slide1 n.
Download
Skip this Video
Loading SlideShow in 5 Seconds..
2010-11. gada aktualitātes Eiropas valstu augstākās izglītības sistēmās PowerPoint Presentation
Download Presentation
2010-11. gada aktualitātes Eiropas valstu augstākās izglītības sistēmās

Loading in 2 Seconds...

play fullscreen
1 / 34

2010-11. gada aktualitātes Eiropas valstu augstākās izglītības sistēmās - PowerPoint PPT Presentation


  • 149 Views
  • Uploaded on

2010-11. gada aktualitātes Eiropas valstu augstākās izglītības sistēmās Prof. Andrejs Rauhvargers, Rektoru Padomes ģenerālsekretārs, Eiropas Universitāšu asociācijas vecākais padomnieks Tel. 67034338, e-pasts rp@lanet.lv; andrejs.rauhvargers@lu.lv http://www.aic.lv/ar/dokt.

loader
I am the owner, or an agent authorized to act on behalf of the owner, of the copyrighted work described.
capcha
Download Presentation

PowerPoint Slideshow about '2010-11. gada aktualitātes Eiropas valstu augstākās izglītības sistēmās' - rania


An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Presentation Transcript
slide1

2010-11. gada aktualitātes Eiropas valstu augstākās izglītības sistēmās

Prof. Andrejs Rauhvargers, Rektoru Padomes ģenerālsekretārs,

Eiropas Universitāšu asociācijas vecākais padomnieks

Tel. 67034338, e-pasts rp@lanet.lv; andrejs.rauhvargers@lu.lv

http://www.aic.lv/ar/dokt

slide2

Prof. Andrejs Rauhvargers, Rektoru Padomes ģenerālsekretārs,

Eiropas Universitāšu asociācijas vecākais padomnieks

Tel. 67034338, e-pasts rp@lanet.lv; andrejs.rauhvargers@lu.lv

http://www.aic.lv/ar/dokt

austrija
Austrija-
  • Valdība piekrita 2% pieaugumam augstākajai izglītībai, bet vēl nav noteikts konkrēts ceļš, kā augstskolām pie tā tikt.
  • Universitātes parakstīja jaunus “performance contracts”, valdība apņemas 15% pieaugumu nākošajos 3 gados.
  • valsts budžets būs sarežģīts, bet pieaugums ir parakstīts, - valdībai būs jāmaksā.
  • Ir augstskolu spiediens uz valsti, dot vairāk naudas lietišķajai zinātnei, nevis fundamentālajai.
austrija 2011
Austrija- 2011
  • Valsts mēģina apcirpt autonomiju, bet pagaidām tas neizdodas.
  • Studiju maksas ir atceltas - augstskolām nav tiesību prasīt maksu, ir valsts noteikts “open access” – t.i., universitātēm jāņem visi, kas nāk, bet augstskolām nav tādas kapacitātes.
  • Studentu vietas netiek skaitītas – t.i. še tev nauda pēc līguma un tiec galā ar visiem, kas nāk.
  • Autonomija kavē mobilitāti, jo augstskolas sataisa ļoti atšķirīgas programmas un tāpēc savstarpēja mobilitāte nesanāk.
  • Gaidāms 1,3% samazinājums zinātnei
  • 2011. gadā saņems tikpat, cik 2010. – tas tiek uzskatīts par 10% zaudējumu
austrija1
Austrija
  • Nākošajā gada nav budžeta samazinājumu, bažas, ka 2013-15. varētu būt
  • Studiju maksas ir atceltas - augstskolām nav tiesību prasīt maksu, ir valsts noteikts “open access” – t.i., universitātēm jāņem visi, kas nāk, bet augstskolām nav tādas kapacitātes.
  • Daļa augstskolu Boloņas procesa reformas ievieš formāli,
  • nesasniedzot īsītās kvalitātes izmaiņas
be ija flandrija
Beļģija – Flandrija.
  • Naudas sadale ļoti performance-based
  • pēdējos 3 gadus nedeva klāt naudu, tāpēc no 2011 apsolīts liels finansējuma palielinājums,.
  • grūti izveidot output indicators pēc kā apmaksāt sociālās zinātnes.
  • Zinātnei finansējums mazāk cietis, tomēr nesasniedz 3% no IKP
  • Zinātnei naudu nedod tik daudz projektiem/ grantiem, bet drīzāk “pēc nopelniem”.
  • Projektu vērtēšana ir birokrātiska, vērtēt grūti, tāpēc nevajag.
be ija flandrija1
Beļģija – Flandrija.

