1 / 28

Vides trokšņa novērtēšana (normatīvais regulējums)

Vides trokšņa novērtēšana (normatīvais regulējums). Vides troksnis. Troksnis kā negatīvs dzīves un darba vides faktors nav identificēts tikai 20. vai 21. gs. Jau Romas impērijas laikā bija aizliegums nakts laikā pārvietoties ar ratiem, kuriem ir dzelzs riteņi

kelsey-long
Download Presentation

Vides trokšņa novērtēšana (normatīvais regulējums)

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Vides trokšņa novērtēšana (normatīvais regulējums)

  2. Vides troksnis Troksnis kā negatīvs dzīves un darba vides faktors nav identificēts tikai 20. vai 21. gs. Jau Romas impērijas laikā bija aizliegums nakts laikā pārvietoties ar ratiem, kuriem ir dzelzs riteņi 1595. gadā Londonā noteikumi, kas aizliedz sist sievu pēc deviņiem vakarā, lai netraucētu kaimiņiem (TheLawesoftheMarket, Rule 30). Tur arī pirmie vides trokšņa ierobežojumi (Rule 25)

  3. Likums «Par piesārņojumu» (15.03.2001) Likums identificē troksni, kā vienu no piesārņojuma veidiem. Viens no likuma mērķiem ir novērts vai samazināt trokšņa iedarbību uz cilvēkiem. Likumā iestrādātas pamatprasības trokšņa novērtēšanai. Likuma 11. panta otrās daļas 4. punkts nosaka, ka Ministru kabinets reglamentā trokšņa emisiju no iekārtām, kuras izmanto ārpus telpām – MK noteikumi Nr. 163 «Noteikumi par trokšņa emisiju no iekārtām, kuras izmanto ārpus telpām» (23.04.2014.)

  4. Likums «Par piesārņojumu» (15.03.2001) Likuma 28. pants nosaka, ka piesārņojošās darbības operatoram pieprasot atļauju darbības veikšanai ir jāsagatavo informācija par emisijas avotiem, tai skaitā emisijas avotiem, kuri rada troksni. Likuma 49. panta 2. punkts nosaka, ka trokšņa robežlielumu ievērošanu kontrolē Veselības inspekcija, kā arī attiecīgās pašvaldības institūcijas, kurām pašvaldība ir deleģējusi minēto funkciju.

  5. Likums «Par piesārņojumu» (15.03.2001) Likums nosaka, ka Ministru kabinetam jānosaka: 1) trokšņa rādītājus, to piemērošanas kārtību un novērtēšanas metodes; 2) prasības un termiņus trokšņa kartēšanai, kā arī trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādei; 3) vides trokšņa radīto kaitīgo seku novērtēšanas metodes; 4) kārtību, kādā īstenojama sadarbība ar kaimiņvalstīm vides trokšņa novērtēšanā un samazināšanā (ja novērota pārrobežu ietekme); 5) sabiedrībai un Eiropas Komisijai sniedzamo informāciju par vides troksni, tās sniegšanas kārtību un termiņus, kā arī kārtību, kādā sabiedrība tiek iesaistīta rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādē,

  6. Likums «Par piesārņojumu» (15.03.2001) • Iepriekš minētās prasības izpildītas pieņemot Ministru kabineta noteikumus Nr. 16. «Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība» (07.01.2014). • Šie noteikumi uzskatāmi par nozīmīgāko normatīvo aktu, kas reglamentē vides trokšņa novērtēšanas kārtību Latvijā. • Noteikumus strukturāli iespējams sadalīt divās daļās: • Vispārīgie jautājumi, kas attiecas uz vides trokšņa novērtēšanu; • Trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu trokšņa samazināšanai izstrādes kārtība.

  7. MK noteikumi Nr. 16 «Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība» (07.01.2014) • Jaunajos MK noteikumos iestrādāti noteikumi par trokšņa novērtēšanu iekštelpās. • MK noteikumos noteiktas šādas nozīmīgākās prasības, kas attiecināmas uz trokšņa novērtēšanu: • Pielietojamie trokšņa rādītāji jeb indikatori; • Trokšņa robežlielumi; • Izmantojamās trokšņa novērtēšanas metodes; • Prasības personām un institūcijām, kas veic trokšņa novērtēšanu; • Atbildība par trokšņa robežlielumu pārsniegšanu; • Kārtība, kādā veicama stratēģisko trokšņa karšu un rīcības plānu izstrāde, ieskaitot pasākumus sabiedrības informēšanai.

