Konference «Dzimumu līdztiesība izglītības saturā un procesā»

1. Konference «Dzimumu līdztiesība izglītības saturā un procesā» Dzimuma identitātes nozīme cilvēka un sabiedrības veselības veicināšanā Indra Tretjakova psiholoģe, psiho-organiskās analīzespsihoterapeite (Eiropas psihoterapeita sertifikāts) Ģimenes izglītības un attīstības fonds “ĀBEĻZIEDS” 4. decembris 2013. gads

2. Grāmata: ”Diena, kad Kārlis bija Karlīna” un “Diena, kad Rūta bija Rihards” un metodiskais līdzeklis ”Pirmskolās, kurās ir vieta PepijPrinčiem un Pirātprincesēm “ • Grāmatas ”Diena, kad Kārlis bija Karlīna” un ”Diena, kad Rūta bija Rihards”, kā metodiskais līdzeklis darbam ar dzimuma lomām un līdztiesību Latvijas bērnudārza vecuma bērniem nav pieļaujama, jo grāmatās atspoguļotajā materiālā, skarta arī bērnu dzimuma identitātes lomu maiņa - ja bērns vēlas spēlēties ar pretējā dzimuma bērniem, tad viņam jāpārtop, jāiejūtas pretējā dzimuma identitātē • Bērns var spēlēties pretējā dzimuma rotaļlaukumā vai arī veikt ikvienu nodarbi, saglabājot konkrēto dzimuma identitāti • Grāmata ir nopietna, konkrēta satura informācijas nodošana, kas var negatīvi iespaidot bērna individuālā Es, priekšstata par sevi attīstību

3. Grāmata: ”Diena, kad Kārlis bija Karlīna” un “Diena, kad Rūta bija Rihards” un metodiskais līdzeklis ”Pirmskolās, kurās ir vieta PepijPrinčiem un Pirātprincesēm “ Jautājumi: • Kas tiek mācīts bērniem? • Kādu informāciju bērni uzņems? • Vai šāda veida informācijas uzņemšana ir atbilstoša konkrētajam vecumposmam? • Kā tas var ietekmēt bērnu psihisko un fizisko attīstību, bērna personību un raksturu? • Kā tas var ietekmēt bērnu dzīves kvalitāti? Divas galvenās lietas, kas jāzina : Dzīvi veido abu šo faktoru mijiedarbība – bērna iedzimtās tendences augšanas procesā un apkārtējās vides ietekme, kuru nodrošina vecāki, bērnudārzs, skola Sabiedrībai nopietni jādomā par šiem jautājumiem. Jādomā – kādus dzīves pamatus vēlamies ielikt bērnos, lai veidotos veselīga tālākā personības attīstība

4. Pieaugušo cilvēku zināšanas – labvēlīga ietekme uz bērna psihosociālo attīstību Grāmatas un metodiskā materiāla pielietošanu bērnu audzināšanā ir nopietni jāizvērtē , ņemot vērā tos sarežģītos procesus, kas bērnam piemīt iekšēji jeb personīgi. Ņemot vērā bērnu vecumposma attīstības īpatnības Jāizzina zīdaiņa, bērna, pusaudža un pieauguša cilvēka attīstība, un ne vien tā jāizpēta, bet arī jānoskaidro, kas ikvienam cilvēkam attīstības procesā vajadzīgs no apkārtējās vides (D.V. Vinnikots) Nevērīga, nepārdomātaiejaukšanās bērnu audzināšanā var radīt nopietnas psihosomatiskas problēmas bērna tālākā attīstībā

5. Psihes un ķermeņa mijiedarbība – savstarpējo attiecību daba • Cilvēka psihiskā un fiziskā veselība ir saistīta ar fiziskās, emocionālās un garīgās sistēmas vienotu, harmonisku un līdzsvarotu darbību • Jaunlaikuzinātne runāja par 2 substancēm – notiek psihes un fiziskā ķermeņa mijiedarbība (R.Dekarts) • Mūsdienuzinātne runā par domas, enerģijas lauka un fiziskā ķermeņa savstarpējo attiecību dabu (R.Gerbers, D.Boms) • Medicīna runā par psihosomatiku – ķermeņa, psihes un sociālo faktoru savstarpējo mijiedarbību un to lomu cilvēka psihisko un somatisko jeb ķermenisko slimību un traucējumu izcelsmē, norisē • Daļēji sarauta vai pilnībā zaudēta prāta un ķermeņa savstarpējo attiecību mijiedarbība var iespaidot cilvēka psihi, kurai ir svarīga loma emocionālo un psihosomatisko problēmu psihoģenēzēun radīt dažādas destruktīvas jūtu, domu un rīcības izpausmes

