v ja ener ijas izmanto anas iesp jas latvij n.
Download
Skip this Video
Loading SlideShow in 5 Seconds..
Vēja enerģijas izmantošanas iespējas Latvijā PowerPoint Presentation
Download Presentation
Vēja enerģijas izmantošanas iespējas Latvijā

Loading in 2 Seconds...

play fullscreen
1 / 29

Vēja enerģijas izmantošanas iespējas Latvijā - PowerPoint PPT Presentation


  • 317 Views
  • Uploaded on

Vēja enerģijas izmantošanas iespējas Latvijā. Prof.,Dr.habil.sc.ing. Pēteris Šipkovs Fizikālās enerģētikas institūts Enerģijas resursu laboratorijas vadītājs. Satura radītājs. Enerģijas bilance Elektroenerģijas piegāde Latvijā Atjaunojamo energoresursu izmantošana

loader
I am the owner, or an agent authorized to act on behalf of the owner, of the copyrighted work described.
capcha
Download Presentation

PowerPoint Slideshow about 'Vēja enerģijas izmantošanas iespējas Latvijā' - gisela-little


An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Presentation Transcript
v ja ener ijas izmanto anas iesp jas latvij

Vēja enerģijas izmantošanas iespējas Latvijā

Prof.,Dr.habil.sc.ing. Pēteris Šipkovs

Fizikālās enerģētikas institūts

Enerģijas resursu laboratorijas vadītājs

Rīga, 01.03.2011.

satura rad t js
Satura radītājs
  • Enerģijas bilance
    • Elektroenerģijas piegāde Latvijā
  • Atjaunojamo energoresursu izmantošana
  • Vēja enerģijas izmantošana
    • Vēja enerģijas potenciāls
  • Vēja enerģijas mērījumi
  • Vēja iekārtas
  • Vēja enerģijas izmantošanas ierobēžojumi.

Rīga, 01.03.2011.

ener ijas bilance
Enerģijas bilance

Enerģijas bilances analīze ļauj

  • novērtēt vai pietiekoši efektīvi tiek izmantota enerģija un energoresursi un
  • analizēt iespējas piesaistīt modernas tehnoloģijas enerģijas ražošanai un patēriņam
  • iespēju novērtēt vietējo un atjaunojamo energoresursu izmantošanas tagadējo līmeni un iespējas izmantot tos nākotnē.

Rīga, 01.03.2011.

atjaunojamo energoresursu potenci ls latvij
Atjaunojamo energoresursu potenciāls Latvijā

Atjaunojamo energoresursu tehniski iespējamo potenciālu nosaka ieguves un pārstrādes iespējas un tehnoloģiskās pārveidošanas iespējas.

Rīga, 01.03.2011.

v ja ener ija
Vēja enerģija

Vēja enerģijas parametru – vēja ātruma, vēja virziena mērījumi ir ļoti svarīgi un nepieciešami vēja iekārtu uzstādīšanas optimālām izvietojumam.

Vēja enerģijas parametru mērīšanai un apstrādei izmanto speciālas iekārtas, kuras sastāv no devējiem un sistēmblokiem informācijas apstrādei un glabāšanai.

Fizikālās Enerģētikas institūts nodarbojas ar šāda veida mērījumiem jau no 1994. gada, kad bija veikti mērījumi ar LOGGER 9200 uz 30 m gara masta, bet ar vēja ģeneratoru izmantošanu kopš 1985. g.

Rīga, 01.03.2011.

mobilais v ja truma m r anas komplekss uz m riek rtas logger 9200 b zes
MOBILAIS VĒJA ĀTRUMA MĒRĪŠANAS KOMPLEKSS(uz mēriekārtas LOGGER 9200 bāzes)

Komplekss dot iespēju precizēt un noteikt vēja enerģijas parametrus pirms ģeneratoru uzstādīšanas.

Tehniskie parametri:

1. Komplekss ļauj noteikt - gaisa temperatūru, vēja ātrumu un virzienu.

 2. Mēriekārtu (devēju) skaits - 2 (dažādos augstumos).

 3. Mērījuma augstums - 10 m, 28 m.

 4. Mērīšanas intervāli - 5, 10, 30, 60 min.

 5. Mēriekārtas darbības ilgums - 48 dienas (automātiskā režīmā).

Kompleksa aprobācija:

1. Vēja parametru noteikšana Ainažos

pirms 2 vēja ģeneratoru ar 600 kW

jaudu uzstādīšanas.

 2. Vēja parametru noteikšana Irbenē

radioteleskopa RT - 32 apkārtnē.

Rīga, 01.03.2011.

v ja ener ijas izmanto ana
Vēja enerģijas izmantošana

Pašlaik Latvijā darbojas 47 vēja turbīnas ar jaudu 27 MW, kas saražo 1,8 % no 2009.gadā Latvijā saražotas elektroenerģijas.