  8. MK noteikumi Nr. 16 «Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība» (07.01.2014) Saskaņā ar noteikumiem, trokšņa novērtēšanai izmatojami šādi trokšņa rādītāji: VIDE Ldvn – diennakts trokšņa rādītājs, Ldiena – dienas trokšņa rādītājs (7-19), Lvakars – vakara trokšņa rādītājs (19-23), Lnakts – nakts trokšņa rādītājs (23-7), LAeq,60 – stundas trokšņa rādītājs, IEKŠTELPAS LAeq,T – iekštelpu trokšņa rādītājs noteiktai diennakts perioda daļai, LAmax – maksimālais trokšņa līmeņa rādītājs.

  9. MK noteikumi Nr. 16 «Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība» (07.01.2014) Trokšņa rādītāji Ldiena, Lvakars, Lnaktsizmantojami jebkura novērtējuma ietvaros, kura mērķis ir salīdzināt esošas vai plānotas darbības trokšņa ietekmi ar noteiktajiem robežlielumiem. Ņemot vērā, ka trokšņa rādītājam Ldvnnav noteikti robežlielumi, lielākoties to izmato tikai stratēģisko trokšņa karšu un rīcības plānu izstrādei. Stundas trokšņa rādītāju atļauts izmantot tikai tad, ja pētāmais trokšņa avots darbojas mazāk nekā 20% dienu, vakaru vai nakšu gada laikā vai trokšņa notikumu (troksnis, kas ilgst mazāk nekā piecas minūtes, piemēram, garāmbraucoša vilciena vai pāri lidojoša lidaparāta radītais troksnis) vidējais skaits stundā ir neliels (arī mazāk nekā viens trokšņa notikums stundā).

  10. MK noteikumi Nr. 16 «Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība» (07.01.2014) Trokšņa rādītāji LAeqT novērtē pilnā attiecināmajā diennakts daļā. Trokšņa rādītāju LMAX vērtē tikai nakts periodā, turklāt tam nav noteikts pieļaujamo gadījumu skaits.

  11. MK noteikumi Nr. 16 «Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība» (07.01.2014) Vides trokšņa robežlielumi

  12. MK noteikumi Nr. 16 «Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība» (07.01.2014) Vides trokšņa līmeņa atbilstību trokšņa robežlielumiem novērtē teritorijā, kura ietver dzīvojamo apbūvi, kas reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā kā apbūves zeme vai zeme zem dzīvojamo ēku pagalmiem, kā arī 2 m attālumā no fasādes, kura ir visvairāk pakļauta trokšņa iedarbībai. Aizsargjoslās gar autoceļiem, aizsargjoslās gar dzelzceļiem un teritorijās, kas atrodas tuvāk par 30 m no stacionāriem trokšņa avotiem, vides trokšņa robežlielumi uzskatāmi par mērķlielumiem.

  13. MK noteikumi Nr. 16 «Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība» (07.01.2014) Iekštelpu trokšņa robežlielumi

  14. MK noteikumi Nr. 16 «Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība» (07.01.2014) Trokšņa rādītāja LAmax robežlielums naktī ir par 20 dBA lielāks nekā attiecīgais trokšņa rādītāja LAeq,T robežlielums naktī.

  15. MK noteikumi Nr. 16 «Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība» (07.01.2014) Ministru kabineta noteikumi neaizliedz saimnieciskas darbības veikšanu vai uzsākšanu teritorijās, kurās tiek pārsniegti vides trokšņa robežlielumi. Šādos gadījumos apbūvējot teritorijas, uz kurām attiecināmi trokšņa robežlielumi, jāplāno trokšņa ietekmes mazināšanas pasākumi atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 016–11 "Būvakustika" prasībām. Plānojot saimniecisko darbību teritorijās, kurām noteikti robežlielumi, vai to tuvumā jānodrošina, lai plānotā darbība neradītu tādu trokšņa līmeni, kas pārsniedz robežlielumus, un nepalielinātu trokšņa līmeni gadījumos, ja tas tiek pārsniegts citu avotu darbības rezultātā, vai esošo un plānoto avotu trokšņa ietekmes summa var radīt robežlielumu pārsniegumus.

