Partnerības (VRG) loma reģionālajā attīstībā

1. RAPLM Valsts stratēģiskās plānošanas departamenta Reģionālās attīstības plānošanas nodaļa Andris Eglītis Partnerības (VRG) lomareģionālajā attīstībā

2. Saturs • Reģionālās attīstības tendences/izaicinājumi • Teritoriālā pieeja atbalsta plānošanā un sniegšanā • Teritoriālās pieejas īstenošana - prioritāte “Policentriska attīstība” • Partnerības (VRG) loma reģionālajā attīstībā • Nepieciešamās rīcības teritoriālās attīstības iedzīvināšanai, Eiropas Komisijas priekšlikumi teritoriālās kohēzijas jomā I

3. Reģionālās attīstības tendences

4. Sasniedzamība

5. Iedzīvotāju skaita izmaiņas 2005.-2010.g.

6. Iedzīvotāju blīvums

7. IIN uz iedzīvotāju

8. Ekonomiskā aktivitāte

9. Sākotnējais novērtējums par ES fondu 2007-2013 ieguldījumiem (vispārēji secinājumi par sākotnējo ievirzi finansējuma piesaistē) Ieguldījumi 1.DP un 2.DP ietvaros - pārsvarā koncentrējas Rīgā un ap Rīgu Ieguldījumi 3.DP ietvaros – daudz maz reģionāli līdzvērtīgi, bet nekoordinēti Sadrumstalots atbalsts teritoriju attīstībai Nepietiekošs atbalsts teritoriju specifisko prioritāšu īstenošanai Atsevišķos gadījumos neveiksmīgi izvēlēti/ formāli pielietoti teritoriāli principi un kritēriji atbalsta sniegšanai nozaru atbalsta pasākumos

10. Teritoriālā pieeja atbalsta plānošanā un sniegšanā Teritoriālās pieejas pamatā – vietējās attīstības programmas Vietējo attīstības programmu loma: • Apzināt konkrētās teritorijas attīstības resursus • Noteikt skaidru konkrētās teritorijas nākotnes izaugsmes vīziju un prioritātes • Nodrošināt kompleksu atbalstu noteikto prioritāšu īstenošanai • Sniegt ieguldījumu nozaru politiku īstenošanā “uz vietām”

11. Teritoriālā un tematiskā pieeja atbalsta plānošanā

12. Teritoriālās pieejas priekšrocības Teritoriālā pieeja atbalsta plānošanā un sniegšanā dod iespēju: • koordinēt laikā ar dažādām nozarēm/ jomām saistītās investīcijas • pašvaldībām viena projekta ietvaros kompleksi realizēt ar vairākām nozarēm/ jomām saistītas aktivitātes • savlaicīgi un elastīgi reaģēt un pielāgoties pārmaiņām vietējos apstākļos (piem., finanšu resursu pieejamībā projektu realizācijai)

13. Teritoriālās pieejas īstenošanas uzraudzība • RAPLM nodrošina attīstības programmu izstrādes metodisko vadību (likumdošana, metodiskie ieteikumi, kritēriji projektu attiecināšanai), kā arī veic detalizētu AP un projektu ideju izvērtēšanu • Koordinācijas padome izskata pašvaldību attīstības programmas un pašvaldību iesniegtos investīciju projektus

14. Teritoriālās pieejas īstenošana - prioritāte “Policentriska attīstība” • 3.6.1.1.aktivitāte "Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai"  ERAF finansējums 177 834 211 LVL • 3.6.1.2.aktivitāte "Rīgas pilsētas ilgtspējīga attīstība” ERAF finansējums 7 028 040 LVL • 3.6.2.1.aktivitāte "Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai” ERAF finansējums 8 061 738 LVL

15. Pilsētu attīstības vīzijas

16. Specializācijas piemērs – AIZKRAUKLE III Investīciju projekti un to finansēšanas avoti Ieviešanas periods Indikatīvā summa Ls Dārza ielas degradētās teritorijas sakārtošana (ERAF)‏ 2009 90 000 Pieaugušo izglītības centra – inovāciju centra izveide (ESF)‏ 2013 660 000 Bitēnu ielas izbūve (ERAF)‏ 2010 1 200 000 AIZKRAUKLE – elektroenerģētikas, kokapstrādes rūpniecības, bioloģiskās lauksaimniecības un lauksaimniecības produkcijas pārstrādes centrs II.prioritāte: Daudzpusīgās ekonomikas, kas vērsta uz ražošanas un pakalpojumu attīstību un pievienotās vērtības palielināšanu, veicināšana, sekmējot gan pilsētvides, gan lauku izaugsmi 2.1.rīcības virziens: Uzņēmējdarbības un pakalpojumu pieejamības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras uzlabošana un izveide

