Latvijas un Eiropas Kopienu Konkurences tiesības

1. Latvijas un Eiropas Kopienu Konkurences tiesības Debora Pāvila, zvērināta advokāte Jūlija Jerņeva, zvērināta advokāte (+371 29 13 15 97)

2. Programma • Ievads • Aizliegtās vienošanās • Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana

3. Ievads • Latvijas un Eiropas Kopienu tiesību avoti • Eiropas Kopienu tiesību avotu pārākums • Konkrētais tirgus • Tirgus dalībnieki • Tirgus vara • Pierādīšanas pienākums • Sodi

4. Latvijas un EK tiesību avoti • Latvijas konkurences tiesību avoti: • Konkurences likums (KL) • Izrietošie MK noteikumi • Konkurences padomes lēmumi • Judikatūra • Konkurences padomes vadlīnijas • Doktrīna?

5. Latvijas un EK tiesību avoti • EK konkurences tiesību avoti: • EK Dibināšanas līguma 81.-86.pants, bet īpaši 81. un 82.pants BET: no 2009.gada 1.decembra – ES Dibināšanas līguma 101.-106.pants, bet īpaši 101.un 102.pants • Regulas • EK tiesu judikatūra • Komisijas lēmumi • Komisijas vadlīnijas, paziņojumi • Doktrīna

6. Ievads • Latvijas un Eiropas Kopienu tiesību avoti • Eiropas Kopienu tiesību avotu pārākums • Konkrētais tirgus • Tirgus dalībnieki • Tirgus vara • Pierādīšanas pienākums • Sodi

7. Pārākuma definīcijas 6/64 Costa v.Enel • “Uz nenoteiktu laiku izveidojot Kopienu, kurai ir savas institūcijas, savs [juridiskais] statuss, sava rīcībspēja pārstāvēt Kopienu starptautiskajā arēnā un it īpaši – reālas pilnvaras, kas izriet no valstu suverenitātes ierobežošanas vai to pilnvaru nodošanas Kopienai, dalībvalstis savas suverēnās tiesības ir ierobežojušas, lai gan tikai ierobežotās sfērās, un tādējādi radījušas tiesību sistēmu, kas ir saistoša gan to pilsoņiem, gan pašām.”

8. Argumenti pārākuma nodibināšanai • Atsevišķa tiesību sistēma, kas ir neatņemama nacionālo tiesību sistēmu sastāvdaļa • Suverenitātes ierobežojumi dalībvalstīm • Līguma ‘gars’ – mērķus var sasniegt tikai tad, ja visas valstis ievieš ES aktus

9. Pārākums un nacionālo tiesu kompetence 106/77 Simmenthal • Attiecības starp līgumu/tieši piemērojamām institūciju pieņemtām normām un nacionālām tiesībām “ir tādas, ka normas un pasākumi ne tikai ar savu stāšanos spēkā padara automātiski nepiemērojamas jebkādas konfliktējošas normas pastāvošajās nacionālajās tiesībās, bet arī ..... aizliedz likumīgu jaunu nacionālo likumdošanas pasākumu pieņemšanu tādā apmērā, kas nebūtu saskaņā ar Kopienas normām”.

10. Pārākums un nacionālo tiesu kompetence 106/77 Simmenthal • “No tā izriet, ka katrai nacionālai tiesai savā jurisdikcijā esošajā lietā, ir jāpiemēro Kopienas tiesības visā pilnībā un jāaizsargā tiesības, kuras tās piešķir indivīdiem, un tādējādi jānoraida jebkāda nacionālo tiesību norma, kas var konfliktēt ar tām, vai nu tā pieņemta pirms vai pēc Kopienas noteikumiem”.

11. Eiropas Kopienu tiesību pārākums • EK konkurences tiesības vs Latvijas konkurences tiesības: • Izņēmumi? • DV konkurences tiesību nozīme vispār?

12. Attiecības starp DV tiesību aktiem un EK tiesību aktiem • Lai radītu līdzvērtīgus konkurences apstākļus attiecībā uz līgumiem, uzņēmumu apvienību lēmumiem un saskaņotām darbībām iekšējā tirgū … jānosaka arī attiecības starp valstu tiesību aktiem un Kopienas konkurences tiesību aktiem. • Lai to panāktu, jāparedz, ka valstu konkurences tiesību aktu piemērošana attiecībā uz līgumiem, lēmumiem vai saskaņotām darbībām Līguma 81. panta 1. daļas nozīmē nedrīkst izraisīt šādu līgumu, lēmumu un saskaņotu darbību aizliegumu, ja tās arī nav aizliegtas Kopienas konkurences tiesību aktos.

13. Stingrāki noteikumi • Šajā regulā dalībvalstīm nebūtu jāliedz stingrāku valstu konkurences tiesību aktu, kas aizliedz vienpusēju rīcību, kuru veic uzņēmums, vai nosaka sankcijas attiecībā uz to, pieņemšana un piemērošana savā teritorijā. • Šādi stingrāki valstu tiesību akti var ietvert noteikumus, kas aizliedz ļaunprātīgu rīcību attiecībā pret ekonomiski atkarīgiem uzņēmumiem vai nosaka sankcijas par to.