Izmantojot mobilo vēja ātruma mērīšanas kompleksu LOGGER Symphonie, veikti vēja parametru mērījumi augstumā līdz 60 metriem. Uz masta ir uzstādīti devēji piecos līmeņos: vēja ātruma, vēja virziena, vēja temperatūras un vēja spiediena mērīšanai. LOGGER Symphonie reģistrējošais bloks ir savienots ar PC. Mērījumi tiek reģistrēti katras 10 sekundes un tiek pierakstīti pēc vidējās vērtības.

Rīga, 01.03.2011.

gada vid jo v ja trumu 10 30 un 50 m augstumos atsevi os latvijas rajonos sadal juma karte
Gada vidējo vēja ātrumu 10, 30 un 50 m augstumos, atsevišķos Latvijas rajonos sadalījuma karte

Rīga, 01.03.2011.

slide12
Vēja parametru mērījumu rezultāti pēc to apstrādāšanas ar speciālu datora programmu tiek attēloti grafiku veidā:
  • Vēja enerģijas blīvuma sadalījums atkarībā no vēja ātruma;
  • Vēja ātruma izmaiņa stundā par periodu līdz 1 gadam;
  • Vēja rozes ar virziena norādījumu, kurā vējš attīsta maksimālo enerģiju;
  • Izmērīto vēja parametru vidējo un maksimālo parametru tabula.

Šie pētījumi ļāva izstrādāt Latvijas vēja karti un metodiskos norādījumus vēja agregātu uzstādīšanai.

Rīga, 01.03.2011.

slide13

.

Vidējā lieluma vēja ātruma sadalījuma grafiks dažādiem augstumiem

izmantojot aproksimācijas veidu

, kur

Rīga, 01.03.2011.

v ja roze ar virziena nor d jumu kur v j sasniedz maksim lo ener iju
Vēja roze ar virziena norādījumu, kurā vējš sasniedz maksimālo enerģiju

Rīga, 01.03.2011.

maksim l s un minim las v ja trumu v rt bas ar noteiktiem laika parametriem
Maksimālās un minimālas vēja ātrumu vērtības ar noteiktiem laika parametriem

Rīga, 01.03.2011.

aina u v ja stacijas darb ba
Ainažu vēja stacijas darbība

Latvenergo analīze Ainažu vēja stacijas darbības

Rīga, 01.03.2011.

slide19

Asinhronu elektromašīnu teorijā ir atklātas jauno tipu mašīnu īpatnības:

  • Ģeneratoru abi tinumi (primārais un sekundārais) ir savstarpēji nekustīgi un novietoti uz statora zobiem.
  • Zobrotors bez tinumiem un katrs zobs atbilst rotora polu pārim.
  • 3. Polu skaita palielinājums ir panākts bez magnetizēšanas spolu skaita palielinājuma (viena spole uz pavairojuma polu daudzumu), tas novērš zudumus tinumos.

Teorētisko pētījumu rezultāti izveido teorētisko bāzi daudzpolu asinhronģeneratoru izstrādei ar polu skaitu līdz 100 (tagad 10). Tas ļauj samazināt ģeneratora griezienu ātrumu, kas ir svarīgi vējģeneratoru sistēmā.

Zemapgrieziena daudzpolu asinhronģeneratori dod iespēju bezreduktora iekārtas izpildījumu un tas ļauj ievērojami samazināt iekārtas masu.

Tādējādi ir panakta ģeneratora un bezreduktora ģeneratora savienojamība ar tiešo piedziņu no vējģeneratora turbīnas.

Rīga, 01.03.2011.

slide20

Vēja agregātu iekārtu izpēte

Izpētīti daudzpolu zemapgrieziena ģeneratori, kurus var plaši pielietot tiešas piedziņas vēja agregātos ar tiešu savienojumu ar vēja turbīnu (bez reduktora).

Izpētīti trīs īpaši perspektīvie ģeneratoru tipi:

  • Sinhronie ģeneratori ar pastāvīgiem magnētiem;
  • Sinhronie ģeneratori ar mainīgu induktivitāti;
  • Divkāršas barošanas asinhronie ģeneratori.

Rīga, 01.03.2011.

slide21
Izstrādātas magnētiskā lauka aprēķina programmas ģeneratora šķērsvirziena šķēlumam. Uz magnētiskā lauka analīzes bāzes ir noteikti zobotu ģeneratoru zonu optimālie parametri: izmēri un enkura zobu forma, rotora polu kvantitatīvās attiecības.

Magnētiskā lauka ģeneratora šķērsgriezums ar ķemmveida zobotas zonas struktūru.

Rīga, 01.03.2011.

slide22
Pētījumu rezultātā izstrādātas vēja kartes un precizētas ar mērījumiem visā Latvijas teritorijā.

Ar LMT panākta vienošanās, lai precizētu vēja kartes izmantojot LMT torņus visā Latvijas teritorijā un tiek izstrādāti jauna tipa ģeneratori, ieviesti praksē un tiek ražoti Ventspils ventilatoru rūpnīcā un RER.

Patentēti:

  • Asinhronais ģenerators
  • Vējā enerģijas plūsmas sadalījums virs zemes
  • Sinhronais ģenerators.

