1 / 39

ES 2020 STRATĒĢĪJA Lisabonas stratēģijas pēctece

PLĀNOŠANAS SASAISTE AR ES PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM, ES STRUKTURFONDU UN CITU FONDU APGŪŠANU. ES 2020 STRATĒĢĪJA Lisabonas stratēģijas pēctece. Prioritātes: “gudra” (smart) izaugsme : uz zināšanām un inovāciju balstītā ekonomika;

kiele
Download Presentation

ES 2020 STRATĒĢĪJA Lisabonas stratēģijas pēctece

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. PLĀNOŠANAS SASAISTE AR ES PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM, ES STRUKTURFONDU UN CITU FONDU APGŪŠANU

  2. ES 2020 STRATĒĢĪJALisabonas stratēģijas pēctece Prioritātes: “gudra” (smart) izaugsme: uz zināšanām un inovāciju balstītā ekonomika; ilgtspējīga izaugsme: zaļā, konkurētspējīga un resursu taupošā ekonomika; iekļaujoša izaugsme: ekonomika ar augstu nodarbinātības līmeni, nodrošinot sociālo un teritoriālo kohēziju.

  3. ES līmeņa mērķi nodarbinātības līmenis 75% (20-64 g.) ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (R&D) 3% no IKP klimata un enerģētikas mērķi 20/20/20: ir jāsamazina siltumnīcefekta gāzu (CO2) emisija par 20%, salīdzinot ar 1990.gadu (t.sk. palielināt CO2 emisijas samazināšanu par 30%, ja nosacījumi to atļauj), jāpalielina atjaunojamo energoresursu īpatsvars enerģijas patēriņā līdz 20% un jāpalielina energoefektivitāte par 20% izglītības mērķi: skolu nepabeigušo īpatsvars mazāks par 10%; vismaz 40% iedzīvotāju 30-34 g. vecumā ar augstāko izglītību nabadzības līmeņa mērķis: samazināt nabadzības riskam pakļauto personu skaitu par 20 milj. cilvēku

  4. Eiropas semestra plānošanas dokumenti 1. ES dalībvalstis iesniedz – SKP (Stabilitātes un konverģences programma); 2. ES dalībvalstis iesniedz – NRP (Nacionālā reformu programma uz 3 gadiem).

  5. Vēl ir LSAP – Latvijas Stratēģiskais attīstības plāns 2010-2013 (kas neatbilst NRP Eiropas komisijas prasībām)

  6. PLĀNOŠANAS DOKUMENTIUN TO HIERARHIJA

  7. Finanšu avoti teritoriālās kohēzijas sekmēšanai Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes Plānošanas reģiona attīstības programma Latvijas Nacionālais attīstības plāns Pašvaldības attīstības programma ES fondu finansētas prioritātes/aktivitātes ES fondu finansētas prioritātes/ aktivitātes KP Darbības programmas ES fondu finansētas prioritātes/ aktivitātes KLP Latvijas Lauku attīstības programma ES fondu finansētas prioritātes/aktivitātes EZF EZF Rīcības programma ES fondu finansētas prioritātes/aktivitātes ES fondu finansētas prioritātes/aktivitātes Citi ES un ārvalstu finanšu instrumenti Citu ES vai ārvalstu finanšu instrumentu finansētas programmas Citu ES vai ārvalstu finanšu instrumentu finansētas prioritātes/aktivitātes Citu ES vai ārvalstu finanšu instrumentu finansētas prioritātes/aktivitātes ES fondu, ārvalstu un nacionālā finansējuma ieguldījums NAP, PR un pašvaldību AP īstenošanā Nacionālā budžeta finansētas programmas Nacionālā budžeta finansētas prioritātes/ aktivitātes Nacionālā budžeta finansētas prioritātes/ aktivitātes Pašvaldību budžeta ieguldījums NAP un PR AP īstenošanā, t.sk., līdzfinansējums Pašvaldību budžeta finansētas programmas Pašvaldību budžeta finansētas prioritātes/aktivitātes Pašvaldību budžeta finansētas prioritātes/aktivitātes

  8. ES fondu ieguldījums (Ls) uz 1 Ls IKP pieaugumu

  9. IKP pieauguma temps %

  10. Zemgales vīzijas izpilde (sasniegšana) ZEMGALES EKONOMISKAIS PROFILS

  11. Zemgales attīstības nozares(1) - Lauksaimniecība; - Pārtikas pārstrāde; - Kokapstrāde; - Metālapstrāde un mašīnbūve; - Tūrisms;