Lieli darbi :

  • universitāšu integrēšana ar hogescholen (reģionālie klasteri), betvēl nav skaidra lēmuma, kā tas īsti tiks veikts. Notiek debates: augstskolas, darba devēji un ņēmēji.
  • Notiek liels Rektoru Konferences apmaksāts projekts par studiju rezultātiem – kā tos labāk definēt, lai programmās precīzāk parādītu/ atdalītu profesionālos un akadēmiskos studiju rezultātus.
  • Ir apņemšanās – sagatavot un iesniegt valdībai projektu par “blended learning” – strādājošajiem, ko realizē Nīderlandes Open university sadarbībā ar flāmu universitātēm.
ehija
Čehija
  • Finansēšana – solīja, ka budžeta samazinājuma nebūs, reāli 2010. gadā ir zem 5% samazinājums.
  • Autonomija ļoti liela, bet ir centieni samazināt autonomiju jaunajā likumā.

Karstas debates notiek par jautājumiem:

  • vai ieviest mācību maksas,
  • kā veikt zinātnes rezultātu novērtēšanu, ņemot vērā gan lietišķo, gan fundamentālo zinātni,
  • cīņa par augstskolu adekvātu pārstāvību Zinātnes padomē.
  • 2011: samazinājums 5-10% iespējama augstskolu apvienošana
ehija 2011
Čehija 2011

Karstas debates notiek par jautājumiem:

  • vai ieviest mācību maksas – liela pretestība
  • kā veikt zinātnes rezultātu novērtēšanu, ņemot vērā gan lietišķo, gan fundamentālo zinātni,
  • 2011 bija budžeta samazinājums augstskolām samazinājums 5-10% iespējama augstskolu apvienošana
somija
Somija
  • Notiek universitāšu reforma, likums stājās spēkā 01.01. 2010.
  • Jau 3-4 gadus svarīgākais jautājums – autonomija, visvairāk finansiālā un administratīvā
  • Rektora un augstskolas Padomes loma mainās Universitātes tagad ir divu veidu:

- vai nu kā korporācijas,

- vai kā Foundations under the private law.

somija1
Somija
  • Finansēšana – no valsts nav samazinājusies.
  • Bet , kā neatkarīgām juridiskām personām, augstskolām ir radušies jauni izdevumi, kas netiek papildus finansēti.

Piemēri: universitātes pašas tagad ir darba devēji – ir jāmaksā – piem. bezdarba apdrošināšana utt. Iespējams, ka 2011. gadā valsts vēl finansēs nodokļu apmaksu, jo tā veido ap 40 milj Eur.

  • Studijas finansē pēc piešķirtajiem grādiem
  • Agrāk universitātes dažus nodokļus nemaksāja, tagad maksās.
  • Vairāk augstskolu apvienošanu droši vien nebūs, varbūt vairāk būs sadarbības starp universitātēm un profesionālajām augstskolām Ammatikorkeakoulu.
  • Gatavo jaunu programmu augstākās izglītības attīstībai, kuru likt priekšā nākamajai valdībai
igaunija
Igaunija
  • Recovery but budget cuts for the last two years – for 2011 year will remain stable –
  • for newadmissions increase in funding by +10%
  • Demographic situation, severe decline in student numbers
d nija 2010
Dānija 2010
  • Naudas pietiek, kaut gan finansējums nepieaug. Ir finansējuma pārstrukturēšanās:

bāzes finansējums ir mazliet samazināts, bet ir pielikts daudz naudas projektiem un doktorantūrai.

