Latvijas piena nozare: problēmas, attīstības virzieni un iespējas

1. Latvijas piena nozare:problēmas, attīstības virzieni un iespējas ZM 22.11.2012.

2. Prezentācijas saturs • Latvijas piena nozares konkurētspēju bremzējošie faktori • Priekšlikumi diskusijām par Latvijas piena nozares attīstības virzieniem un stratēģiskiem rādītājiem līdz 2020.gadam • Latvijas piena nozares attīstības faktors – sadarbība piena ķēdē

3. Latvijas piena nozares konkurētspēju bremzējošie faktori • Salīdzinoši augsta pašizmaksa, bet zemas ražotāju cenas • Salīdzinoši zema produktivitāte • Neefektīva saimniecību struktūra • Nepietiekamas zināšanas

4. Neskatoties uz nepārtrauktu produktivitātes pieaugumu, Latvijā joprojām vidējais izslaukums ir ļoti zems, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm top-10 4

5. Pašizmaksa uz litru piena 5

6. Piena pašizmaksa uz 1 litru piena ir augstāka, salīdzinot ar izmaksām uz 1 govi Avots: SUDAT Cēloņi: • Zems ražības līmenis • Zemas iepirkuma cenas - mazi apjomi, sadarbības trūkums • Liels mazo saimniecību īpatsvars (60%) • Augsts enerģijas, darbaspēka, lopbarības un mēslojuma izmaksu īpatsvars uz produkcijas vienību • Nesabalansēts AAL, mēslojuma izlietojums

7. Piena pašizmaksas salīdzinājums saimniecībās ar Latvijas brūnajām (LB -11 saimn.) un Holšteinas melnraibajām (HS – 11saimn.) govīm: Vidējais izslaukums: HS = 7,3 t LB = 4,4 t 7 Avots: SUDAT

8. Iespējamie pašizmaksas samazināšanas risinājumi: • Barība: • kvalitātes uzlabošana (zālāju atjaunošana, kvalitatīvu sēklu izmantošana, laikā novākta lopbarība ar augstu proteīna saturu) • devu atbilstība izslaukuma līmenim • pašražotās lopbarības izmaksu samazināšana • Labturības nodrošināšana • Ražošanas plāni • Samērīga tehnoloģiju ieviešana • Saglabāt dzīvniekus ar labu genotipu, LV apstākļiem piemērotas augstražīgas šķirnes • Saslimstības ar ekonomiskajām slimībām mazināšana

9. Zemas ražotāju cenas– nenodrošina pietiekamus ieņēmumus Avots: Eurostat Risinājumi: Cēloņi: • Mazās saimniecības - īpatsvars 60%, • Dārga savākšana • Piesātināts vietējais tirgus, no eksporta atkarīgi un LV ir cenu ņēmēji • Zems kvalitātes līmenis, prasa svaigpiena papildus apstrādi bakteriofūgā • sadarbība viendabīgu produktu ražošanā un realizācijā • samaksa par kvalitāti (sakārtota samaksas sistēma) • tirgus informācijas pieejamība • patērētāju informētība par produktu kvalitāti

10. ZM priekšlikumi Latvijas piena nozares attīstībai līdz 2020.gadam • Notiek diskusijas ar sabiedriskām organizācijām

11. EFEKTIVITĀTE, SADARBĪBA, KONKURĒTSPĒJA

12. Piena produktu patēriņš : Piena produktu eksports • Latvija 2011.gadā piena ekvivalentā eksportēja 49% no Latvijā saražotā svaigpiena apjoma • Patēriņa - eksporta attiecība uzlabojas – 2004.gadā 8:2, 2009.gadā 7:3, 2010.gadā 6:4 • Latvijas piena un piena produktu eksports laikā no 2004.līdz 2011.gadam pieaudzis 3 reizes, patēriņā; ražošanā būtiskas izmaiņas nav notikušas • Piena un piena produktu kopējo ražošanas, patēriņa un eksporta apjomu palielināšana . • Instrumenti vietējās produkcijas patēriņa palielināšanai: • ES veicināšanas programmas; • «Skolas piens»; • Atbalsts mazo uzņēmumu sadarbībai (piedāvājuma koncentrēšana); • Īsās pārtikas ķēdes.