  12. Zemgales attīstības nozares(2) Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde; - Ķīmija; - Tekstilrūpniecība; - Loģistika un pārvadājumi - Radošā industrija - Nozare, produkts kam nav analoga

  13. Reģiona perspektīvo virzienu attīstības principi(vidējā termiņā) Esošo un jauno uzņēmumu atbalsts, sevišķi eksporta produkcijas ražošanā; Jaunu konkurētspējīgu produktu izstrāde un ražošana;

  14. Mērķtiecīgas programmas valsts līmenī Profesionālā orientācija visās izglītības pakāpēs, tai skaitā pieaugušo izglītībā ņemot vērā reģiona ekonomiskā profila noteiktos attīstības virzienus; Sabiedrības informēšana par reģiona attīstību ņemot vērā reģiona ekonomiskā profila noteiktos attīstības virzienus; Izglītības kvalitātes pilnveidošana jauniešu radošo un inovāciju spēju sekmēšanai un biznesa domāšanas attīstībai, ieviešot uzņēmējdarbības kultūru izglītībā un uzlabojot skolotāju sagatavošanu; Speciālistu pieprasījuma un izglītības kvalitātes saskaņošanu profesionālajā izglītībā reģiona un starp reģionu līmenī; Skolnieku zinātnisko darbu izstrādes koordinācija vispārējā izglītībā saistot to ar reģiona attīstības virzieniem atbalstot tos un dodot iespējas attīstīt savas spējas turpinot mācības LLU ;

  15. PIEMĒRS Profesionālās orientācijas sasaiste ar reģiona ekonomikas profilu visās izglītības pakāpēs, tai skaitā pieaugušo izglītībā;

  16. Pēc 9.klases Zemgales ekonomiskais profils Arodvidusskolu programmas • Izglītība un zinātne • Lauksaimniecība • Kokapstrāde • Pārtikas pārstrāde • Tūrisms • Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde • Metālapstrāde un mašīnbūve • Ķīmija • Tekstilrūpniecība Vispārējā izglītība Profesionālā orientācija vispārējā izglītībā • Pirmsskolas izglītība • Pamatskolas izglītība • Vidusskolas izglītība LLU programmas, t.sk., maģistri, doktoranti Pieaugušo izglītība

  17. Strādājošo skaits Zemgalē – 51 942

  18. Strādājošo skaits apstrādes rūpniecībā - 9 584

  19. Mērķtiecīgas programmas valsts līmenī - ES programmēšanas programmās paredzēt speciālas kvotas LLU mācību programmu pētījumu attīstībai reģionu prioritāro nozaru attīstībai; - Palielināt budžeta vietas reģionuprioritāro nozaru attīstībai; - Atbalstīt un veikt attiecīgas izmaiņas likumdošanā kas atļautu pie LLU veidot „ brīvo nodokļu zonu” zinātniskajiem pētījumiem reģionu prioritārajās nozarēs kas savukārt veicinās patstāvīgas zinātnesstruktūras izveidi pie LLU pētījumu veikšanai; - Attīstīt izglītības iestāžu studējošo prakses sasaisti ar ražojošo sektoru (prakses vietas, studējošo iesaiste (bakalaurus, maģistrantus, doktorantus) uzņēmumu inovatīvo jautājumu risināšanā izstrādājot savus promocijas darbus. Tādejādi tiks radīta iespēja uzņēmējam nākotnē piesaistīt studentus kā pētniekus uzņēmuma attīstības nodrošināšanai;

  20. Mērķtiecīgas programmas valsts līmenī Promocijas darbi tiek izstrādāti saistībā ar reģionu prioritāro nozaru attīstības nodrošināšanu; Veicināt Latvijas Lauksaimniecības universitātes attīstību kā Latvijas, Baltijas un Eiropas nozīmes izglītības un pētniecības centru modernās lauksaimniecības, mežsaimniecības, veterinārmedicīnas un pārtikas pārstrādes jomās; Sabiedrības izpratnes veidošana par inovācijām, zinātnes un jauno tehnoloģiju lomu iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanā; Zinātnes tehnoloģisko parku, tehnoloģisko un kompetences centru, loģistikas parku izveides un attīstības sekmēšana;

  21. Mērķtiecīgas programmas valsts līmenī Inkubatoru tīkla izveides un attīstības veicināšana; Pašvaldību brīvo industriālo platību apzināšana un to attīstības sekmēšana; Sniegt atbalstu un veicināt jaunu produktu izstrādi ieviešanu kam nav analogu;

  22. Mērķtiecīgas programmas valsts līmenī Tehniskās infrastruktūras attīstība (autoceļi, internets, sakari); Sociālās infrastruktūras pieejamība (izglītība, kultūra, veselība un sociālā aprūpe, sports u.c.); Dabas resursi.