  • Autonomija ir jautājums darba kārtībā, likums pieņemts 2003.gadā, bija jāsadala atbildība ar ministriju, bet ministrija ir tik ieinteresēta darboties, ka tā neatdod funkcijas universitātēm. Universitātes nāk ar labām idejām, bet tās nevar pašas uzņemties atbildību – jo to neļauj.
  • Notiek finansējuma pieaugums sociālajām zinātnēm jo tām bija ļoti maz naudas. Bet būs jāatskaitās par to, kas izdarīts par papildus piešķirto.
d nija 2011
Dānija 2011
  • Small cuts for administration – political issue as universities are supposed self-governing
  • (so universities should not be told to cut down on administration)
  • cuts focus on administrationto avoid debates on the importance of funding research and teaching.
  • High student demand (partially due to the effect of the crisis), catch up effect – need to make roomfor more students but at what cost?
  • Demography requires 1000-2000 vacancies more per year.
francija
Francija
  • 2010. pieaugums par vismaz 3,7-11% - kā kurā universitātē. Naudu piešķir: 80% dod kā dotāciju, 20% kā performance grant.
  • Ir pieņemts likums par autonomiju,
  • 33 universitātes no 89 jau ir autonomas, 2010. gadā s (tas notiek pēc vērtēšanas procesa), vēl 40 universitātes dabūs autonomiju 2 gadu laikā.
  • Tagad universitātes beidzot pašas var izvēlēties profesorus, tā ir būtiska izmaiņa.
francija 2011
Francija 2011
  • Svarīgākais: ekonomikas pārstartēšanas programma, pāri par 30 miljardiem tiek investēti, no tā 2/3 augstākajai izglītībai un zinātnei, bet netiešā veidā.
  • 15 miljardi tiks atdoti excellence clusters – Sarkozī tā grib. Miljardus nedos tieši, tos investēs projektos un kampusos.
  • Valdība universitātēm neuzticas, tādēļ investētājs būs valsts, tikai pēc kāda laika universitātes pašas varēs investēt un iegūt kapitālu.
  • Augstskolās tiek prasīta arī ekselenta vadības struktūra, bet vēl neviens īsti nezina, kā to definē.
francija 20111
Francija 2011
  • no cut, still increase in budgets, although not directlymoney but use of profits made over the long term.
  • Staff pay (before by the government, now by universities) but fear that this is not sustainable –

discussions with government – reticence of academics (attached to being paid by the government)

  • Concentration of funding: future investments are very focused on a small number of universities

(max 15 out of 84) – there should be support for the development of all universities – issue of

  • institutions located in smaller cities, issue of distribution over the territory.
grie ija
Grieķija
  • Finansējums zinātnei caur projektiem, pašlaik ir iesniegti priekšlikumi 4 gadiem. Ir jauns ministrs un valdība, būs jauns likums, mēģina iegūt vairāk autonomijas.
  • Ministrija ir pārsaukta par Mūžizglītības ministriju.
  • Problēma – kvalitātes nodrošināšana, jo valsts nemaksā QA aģentūrai. Tagad visas augstskolas grib iziet vērtēšanu, bet nevar.
  • Problēma – privātās koledžas, kuras nefinansē valsts. Valsts gatavojas tām piešķirt tiesības izsniegt profesionālās kvalifikācijas. Notiek smaga diskusija – privātās koledžas vēlas piešķirt kvalifikācijas EQF 6. (bakalaura) līmenī, bet ministrija saka – nē, tikai 5. EQF līmeni un ne vairāk
it lija 2011
Itālija 2011
  • Budget cuts are expected between 15 and 20%
slide20

Nīderlande

  • IKP veidā naudas ir mazāk, naudas izteiksmē gan 2-3 % pielikti klāt,
  • nav pietiekami naudas, lai kvalitatīvi veiktu uzdevumus.
  • Autonomija – darbojas labi, bet vienmēr par mazu algas, mācībspēku mobilitāte samazinās, jo tas nav finansiāli interesanti.
nl 2011
NL 2011
  • Budget cuts mainly concern research and innovation.
  • It creates a sense of urgency around sustainability of the system withgrowing number of students and quality going down.
  • Ongoing discussions on reform of the system for the coming years –
  • the idea is tostop to the increase of student numbers through a system of selection students protest but it seems to go through
slide22

Norvēģija 2010

  • Augstākās izglītības budžets ir palielināts, bet to dod jaunām aktivitātēm.
  • Demogrāfija pieaugoša, bet arī vairāk grib studēt - būs 20% vairāk studentu,
  • Vairāk naudas ir gan augstākajai izglītībai, gan pētniecībai.
  • Bet jautājums - vai naudas pietiek, lai kvalitatīvi veiktu visu nepieciešamo. Būs ziņojums par šo tēmu, jo ministrija un industrija nesaprot augstskolas .
  • Augsta autonomija - uz papīra, bet prakse nav gluži tāda, kā likums- nepārtraukti auditē un liek ļoti detalizēti atskaitīties.
  • Apvienošanās notiek, - brīvprātīgi. Janvārī oficiāli nodibināta nacionālā kvalifikāciju ietvarstruktūra.
norv ija 2011
Norvēģija 2011
  • Employment through funding in construction– new buildings for universities.
  • Budget for 2011 – universities are satisfied with the raise (between 3-4% on topof the index) to welcome more students
  • More autonomy also meansless funding earmarking now.
  • Foresight analysis exercise – from “brick” to “click” university? (digital agenda)
portug le 2011
Portugāle 2011
  • Universities have received extra money but problems expected for 2011 – salary cuts in publicadministration (between 3,5% and 10%)
  • recruitment has been stopped – discussion onstaffing autonomy
  • Cuts will be permanent – higher taxes on salaries, reductions for retirement.
  • Reorganisation of the system due to demographic decline.
  • Quality framework being discussed.
  • “Good side of the crisis”: re-adaptation of the system.
veice 2011
Šveice 2011
  • Federal co-financing of universities is decreasing
  • The sector expects a new law (effective as of 2014 most probably) but there should not be muchchange – funding model should remain similar until 2016.
turcija
Turcija
  • Cuts leave universities have been largely unaffected.
  • General issue of imbalance between student demand and supply of study places (twice as muchdemand as there is supply)
  • many new universities are being established across the country,
  • access increases but challenge of quality – now total of 150 universities (public and foundations), 3million students enrolled in HE. (in the last 3 years, 30 new universities)
  • Other issues: full costing – implementation of qualification framework
slide27