6. Psihes un ķermeņa mijiedarbība – savstarpējo attiecību daba Psihosomatiska eksistence ir sasniegums, un, lai gan tās pamatā ir iedzimta izaugsmes tendence, tā nevar kļūt par realitāti bez kādas cilvēciskas būtnes aktīvas līdzdalības – būtnes, kas apietas ar bērnu labi. Sabrukumam (dezintegrācijai) šajā jomā ir tiešs sakars ar visiem somatiskajiem veselības traucējumiem, kurus īstenībā izraisa personības struktūras nestabilitāte (D.V.Vinnikots)

7. Grāmata ”Diena, kad Kārlis bija Karlīna” ”Diena, kad Rūta bija Rihards” Grāmatā atspoguļotais materiāls: • Kārlis tiek nosaukts par Karlīnu. Kārlim, kad viņš spēlējas ar meitenēm, parasti ļauj būt nekam vairāk kā sunim. Rūta tiek nosaukta par Rihardu. Bērnudārza audzinātājs arī nezina, kā sauc Rūtu, un nosauc viņu par Rihardu. Albertu nosauc par Anci ALĀ: • Rūta saka, ka visu dienu tika saukta par Rihardu, un viņa gandrīz ir pieradusi pie tā. Kārlis saka, ka viņu sauca Karlīna. Vārdi vēl tiek mainīti uz UNO un DUO Metodiskajā līdzeklī ”Pirmskolās, kurās ir vieta PepijPrinčiemunPirātprincesēm” ir teikts: • “Dažādība – šī metodiskā līdzekļa kontekstā ir domāta dažādība viena dzimuma ietvaros. Atšķirībā no priekšstata, ka bērnam ir dzimums kā konstants un nemainīgs lielums, mēs dzimumumlomas iegūšanu uzlūkojam kā procesu, kas norisinās ilgākā laikā un principā var vest daudzos virzienos. Nav vienas galīgās patiesības par to, kādiem jābūt zēniem un kādām – meitenēm. Šādu patiesību ir daudz, un tās ir mainīgas.”

8. Dzimuma identitātes apzinātība – cilvēka veselīgas attīstības pamats • Dzimuma identitāte – savas piederības noteiktam dzimumam apzināšanās • Psiholoģijā identitāte ir viena no cilvēka pamata psiholoģiskajām vajadzībām, tā ir sevis izjūta • Filosofijā šis jautājums saistās ar katru no mums un mūsu cilvēciskās esības veidolu. Parasti tiek uzdots jautājums: ”Kas es esmu?”, ”Kur es sākos?” • Dzimuma identitāte un personības veidošanās ir savstarpēji saistīti procesi. Pirmie 5 bērnības gadi ir īpaši nozīmīgi dzimuma identitātes apzinātībā. Psiholoģijā tas tiek uzskatīts par personības attīstības pamatu • Dažādās psiholoģijas teorijās, kā arī raugoties no atšķirīgiem skatu punktiem, to var dēvēt par sevis identifikāciju (ID) vai patību (patiesais ES, personības būtība), autentiskumu vai mediālo iedabu. Bioloģijā to var saukt par tipisku vai fundamentālu īpašību kopumu (Ph.D. Clarissa Pinkola Estes) • Psiholoģijā jēdzienu ”ES” – identitāte ieviesa psihoanalītiķis Ēriks Ēriksons (Erikson, 1950). Identitāte nodrošina to elementu vienotību, balstoties uz kuriem, Es iepazīstu sevi, atšķiru tos, kas nav man līdzīgi, un nosaku, kas es esmu un par ko gribu kļūt. Tā nodrošina stabilu sevis apziņu un sniedz drošību, pieņemot sev būtiskus lēmumus. • Ē.Ēriksons uzskata, ka socializācijas procesā svarīgākais ir fokusēties uz striktu personisko Ego identitāti, pēc tam pats indivīds tiks galā ar iekšējām un ārējām grūtībām. Cilvēks apzināsies sevi kā unikālu personību un izvēlēsies tieši sev atbilstošu vietu sabiedrības sociālās stratifikācijas (statusu un lomu) sistēmā

