sk., reģionos sniedz augsti kvalificētu speciālistu specifiskus pakalpojumus, t.sk., pētniecības rezultātu komercializācijai un patentēšanai, arī starptautiskajā tirgū Otrais līmenis - universitātes un zinātniskie institūti dibina 1-2 ZI TPC ar nosacījumu, ka: AI un ZI institūcijas ir ieinteresētas TPC izveidē, tos ilgtermiņā plāno kā ilgtspējīgas ZI struktūrvienības tiek nodrošināta noteikta P&A spēja/kritiskā masa Pētniecības rezultātu komercializācijas un patentēšanas fonds – administrē valsts aģentūra atbalsts augstskolām un ZI pētniecības rezultātu aizsardzībai, biznesa potenciāla pārbaudei, demonstrēšanai un sagatavošanai komercializācijai Maksimālais atbalsta apjoms vienai komercializācijas idejai ~ 200 000 EUR atbalsta intensitāte 85-100%

13. Paldies! Ekonomikas ministrija Adrese: Brīvības iela 55, Rīga, LV-1519Tālrunis: 67013100Fakss: 67280882E-pasts:pasts@em.gov.lv Mājas lapa: www.em.gov.lv Twitter: @EM_gov_lv, @siltinam Youtube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija