580 likes | 1.03k Views
STRIDU RISINA?ANAS MEHANISMI. SarunasSamierina?anaMediacijaArbitra?aTiesa. SAMIERINA?ANA. tre?a persona saved kopa konflikta puses, lai tas pa?as diskutetusamierinatajam parasti nav aktiva lomasamierinatajs var darboties ka mediators, ja puses nesastopas tie?isamierinatajs var darboties ka
E N D
1. “MEDIACIJAS PRINCIPI TEORIJA UN PRAKSE STRIDOS, KAS IZRIET NO GIMENES TIESISKAJAM ATTIECIBAM” Riga 2009. gada 10. decembri
Laima Arija Zelmene
2. STRIDU RISINAŠANAS MEHANISMI Sarunas
Samierinašana
Mediacija
Arbitraža
Tiesa
3. SAMIERINAŠANA
4. MEDIACIJA
5. MEDIACIJAS DEFINICIJA MEDIACIJA ir brivpratigs process, kura konflikta partneri ar neitrala treša palidzibu, kuram nav saturisku lemej- pilnvaru, vienojas par kopigiem, abpuseji attiecinamiem, pec iespejas augligiem lemumiem, kuri veidojas uz augošas sevis paša un otras puses, ka ari pušu realitates skatijuma izpratnes.
6. MEDIACIJAS IZPRATNEI Mediacija (mediation) - starpnieciba
Strukturets pakapenisks process
Konfidencials un atrs process
Problemu noskaidrošana
Iespeju rašana
Risinajums= ieguvejs/ieguvejs
7. SARUNU VEŠANAS PRINCIPIK.Rodžerss Empatija
Istums (autentiskums) un atklatiba
Beznosacijumu pozitivs novertejums, ciena un katras konfliktejošas puses pienemšana
Sistemiska domašana kas izzina konfliktus izejot no esošas attiecibu sistemas
8. MEDIACIJAS PAMATPRINCIPI Brivpratiba
Konfidencialitate
Neitralitate
Pušu kontrolets iznakums
10. MEDIACIJAS KLASIFIKACIJA
PEC PARRUNU PRIEKŠMETA
Gimenes un škiršanas mediacija
Biznesa mediacija
Skolu mediacija
Mediacija mantojuma jautajumos
Vides mediacija
Mediacija darba stridos
Mediacija nomas un ires attiecibas
Politiska mediacija
Cietuša-Vainiga izligums
Kaiminu mediacija
11. MEDIACIJA IESAISTITAS PUSES
12. KOMEDIACIJA
13. GIMENES MEDIACIJAS DALIBNIEKI Mediatori
virietis un sieviete
psihologs un jurists
Atbalstitaji
Advokati
Konsultanti
Berni
Citas personas, kuras nepastarpinati ieinteresetas mediacija
14. KOLABORATIVAIS MEDIACIJAS MODELIS I Akcentet Win Win risinajumu, pamatojoties uz abu pušu interesem
Atškiribu uztvere atzišana preteji pareizai un nepareizu uztverei
Empatiska reagešana preteji aizsargajošai un agresivai reakcijai
Izzinašana un lidzcietiba preteji vertejumam un vainošanai
Abas puses kopa pret problemu preteji abas puses viena pret otru
Iespeju meklešana preteji parsvaram un dominešanai
15. KOLABORATIVAIS MEDIACIJAS MODELIS II Process, kura tiek iesaistita starpdisciplinara komanda preteji tikai divam strida pusem
Komandu veido puses, to advokati, škiršanas konsultants (veicinot izpratni un virzibu caur škiršanas procesu), bernu specialists (iestajoties par bernu vajadzibam) un finanšu konsultants (palidzot risinat budžeta un finanšu jautajumus)
Progresivaks un perspektivaks mediacijas modelis, kas uzsver veseligaku attiecibu izveidošanu, nevis vienkarši konflikta atrisinašanu ka iznakumu škiršanas mediacija
16. MEDIACIJAS PRIEKŠROCIBAS
IZMAKSU IETAUPIŠANA
LAIKA EKONOMIJA
PRIVATUMS
TURPMAKU ATTIECIBU SARGAŠANA
KOPEJU IEGUVUMU IESPEJA
PAAUGSTINATA PUŠU APMIERINATIBA
17. MEDIACIJAS TRUKUMI
IESPEJAMS, TIKS ZAUDETS LAIKS
TRUKST TIESAS PIESPIEDU FUNKCIJAS
LIETAS, KURU IZNAKUMS VARETU RADIT JAUNU TIESISKU PAMATU
18. PRASIBAS PUSEM Pušu atbildiba (konfliktu risina nevis mediatori, bet puses)
Brivpratiba (visi iesaistitie, ari mediatori, procesa piedalas brivpratigi un var to jebkura laika izbeigt)
19. PRASIBAS PROCESAM Konfidencialitate (nedrikst izpaust procesa ieguto informaciju)
Informetiba (visiem iesaistitajiem jasniedz procesam vajadziga informacija)
20. PRASIBAS MEDIATORAM Mediatora neitralitate (bezpartejiskums) (nenostaties nevienas personas puse, neaizstavet vienas puses intereses)
Neesošas lemej-pilnvaras (neienemt varas poziciju un nelemt strida priekšmetu)
21. KA PALIDZ MEDIATORS? Paliekot neitrals
Netiesajot
Ieklausoties un palidzot cilvekiem ieklausities
Radot drošu vidi
Risinot konfliktu konstruktivi
Radoši pieejot risinajuma meklešana
22. MEDIATORA IPAŠIBAS I 1.Ir neitrals
izturas pret pusem vienlidzigi un taisnigi
nelauj savam personiskajam jutam pret pusem ietekmet darbu
2.Ir labs klausitajs
izrada simpatijas
vina kermena valoda norada, ka vinš klausas
uztur acu kontaktu
ik pa laikam pozitivi maj ar galvu, radot izpratni
3.Izmanto aktivas klausišanas metodi un profesionaliizjauta puses
iegust visu butisko informaciju
atzist jutas un emocijas ar aktivas klausišanas metodem
mudina puses uz runašanu
isuma atkarto pušu stastus
23. MEDIATORA IPAŠIBAS II
4. Rada uzticibu
liek pusem saprast, ka vinš saprot pušu jutas un domas
rada atmosferu, kura puses jutas erti
lauj pusem pašam izlemt
ar savu pieeju un uzvedibu lauj pusem saprast, ka vinš tiešam ir ieinteresets pusem palidzet risinat stridu
5. Kontrole pats sevi
piedoma, lai netišam neraditu nepareizu iespaidu par savu neitralitati
6. Ir profesionals
nopietns pret savu darbu
ir sagatavojies un ierodas laika
vienmer izrada pusem cienu
24. MEDIATORA IPAŠIBAS III
7. Ir radošs
vinam ir radošas idejas un ieteikumi par iespejamiem risinajumiem
8. Spej parliecinat
ir spejigs parliecinat puses par sadarbibu un elastigumu
9. Nepaklaujas pušu ietekmei:
nereage uz pušu personiskiem komentariem vai sašutumu pret vinu
10.Ir pacietigs
neuztraucas, ja process ieilgst vai puses gari runa
11.Ir elastigs
ir ar mieru mainit mediacijas gaitu un proceduru, lai ta pielagotos pušu velmem un sesijas situacijai
25. SAPRATNES TEHNIKAS Aktiva klausišanas
Parjautašana
Parfrazešana
Verbalizešana
Apkopošana
Atkartošana
Es-vestijums
Normalizacija
26. MEDIACIJAS ANALIZE Intereses
Citi fakti
LAVA/SAVA
Iespejamie risinajumi
27. CITI PARASTIE FAKTI Personiskas problemas
Ši strida risinašanas vesture
Atrašanas hierarhijas pakape
Objektivie standarti
tirgus cena
cits partneris
Ko saka likums?
28. IEGUVUMS-REZULTATS Esmu apmierinataks
Ekonomeju lidzeklus
Ekonomeju laiku
Paplašinu redzesloku
Iegustu drošibu
Saglabaju attiecibas
Klustu mierigaks
Klustu atslabinataks
Vairak energijas
Varu vairak rupeties par sevi
29. KONSENSS Kas mums nepieciešams, lai sasniegtu konsensu?
pretejas puses interešu saprašana
savu interešu saprašana
atbildiba
brivpratiba / gataviba
lidzsvars / atteikšanas no varas
saskana
30. STRATEGISKAS PRASIBAS Lai vienotos ir janoverš škeršli
nedrošiba
varas nevienlidziba
emocijas
bailes zaudet
atriebiba
parlieciba par uzvaru
vertibas
komunikacija
31. MEDIACIJAS MAGIJA
GRIBET UN VARET SAPRAST
GRIBET UN VARET SAPRASTO NODOT TALAK
APSPRIEST TALAK NODOTO
32. MEDIACIJAS IESPEJAS GIMENES LIETAS Stridi par uzturlidzekliem
Stridi par aizgadnibu
Stridi par laulato kopmantas sadali
Stridi par saskarsmes tiesibam
Stridi par berna dzivesvietu
Stridi par attiecibam pec laulibas škiršanas
Stridi par bernu audzinašanu
33. MEDIACIJAS IEGUVUMI GIMENES LIETAS Tiek atrasti konstruktivi risinajumi
Tiek ieverotas bernu intereses
Saisina stridu risinašanas laiku
Ekonome lidzeklus
Noverš stresu
Rada uzticešanos
Puses jutas apmierinatakas
Lauj saglabat attiecibas
Lauj civilizeti partraukt attiecibas
Lauj pusem atgriezties pie labakas saskarsmes
34. MEDIACIJAS SOLI Pirmais kontakts
Pirma kopeja sesija
Privatas sesijas
Kopejas un privatas sesijas tiek atkartotas pec vajadzibas
Pedeja kopeja sesija
Vienošanas dokumenti
Izpildes kontrole
35. MEDIACIJAS IEMANAS Uzticibas iegušana
Informacijas vakšana
Informacijas nodošana
Darbibas, lai sasniegtu vienošanos
36. UZTICIBAS IEGUŠANA Saglabat neitralitati
But atvertam, informativam un pozitivam
Rupigi izveleties frazes
Klausities uzmanigi
37. INFORMACIJAS VAKŠANA apkopot faktus un izpratni
apkopot problemu jautajumus un iespejamos risinajumus
apkopot problemu jautajumu iemeslus
apkopot informaciju par pusem
apkopot pozitivo informaciju
apkopot jomas, kuras pastav vienošanas
pierakstu veikšana
38. INFORMACIJAS NODOŠANA hipotetisko jautajumu izmantošana
pozitivo lietu uzsveršana
laika koordinacijas svarigums
39. MEDIACIJAS PROCESS STRUKTURA
40. MEDIACIJAS PROCESA FAZES Iepriekšeja faze (nosedinat puses pie galda)
Ievads ( ieskaitot sarunu temas)
Konflikta uzrunašana (pušu redzejuma un poziciju uzklausišana)
Konflikta izzinašana (slepto jutu, interešu, vajadzibu un konflikta iemeslu noskaidrošana)
Problemas risinašana (risinajumu vakšana un iespejama lemuma izstrade)
Vienošanas noslegšana
Realizacija (kontrole un korekcija)
41. TIKŠANAS PIRMS PROCESA Informet par to, kas ir mediacija
Informet par procesu
Informet par mediacijas principiem
Informet par pušu atbildibu
Vienoties par darba kartibu
Parakstit mediacijas ligumu
42. MEDIACIJAS LIGUMS Iss strida saturs
Komunikacijas noteikumi (nekadu apvainojumu un draudu u.c.)