9. Dzimuma identitātes apzinātība – cilvēka veselīgas attīstības pamats • A.Adlers runā par personībai piemītošu kodolu, būtību, kas nosaka, ka personība ir neatkārtojama, unikāla vienība. Pats kodols dzīves laikā nemainās, tikai ”apaug” ar dzīves pieredzi • ES sniedz spēju ieklausīties sava ”iekšējā impulsa balsī”, un tas sniedz spējas izvērtēt apkārt notiekošo, ļauj izdarīt izvēli. Bet izvēli cilvēks spēj izdarīt tad, ja viņš determinējis savu ES un spēj to noteikt, identificēt, atpazīt un attiecināt ikvienā savas dzīves brīdī (A.Maslovs, K.Rodžerss, G.Olports, R.Berns) Cilvēka dzimuma identitāte - sakne, pamats, sākotnējā daļa. Veselīga tālākā personības attīstība balstās uz sākotnējo pamatu

10. Bērnudārza vecumposma attīstības īpatnības • Bērnudārza vecuma bērni – tas ir īpaši nozīmīgs vecumposms dzimuma identitātes apzinātībā un nostiprināšanā, kas veicina veselīgas personības attīstību • Bērniem no 1 līdz 6 gadu vecumam ir jāvelta vislielākā uzmanība, jo tas ir vecumposms, kad attīstās bērna personības galvenās kvalitātes – viena no tām - ES koncepcija - indivīda zināšanas par sevi. • Es izjūta un apzināšanās. Bērna sevis apzināšanās veidojas pakāpeniski. Iesākumā atklājot, ka viņš vairs nav saistīts ar Mātes ķermeni, kur ir viņa rokas, kājas, galva un citas ķermeņa daļas, tad atpazīstot sevi spogulī. • Pasaules izzināšana notiek no sevis uz pasauli • 2-3gadu vecumābērna runā parādās jēdziens “ES”. Tad, kad bērns atklāj savu Es, viņš sāk teikt: “Es pats” • 3-5 gadu vecumā bērns apgūst dzimuma lomu, tā nostiprinās

11. Bērna simbioze un atdalīšanās process - individuācija Mātes un bērna simbioze un atdalīšanās: • Mātes grūtniecības laikā mātei un auglim ir kopīgas robežas – vienota diāde. Pēc dzemdībām kopīgas robežas turpina saglabāties un to veido neredzama intuitīva saikne starp māti un bērnu līdz laikam, kad bērnam izveidojas savas robežas. • Tiek izdalīta bioloģiskā un psiholoģiskā piedzimšana (M.S.Mālere) Pirmie 12 – 18 mēneši ir laiks, kad notiek mātes un bērna atdalīšanās (separācija) – individuācija, kuras laikā bērns un māte attālinās un veidojas robežas, kas abus atdala Notiek pakāpeniska un secīga virzība no pilnīgas atkarības caurnosacītu neatkarībuuz pilnīgu neatkarību - bērnam ir pietiekami izveidojusies neatkarības izjūta un viņš sāk teikt: ”Es esmu” Bērnā veidojas autonomija vai šaubas un kauns Bērna attīstība līdz 5-7 gadiem ir personības attīstības nozīmīgākie gadi jeb “likteņgadi”. Šī perioda psihiskā attīstība ir pamatā pārējo attīstības periodu rezultātiem

12. Bērna iekšējo procesu norises saskaras ar apkārtējās vides sniegto nodrošinājumu. (Te atbildīgi esam mēs – es, jūs, bērnudārzs, skola, sabiedrība) • Zīdaiņiem un maziem bērniem apkārtējās vides nodrošinājums vai nu sagādā iespēju īstenoties iekšējiem izaugsmes procesiem, vai arī tos kavē. (D.V. Vinnikots) • Z.Freids, kurš personības attīstību saistīja ar konfrontāciju starp bērna iedzimto, dabisko pasauli un pretimstāvošo ārējās pasaules pusi, sabiedrību. Šī ārējā pasaule ietekmē (traumē) bērna iekšējo dabisko pasauli un liek izstumt iedzimtās tieksmes un ievirzes zemapziņā. Bērnam tiek traucēta attīstība, dabiski iekļaujoties savas iekšējās pasaules ciklos. Tiek grauta patiesās, īstās būtības apzinātība.

