valodu apguves teoriju pamati n.
Download
Skip this Video
Loading SlideShow in 5 Seconds..
Valodu apguves teoriju pamati PowerPoint Presentation
Download Presentation
Valodu apguves teoriju pamati

Loading in 2 Seconds...

play fullscreen
1 / 63

Valodu apguves teoriju pamati - PowerPoint PPT Presentation


  • 189 Views
  • Uploaded on

V ita Kalnbērziņa, dr.phil. Valodu apguves teoriju pamati. Strukturālisms ( Sosīrs , Jakobsons , blūmfilds ). Sosīrs (1857-1913): Valoda ir patvaļīgu zīmju sistēma, starp vārdu (signifiant) un jēdzienu (signifié) nav nekāda organiska sakara,

loader
I am the owner, or an agent authorized to act on behalf of the owner, of the copyrighted work described.
capcha
Download Presentation

PowerPoint Slideshow about 'Valodu apguves teoriju pamati' - hesper


An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Presentation Transcript
slide4

Sosīrs (1857-1913):

    • Valoda ir patvaļīgu zīmju sistēma, starp vārdu (signifiant) un jēdzienu (signifié) nav nekāda organiska sakara,
    • tāpēc jebkuru valodas elementu var definēt tikai pēc tā atšķirībām no citiem elementiem (Ideju vārdnīca, 1994):
slide5

Jakobsons, Strauss, Prāgas skola:

  • radīt struktūru sistēmu, kas varētu klasificēt visas valodas
  • valodu koki, radniecīgās valoda
  • kontrastīvā lingvistika (valodas jāmāca salīdzinot un pretstatot)
slide7
1950tie gadi: ASV armijas Audiolingvālā metode, balstās uz biheiviorismu

Valodas apguve ir mehānisks paradumu apguves komplekss

runātā valoda ir primāra

slide8
1960tie gadi: tehnoloģijas:

valodu laboratorijas, skaņu ierakstu tehnika, filmu projektori, mikrofoni

dzimtās valodas lietotāji ienāk valodu klasēs ar ierakstu palīdzību

skolēni var sevi ierakstīt un analizēt savu runu

slide9
Principi:

precīzi gradēti dialogi, kas balstīti uz struktūru klasifikāciju

dzimtās valodas lietotāja uzmanīga modelēšana un atcerēšanās

atkārtošana, atkārtošana un atkārtošana

slide10
1.solis: Skolotājs nolasa dialogu

Skolēni atkārto katru rindiņu, garākās rindiņas tiek atkārtotas sākot no beigām

2.solis: skolēni atbild korī vienu no lomām, intonācijas imitēšana,

3.solis: skolēni lasa pa pāriem

4.solis: skolēni mainās lomām

5.solis: Vingrinājumu ķēde: es pa logu redzu…,

the dialogue
Good morning, Ann!

How are you?

Fine. Where are you going?

I am too, shall we go together?

Good morning, Sally!

Fine, thanks, and you?

I am going to the post office!

Sure, let’s go!

The dialogue
p rveido ana
Pārveidošana
  • Are you going to the post?
  • No, I am going to the
more transformation
More transformation
  • Are you going to the wood?
  • No, I am going to the
slide14
Paplašināšana:

Es eju uz veikalu, jo man vajag dažus/nedaudz…

skolotājs izmanto attēlus, lai mācītu struktūras

slide15
Alfabēta vingrinājums:

Es eju uz veikalu, jo man vajag dažus ābolus

es eju uz veikalu, jo man vajag nedaudz biezpiena

slide16
Principi:

valoda tiek lietota kontekstā, tā sastāv no noteikta struktūru skaita, vārdiem ir noteikta vieta, labs valodas lietotājs tos automātiski aizvieto ar pareizajiem

Kļūdas:

Skolotājs ir modelis (nedrīkst kļūdīties), skolēni jāpasargā no kļūdām (skolēns kā magnetofons), galvenais valodas apguves līdzeklis: atkārtošana līdz automatizācijai

slide17

Pozitīvais:

  • Strukturālisms izveidoja valodniecības zinātniskos pamatus, izveido metalingvistiku
  • vienota struktūru sistēma visām valodām, visas valodas ir vienlīdz kompleksas,
  • relativizē sakarību starp zīmi un nozīmi (balstītu sociālajā pieredzē)
  • Problēma: neizskaidroja kapēc valoda mūs tā ietekmē
slide18

Valoda kā reliģija:

    • Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. (Jāņa ev. 1:1)
  • Valoda kā mākslas un kultūras pamats:
    • Tautasdziesmas un Rainis
    • tabū vārdi
  • Valoda kā politika:
    • diglosijas situācijā nepareizas valodas izvēle tiek uzskatīta par musināšanu pret pastāvošo varu (Džozefs, Valoda un politika 2008)
slide19

Kļūda kā bīstama novirze no valodas normas:

  • Valodas standartizācijas kustība Eiropā:
  • 1582 Accademia della Crusca in Florence,
  • 1617 Fruchtbringende Gesellschaft,
  • 1635 Académie Française,
  • 1713 Real Academia de la Lengua in Madrid
behaviourist view
Behaviourist view
  • Čomskis (1950):
  • Biheiviorisms neizskaidro valodas radošumu: mēs neatkārtojam viens otra teikto, bet konstanti radām jaunas struktūras
  • Vecāki bieži runā neskaidri un kļudās, tomēr bērnu valoda ir loģiska, arī t.s. kļūdas faktiski ir pilntiesīgs mūsu pašu valodas variants (idiolekts vai starpvaloda)
slide24

bērni piedzimst are uztveres sistēmu, kas ir piemērota runas uztverei

  • O’Greidijs and Arčibalds (2007): varam pierādīt, ka bērni dod priekšroku cilvēka balss skaņām, it īpaši vecāku valodai jau no divu dienu vecuma c.f. Piaget
slide25

O’Greidijs and Arčibalds (2007)

  • Pēc pāris nedēļām bērns atšķir mātes balsi un mēneša vecumā atšķir valodas skaņas
  • viena mēneša vecumā bērni atšķir balsīgos un nebalsīgos līdzskaņus
  • pierādījums: mainot skaņas signālu, bērns maina zīšanas ritmu
o grady and archibald 2007
O’Grady and Archibald 2007
  • bērni mācās atšķirt attiecīgās valodas fonēmas (skaņas ar vārdveidojošu nozīmi) un ignorēt attiecīgās valodas allofonus
  • 6-8 mēnešu vecumā bērni atšķir skaņas, kas pieder citām valodām no dzimtās valodas skaņām
loss of ability
Loss of ability
  • Principi un parametri
  • Tomasello (2003): 1 gadu vecs japāņu bērns jau ir zaudējis spēju atšķirt skaņu Ra no La, tāpat kā pieaugušie japāņi, tādējādi kļūstot par japāņu valodas lietotāju
slide28

Leksikona izveide

  • Neišens and Verings (1997) Bērni iemācās apmēram 1000 vārdus gadā
  • tātad 5 gadus vecs bērns zina apmēram 5000 vārdu
slide29

Šmits 2000:

  • 20 gadus vecs universitātes students zina 20 tūkstošus vārdu
  • mēs iemācamies vārdus, kurus mums vajag un aizmirstam vārdus, kas mums nav vajadzīgi
  • Ja mēs iemācamies jaunu valodu, mūsu vārdu krājums dubultojas
slide30
Dabiskās pieejas izveide otrās un svešvalodu apguvei

piecas hipotēzes (Krašens 1983):

Apguves/mācīšanās hipotēze

Dabiskās kārtības hipotēze

Iedevuma hipotēze (n+1)

Monitora hipotēze

Afektīvā filtra hipotēze

slide31

Otrās valodas apguve:

  • Vaits ( 2000) and Gass and Selinkers ( 2001) Universālās gramatikas pieejamības hipotēze nosaka mūsu apguves līmeni
  • ja mēs mācāmies otro valodu kamēr pirmā vēl nav nostiprinājusies, abas valodas būs dzimtās, No transfer from L1, Full access to UG
slide32

ja dzimtā valoda jau ir nostiprinājusies, un mēs to izmantojam kā pamatu otrai valodai,

  • rezultāts ir starpvalodas gramatika,
  • kuru veido daži pirmās un daži otrās valodas parametri
  • Full transfer of L1, partial access of UL
slide33

Ir iespējams, ka arī pieaugušie kādu psiholoģisku vai kognitīvu iemeslu dēļ spēj piekļūt Universālajai gramatikai.