17. Partnerības (VRG) loma reģionālajā attīstībā I • Uzņēmējdarbības un attīstības projektu veicinātājs lauku teritorijās • Novadu kapacitāte uzņēmējdarbības veicināšanas jomā 2010.gadā veiktās pašvaldību aptaujas rezultāti

18. Partnerības (VRG) loma reģionālajā attīstībā II • Pašvaldības partneris attīstības programmas izstrādē un īstenošanā, jo partnerību attīstības stratēģijas kalpo kā viens no pašvaldību attīstības programmu īstenošanas instrumentiem • Piemēram, biedrības “Lauku partnerība Ziemeļgauja” attīstības stratēģijas 2009.-2013.g. un Valkas novada AP projekts 2010.-2016.g. atpūtas teritorijas izveide Lugažu muižā, hokeja laukuma izveide Lugažu muižā, BMX trase, Mierkalna un Turnas tautas namu vienkāršotā rekonstrukcija • 2010.gadā ESF 1.5.3.2.aktivitātē „Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana” 68 novadu apstiprināti projektu iesniegumi attīstības plānošanas dokumentu izstrādei

19. Partnerības loma (VRG) reģionālajā attīstībā III • Sadarbības veicinātājs pašvaldībās kopīgu un arī līdzīgu problēmu risināšanā un iespēju identificēšanā • Lauku iedzīvotāju iniciatīvas veicinātājs, kas darbojas ar lauku attīstības jautājumiem vietējā līmenī

20. Nepieciešamās rīcības teritoriālās attīstības iedzīvināšanai Nodrošināt plašākas atbalsta iespējas Latvija 2030 noteiktajām reģionālās politikas mērķa teritorijām,t.sk.: • izveidot un īstenot specifiskas teritoriālās atbalsta programmas • dot iespējas atbalsta programmu ietvaros īstenot vietējās attīstības stratēģijas un iniciatīvas • atbilstoši teritoriju izaugsmes iespējām un resursiem, programmu ietvaros novirzīt atbalstu: • uzņēmējdarbības vides attīstībai • mobilitātes veicināšanai starp valsts teritorijām • publisko pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem

21. Teritoriālās attīstības perspektīva Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2030.gadam Telpiskās attīstības perspektīva Latvijas ilgtermiņa uzstādījumi teritoriālās attīstības veicināšanai

22. Eiropas Komisijas priekšlikumi teritoriālās kohēzijas jomā I Teritoriju specifisko jautājumu risināšana Kohēzijas politikas (KP) ietvaros: • Īpaša uzmanība jāpievērš pilsētu attīstībai • Pilsētas var sniegt nozīmīgu ieguldījumu ES 2020 stratēģijas mērķu sasniegšanā • Pilsētās jārisina vides degradācijas un sociālās atstumtības jautājumi • Pilsētu jautājumu risināšanā jānodrošina tieša vietējo pašvaldību iesaiste • ES fondu programmēšanas dokumentos jāparedz pilsētu atbalsta pasākumi • Jānodrošina ciešāka sasaiste starp ieguldījumiem pilsētās un lauku teritorijās • Uzmanība jāpievērš arī teritorijām ar specifiskām ģeogrāfiskām vai demogrāfiskām problēmām un makroreģionu stratēģijām

23. Eiropas Komisijas priekšlikumi teritoriālās kohēzijas jomā II Partnerības principa uzlabošana KP ietvaros, LEADER pieejas pārņemšana: • KP izstrādē un ieviešanā ir jānostiprina dažādu pušu, t.sk. vietējās un reģionālās pārvaldes, sociālo partneru un sabiedrības, iesaiste • KP ietvaros jāstiprina vietējās attīstības (LEADER) pieeja, piedāvājot attiecīgu ES regulējumu (mērķa teritorijas, atbalstāmās jomas, finansējuma apjoms) un padarot šo pieeju pievilcīgu potenciālajiem atbalsta saņēmējiem • Atbalsts jāpiedāvā vietējo rīcības grupu stratēģijām, kas tiek izstrādātas teritorijām ar noteiktu minimālo un maksimālo iedzīvotāju skaitu, lai nodrošinātu resursu kritisko masu. Stratēģijām jāatbilst nacionālajiem/ reģionālajiem un ES līmeņa mērķiem • Vienlaikus jānodrošina koordinācija ar līdzīgām darbībām, ko atbalsta lauku attīstības un zivsaimniecības politikas ietvaros

24. Paldies par uzmanību! andris.eglitis@raplm.gov.lv 67770365