13. Bērnudārza vecumposma attīstības īpatnības • Bērnībā gūtajai ietekmei (pieaugušo attieksmei, uzvedībai, stāstiem, zināšanām,ko nodod bērniem) ir paliekoša nozīme bērna personības attīstībā Kāpēc tieši bērnībā? • Psiholoģijā viens no skaidrojumiem ir saistīts ar smadzeņu attīstību – tā kā smadzeņu šūnas bērnībā atrodas nepārtrauktā attīstības procesā, tās ir uzņēmīgākas pret dažādo ietekmi. Saņemtie kairinājumi netiek diferencēti un atlasīti jeb selektēti (kurus paturēt un kurus nē), visi tiek uzņemti bez atlases • Tāpēc to ietekme uz smadzeņu centriem un uz visu CNS kopumā ir spēcīgāka nekā pēc tam, kad smadzeņu šūnas jau ir attīstījušās. Tas,ko bērns uztver 1–7 gadu vecumā, paliek ierakstīts smadzenēs un zemapziņā uz visu mūžu

14. Piedzīvotais bērnībā tiek saglabāts atmiņā • Atmiņa- smadzeņu īpašība, kas saglabā un reproducē ierosas impulsu pēdas un impulsos kodēto informāciju. Atmiņa – nezūdoša informācija, kas ieprotokolē visu, kas ir noticis. Psihes biogrāfiskais apgabals ir piepildīts ar atmiņām – viss, ko cilvēks piedzīvo, saglabājas atmiņā. Atmiņa tiek aplūkota kā veids, kur pagātnes pieredze iezīmē tagadni un nākotnes perspektīvu • Grāmatā bērnam likts identificēties ar pretējo dzimumu. Un ne tikai pretējo, bet grāmatas beigās alā bērni tiek nosaukti vārdos UNO un DUO – bezdzimuma/viendzimuma būtnes. Smadzenēs tiek saglabāta šī identifikācija, informācija tiek noglabāta atmiņā – jūtās, tēlos, emocijās Cilvēkam nezūd un nekad nevar zust itin nekas no viņa pieredzes (D.V. Vinnikots) Atmiņas, kas aizsniedzas līdz bērnības periodam, saskaras ar neparasti spēcīgu jūtu pārdzīvojumiem un fiziskajām sajūtām • Bērnam pieaugot, no psihes dziļumiem var uzpeldēt procesi un attēli: piemēram, meitenei - ja vēlos būt (piem. auto mehāniķis), man ir jāpārtop par vīrieti. Zēns – vēlos būt bērnudārzaaudzinātājs – man ir jāpārtop par sievieti. Ja kāds vēlas draudzēties ar pretējo dzimumu, tad viņam jāpārtop par pretējo dzimumu Veidojas haoss – kas ir kas? Atmiņas, kas saistās ar bērnībā piedzīvoto,var arī neuzrādīt konkrētas piedzīvotāssituācijas, bet impulsi, kas uzpeld no zemapziņas dzīlēm,var radīt iekšēju apmulsumu un konfliktu. Tas var apgrūtināt savstarpējās partnerattiecības un ieņemt dažādas lomas sabiedrībā

15. Prāta un ķermeņa mijiedarbība – savstarpējo attiecību daba • Zinātnieks, ārsts Ričards Gerbers runā par domas, enerģijas lauka un fiziskā ķermeņa savstarpējo attiecību nozīmi. • Dāvids Boms (David Bohm) – Londonas Universitātes fiziķis, kurš bija Einšteina protežē un viens no visatzītākajiem kvantu fiziķiem, saka, ka katra darbība sākasar iesaistītās sakārtotības nodomu. Iztēle vien jau ir formas radīšana – tai jau piemīt nodoms un visu to kustību iedīgļi, kādi ir nepieciešami, lai to īstenotu - un tas ietekmē ķermeni. Tādējādi kādā no liegākajiem iesaistītās sakārtotības līmeņiem notiek radīšana (tā dodas cauri šiem līmeņiem), līdz sevi manifestē ārējā sakārtotībā. Citiem vārdiem – iztēle un realitāte ir nešķiramas lietas, un mums vairs nebūs nekāds pārsteigums, ka attēli prātā arī sevi paši var izteikt kā ķermenī notiekošo realitāti • Fiziskajā ķermenī un domu līmenī radītie pretējo dzimumu vārdi, apģērbi, radītāvide var veidot ritmus un rakstus (uzvedības modeļus, angliski “pattern”) domās un uztverē par sevi - tas var manifestēties, tas var pieņemt ārējas realitātes formu. Te runa nav par to, ka meitene vai zēns pieaugot medicīniski mainīs dzimumu. Te runa ir par paliekošu iekšējo izjūtu par sevi – meitene vai zēns, sieviete vai vīrietis. Veidojas iekšējs konflikts, kas var radīt psiholoģisku un fizioloģiskudiskomfortu un veicināt neirotiskos un pat psihotiskos simptomus – droša sava ES izjūta mijiedarbībā ar sabiedrību Beigu beigās – KAS ES ESMU? Kas es esmu – Kārlis vai Karlīna, Rūta vai Rihards,UNO vai DUO .....vai kā viņu tur sauc?????

