Vienotais universālā pakalpojuma modelis Latvijā; elektroenerģijas apgādes nozare

1. Vienotais universālā pakalpojuma modelis Latvijā;elektroenerģijas apgādes nozare Edvīns Karnītis SPRK padomes loceklis

2. Sabiedriskie pakalpojumi • sabiedriskie pakalpojumi – services of general economic interest: • robežojas ar cilvēktiesībām: būtiski indivīda dzīvībai, veselībai un iesaistei sabiedrībā un procesos; • nepieciešami jebkuram biznesam un darbībai; • pakalpojumu pieejamībai: • jānodrošina pakalpojumu esamība valstī; • cena nedrīkst būt par principiālu šķērsli pakalpojuma saņemšanai;

3. Sabiedrisko pakalpojumu pieejamības problēma • neizdevīgi pakalpojumi: liela pašizmaksa, mazs pieprasījums; • neizdevīgi reģioni: mazs iedzīvotāju blīvums, zems pirktspējas līmenis; • mazaizsargāti (vulnerable) lietotāji – zemi ienākumi: pensionāri, invalīdi, daudzbērnu ģimenes, bezdarbnieki, … ; • arī iestādes – skolas, bibliotēkas, slimnīcas; Bez papildus pasākumiem visi pakalpojumi visiem visur netiks sniegti

4. Zemu ienākumu klientam lietojot pakalpojumu iegūst pakalpojumu sniedzēji un visa sabiedrība • tiešie ieguvumi: pakalpojumu apjoms un iespaids uz citām sfērām: • telekomunikācijas un pasts – izteikts tīkla kapacitātes un iespēju pieaugums visiem klientiem: kontakti (zvani, sūtījumi) arī ar zemu ienākumu klientiem; • dzeramais ūdens, siltums – veselība un slodze medicīnai; • elektrība un gāze – piesārņojums un veselība salīdzinot ar CO2 saturošiem enerģijas avotiem; • kanalizācija un atkritumu savākšana – vides piesārņojums, veselība; • netiešie ieguvumi: arī šie klienti ir pilsoņi un vēlētāji: • sabiedrības konsolidācija un kohēzija, sociālās spriedzes samazināšana; • indivīda iekļautība un drošība – telekomunikācijas, pasts;

5. Universālais pakalpojums – instruments, kas palīdz: • pakalpojumam būt; • pakalpojumu saņemt tiem, kam bez tā pakalpojums nav pieejams;

6. Universālā pakalpojuma būtība Ņemot vērā sabiedrisko pakalpojumu nozīmību, tiek: • definēta pakalpojumu kopa • ar noteiktu kvalitāti • kas pieejama visiem nepārtraukti • par sociāli pieņemamu cenu (reasonable/affordable price) Uzliek pakalpojumu sniedzējiem pienākumus (obligations) vai prasības (requirements) sniegt UP: • ekonomiski – daļēja pakalpojumu subsidēšana, daļēja ienākumu pārdale sabiedrībā no pārtikušajiem uz nabadzīgajiem, regulējošais elements brīvajā tirgū; • sociālpolitiski – pakalpojumu pieejamība ikvienam, kohēzija; Brīvā tirgus modeļa modificēšana sabiedrības interesēs

7. UP pie monopola nozarē – saistības monopolam • valsts šo funkciju uzliek monopoluzņēmumam kā nosacījumu un pienākumu; • izdevumu pārdale par labu kādai klientu grupai, šķērssubsīdijas pakalpojumu starpā, saglabājot uzņēmuma rentabilitāti kopumā; • daļēja uzņēmuma ieinteresētība: mēroga ietekme, brends, marketings, iespējami blakus ienākumi, ...;

8. UP liberalizētā nozarē • nerentablus pakalpojumus nesniedz; • neizdevīgus klientus/reģionus neapkalpo; • konkurenti ienāk rentablos segmentos (krējuma nosmelšana): Konkurence likvidē visa veida šķērssubsīdiju iespējas; liberalizējot tirgu zūd iespēja uzlikt UP saistības