14. Kopienu tiesu interpretācija • Uzņēmumu rīcības koordinācija tirgū: • Līgumu, lēmumu un saskaņotu darbību jēdzieni ir autonomi Kopienas konkurences tiesību aktu jēdzieni • Jēdzieni, kā tos interpretējušas Kopienas tiesas.

15. Tiesiskā paļāvība • Starptautiskie uzņēmumi • Iekšējā tirgus izveides mērķis • Dažādi noteikumi dalībvalstīs?

16. “Saistību lēmumi” • Ja uzņēmums piedāvā uzņemties saistības, kas atbilst Komisijas prasībām • Netiek lemts, vai ir bijis vai joprojām ir pārkāpums • DV konkurences iestāžu/tiesu pilnvaras lemt par attiecīgo lietu?

17. Sadarbība ar valstu tiesām • DV tiesu jautājumi par EK konkurences tiesību piemērošanu? • Tiesības prasīt Komisijai informāciju vai atzinumu

18. Ievads • Latvijas un Eiropas Kopienu tiesību avoti • Eiropas Kopienu tiesību avotu pārākums • Konkrētais tirgus • Tirgus dalībnieki • Tirgus vara • Pierādīšanas pienākums • Sodi

19. Konkrētais tirgus • Konkrētais tirgus = preces tirgus + ģeogrāfiskais tirgus • Konkrētais tirgus kā pirmais solis un ietvars konkurences apstākļu analīzei • Konkurences padomes, Komisijas un OFT (Office of Fair Trading) vadlīnijas

20. Konkrētās preces tirgus • KL 1.panta 5.pkt.: “noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības”

21. Konkrētās preces tirgus • Preču aizstājamība: • Pieprasījums un hipotētiskā monopolista tests • Piedāvājums un hipotētiskā monopolista tests • Vai precēm, to cenām jābūt vienādām? • Vai vienādas preces automātiski ir vienā tirgū? • Vai pārslēgšanās laikam ir kāda ietekme? • Pierādījumi? • T.s. “celofāna lamatas” • Vai nav kāds vieglāks ceļš?

22. Konkrētās preces tirgus • Piemēri: • United Brands, 27/76: banānu raksturīgās īpašības • Senāta 2007.gada 15.janvāra un 2008.gada 8.oktobra spriedumi lietā par filmu Terminators 3: Mašīnu sacelšanās: šaura tirgus definīcija • TV 3 lieta: iepriekšējās prakses ievērošanas riski

23. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus • KL 1.panta 3.pkt.: “ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām” • Hipotētiskā monopolista tests • Pasaules, Eiropas, nacionālais (Latvijas), reģionālais tirgus un vēl šaurāks tirgus

24. Konkrētais tirgus - tests • Viens tirgus?

25. Ievads • Latvijas un Eiropas Kopienu tiesību avoti • Eiropas Kopienu tiesību avotu pārākums • Konkrētais tirgus • Tirgus dalībnieki • Tirgus vara • Pierādīšanas pienākums • Sodi

26. Tirgus dalībnieks • Jebkura persona, kas veic komercdarbību [Latvijas Republikas] teritorijā • Uzņēmums vai cita juridiska persona • Pašnodarbinātais, IK vai cita fiziska persona • Valsts vai pašvaldību iestādes • Jebkura persona, kuras darbība ietekmē / var ietekmēt konkurenci Latvijas tirgū

27. Konkurences tiesības un matemātika

28. Ekonomiskās vienības doktrīna VihoEurope BVpret Komisiju • mātes sabiedrība un tās 100% piederošās meitas sabiedrības ir uzskatāmas par vienu ekonomisku vienību • Kontroles jēdziens: “ekonomiskas neatkarības” kritērijs • Brīvība noteikt savu darbības virzienu tirgū • Balsstiesības • Veto tiesības • Mārketinga/investīciju politikas izstrāde

29. Ievads • Latvijas un Eiropas Kopienu tiesību avoti • Eiropas Kopienu tiesību avotu pārākums • Konkrētais tirgus • Tirgus dalībnieki • Tirgus vara • Pierādīšanas pienākums • Sodi

30. Tirgus vara • Spēja ietekmēt konkurences apstākļus tirgū • De minimis noteikumu nozīme tirgus varas kontekstā

31. Tirgus varas novērtējums • Tirgus varas novērtējums sevī ietver arī tādus konkrētā tirgus definēšanas posmus kā: • Barjeras ienākšanai • Piedāvājuma un pieprasījuma elastīguma novērtējums • Līgumu tīkli • Saistītie tirgi, augšupējā un/vai lejupējā tirgus raksturojums • Tirgus varas temporālais un ģeogrāfiskie aspekti • Inovāciju nozīme konkrētajā tirgū

32. Ievads • Latvijas un Eiropas Kopienu tiesību avoti • Eiropas Kopienu tiesību avotu pārākums • Konkrētais tirgus • Tirgus dalībnieki • Tirgus vara • Pierādīšanas pienākums • Sodi

33. Pierādīšanas pienākums • Kam ir pienākums pierādīt konkurences tiesību pārkāpumu? • KL 11.panta 1.daļa (ES dibināšanas līguma 101.panta 1.daļa) • KL 13.pants (ES Dibināšanas līguma 102.pants) • Kam ir pienākums pierādīt izņēmumu no aizlieguma? • KL 11.panta 2.daļa (ES dibināšanas līguma 101.panta 3.daļa) • KL 13.pants (ES Dibināšanas līguma 102.pants)?