16. Vīrietis un sieviete – būtība, funkcijas un uzdevumi • Sievišķās un vīrišķās identitātes formēšanās un labvēlīga attīstība ir ļoti būtisks faktors, kas veicina tēva un mātes lomas apzināšanos un to realizāciju dzīvē • Pre- un perinatālās psiholoģijas speciālisti ir atzinuši, ka grūtniecība un dzemdības – tas ir posms pilnvērtīgi attīstītas sievietes dzīvē. Sievietes zināšanām par savu ķermeni un sociālā pieredze agrā bērnībā un jaunībā veido pamatu psihiskai un fiziskai veselībai, kas veicina mātes instinkta attīstību un spēju pildīt mātes lomu • Tēvs, savukārt, uzņemas tāda veida atbildību, kas sniedz drošību un emocionālu labizjūtu mātei un bērnam periodā, kad tiek nodrošinātas bērna attīstībai un viņa individualitātes izveidei labvēlīgi apstākļi • Iekšēji sakārtoti vecāki ir nozīmīgs faktors bērna ieņemšanā - tā ir tālejoša organiska saistība ar grūtniecības dabisku, veselīgu norisi. Mātes miesās tiek radīta labvēlīga vide mazuļa veselīgai psihiskai un fiziskai attīstībai visas dzīves garumā Dzimums – organisma īpašību kopums, kas nodrošina pēcnācēju radīšanu un specifiski veicamo funkciju kopumu spējai nodrošināt bērna veselīgu attīstību Bērna radīšanā un audzināšanā Sievietei un Vīrietim ir atšķirīgas funkcijas, bet uzdevumi un atbildība kopīga

17. Dzimuma identitāte – patība (patiesais ES) • Dzimuma identitāte – patība - saknes (bioloģiskā funkcija, hormonālā sistēma, iekšējo un ārējo dzimumorgānu uzbūve, intuitīvā daba).Ja zināšanas par savām saknēm nav pilnvērtīgas, nobriedušas vai pat irapmānītas, nav notikusi sevis apzinātība garīgajā jomā - tiek izjaukts patiesais pamats, patiesā būtība, tiek izjaukts līdzsvars starp ķermenī un psihē noritošo procesu vienlaicīgumu un vienādo nozīmību

18. Nobeigumā: Bērniem mācību process jāveido, ņemot vērā vecumposma attīstības īpatnības, fizioloģiju, prāta un ķermeņa savstarpējo attiecību dabu Grāmata ir pretrunā ar bērna veselīgu attīstību. Tiek mācīts modelis – lai pieņemtu otru, ir jātop par otru • tiek maldināta bērna apziņa par patieso patību, patieso ES - jaunā pieredze padziļina pretrunas ar ķermenī esošo realitāti. • ja eksistē neatbilstība starp patieso un maldīgo– bērns potenciāli ir neaizsargāts nemieram, draudiem, dezorganizācijai. • lai saglabātu patības struktūru, sāk darboties aizsardzības: maskas, uzvedības šabloni, aizspriedumi, meli, kas veicina dažāda veida destruktīvas izpausmes emocijās, domāšanā un uzvedībā Aizsardzība ir organisma uzvedības atbilde uz draudiem, un tās mērķis ir saglabāt patības esošo struktūru. Psiholoģiskā aizsardzība ir patībasun pieredzes neatbilstības izpausme un avots (A.Karpova) • Pieaugušā vecumā var tikt traucēta dzimumdzīve, partnerattiecības, bērnu radīšana unatbildības uzņemšanās par bērnu audzināšanu • Var tikt zaudēta pašcieņa/pašapziņa - tās veidošanās arī ir saistīta ar ES attīstību. Jo augstāks pašcieņas līmenis, jo pozitīvāka ir izturēšanās ne tikai pašam pret sevi, bet arī pret citiem

