1 / 29

Latvijas iedzīvotāju aptauja

Latvijas iedzīvotāju aptauja. 2009.gada novembris (3.aptauja) ESF projekta "Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos" (Nr. 1DP/1.3.1.3.2./08/IPIA/NVA/001) ietvaros. SATURS. Pētījuma apraksts 3 Respondentu profils 4 GALVENIE REZULTĀTI 6

mio
Download Presentation

Latvijas iedzīvotāju aptauja

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Latvijas iedzīvotāju aptauja 2009.gada novembris (3.aptauja) ESF projekta "Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos" (Nr. 1DP/1.3.1.3.2./08/IPIA/NVA/001) ietvaros

  2. SATURS Pētījuma apraksts3 Respondentu profils4 GALVENIE REZULTĀTI6 • Viedokļi par atalgojuma samazināšanu7 • Saskarsme ar nelaimes gadījumiem darba vietā11 • Viedokļi par darba algas saņemšanu “aploksnē”15 PIELIKUMS • Statistiskās kļūdas novērtēšanas tabula • Aptaujas anketa

  3. PĒTĪJUMA APRAKSTS • Pētījuma veicējs: sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS • Aptaujas veikšanas laiks: 13.11.2009. - 23.11.2009. • Ģenerālais kopums: Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem - 1060 respondenti • Mērķa grupa 1: Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji darbspējas vecumā (no 15 līdz 64 gadiem) – 919 respondenti • Mērķa grupa 2: Latvijas strādājošie iedzīvotāji – 543 respondenti • Izlases metode: stratificētā nejaušā izlase • Stratifikācijas pazīmes: administratīvi teritoriālā un nacionālā • Ģeogrāfiskais pārklājums: visi Latvijas reģioni (126 izlases punkti) • Aptaujas metode: tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās • Nerespondences iemesli: - respondents nevēlas atbildēt/ aizņemts: 783 - respondents nav mājās: 394 - slims/ noguris: 83 - neatbilst mērķa grupai: 158 Kopā: 1418 • Lai nodrošinātu lielāku datu reprezentativitāti, dati tika pakļauti svēršanas procedūrai pēc sekojošām pazīmēm: reģiona, tautības, vecuma un dzimuma.

  4. RESPONDENTU PROFILS (1)

  5. RESPONDENTU PROFILS (2)

  6. GALVENIE REZULTĀTI

  7. 43% 41% 1. VIEDOKĻI PAR ATALGOJUMA SAMAZINĀŠANU a) Atalgojuma samazināšanas sekas valsts pārvaldē Atbilžu procentuālais sadalījums Vidējais novērtējums Iedzīvotāju nostāja par to, ka atalgojuma samazināšana valsts pārvaldē novedīs pie labāko ekspertu aizplūšanas uz privāto sektoru nav viennozīmīga. Vienlīdz liels ir to respondentu īpatsvars, kuri piekrīt šim viedoklim un to, kuri tam nepiekrīt (41% piekrīt, 43% nepiekrīt). Jāatzīmē, ka caurmērā biežāk minētajam viedoklim piekrituši tieši valsts sektorā nodarbinātie.

  8. 1. VIEDOKĻI PAR ATALGOJUMA SAMAZINĀŠANU a) Atalgojuma samazināšanas sekas valsts pārvaldē Atbilžu procentuālais sadalījums dažādās sociāli demogrāfiskajās grupās (1)

  9. 1. VIEDOKĻI PAR ATALGOJUMA SAMAZINĀŠANU a) Atalgojuma samazināšanas sekas valsts pārvaldē Atbilžu procentuālais sadalījums dažādās sociāli demogrāfiskajās grupās (2)

  10. 1. VIEDOKĻI PAR ATALGOJUMA SAMAZINĀŠANU b) Labākais risinājums kopējā atalgojuma fonda samazināšanai Lai samazinātu kopējo atalgojumu fondu, pēc iedzīvotāju domām, vislabāk ir vai nu samazināt atalgojumu (37%) vai arī samazināt apmaksājamo darba laiku (34%). Salīdzinoši tikai 13% respondentu kā labāko risinājumu atzinuši darbinieku atlaišanu.

