Brigita Zepa Politikas īstenošanas novērtējums 7.lekcija

1. Brigita Zepa Politikas īstenošanas novērtējums7.lekcija

2. Politikas analīze un politikas process

3. http://www.oecd.org/dataoecd/11/56/1902965.pdfnovērtējuma piemērs

4. Vērtējums un monitorings • Monitorings nomēra saistību starp politikas cēloņiem un sekām • Monitorings atbild uz jautājumiem: • kas noticis? kā? Kāpēc? • Novērtējums atbild uz jautājumu: • cik efektīga ir bijusi politika? • Vai tā ir sasniegusi mērķus? • Novērtējums balstās uz monitoringu, bet tā mērķi ir citi.

5. Novērtējums • Fokusēts uz politikas vērtībām un pielietojamību, bet ne vienkārši kolekcionēt informāciju par paredzētajiem vai neparedzētajiem rezultātiem • Vai politikas rezultāts tiešām ir to darbību rezultāts, kas veiktas, lai problēmu atrisinātu • Vērsts uz tagadni un pagātni, atšķirībā no rekomendācijām, kas vērstas uz nākotni • Vērtības, kas tiek novērtētas, ir duālistisks raksturs, piem., veselība ir vēlama (vērtība pati par sevi) bet tā var sekmēt citas problēmas risināšanu, piem., sociālo apdrošināšanu

6. Novērtējuma funkcijas • Nodrošina drošu un validu informāciju par politikas īstenošanu • Noskaidro, kā tiek īstenotas vērtības • Novērtējums var kalpot par pamatu problēmas pārstrukturēšanai

7. Effectiveness (tehniskā racionalitāte) Efficiency (ekonomiskā racionalitāte) Adekvātums vienlīdzība Atbildīgums atbilstība vai vēlamais rezultāts ir sasniegts? Cik daudz resursutika patērēts? Cik lielā mērā rezultāts atrisina problēmu? Vai izmaksas un ieguvumi ir vienlīdzīgi sadalīti Vai rezultāti apmierina dažādu grupu vajadzības, vērtības Vai rezultāti patiešām ir vērtība Novērtējuma kritēriji

8. Novērtējumi • Pseido-novērtējums: deskriptīva metodes, lai iegūtu drošu, validu informāciju par politikas rezultātu • Formālais novērtējums: informācija par politikas rezultātu, kas formāli nosaukts par politikas mērķi • Vispusīgais novērtējums: informācija par to, kā politikas rezultāti vērtē dažādi dalībnieki

9. Pseido-novērtējums • Informācijas ieguve par politikas rezultātu, ignorējot ko iegūst noteiktas grupas, sabiedrība. • Metodes: kvazi eksperiments, aptaujas, monitorings, statistika, piemēram, skaits, kas beiguši kursus, saņēmuši medicīniskos pakalpojumus.

10. Formālais novērtējums • Vērtē rezultāti pēc tā, kā sasniegti mērķi, kas bija izvirzīti (formāli). • Metodes tās pašas. Likumu analīze. • Attīstības novērtējums, piemēram, kādas mācību programmas novērtējums • Retrospektīvs politikas novērtējums (pilsonības likums, reproduktīvais likums, alkohola tirdzniecības likums)

11. Formālā novērtējuma trūkumi • Netiek izmantota iegūtā informācija, lai pilnveidotu politiku • Mērķu ambiciozitāte, tie neskaidri formulēti un operacionalizēti. • Mērķi var būt pretrunīgi: identificēt dažādo dalībnieku mērķus, izvilkt tos dienas gaismā.

12. Vispusīgais novērtējums: • Politikas rezultātu novērtē dažādi politikas dalībnieki • VN cenšas izvairīties no trūkumiem, ko pieļauj pseido un formālais novērtējums: • izmanto iegūto informāciju, lai pilnveidotu politiku • Viens no VN uzdevumiem mazināt mērķu ambiciozitāti. • Lai mazinātu mērķu pretrunīgumu, identificēt dažādo dalībnieku mērķus, izvilkt tos dienas gaismā.

13. Vispusīgais novērtējums: soļi • Dalībnieku identificēšana: visus, ko ietekmē politika, visus, kas ietekmē politiku • Noskaidrot jautājumus, darbības, kuros ir nevienprātība starp dalībniekiem • Konkretizēt politikas rezultātus: konkrētas sekas, kas izriet no noteiktām darbībām; • Identificēt pazīmes pēc kurām var vērtēt iegūto rezultātu (var izmantot ieguvumu-ieguldījumu metodi) • Pazīmju ranžēšana pēc to nozīmīguma

14. Novērtējums • Fokusēts uz politikas vērtībām un pielietojamību, bet ne vienkārši kolekcionēt informāciju par paredzētajiem vai neparedzētajiem rezultātiem • Vai politikas rezultāts tiešām ir to darbību rezultāts, kas veiktas, lai problēmu atrisinātu

15. Head Start programma • ASV cīņa ar nabadzību • Ekonomisko resursu pieejamība • Bezdarba barjeru pārvarēšana • izlīdzinošās pirmsskolas izglītības programmas trūcīgo bērniem ‘Head Start programm’ • Mērķis – intelektuāla un emocionālā attīstība

16. Head Start programmas novērtējums Kvazieksperiments (104 vietās, kur īstenota programma) • Politikas uzdevumi: intelektuāla, emocionāla attīstība • Empīriskie indikatori • Intelektuālie: • Vārdu, frāžu nozīmes izpratne, • Lasītprasmes, matemātisku uzdevumu risināšana • Vizuāla uztvere, spēja uztvert ģeometriskas figūras • Emocionālie: • Pašnovērtējums (balona-bērns ‘mācās ļoti čakli’ un karodziņa bērns ‘nemācās čakli’)

17. RezultātiPubliskās debates • Rezultāti negatīvi, nav pozitīvu rezultātu Head Start programma: kļūda • Pretargumenti: vai mērījums validi atklāj programmas kļūdu? Vai ilgākā laika posmā nav citi rezultāti? • vai nav kādi citi svarīgi sasniegumi: geto bērnu veselības uzlabošanās, vai sociālas prasmes (komunikācijas, uzvedības) • Kā ir izmanījušās bērnu prasmes iekļauties sabiedrībā, • vai programma veicina vienlīdzības iespējas sabiedrībā

18. Problēmas strukturēšana Politikas novērtējums Novērtējums Prognoze P. Strukturēšana Politikas īstenošana P. Strukturēšana Problēma P. Strukturēšana Politikas formulēšana P. Strukturēšana Monitorings Rekomendācijas Politikas izvēle