19. Ph.D. KL.PinkolaEstesa par sievietēm • Sievietes cieš no tā, ka nedzīvo saskaņā ar pašas cikliem. Sievietei tiek sagrauta dabiska pilnvērtīga attīstība – tiek notrulināti viņas instinkti. Viņa bīstas riskēt vai atklāt savu būtību. Viņa noslēdzas sevī. Viņa neprot būt māte – veidot attiecības ar bērniem (baidās, kas pareizi, kas nē) • Kolīdz sieviete zaudē saskari ar savu patieso patību, viņa nonāk “ievainotā”, nestabilā stāvoklī - sievieti varēs izmantot un iespaidot • Ja sievietei tiek liegta tuvošanās galvenajam spēka avotam, viņa zaudē veselīgu dzīvīgumu, savus instinktus un dabiskos dzīves ciklus. Es – viņas pašas vai citu Es • Pirmatnējā Sieviete – tā, kas dzīvo dabisku dzīvi, tā, kas apveltīta ar iedzimtu viengabalainību. Bez tās nespēj dzīvot neviena sieviete. Pirmatnējā Sieviete ir visu sieviešu veselība. • Sievietes tiek vajātas, lai tiktāl iznīdētu visu instinktīvo, ka no tā nepaliktu ne pēdas nospieduma - tiek atņemta sievišķība, mātes instinkts • Psiholoģija, kas nespēj uzrunāt iedzimto garīgo būtni sievišķās dvēseles viducī, pieviļ sievietes un viņu meitas, un viņu meitu meitas nākamajās paaudzēs Pienācīgi jāizvērtē psiholoģiskie un kultūras faktori, kas viņas novājina. Nonākt saskarē ar instinktīvo iedabu, nozīmē noteikt savu teritoriju, droši un lepni iemājot savā ķermenī. Tas nozīmē, runāt un darboties savā vārdā, dzīvot saskaņā ar saviem cikliem Sieviete ir tā, kas viņa ir, un viņa pastāv savā veselumā – savā īstajā būtībā un patiesajos uzdevumos. Bez viņas klātbūtnes sieviešu psiholoģija zaudē jebkādu nozīmi

20. Cilvēka būtība uzplaukst dzīvīgā pirmatnējā patībā, autentiskumā un dziļākajā psihē-dvēselē - prāts savienojas ar ķermeni, sasaistās ar instinktiem un cilvēka harmoniska, viengabalaina iekšējā dzīve saplūst ar dzīvi sabiedrībā Bērni nespēs cīnīties par savām tiesībām, jo nesapratīs. Viņi apjautīs vienīgi to, ka tiek ievainoti. Tikai šis ievainojums nenozīmē ne kaula lūzumu, ne arī brūci rokā. Tas nozīmē sakropļotu bērna personību Tādu ievainojumu var nākties dziedēt gadiem ilgi, ko būtībā esam radījuši mēs, nevajadzīgi iejaukdamies lietās, kas ir tik vienkāršas, ka likušās nenozīmīgas

21. Bērnam jānodrošina skaidri noteikta izjūta: Es esmu, tas esmu es, es eksistēju šeit un tagad, šis ir pamats, uz kura varu balstīties, iesaistoties citu cilvēku dzīvē, turklāt neizjust draudus savas patības pastāvēšanai Psihiski vesels cilvēks – viņš izjūt sevi kā veselumu, kā psihiski atdalītu no pārējās pasaules, cilvēks nešaubās par savu identitāti un autonomiju, viņam ir nepārtrauktības, viengabalainības izjūta, patiesīgums un nemākslotība; viņš izjūt vienotību ar ķermeni

22. Vesels cilvēks - vesela valsts Valsts Vīrieša un sievietesattiecības – fundamentālās, pirmradītās un ļoti svarīgās – mēs piedzimām šai pasaulē, un no šīm attiecībām ir cēlusies mūsu būtība. No šīm attiecībām veidojas sabiedrība un valsts. Mēs ejam pretī esības veselumam – tā iratgriešanās pie savas patības, sava ES Sabiedrība Cilvēks Vīrietis Sieviete

23. Paldies par uzmanību!