1 / 15

Līdzšinējās projektu finansēšanas iespējas

Jauni finanšu instrumenti ēku renovācijas projektu realizācijai Dr.sc.ing. Ilze Puriņa Vides investīciju fonds, Valdes priekšsēdētāja _______________________________________ Rīga, 2008. gada 2. jūnijs. Līdzšinējās projektu finansēšanas iespējas. Aizdevumi

jeri
Download Presentation

Līdzšinējās projektu finansēšanas iespējas

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Jauni finanšu instrumenti ēku renovācijas projektu realizācijaiDr.sc.ing.Ilze PuriņaVides investīciju fonds, Valdes priekšsēdētāja_______________________________________Rīga, 2008. gada 2. jūnijs

  2. Līdzšinējās projektu finansēšanas iespējas • Aizdevumi • Speciālas programmas ar dāvinājuma komponenti – piemēram, Latvijas Vides ministrijas un Vācijas federālās Vides, dabas aizsardzības un kodoldrošības ministrijas kopīgā vides aizsardzības programma – Mājokļu sanācijas iniciatīva enerģijas taupīšanai u.c. • ES struktūrfondu līdzekļi

  3. Galvenās problēmas un izaicinājumi • Grūtības saņemt nepieciešamo dzīvokļu īpašnieku piekrišanu aizdevuma ņemšanai, pretendējot uz aizdevumu bez nekustamā īpašuma ķīlas • Iedzīvotājiem ir grūti vienoties par kopīgu pasākumu veikšanu un aizdevuma ņemšanu, jo mājā dzīvo iedzīvotāji ar ļoti atšķirīgu turības līmeni – daļai iedzīvotāju ienākumi ir pārāk zemi un nestabili, lai ģimene varētu atļauties uzņemties papildus ilgtermiņa finansu saistības • Joprojām, daļa dzīvokļu īpašnieku neapzinās, ka mājas kopīpašuma daļas uzturēšana ir pašu dzīvokļu īpašnieku pienākums • Iedzīvotājiem trūkst kolektīvās aizņemšanās pieredzes, tāpēc tie pret kopīga aizdevuma ņemšanu izturas rezervēti

  4. SET būtība • Starptautiskā emisiju tirdzniecība (SET) ir viens no Kioto protokola elastīgajiem mehānismiem • Valstīm, kas spēj izpildīt Kioto protokolā noteiktos emisiju samazināšanas mērķus, SET dod iespēju neizmantotās emisiju tiesības jeb noteiktā daudzuma vienības (Assigned Amount Units – AAU) pārdot valstīm, kam ir grūtības Kioto protokola mērķu sasniegšanā

  5. Kioto protokola noteiktā daudzuma vienību tirgus (SET) Pircējvalsts Pārdevējvalsts Faktiskās emisijas Nacionālā Līmeņa pasākumi Kioto mērķis Potenciāli pārdodamais apjoms Starptautiskajā emisiju tirdzniecībā ERU iegāde Brīvās noteiktā daudzuma vienības AAU iegāde Milj.CO2 onnas Kioto mērķis Rezerve KĪP rezerve Faktiskās un prognozētās emisijas Faktiskās emisijas (t.sk. ES ETS) Obligātā rezerve 1990 1995 2000 2005 2008 2010 2012 2015

  6. Latvijas pozīcija • Klimata pārmaiņu samazināšanas programmā 2005. – 2010. gadam iekļautās SEG emisiju prognozes liecina, ka, realizējot pašreizējo politiku klimata pārmaiņu samazināšanas jomā, Latvija spēs izpildīt Kioto protokolā noteiktās emisiju samazināšanas saistības 2008. – 2012. gadam • Lēmums par Latvijas dalību SET ir formulēts MK 12.04.2006. rīkojumā Nr. 249 “Par koncepciju par Latvijas dalību starptautiskajā emisiju tirdzniecībā” – tiek atbalstīts variants iesaistīties SET • Saskaņā ar Koncepciju par Latvijas dalību starptautiskajā emisiju tirdzniecībā, kopējais 2008. – 2012. gadā pārdodamais AAU apjoms varētu būt aptuveni 40 milj., no kurām aptuveni 10 milj. AAU plānots pārdot jau 2008. gadā

  7. Likums par Latvijas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos • Likuma mērķis – veicināt globālo klimata pārmaiņu novēršanu, pielāgošanos klimata pārmaiņu radītajām sekām un sekmēt Kioto protokolā Latvijai noteikto siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas saistību izpildi, izmantojot Kioto protokola elastīgos mehānismus • Likums nosaka: • pamatprincipus Latvijas dalībai Kioto protokola elastīgajos mehānismos un ar šo dalību saistīto institūciju kompetenci • valsts siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību pārdošanas rezultātā iegūto līdzekļu plānošanas, izmantošanas un administrēšanas kārtību

  8. Likums par Latvijas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos • Nosaka noteiktā daudzuma vienību īpašumtiesības • Pilnvaro Vides ministriju veikt pārrunas saistībā ar līguma par emisijas vienību tirdzniecību noslēgšanu un sagatavot līguma projektu • Pilnvaro Ministru kabinetu pieņemt lēmumu par katru SEG emisijas vienību tirdzniecības darījumu, apstiprinot līguma projektu ar tajā iekļautajiem specifiskajiem nosacījumiem un cenu • Pilnvaro vides ministru parakstīt SEG emisijas vienību tirdzniecības līgumu pēc Ministru kabineta akcepta saņemšanas • Paredz klimata pārmaiņu finanšu instrumenta konsultatīvās padomes izveidošanu, kuras darbības mērķis ir sekmēt klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļu izlietojuma caurredzamību un atbilstību šā likuma mērķiem un prasībām, kā arī iesaistīt sabiedrības pārstāvjus klimata pārmaiņu finanšu instrumenta vadības un īstenošanas uzraudzībā

  9. Likums par Latvijas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos • Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļus izlieto tādu projektu finansēšanai zemkopības, transporta, enerģētikas, mežsaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas, rūpniecības un citās tautsaimniecības nozarēs: • kuriem ir būtiska ietekme uz valsts SEG emisiju vai to piesaisti un kuri veicina SEG gāzu un citu piesārņojošo vielu emisijas samazināšanu vai ierobežošanu ar šādiem pasākumiem: • energoefektivitātes paaugstināšana • atjaunojamo energoresursu, īpaši biomasas, izmantošanas palielināšana • tādu vides tehnoloģiju izstrāde un izmantošana, kuras veicina energoefektivitātes paaugstināšanu vai atjaunojamo energoresursu izmantošanu • klimata pārmaiņu samazināšanas politikas izstrāde un ieviešana, lai nodrošinātu Kioto protokolā ietverto saistību izpildi un Latvijas Republikas darbības atbilstību Kioto protokola elastīgo mehānismu izmantošanas nosacījumiem • izglītojoši pasākumi un zinātniski pētījumi, kas veido sabiedrības izpratni par klimata pārmaiņām • tādu pasākumu izstrāde un ieviešana, kuri veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām • kuri ievērojami uzlabo vides kvalitāti, tai skaitā samazina pārrobežu gaisa piesārņojumu, ūdens piesārņojumu un cilvēku veselībai bīstamu piesārņojumu, palielina oglekļa dioksīda savākšanu un uzglabāšanas iespējas

  10. Klimata pārmaiņu instrumenta ieviešanas modelis • Latvija piedāvā programmatisku – uz projektu konkursiem balstītu pieeju klimata pārmaiņu instrumenta ieviešanai • Ministru kabinets noteiks: • klimata pārmaiņu finanšu instrumenta īstenošanas projektu iesniegumu konkursa nolikumu, vērtēšanas kritērijus un projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību • klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību • Vairums projektu konkursu ietvers lielus skaitu nelielu projektu • Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu pirmie konkursi varētu tikt izsludināti š. g. novembrī • Turpmākie konkursi 1 – 2 reizes gadā, ņemot vērā, ka SET iegūtais finansējums jāapgūst (jāpieņem lēmums par finansējuma piešķiršanu) līdz 2012. gada 31.decembrim

  11. Līgumu un maksājumu shēma Valsts kase (Budžeta ieņēmumu konts) Pircējvalsts (AAU līguma nosacījumi) Bankas Instrukcijas finanšu izmaksai budžeta programmā Budžeta programma (Klimata pārmaiņu finanšu instruments) Aizdevuma līgumi Pakalpojuma maksājums Fonda menedžeris Vides ministrija Projekta ieviesējs Finansēšanas līgums Menedžmenta līgums Līgumi Maksājumu plūsma

  12. Monitorings un atskaites • Monitorings tiks veikts saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, klimata izmaiņu finanšu instrumenta nosacījumiem un monitoringa principiem • Monitoringaprincipi (1) finanšu audits (2) procedūru atbilstības audits (3) sasniegto SEG emisiju samazinājuma ziņojums Ziņojums valdībai līdz katra gada 1. aprīlim Ziņojums pircējvalstīm līdz katra gada 1. jūnijam

  13. Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta atbalstāmās projektu jomas (1) • SEG emisiju samazinājums enerģijas ražošanā • Biomasas izmantošana elektroenerģijas un siltuma ražošanā • Biogāzes iegūšana un izmantošana transportā • Mazo HES tehnoloģiju uzlabošana, ģeotermālā enerģija • Saules enerģijas izmantošana • Zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju attīstība, tsk pilotprojekti (piemāram, mazie vēji) • SEG emisiju samazinājums patēriņā • Ēku energoefektivitāte – sabiedriskais un privātais sektors, zemas siltumenerģijas patēriņa mājoklis • Elektroenerģijas patēriņa samazināšana mazā un vidējā biznesā • Ielu apgaismojums

  14. Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta atbalstāmās projektu jomas (2) • SEG emisiju samazinājums integratīvos risinājumos (ražošana – piegāde – patēriņš) • Citi projektu veidi • Videi draudzīgas transporta sistēmas • Vides tehnoloģijas un eko-infovācijas • Gaistošie organiskie savienojumi (VOC) • KPFN ieviešanas nodrošināšanas izmaksas • Klimata pārmaiņu politikas izstrādes un ieviešanas nodrošinājums • Zinātnes un sabiedrības apziņas veidošana klimata pārmaiņu

  15. Iespējas nākotnē • Siltumenerģijas patēriņš pie gala patērētājs kļūs arvien nozīmīgāks siltumapgādes sektora plānošanā (jaudas) un arī iedzīvotājiem (ikmēneša maksājumu pieaugums sakarā ar energoresursu cenu kāpumu) • Klimata pārmaiņu finanšu instruments varētu būt ļoti efektīvs mehānisms ēku renovācijas projektu realizācijai: • daudzi līdzīgi projekti ar līdzīgām projekta komponentēm un vienkāršiem SEG izmešu samazināšanas aprēķinu modeļiem • instrumenta ieviešanas efektivitāte lielā mērā būs atkarīga no iedzīvotāju motivācijas realizēt projektus un spējas vienoties par kredīta ņemšanu projektu realizācijai • Būtu jāattīsta tehnisko risinājumu standartpaketes atkarībā no daudzdzīvokļu ēku tipa, kas dotu iespēju viegli novērtēt aptuvenās izmaksas un būtu piemeklējamas konkrētajām mājām pēc: • tehniskās nepieciešamības • iedzīvotāju gatavības maksāt

More Related