34. Pierādīšanas pienākums • Piemēri: • Hanzas Maiznīcas – Administratīvās rajona tiesas 2007.gada 20.decembra spriedums • Olu kartelis – Senāta 2008.gada 8.oktobra spriedums

35. Ievads • Latvijas un Eiropas Kopienu tiesību avoti • Eiropas Kopienu tiesību avotu pārākums • Konkrētais tirgus • Tirgus dalībnieki • Tirgus vara • Pierādīšanas pienākums • Sodi

36. Konkurences tiesību pārkāpumu sekas • Naudas sodi • Tiesisku pienākumu uzlikšana • Strukturālie aizsardzības līdzekļi • Civiltiesiskās prasības • Reputācija

37. Sodi – valsts tiesu loma Modernizācijas regula (1/2003): • Kopienas konkurences noteikumu piemērošanā būtisku lomu spēlē valsts tiesas. Izšķirot strīdus starp privātpersonām, tiesas aizstāv subjektīvās tiesības saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, piemēram, piešķirot kompensāciju par zaudējumiem tiem, kas cietuši no pārkāpumiem. Šajā ziņā valsts tiesu loma papildina dalībvalstu konkurences iestāžu lomu. Tādēļ tām pilnībā jāļauj piemērot Līguma 81.un 82.pantu

38. Zaudējumu atlīdzināšanas pienākums • KL 20.pants: • “Šā likuma pārkāpumu līdztekus Konkurences padomei var konstatēt arī tiesa.” • KL 21.pants: • “Persona, kura ir cietusi zaudējumus šā likuma pārkāpuma dēļ, ir tiesīga prasīt no pārkāpēja zaudējumu atlīdzību un likumiskos procentus. Pēc prasītāja lūguma tiesa var noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru pēc saviem ieskatiem.”

39. Zaudējumu atlīdzināšanas mērķis • Nostiprina Kopienu konkurences tiesību normu efektivitāti • Kalpo kā ierobežojošs līdzeklis pret nolīgumiem vai praksi, kas var ierobežot vai traucēt konkurenci

40. Sistēmas “vājie punkti” • Pārkāpuma konstatēšana ir saistīta ar sarežģītu faktu un ekonomisko un juridisko apsvērumu analīzi • Grūti noteikt un pierādīt zaudējumu apmēru

41. Pārkāpuma konstatācija • Kāds statuss civillietā piešķirams faktiem, kuri konstatēti Komisijas vai Konkurences padomes lēmumā, kas stājies spēkā likumā noteiktajā kārtībā? • CPL 93.un 96.panti

42. Zaudējumu apmēra noteikšana • KL 21.pants: “Pēc prasītāja lūguma tiesa var noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru pēc saviem ieskatiem” • CL 5.pants: “Kad lieta jāizšķir pēc tiesas ieskata vai atkarībā no svarīgiem iemesliem, tad tiesnesim jāspriež pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem.”

43. Programma • Ievads • Aizliegtās vienošanās • Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana

44. Aizliegtās vienošanās • Vienošanās jēdziens • Spēkā neesamība • Mērķis vai sekas • Deminimis • Atbrīvojumi • Horizontālās vienošanās • Vertikālās vienošanās

45. Vienošanās jēdziens • Vienošanās ir (KL 1.panta 11.punkts): • Līgumi starp tirgus dalībniekiem neatkarīgi no formas • Saskaņota rīcība starp tirgus dalībniekiem • Kā nošķirt no paralēlas nesaskaņotas rīcības? • Tirgus dalībnieku apvienību (biedrību) lēmumi, rekomendācijas u.tml. • Vienpusēja rīcība: • Patiesi vienpusēja rīcība • Rīcība, kuras vienpusējais raksturs ir tikai šķietams • Bayer, C-2-3/01P: jābūt pierādījumiem par gribas sakritību. Bet kādiem?

46. Vienošanās jēdziens • Piemērs: • Olu kartelis: Senāta 2008.gada 8.oktobra spriedums

47. Aizliegtās vienošanās • Vienošanās jēdziens • Spēkā neesamība • Mērķis vai sekas • Deminimis • Atbrīvojumi • Horizontālās vienošanās • Vertikālās vienošanās

48. Spēkā neesamība • KL 11.panta 1.daļa: “ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā” • Atsevišķu līguma punktu spēkā neesamība

49. Aizliegtās vienošanās • Vienošanās jēdziens • Spēkā neesamība • Mērķis vai sekas • Deminimis • Atbrīvojumi • Horizontālās vienošanās • Vertikālās vienošanās

50. Mērķis vai sekas? • KL 11.pants: “Ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā” • Konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana: juridisks vai ekonomisks jēdziens?