  • Rezultāts ir tikai daļēja pirmās valodas ietekme un pilnvērtīga otrās valodas gramatika
  • Partial transfer of L1, Full access to UG
slide34

Psiholoģijā balstītas valodas apguves metodes, kuru mērķis ir padarīt afektīvo filtru caurlaidīgu

    • Totālā fiziskās reakcijas metode
    • Suģestopēdija
fizisk s rea anas pieeja total physical response approach
Fiziskās reaģēšanas pieeja

Total Physical Response approach

context
1960-70ie gadi, Džeims Ašers

Prinicipi: Valodas apguves pamats ir Saprasts iedevums

Pati svarīgākā prasme: klausīšanās

Valodu apguves metodēm jāatdarina valodas apguves procesus bērnībā

Context
slide37
Larsena Frīmena (2000)

Pirmais solis:

Skolotājs jau no pirmās stundas runā apgūstamajā valodā, pats dod pavēles, pats izpilda:

celties! sasist plaukstas!

sēsties!sasist plaukstas!

celties! sasist plaukstas!

sēsties! sasist plaukstas!

slide38
Otrais solis:

Skolotājs izvēlas 4 brīvprātīgos, atkārto komandas, bet pats paliek sēžam, četri izvēlētie skolēni izpilda komandas,

celties! sasist plaukstas!

sēsties!sasist plaukstas!

celties! sasist plaukstas!

sēsties! sasist plaukstas!

slide39

Trešais solis:

  • Skolēns dod pavēles, skolotājs izpilda:
    • celties! sasist plaukstas!
    • sēsties!sasist plaukstas!
    • celties! sasist plaukstas!
    • sēsties! sasist plaukstas!
slide40

Ceturtais solis:

  • Viens skolēns dod pavēles, skolotājs un klase izpilda:
    • celties! sasist plaukstas!
    • sēsties!sasist plaukstas!
    • celties! sasist plaukstas!
    • sēsties! sasist plaukstas!
slide41
Piektais solis:

skolotājs uzraksta komandas uz tāfeles un katru darbību nodemonstrē

Skolēni noraksta no tāfeles savās burtnīcās un izpilda secību vēlreiz

slide42
TFR valodu apguves principi (Larsena Frīmena 2000):

Pavēles izteiksme un frāzes ir valodas apguves pamats, jo valodu apgūstam darbībā (Action theory)

Runātā valoda ir svarīgāka par rakstīto, skolēns sāks runāt kad būs tam nobriedis

Kļūdas labojam kopīgi, skolēni mācās viens imitējot

slide43
Atmiņa tiek aktivizēta darbojoties (iesaistās abas smadzeņu puslodes)

Mācības ir daudz efektīvākas, ja tās sagādā prieku nevis trauksmi

Atsevišķa zināšanu pārbaude nav nepieciešama, jo progress ir acīmredzams

slide44
Fiziski darbojoties samazinām stresu
  • Izbaudam komunikācijas prieku
  • Motivējam turpmāku valodas apguvi
slide46
Konteksts: gaiša, krāsaina telpa, plakāti, cepures, maskas, atpūtas krēsli

Skolēni sāk ar savas jaunās identitātes izveidi: izvēlas sev jaunu vārdu, profesiju,

skolotājs sasveicinās, lietojot viņu jaunos vārdus, uzdod jautājumus par viņu dzīves vietu, viņi atbild ar jā vai nē

slide47
1.solis:

Mācību materiāls iesācējiem:

20 lappušu teksts: gribēt ir varēt!