9. UP ideoloģija: izmaksu kompensācija UP sniedzējam

10. Modelī iekļaujamās nozares • jāsāk ar nozarēm, kur tirgus atvērts: • elektroniskie sakari: ir direktīvās un LR likumā sen cieti noteikts; notiek krējuma smelšana; tikai 66% no fiksētā tīkla abonentiem un 71% no mobilā tīkla abonentiem cenas ir pieņemamas; • pasts: ir direktīvās un jaunajā LR likumā cieti noteikts; notiek izteikta krējuma smelšana un dempings; 88% lietotāju cenas ir pieņemamas; • elektroenerģijas apgāde: pašlaik ir direktīvās vispārējā veidā, EP rezolūcija par patērētāju enerģijas hartas pieņemšanu 2007.g.; sociālpolitiski ļoti ir un vēl vairāk būs vajadzīgs, tikai 68% no patērētājiem pakalpojumu cenas ir pieņemamas, tālāks cenu pieaugums; • modeli veidot atklātu – vēlāk pēc vajadzības pievienot citas nozares (siltums, gāze, ūdens, atkritumi,…);

11. UP kopa: vispārējie principi • mērķauditorija: • neizdevīgs pakalpojums (visiem visā valstī); • dārgajās teritorijās; tradicionāli tiek segts ar vienotu tarifu valstī; • mazaizsargātajiem (vulnerable) lietotājiem (ar maziem ienākumiem); • minimumu nosaka direktīvas, zināma brīvība dalībvalstīm; • kopa ir orientēta uz pakalpojumu: • nedrīkst būt tehnoloģiski orientēta; • neietilpst iekārta (elektroaparāti); • nesatur apmācību pakalpojuma izmantošanai; • neietilpst obligātie bezmaksas nosacījumi katram pakalpojumu sniedzējam: avārijas dienesti, pilna informācija klientiem, utt.;

12. UP kopa un kvalitāte;elektroenerģijas apgādes nozare • UP minimālo kopu Direktīva 2003/54/EC tieši nenosaka; • skaidri tiek definēts dalībvalstu pienākums attiecībā uz mazaizsargātajiem patērētājiem izstrādājot instrumentus, kas atvieglo rēķinu nomaksu par patērēto elektroenerģiju; • UP kopā paredzēts īpašs atbalsts mazaizsargātajiem patērētājiem; • elektroenerģijas piegādei mazaizsargātajiem patērētājiem nav speciālu kvalitātes prasību; • vienoti tarifi visā valsts teritorijā; • vispārēja informācijas pieejamība par pakalpojumu klāstu, tarifiem un kvalitātes prasībām; • bojājumu (pretenziju) pieteikumu pieņemšanas dienesta efektivitāte – kontrollaikā atbildēto izsaukumu procents, pieteikto bojājumu daudzums un bojājumu novēršanas laiks;

13. Mērķgrupa: mazaizsargātie lietotāji • mazaizsargātas (trūcīgas) mājsaimniecības – pēc ienākumiem iepriekšējā laika periodā; • pašvaldībās un LM VSAA reģistrēts 43,1 tūkst.; • parādoties UP atbalstam var sagaidīt aktīvāku statusa pieprasīšanu – līdz apm. 80–90 tūkst.; • elektronisko sakaru pakalpojumi šajā kontekstā faktiski ir vērsti uz mājsaimniecību; • sociāli jūtīgas iedzīvotāju grupas; prioritārā secībā : • ģimenes ar trīs un vairāk bērniem (127,7 tūkst.); • bērni ģimenēs, kur viens vai abi vecāki miruši, un jaunieši pēc ārpusģimenes aprūpes beigām (kopskaitā 40,1 tūkst.); • I un II grupas invalīdi (kopskaitā 61 tūkst.); • bērni-invalīdi, kuriem nepieciešama īpaša kopšana (1,5 tūkst.); • nav iespējams izdalīt konkrētas personas/ģimenes ar maziem ienākumiem šajās grupās;