  23. Mērķtiecīgas programmas valsts līmenī Materiālo un nemateriālo kultūras vērtību saglabāšana un izmantošana kvalitatīvas dzīves vides veidošanā, nacionālās piederības akcentēšanā un atpazīstamības veidošanā caur kultūras norisēm, izglītību, radošajām industrijām, u.c.; Ekonomikas pārorientēšanās no dabas resursus patērējošām industrijām uz, tā saucamajām, radošajām industrijām. Radošuma kā galvenā konkurētspējas faktora veicināšana- kultūrā un mākslās izkoptais radošums līdztekus zināšanām ir jaunās ekonomikas izaugsmes galvenais resurss. Radošā industrija kā jauna tautsaimniecības nozare nodrošina šī resursa izmantošanu preču un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību radīšanā. Radošas vides veidošana pilsētās un lauku teritorijās. Kultūrizglītības pieejamības nodrošināšana pamata un vidējā līmenī (t.sk. infrastruktūra), Sadarbības tīklu un atbalsta infrastruktūras izveide radošo industriju attīstībai Kultūras tūrisma attīstīšana;

  24. Kultūra Kultūras institūciju informatizācija un kultūras produktu digitalizācija. Digitālas reģiona kultūras telpas izveide; Kulturālās piederības stiprināšana un radošas sabiedrības veidošana; Līdzsvarotu kultūras procesu attīstība un kultūras pieejamība reģionā. Veidot un nostiprināt lokālās kultūras institūcijas kā laikmetīgu kultūras, pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu un mūžizglītības centru tīklu. Veicināt profesionālās mākslas pieejamību visā reģiona teritorijā. Veicināt pēc iespējas plašāku Zemgales sabiedrības daļu iesaisti kultūras patēriņā un amatieru mākslas aktivitātēs;

  25. INFORMĀCĪJA TERITORĪJAS ATTĪSTĪBAI

  26. Plānošana • Tiek veidota reģiona pašvaldību teritorijas plānojumu un kartogrāfiskā materiāla datu banka. T.sk.informācija par infrastruktūru, dabas resursiem, cilvēkresursiem, kultūras, tūrisma objektiem u.c. (ievadīti 71 plānojumi) • Tiek veidota reģiona pašvaldību industriālo teritoriju datu bāze uzņēmēju un investoru piesaistei (ievadītas 67 anketas); (savietota ar LIAA datu bāzi);

  27. Faktori, kuri ietekmējuši uzņēmumu darbības vietas izvēli (%).Avots:: Zemgales uzņēmēju aptauja, aptaujāto skaits-209 respondenti

  28. Teritorijas plānojumu datu bāze (71)HTTP://GISDB.ZPR.GOV.LV/GIS

  29. Fona materiāls – LĢIA ortofoto karte 1:10 000

  30. Zemgales ģeoportāls

  31. Industriālo teritoriju datu bāze - ievadītas 67 anketas

  32. Industriālo teritoriju vienotā datu bāze

  33. Informācīja ES līmenī - Projekts plan4all dalībnieki (INSPIRE direktīvas ieviešana)

  34. Eiropas portāls telpisko plānojumu datiem ES līmenī standartizēti telpisko plānojumu dati un metadati lokālā un reģionālā līmenī: • Zemes virsma • Zemes izmantošana • Komunālie un valsts dienesti • Ražošanas un rūpniecības iekārtas • Lauksaimniecības un akvakultūras iekārtas • Apgabala pārvaldības (ierobežojumu) reglamentētās zonas un ziņošanas vienības • Dabas apdraudējuma zonas

  35. Cilvēku savstarpējā uzticēšanās Latvijas reģionos (2010). Avots: SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” veikta Latvijas iedzīvotāju aptauja

  36. Talantu indeksi 10 lielākajās Latvijas pilsētās. (10 punktu skalā).Avots.RTU doktorante A.Vītola „Jaunrade veicina ekonomiku”. Lauku Avīze 05.08.2010.

  37. Radošās šķiras īpatsvars un iedzīvotāju ienākumi 10 Latvijas lielākajās pilsētāsAvots. RTU doktorante A.Vītola „Jaunrade veicina ekonomiku”. Lauku Avīze 05.08.2010.

  38. ZPR budžets

  39. Zemgales plānošanas reģions www.zemgale.lv Tālr. 63027549, 63084947 zpr@zpr.gov.lv PALDIES PAR UZMANĪBU!

More Related