  11. 13% 2. SASKARSME AR NELAIMES GADĪJUMIEM DARBA VIETĀ a) Saskarsme ar nelaimes gadījumiem tagadējā darba vietā Atbilžu procentuālais sadalījums visu strādājošo respondentu grupā Kopumā 13% strādājošo respondentu, jo īpaši fiziskā darba strādnieku un privātajā sektorā nodarbināto, savā tagadējā darba vietā ir saskārušies ar nelaimes gadījumiem, kurā cietuši cilvēki. Lielākā daļa respondentu (58%), kuru darba vietās ir bijis viens vai vairāki nelaimes gadījumi, norādījuši, ka visi vai daļa no tiem tikuši izmeklēti un pēc izmeklēšanas arī tikuši veikti darba aizsardzības pasākumi.

  12. 2. SASKARSME AR NELAIMES GADĪJUMIEM DARBA VIETĀ a) Saskarsme ar nelaimes gadījumiem tagadējā darba vietā Atbilžu procentuālais sadalījums dažādās sociāli demogrāfiskajās grupās

  13. 58% 2. SASKARSME AR NELAIMES GADĪJUMIEM DARBA VIETĀ b) Nelaimes gadījuma izmeklēšana

  14. 2. SASKARSME AR NELAIMES GADĪJUMIEM DARBA VIETĀ c) Informēšana par nelaimes gadījuma izmeklēšanas rezultātiem

  15. 32% 62% 3. VIEDOKĻI PAR DARBA ALGAS SAŅEMŠANU “APLOKSNĒ” a) Iedzīvotāju gatavība saņemt darba algu “aploksnē” Atbilžu procentuālais sadalījums Vidējais novērtējums Lielākā daļa aptaujas dalībnieku (62%) būtu gatavi saņemt algu “aploksnē”. To vidū vairāk ir vīrieši, gados jaunāki aptaujas dalībnieki, iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni, arī privātajā sektorā strādājošie un šobrīd nestrādājošie. 32% respondentu pauduši pretēju nostāju.

  16. 3. VIEDOKĻI PAR DARBA ALGAS SAŅEMŠANU “APLOKSNĒ” a) Iedzīvotāju gatavība saņemt darba algu “aploksnē” Atbilžu procentuālais sadalījums dažādās sociāli demogrāfiskajās grupās (1)

  17. 3. VIEDOKĻI PAR DARBA ALGAS SAŅEMŠANU “APLOKSNĒ” a) Iedzīvotāju gatavība saņemt darba algu “aploksnē” Atbilžu procentuālais sadalījums dažādās sociāli demogrāfiskajās grupās (2)

  18. 3. VIEDOKĻI PAR DARBA ALGAS SAŅEMŠANU “APLOKSNĒ” b) Iemesli, kas liek izšķirties par labu darba algas saņemšanai “aploksnē” Iespēja vairāk nopelnīt ir galvenais iemesls, lai izšķirtos par labu strādāšanai bez darba līguma. Šo iemeslu minējuši 64% no iedzīvotājiem, kuri būtu gatavi saņemt algu “aploksnē”. Tomēr jāatzīmē, ka salīdzinoši liels īpatsvars iedzīvotāju minētajā grupā pauduši arī neticību sociālo maksājumu sistēmai (43%)

  19. 15% 82% 3. VIEDOKĻI PAR DARBA ALGAS SAŅEMŠANU “APLOKSNĒ” c) Informētība par negatīvajām sekām, saņemot darba algu “aploksnē” Atbilžu procentuālais sadalījums Vidējais novērtējums Pārliecinošs vairākums (82%) iedzīvotāju uzskata, ka viņi ir pietiekami informēti par negatīvajām sekām, kas var rasties, strādājot bez darba līguma. 15% iedzīvotāju atzina, ka viņi ir nepietiekami informēti un to vidū vairāk ir gados jaunākie respondenti (15-24g.v.) attiecīgi arī skolnieki, studenti, respondenti ar pamatizglītību, nestrādājošie respondenti, kā arī krieviski runājošie. Informācijas trūkums galvenokārt varētu būt saistīts ar pieredzes trūkumu darba tirgū.