14. UP atbalsts lietotājiem (kompensēt pēc fakta!)

15. UP izmaksu kompensācija Benefits: mēroga ietekme, brends, marketings, iespējami blakus ienākumi

16. Prognozētās UP tīrās izmaksas (net cost) 2009.g. • UP sniegšana nedrīkst graut konkurenci, iekļaujama arī peļņas komponente; • tīrās izmaksas tiek galīgi precizētas pēc auditēta gada pārskata iesniegšanas;

17. UP izmaksu kompensācija: algoritms • vispārēja sabiedrības līdzdalība – kompensācija no valsts budžeta/nodokļiem (atbalsta krējuma smēlējus, kropļo konkurenci, maksā tā sabiedrības daļa, kas šo nozari neizmanto): • tieša UP izmaksu segšana; • sociāls pabalsts UP lietotājiem; • nodokļu atlaide UP pakalpojumu sniedzējam; • valsts/pašvaldību līdzdalība tīkla infrastruktūras izbūvē; • sektorāla sabiedrības līdzdalība – kompensāciju vienlīdzīgi maksā attiecīgās nozares pakalpojumu sniedzēji, iekļaujot pakalpojumu tarifos: • visiem attiecīgās nozares lietotājiem; • tikai attiecīgās nozares korporatīviem klientiem (kropļo tirgu); • kombinēts – sektorāls/budžeta finansējums; budžeta līdzfinansējums – 5-10% no tīro izmaksu apjoma; • de minimis exemption – piemērot nav mērķtiecīgi, kropļo tirgu;

18. UP kompensācijas nodeva (prognoze 2009.g.) • nodevas maksājumi ir izmantojami tikai UP sniegšanai šajā nozarē; • kompensācijas nodevas apmēru MK precizē katru gadu; • tekošā gadā neizmantotā summa tiek pārnesta uz nākošo gadu;

19. UP sniedzēja izvēle: principi • ikvienam nozares komersantam ir iespēja tikt noteiktam par UP sniedzēju, izpildot kvalitātes kritērijus (play or pay); • izvēloties UP sniedzēju jāievēro efektivitātes, objektivitātes, caurredzamības un vienlīdzības principi; • konkurss/izsole: • atbilst tirgus ekonomikas principiem pretēji ekskluzīvām tiesībām/pienākumiem; • precizē un minimizē izmaksas; • paceļ UP vērtību firmu un sabiedrības acīs pretstatā saistību uzlikšanai (var rēķināt lielākus virtuālos labumus); • ja UP sniegšanai nepiesakās neviens pretendents, UP sniegšanas saistības tiek uzliktas nozares bijušajam monopolistam (Latvenergo);

20. UP sniedzēja izvēle: īstenošana • pakalpojumiem, kas tieši orientēti uz mazaizsargātu lietotāju konkursu īsteno katrs pakalpojumu lietotājs: • lietotājs izvēlas tieši sev optimālu pakalpojumu groza un tarifu struktūru; • ikviens komersants, kurš spēj izpildīt kvalitātes prasības, var kļūt par UP sniedzēju, iegūstot UP lietotāju pieprasījumu; • UP pakalpojumu sniedzēju maiņa, parādoties izdevīgākam piedāvājumam; • Regulators reģistrē iespējamos UP sniedzējus un nodrošina visiem pieejamu informāciju par komersantiem, cenām un kvalitātes rādītājiem;

21. UP finansējums un tīro izmaksu kompensācija • atbildīgā institūcija – SPRK; • likumā definētas administrēšanas izmaksas; • kompensācijas mehānisms (pēc fakta!): • UP sniedzējam (paredzot kompensāciju norēķinu sistēmā un samazinot lietotāju rēķinus); • kompensācija klientiem (kavēta kompensācija, lielas administrēšanas izmaksas);

22. UP kompensācijas mehānisma darbība un pārvalde

23. UP modeļa īstenošana • koncepcijas izstrāde un akceptēšana MK: 2007. gads; • izstrādāt un pieņemt nepieciešamos normatīvos aktus: 2008.g. I pusgads; • paredzēt līdzekļus UP finansēšanai 2009.g. valsts budžetā; • veikt sagatavošanās darbības: 2008.g. II pusgads; Universālais pakalpojums Latvijā darbojas: 2009.g. 1. janvāris