Vienošanas par negriešanos citas iestades (piem. tiesa) vai iesakto procesu apturešana
Informacija, kas ieguta mediacijas laika netiek izmantota liecinot tiesa, iznemot gala vienošanos
Katrs no dalibniekiem var pamest procesu jebkura laika, ja neuzskata to par perspektivu vai efektivu
Vienošanas par tikšanos skaitu
Vienošanas par mediatora darba samaksu (ir ieteicams, ka puses sedz to lidzigas dalas)
43. I Faze IEVADS UN MERKU NOTEIKŠANA Iepazit
Radit attiecibas
Vienošanas par merkiem
Vienošanas par temam
Saprast
44. IEVADS
Sagaidišana un sasveicinašanas
Izskaidrot mediacijas sesiju
Izskaidrot mediatora lomu
Izskaidrot procesu
Izskaidrot konfidencialitati
Izskaidrot pamatnoteikumus
Atbildet uz jautajumiem
Pirms ievada nepieciešams sagatavot telpu!
45. II Faze KONFLIKTA UZRUNAŠANA Konflikta noskaidrošana
Pušu versijas
Pušu pozicijas
Jautajumi
Apkopojums
46. SITUACIJAS NOSKAIDROŠANA UN TEMU APKOPOŠANA Informacijas savakšana
Kas? Kur? Kad? Kadel?
Ko puses grib?
Katrai pusei ir telpa savam viedoklim
Par ko pastav vienošanas?
Par ko trukst konsensa?
Ko ir nepieciešams noskaidrot?
47. III Faze INTEREŠU ATKLAŠANA Saredzet intereses
Atklat intereses
Saprast intereses
But par starpnieku intereses
Noverst uzmanibu uz risinajumiem
48. INTERESES
Ir noteiktas situacijas atrodošos cilveku problemas un vajadzibas, kas liek viniem darit to, kas pec vinu domam sekmes šo vajadzibu apmierinašanu un doto problemu atrisinašanu
49. INTEREŠU TIPI I INTERESES, kuru apmierinašanai pietiek noregulet esošo konfliktu un atrisinat problemu
velešanas atbrivoties no stresa
saglabat attiecibas
noskaidrot nakotni
gut parliecibu par konflikta atrisinašanu
ieekonomet laiku un energiju, kuru var izmantot lietderigak
samazinat konflikta noregulešanas izdevumus
50. INTEREŠU TIPI II INTERESES, kuru apmierinašana atkariga no pienemta lemuma konkretiem noteikumiem
uzturlidzekli
laulato mantas sadale
aizgadniba
saskarsme
dzivesvieta
51. MATERIALAS UN TEHNISKAS INTERESES
Majoklis (dzivesvieta)
Ienakumu avoti (uzturlidzekli)
Mantas sadale
Saskarsmes iespeja ar berniem
Iespeja stradat
Iespeja nodarboties ar iemilotam lietam
Zaudejumu kompensacija
Proceduras turpinašana ar merki panakt labaku finansialu rezultatu
52. PSIHOLOGISKAS INTERESES
Tiesibas uz personigo dzivi
Pašciena
Piederiba
Drošiba
Miers
Attiecibu saglabašana
Neatkariba
Parlieciba par sevi
Nopietna attieksme, uzmaniba no citu puses
Atzišana un sapratne
Dominešana par citiem
Proceduras paildzinašana ar merki sagadat
neertibas citiem
53. IV Faze PROBLEMAS RISINAŠANA
Risinajumu vakšana
Prata vetras
Citas radošas tehnikas
LAVA/SAVA
Abpuseji izdevigu risinajumu
meklešana
Vienošanas priekšlikumu
vakšana
Iespejama lemuma izstrade
54. V Faze VIENOŠANAS NOSLEGŠANA Vienošanas uzmetums
Izvertešana
Eksterna parbaude
Vienošanas par realitati
Vienošanas dokumentešana
Vienošanas parakstišana
Vienošanas par procesa
kontroli
55. REALIZACIJA Vienošanas izpilde
Labpratiga
Tiesiska cela(prasiba par liguma izpildi)
Vienošanas izpildes kontrole
Tikšanas ar mediatoru
Paškontrole
Vienošanas korekcija
Ar mediatora palidzibu
Patstaviga
56. KOMEDIACIJA Atvieglo darbu
Iespeja efektivak vadit procesu (viens vada, otrs pieraksta)
Iespeja konsulteties
Iespeja ieverot dzimumu, nacionalo un cita veida lidztiesibu