  20. 3. VIEDOKĻI PAR DARBA ALGAS SAŅEMŠANU “APLOKSNĒ” c) Informētība par negatīvajām sekām, saņemot darba algu “aploksnē” Atbilžu procentuālais sadalījums dažādās sociāli demogrāfiskajās grupās (1)

  21. 3. VIEDOKĻI PAR DARBA ALGAS SAŅEMŠANU “APLOKSNĒ” c) Informētība par negatīvajām sekām, saņemot darba algu “aploksnē” Atbilžu procentuālais sadalījums dažādās sociāli demogrāfiskajās grupās (2)

  22. 3. VIEDOKĻI PAR DARBA ALGAS SAŅEMŠANU “APLOKSNĒ” d) Iespējamā darbinieku motivācija veikt darbu likumīgi

  23. 3. VIEDOKĻI PAR DARBA ALGAS SAŅEMŠANU “APLOKSNĒ” e) Iespējamā darba devēju motivācija nenodarbināt savus darbiniekus nelegāli

  24. PIELIKUMS

  25. 1. STATISTISKĀS KĻŪDAS NOVĒRTĒŠANAS TABULA Pētījuma rezultātos vienmēr pastāv zināma statistiskās kļūdas varbūtība. Analizējot un interpretējot pētījumā iegūtos rezultātus, to vajadzētu ņemt vērā. Tās atšķirības, kuras iekļaujas statistiskās kļūdas robežās jeb ir mazākas par to, var uzskatīt par nenozīmīgām. Lai noteiktu statistisko mērījuma kļūdu, ir jāzina respondentu skaits attiecīgajā grupā un rezultāts procentos. Izmantojot šos lielumus, tabulas attiecīgajā iedaļā var atrast statistiskās mērījuma kļūdas robežas + / - procentos ar 95% varbūtību.

  26. 2. APTAUJAS ANKETA (1) UZDOT VISIEM! 1. Sabiedrībā ir izskanējuši dažādi viedokļi par to, kādas sekas varētu būt atalgojuma samazināšanai valsts pārvaldē. Cik lielā mērā Jūs piekrītat viedoklim, ka atalgojuma samazināšana valsts pārvaldē novedīs pie labāko ekspertu aizplūšanas uz privāto sektoru?Viena atbilde. 2. Kāds, Jūsuprāt, ir labākais risinājums kopējā atalgojuma fonda samazināšanai iestādē/ uzņēmumā? Nolasīt atbilžu variantus.Viena atbilde. UZDOT STRĀDĀJOŠAJIEM! 3. Sakiet, lūdzu, vai Jūsu tagadējā darba vietā kopš Jūs tur strādājat ir noticis kāds nelaimes gadījums darbā, kurā ir cietuši cilvēki? Uzdot, ja ir bijis viens vai vairāki nelaimes gadījumi (3.jaut.= 1 vai 2) 4. Vai nelaimes gadījums/-i tika izmeklēts/-i?

  27. 2. APTAUJAS ANKETA (2) 5. Vai Jūs tikāt iepazīstināts/-ta ar šī/šo nelaimes gadījuma/-u izmeklēšanas secinājumiem un tika veikti darba aizsardzības pasākumi, lai šādi nelaimes gadījumi neatkārtotos? Jautājumus 6-10 uzdot respondentiem darbspējas vecumā, t.i. vecumā no 15 līdz 64 gadiem D.2. Kāds ir Jūsu vecums:.................................... 6. Sakiet, lūdzu, vai Jūs piekristu strādāt bez rakstveidā noslēgta darba līguma un saņemt darba algu „aploksnē”? Uzdot, ja (6.jaut.= 1 vai 2) 7. Kādi iemesli Jums liek izšķirties par labu strādāšanai bez darba līguma un algas saņemšanai „aploksnē”? Iespējamas vairākas atbildes (max 3)

  28. 2. APTAUJAS ANKETA (3) 8. Vai, Jūsuprāt, Jūs esat pietiekami informēts/-a par tām negatīvajām sekām, kas var rasties, veicot darbu bez rakstveidā noslēgta darba līguma un saņemot algu „aploksnē”? 9. Kas, Jūsuprāt, būtu būtiskākā motivācija, kas pamudinātu darbiniekus veikt darbu likumīgi (ar rakstveidā noslēgtu darba līgumu un visu darba algu saņemot pēc nodokļu nomaksas)?Iespējamas vairākas atbildes (max 3). 10. Kas, Jūsuprāt, visvairāk mudinātu darba devējus nenodarbināt savus darbiniekus nelegāli?Iespējamas vairākas atbildes (max 3).

  29. Projektu vadītājaSanda SafonovaE-pasts: sanda.safonova@skds.lvProjektu vadītājas asistenteLiāna Ivete BeņķePar lauka darba norisi atbildīgāVineta ZeiferteSKDSsabiedriskās domas pētījumu centrsBaznīcas iela 32-2, Rīga, Latvija, LV-1010 Tālr.: +371 7 312 876, Fakss: +371 7 312 874 E-pasts: skds@skds.lvwww.skds.lv

More Related