Rīga, 01.03.2011.

slide23

Vēja enerģijas izmantošanas plānošanā jārēķinās ar nozīmīgiem ierobežojumiem šā potenciāla izmantošanai:

  • zemes lietošanas,
  • ornitoloģiskie, ainaviskie ierobežojumi,
  • ierobežojumi, kas attiecas uz pieeju elektriskajiem tīkliem un sistēmas stabilai darbības nodrošināšanai,
  • saskaņā ar sanitārajām normām, kas Latvijā pieņemtas, trokšņu līmenis cilvēku pastāvīgās dzīvesvietās nedrīkst pārsniegt 40 dB. Tas nozīmē, ka VES būvniecība apdzīvotu vietutuvumā nav atļauta. Pēc mūsu mērījumiem VES trokšņu līmenis ir 53 dB (0,6 MW).

Rīga, 01.03.2011.

baltijas valstu prognozes v ja ener ijas izmanto an
Baltijas valstu prognozes vēja enerģijas izmantošanā
  • Piekrastes teritorijā Igaunijas rietumos VES būvniecība plānota ar jaudu vairāk nekā 600 MW
  • Latvijā 450 MW VES būvniecība ir paredzēta un 900 MW vēja parks jūras šelfā arī ir plānots.
  • Lietuvas vēja parkā 2010.g. tiks sasniegta jauda 200 МW, ar mērķi sasniegt 1000 МW. Pēc 2020.g. ir plānots uzsākt darbu jūras šelfa teritorijās.

Rīga, 01.03.2011.

l dz 2010 gadam es paredz ts izmantot alternat vo ener iju
Līdz 2010. gadam ES paredzēts izmantot alternatīvo enerģiju:
  • vēja ģeneratorus ar kopējo jaudu 30 GW;
  • saules baterijas ar kopējo jaudu 3 GWe;
  • mazas jaudas hidroģeneratorus 100 GW;
  • biomasu izmantot apjomā, kas ir ekvivalents 135 Mtoe;
  • ģeotermālos ūdeņus izmantot apjomā, kas ir ekvivalents 5,2 Mtoe;
  • uzstādīt saules kolektorus 100 miljonus m².

Rīga, 01.03.2011.

latvijas indikat vie m r i no aer sara otas ener ijas
Latvijas indikatīvie mērķi no AER saražotas enerģijas

Latvijai enerģijas apgādes un kvalitātes jautājumi iegūst sevišķu aktualitāti saistībā ar ES direktīvām. Enerģijas sektorā jārēķinās ar pienākumiem, kurus dalībvalstīm uzliek ES pret nacionālo likumdošanu, organizatorisko struktūru un procedūrām.

Saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK Elektrības ražošanas veicināšana, izmantojot atjaunojamos resursus iekšējā elektrības tirgū, Latvijas mērķis no atjaunojamiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvaram bruto enerģijas galapatēriņā 2020.gadā noteikts 40% apmērā.

Latvijas nacionālais indikatīvais mērķis, kāds Latvijai būtu līdz 2010.gadam jāsasniedz no atjaunojamiem energoresursiem ir 49,3% (2008.g. - 41,2%, vējš – 0,8%).

Rīga, 01.03.2011.

elektroener ijas tarifu strukt ra ls kwh bez pvn
Elektroenerģijas tarifu struktūra (Ls/kWh) bez PVN

0,08030

Sistēmas pakalpojumi

Obligātās iepirkuma komponentes

Elektroenerģija

0,03292

0,03292

0,05100

0.01559

0,01170

0,00563

0,03568

0,02978

Līdzšinējā tarifa struktūra

Jaunā regulēto tarifu struktūra

Rīga, 01.03.2011.

slide28
Harmonizēta enerģētikas sektora attīstība, izmantojot atjaunojamo enerģiju vienlaicīgi ar tradicionālajiem energoresursiem, saistīta ar izmaiņām likumdošanā, fondu izveidošanu un Latvijas apstākļos svarīgākais ir:
  • nepieciešamo ekonomisko instrumentu ieviešana (nodokļi, tarifi, subsīdijas);
  • zinātniskie pētījumi jaunu tehnoloģiju jomā;
  • energoefektīvo iekārtu tirgus attīstība, pielietojot atbilstošu marķēšanu un ieviešot ES un pasaules standartus enerģētikā;
  • izglītojošā un apmācības darba veikšana atjaunojamas enerģijas izmantošanas jomā, ieviešot demonstrācijas projektus.
  • Enerģētikas likuma grozījumi notiek ikgadu, bet bez valsts atbalsta un saprātīgas nodokļu politikas atjaunojamo enerģijas resursu ieviešana valstī nebūs ekonomiska.

Rīga, 01.03.2011.

slide29

Paldies par uzmanību

Fizikālās enerģētikas institūts

Enerģijas resursu laboratorija

Aizkraukles 21, Rīga LV-1006

Tel./ Fax: +371 67553537

E-mail: shipkovs@edi.lv

Rīga, 01.03.2011.