13. Eksports uz Rietumiem : Eksports uz Austrumiem • Austrumi (Āzija, Kaukāzs, Krievija, Baltkrievija, Āfrikas valstis utml.) kā eksporta galamērķis ir liels potenciāls apjoma ziņā, taču eksportu apgrūtina tirdzniecības barjeras (tarifi, vet. prasības, uzņēmējdarbības vide), kā arī transportēšanas attālums un izmaksas • Esošo ES noslēgto BTL iespēju izmantošana eksportam • Eksporta iespējas palielinās pašreiz sarunu procesā esošie ES divpusējie brīvās tirdzniecības līgumi (Moldova, Gruzija, Armēnija u.c.) • Uz Lietuvu pārstrādei izvestā svaigpiena apjomu pārstrādāšana Latvijā, lai nodrošinātu izejvielas eksporta produkcijai

14. No Latvijas izvestais svaigpiens : Latvijā pārstrādāts LV izcelsmes svaigpiens • Lielākā daļa no Latvijas izvestā svaigpiena nonāk tālākai pārstrādei Lietuvā, t.i., gadā apmēram 25%-30% no visa Latvijā pārstrādei iepirktā svaigpiena • Nozares tālāka optimizācija un koncentrācija gan ražošanā, gan pārstrādē, lai palielinātu Latvijā pārstrādātā LV izcelsmes svaigpiena apjomus • Vertikālās sadarbības veicināšana piena piegādes ķēdē nišas produktu ražošanai un inovāciju un pētniecības pilnvērtīgākai izmantošanai (Starpnozaru organizācijas, atbalsts mazo uzņēmumu sadarbībai)

15. Produkti ar zemu pievienoto vērtību : produkti ar pievienoto vērtību Nozares specializācijas veicināšana Vertikālās sadarbības veicināšana piena piegādes ķēdē nišas produktu ražošanai un inovāciju un pētniecības pilnvērtīgākai izmantošanai Tirgus un patērētāju prasību/vajadzību izpētes veicināšana ar mērķi piedāvāt produktus ar pievilcīgu imidžu Instrumenti - LAP investīciju atbalsts, starpnozaru organizācijas * Produkti ar zemu pievienoto vērtību – piens, pulveris, sviests

16. Konvenciālie piena produkti: bioloģiskie piena produkti Bioloģisko piena produktu īpatsvara palielināšana, lai nodrošinātu patērētājus ar plašāku piena produktu klāstu un iespēju iegādāties veselīgu pārtiku Patērētāju informēšana par bioloģiskā piena un tā produktu pozitīvajām īpašībām, kvalitāti, ietekmi uz cilvēka veselību utt. (piem., realizējot ES informēšanas un veicināšanas programmu bioloģiskajai produkcijai, ar ES un LV līdzfinansējumu) Vietējā tirgus paplašināšana bioloģiskajam svaigpienam un tā produktiem, meklējot jaunas iespējamas tirdzniecības vietas un tuvāku piekļuvi patērētājam, vienlaikus dodot patērētājam iespēju bioloģisko produkciju iegādāties bioloģiskā saimniecībā (īsās pārtikas ķēdes)

17. Lielo pārstrādes uzņēmumu realizētā produkcija : mazo pārstrādes uzņēmumu realizētā produkcija Latvijā piena pārstrādes uzņēmumi ražo vienāda sortimenta produkciju, radot neveselīgu savstarpēju konkurenci iekšējā tirgū; Trūkst uzņēmumu specializācijas; Nozares optimizācijas un koncentrācijas veicināšana gan ražošanā, gan pārstrādē; Vertikālās sadarbības piena piegādes ķēdē nišas produktu ražošanai un inovāciju un pētniecības pilnvērtīgākai izmantošanai. Lielie uzņēmumi – ar apgrozījumu virs 10 milj.Ls gadā

18. Sadarbība piena ķēdē – stabilākai attīstībai nākotnē

19. 19

20. Ražotāju organizācijas (RO)- piena ražotāju sadarbība

21. RO atzīšanas nosacījumi Latvijā

22. Starpnozaru organizācijas (SO) - sadarbība starp visiem piena ķēdes posmiem

23. SO atzīšanas nosacījumi Latvijā

24. Atslēgas vārdi piena nozarei turpmāk: 24

25. Tāpēc: Ražotājiem jābūt gataviem strādāt maz regulēta tirgus apstākļos, izvērtēt tirgus situāciju un tendences Ražotājiem jābūt gataviem pieņemt ražošanas lēmumus, balstoties uz tirgus signāliem Tirgus svārstības nākotnē pastiprināsies, cenas kļūs jūtīgākas pret dažādu faktoru ietekmi Nozares dalībniekiem jābūt gataviem sadarboties kopīgu mērķu sasniegšanai un savu interešu aizstāvēšanai 25

26. Paldies par uzmanību! Zemkopības ministrija Tirgus un tiešā atbalsta departaments