  16. MK noteikumi Nr. 16 «Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība» (07.01.2014) Vides trokšņa novērtēšanai izmanto: Tiešo mērījumu metodes Aprēķinus, tajā skaitā modelēšanu

  17. MK noteikumi Nr. 16 «Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība» (07.01.2014) • Esošu trokšņa avotu novērtēšanai var izmantot gan mērījumu, gan aprēķinu metodi, bet plānotu trokšņa avotu ietekmes novērtēšanai drīkst izmantot tikai aprēķinu metodi. • Trokšņu novērtēšanas metodes ļoti bieži tiek kombinētas, piemēram: • Lai novērtētu gada vidējos trokšņa rādītājus, mērījumu rezultāti tiek pārrēķināti; • Aprēķiniem vai modelēšanai tiek izmantoti dati, kas iegūti mērījumu ceļā. • Novērtējot plānotas darbības troksni vienmēr ir jāņem vērā arī esošais trokšņa piesārņojums;

  18. MK noteikumi Nr. 16 «Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība» (07.01.2014) Vides trokšņa līmeņa mērījumi veicami atbilstoši standartiem: • LVS ISO 1996–1:2004 “Akustika – Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana – 1.daļa: Pamatlielumi un novērtēšanas procedūras” noteiktos lielumus un novērtēšanas procedūras; • LVS ISO 1996-2:2008 “Akustika. Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana. 2.daļa: Vides trokšņa līmeņu noteikšana“

  19. Vides trokšņa avoti Latvijā vides trokšņa aprēķinu veikšanai, katram trokšņa avotu veidam noteikta aprēķinu metode. Visas aprēķinu metodes ir tā saucamās “EU Interim” aprēķinu metodes. Autotransports; Sliežu ceļu transports; Aviotransports; Industriālie avoti; Iekārtas un mehānismi;

  20. Vides trokšņa avoti Industriālo objektu radītais troksnis var ietvert ne vien ražošanas iekārtas troksni, bet arī jebkuru citu vides trokšņa avotu, kas darbojas specifiskā režīmā un intensitātē. Piemēram: • Dzelzceļa depo, • Autosporta trases • Piebraucamie ceļi, • Lidmašīnu dzinēju pārbaudes vietas.

  21. Vides trokšņa aprēķins, modelēšana Autotransports: Francijā izstrādāta aprēķina metode "NMPB-Routes-96 (SETRA-CERTULCPC- CSTB)", kas minēta "Arrêtédu 5 mai 1995 relatifaubruitdesinfrastructures routières, JournalOfficieldu 10 mai 1995, Article 6" un Francijas standartā XPS 31- 133 (metodes apraksts nav pieejams latviešu valodā)

  22. Vides trokšņa aprēķins, modelēšana Sliežu ceļu transports: Nīderlandē izstrādātā aprēķina metode "RMR" (publicēta "Reken-enMeetvoorschriftRailverkeerslawaai '96, MinisterieVolkshuisvesting, RuimtelijkeOrdening en Milieubeheer, 20 November 1996") (metodes apraksts nav pieejams latviešu valodā)

  23. Vides trokšņa aprēķins, modelēšana Aviotransports: Metode ECAC.CEAC Doc. 29 "Standarta metode trokšņa kontūru aprēķināšanai ap civilajām lidostām" ("Reporton Standard Method of Computing Noise Contours aroundCivilAirports"), 1997 (metodes apraksts nav pieejams latviešu valodā)

  24. Vides trokšņa aprēķins, modelēšana Industriālie avoti; Iekārtas un mehānismi; Standarts LVS ISO 9613-2:2004 "Akustika - Skaņas vājinājums, tai izplatoties ārējā vidē - 2.daļa: Vispārīga aprēķina metode".

  25. Vides trokšņa aprēķins, modelēšana Aprēķinu metodi, kas paredzēta industriālo avotu trokšņa novērtēšanai, izmanto arī citu veidu avotu novērtēšanai, ja tie darbojas nestandarta situācijās.

  26. Prasības personām un institūcijām, kas veic trokšņa novērtēšanu Trokšņa līmeņa mērījumus veiclaboratorijas, kuras akreditētas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" atbilstoši standartam LVSENISO/IEC17025:2005 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības” un par kurām Ekonomikas ministrija ir publicējusi paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

  27. Prasības personām un institūcijām, kas veic trokšņa novērtēšanu Persona, kura aprēķinājusi trokšņa rādītājus, trokšņa novērtējumam pievieno izmantotās datorprogrammas sagatavotu aprēķinu modeļu ievades datus, izņemot apbūves situācijas un topogrāfiskos datus, vai aprēķiniem izmantotos datus, ja aprēķini veikti, neizmantojot specializētas datorprogrammas. Ja ievades dati ir apjomīgi, trokšņa novērtējumam pievieno ievades datu sarakstu, kā arī elektroniskā veidā pievieno ievades datus.

  28. Paldies par uzmanību!

More Related