1.lpp. dialogs ar tulkojumu

2.lpp. gramatikas skaidrojums

slide48

2.solis

  • skolotājs lasa dialogu, skolēni izbauda valodas skaņu
  • 3.solis
  • skolotājs ieslēdz Mocarta vijoļkoncerta ierakstu un lasa vēlreiz
slide49
4.solis

Skolotājs nomaina Mocarta ierakstu pret Hendeļa Ūdensmuzikas ierakstu un lasa dialogu vēlreiz

5.solis

Mājas darbs: pārlasīt dialogu

6.solis

Nākošā nodarbība, skolēni lasa dialogu tērpušies maskās

slide50
7.solis:

Skolēni sēž ap apaļu galdu uz galda ir rotaļlietas, plakāti pie sienām

8. solis:

Skolotājs lasa stāstu, skolēni aizpilda tukšās vietas tekstā, dzied, runājas un klausās Baha muziku

slide51
Principi: Mācīšanās ir produktīvāka pozitīvā atmosfērā

Skolēni mācās neapzināti viens no otra

Jauna identitāte rada skolēnos drošības sajūtu

slide52

Universālās gramatikas ieguvumi:

  • gramatika kā kompetence un performance
  • Valodniecības uzdevums
    • no preskriptīva: kopt un veidot valodu (piem. Latvija, Francija)
    • kļūst deskriptīvs: valodnieku uzdevums ir izprast un izskaidrot valodu
slide54

Funkcionālisms sociālajās zinātnēs ir nostādne,

  • ka sabiedrība aplūkojama kā sistēma,
  • kas sastāv no dažādām cita ar citu saistītām daļām,
  • kuru savstarpējās sadarbības pamatā ir kopīga vērtību sistēma,
  • katrai paražai ir kāda funkcija sabiedrības efektivitātes nodrošināšanā (Ideju vārdnīca 1994)
slide55

Halideja (1970:5) saziņas konteksta modelis

Vārdiem nozīmi piešķir situācija, kurā tie lietoti (laiks, vieta, dalībnieki, attiecības starp tiem un saziņas mērķi)

Valodas zināšanas tiek nodotas noteiktā sociālā kontekstā ar attiecību palīdzību, piem, vecāki bērniem, skolotāji skolēniem

spo ska akulturiz cijas modelis 1989
Spoļska akulturizācijas modelis (1989)

Sociālais konteksts

Attieksmes un motivācija

Personība: vecums, spējas, pieredze

Indivīda valodas apguves un mācību iespējas

Valodas un citas (sociolingvistiskā, funkcionālā) kompetences

slide57

Akulturizācijas modelis ļauj izskaidrot atšķirības pirmās un otrās valodas apguvē:

    • kapēc mēs visi iemācamies pirmo valodu, bet ne visi apgūstam otro/svešvalodu
    • kapēc katram cilvēkam nepieciešams citāds laika posms valodas apguvei
slide60

Funkcionālā valodniecība ne tikai izskaidro valodas apguves procesu, bet arī definē valodas apguves mērķi: funkcionālo (pragmatisko kompetenci)

  • Ostina (1962) runas akta teorija (locution, illocution, perlocution) (izskanējušais izteikums, domātais izteikums, izteikuma rezultāts)
slide61

Valodas apguves pirmais jautājums ir: kādām funkcijām bērnam tā ir nepieciešama (Halidejs, 1978: 18-20).

  • Informatīvai, Izdomas, Imperatīvai, Interakcijai
  • Makro un mikrofunkcijas
slide62

Runas stilu var novietot uz taisnes, no pilnīgi paredzama un formalizēta runas stila (frāžainības) līdz pilnīgai jaunradei (entropijai)

  • Skolas/augstskolas uzdevums ir valodas formalizēšana, standartizēšana
  • Komunikatīvā valodas apguves metode pirmo reizi runas stilu relativizē un validē neformālo runāto valodu un dialektu
slide63

Komunikācijas modeļi:

    • Lineārais modelis
    • Interaktīvais modelis
    • Transaktīvais modelis
    • Sistēmiskais modelis