Ungārija

  • tikpat naudas, cik 2009 g.
  • 2007 visas augstskolas parakstīja ar valsti vienošanos, ka nelielam valsts atbalsta pieaugumam katru gadu jābūt, bet, salīdzinot ar solīto šobrīd 15% ir nost- jo nav pieauguma.
  • Tiks ieviests termins “zinātnes universitātes”, tām būs lielāks finansiālais atbalsts.
  • Augstskolas nolēma veidot jaunu stratēģiju un jaunu finansēšanas kārtību, lai to liktu priekšā jaunajai valdībai
ung rija 2011
Ungārija 2011
  • Last 2 years, 2 cuts in budget – hope that in 2011 there will not be further cuts but no information
  • New government since June, which wants to propose a new act on HE
v cija
Vācija
  • Vācija ir federāla valsts, lielāko daļu jautājumu lemj federālās zemes.
  • Šobrīd federālā valdība atbild par zinātnes finansēšanu, bet federālās zemes -par augstākās izglītības finansēšanu, tomēr, lendes un federālā valdība var veidot kopīgas programmas,.
  • Excellence iniciative – atbalsta jaunos zinātniekus, budžets 2,7 miljardi,
  • Īpašs atbalsts 12 miljardi zinātnes institūtiem ārpus augstskolām.
  • Demogrāfija iet uz augšu, tuvākajos gados noteikta pasākumu programma, lai sagatavotos vairāk studentu uzņemšanai .
v cija1
Vācija
  • Autonomija – nopietna lieta, Rektoru Konferences galvenā funkcija ir stiprināt autonomiju.
  • 16 lendes - 16 dažādi likumi – HRK seko, kā katrs no tiem darbojas pret autonomiju, kādas izmaiņas notiek katrā lendē un ar ko tas draud.
  • Kā nāk jauna valdība, tā grib lendē mainīt likumus un ne uz autonomijas pusi.
  •  Aktuāls jautājums – atbalsts jaunajiem zinātniekiem, citādi viņi uz augstskolām nenāk
v cija 2011
Vācija 2011
  • Federal level is willing to pay more for HE&R – but many Länder cannot keep up with the speed,

so increasing differences and inequalities between Länder.

  • Even the cuts decided in some Länder are not important compared to developments in othercountries.
zviedrija 2011
Zviedrija 2011
  • Increases in the recent years, not all money has been spent yet (it takes time to invest).
  • Universities are running at full capacity; the government is ready to increase funding to meet thegrowing student demand
  • Cuts are expected 2011, linked to the fact that universities can now charge fees forinternational students (the cuts will amount to the equivalent)
  • – however this mainly affectsengineering schools, that recruit large numbers of international students
  • Autonomy reform, new quality assessment system, introduction of fees...
  • The sector asked ministry for no more changes, challenge of managing reforms!
lielbrit nija 2010
Lielbritānija 2010
  • Samazinājums 6% (par 1,5 miljardiem mārciņu) augstākajai izglītībai, zinātnei nav samazināts nemaz,
  • Augstskolas soda par pārāk daudz studentu uzņemšanu.
uk 2011
UK 2011
  • new funding system - reduces government contribution by 25%
  • but still allow for expansion (10% more students) –
  • it will channel money back to students throughsubsidised loans (income-contingent)
  • money goes away from institution to the student withrationale that student choice drives quality.
  • Block grants cut away (for Arts andHumanities entirely; some left over for Natural Sciences)
  • The system will be complemented by scholarships and income-contingent loans:
    • 20% poorerstudents would be better off and
    • 30% richer students would pay more.
  • There will be a disincentive to charge very high fees, i.e. above £7000