1 / 14

ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA UN INOVĀCIJA

ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA UN INOVĀCIJA. ANNA ĀBELTIŅA. ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA. Ir vairāk kā 100 ilgtspējības un ilgtspējīgas attīstības definīcijas, viena no viss populārākām ir Pasaules apkārtējas vides un attīstības komisijas definīcija:

hal
Download Presentation

ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA UN INOVĀCIJA

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA UN INOVĀCIJA ANNA ĀBELTIŅA

  2. ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA • Ir vairāk kā 100 ilgtspējības un ilgtspējīgas attīstības definīcijas, viena no viss populārākām ir Pasaules apkārtējas vides un attīstības komisijas definīcija: • This suggests that development is sustainable where it "meets the needs of the present without compromising the ability of future generations to meet their own needs." Anna Ābeltiņa 08.12.2010

  3. ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA • What is Sustainable Development?Environmental, economic and social well-being for today and tomorrow • Sustainable development is maintaining a delicate balance between the human need to improve lifestyles and feeling of well-being on one hand, and preserving natural resources and ecosystems, on which we and future generations depend Anna Ābeltiņa 08.12.2010

  4. EIROPA 2020STRATĒĢIJA GUDRAI, ILGTSPĒJĪGAI UN INTEGRĒJOŠAI IZAUGSMEI • Eiropa 2020 izvirza trīs prioritātes, kuras savstarpēji pastiprina cita citu. • Gudra izaugsme – uz zināšanām un inovāciju balstītas ekonomikas attīstība • Ilgtspējīga izaugsme – resursu ziņā efektīvākas, videi nekaitīgākas un konkurētspējīgākas ekonomikas veicināšana • Integrējošā izaugsme – tādas ekonomikas veicināšana, kurā ir augsts nodarbinātības līmenis un kas nodrošina sociālo un teritoriālo kohēziju Anna Ābeltiņa 08.12.2010

  5. PAMATMĒRĶI • Pamatmērķi: • Jābūt nodarbinātiem 75% iedzīvotāju vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem • 3% no ES IKP jāiegulda pētniecībā un attīstībā • Jāizpilda “20/20/20” mērķi klimata/enerģētikas jomā • To iedzīvotāju īpatsvaram, kuri priekšlaicīgi pamet skolu, jābūt mazākam par 10% un vismaz 40% jaunākās paaudzes iedzīvotāju jābūt augstākai izglītībai • Par 20 miljoniem jāsamazina to cilvēku skaits, kuriem draud nabadzība Anna Ābeltiņa 08.12.2010

  6. PRIORITĀTES (I) • Lai īstenotu izvirzītos mērķus būs vajadzīgi visdažādākie pasākumi valstu, ES un starptautiskā līmenī. Tādēļ tiek izvirzītas septiņas pamatiniciatīvas, kas kalpos par katalizatoru virzībā uz katras tematiskās prioritātes īstenošanu. • “Inovācijas Savienība” – tās mērķis ir uzlabot nosacījumus un piekļuvi finansējumam pētniecībai un inovācijai, lai nodrošinātu, ka inovatīvas idejas var pārvērst produktos un pakalpojumos, kas rada izaugsmi un nodarbinātību Anna Ābeltiņa 08.12.2010

  7. PRIORITĀTES (II) • “Jaunatne kustībā” – tās mērķis ir paaugstināt izglītības sistēmu darbības rādītājus un atvieglot jauniešiem ienākšanu darba tirgū • “Digitālā programma Eiropai” – tās mērķis ir paātrināt ātrgaitas interneta pakalpojumu ieviešanu un izmantot vienotā digitālā tirgus priekšrocības, ko tas sniedz mājsaimniecībām un uzņēmumiem Anna Ābeltiņa 08.12.2010

  8. PRIORITĀTES (III) • “Resursu ziņā efektīva Eiropa” – tās mērķis ir veicināt ekonomiskās izaugsmes nodalīšanu no resursu izmantošanas, atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju saturu, palielināt atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanu, modernizēt transporta nozari un veicināt energoefektivitāti • “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā” – tās mērķis ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi, īpaši MVU, un atbalstīt stingru un ilgtspējīgu rūpnieciskā pamata izveidi, kas var konkurēt pasaules mērogā Anna Ābeltiņa 08.12.2010

  9. PRIORITĀTES (IV) • “Jaunu prasmju un darbavietu programma” - tās mērķis ir modernizēt darba tirgus un dot iespēju cilvēkiem visas dzīves laikā attīstīt savas prasmes, lai palielinātu nodarbinātību un nodrošinātu darba piedāvājuma un pieprasījuma labāku atbilstību, tostarp izmantojot darba ņēmēju mobilitāti • “Eiropas platforma cīņai pret nabadzību” - tās mērķis ir nodrošināt sociālo un teritoriālo kohēziju Anna Ābeltiņa 08.12.2010

  10. ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA UN INOVĀCIJA • XXI gadsimtā lielāka daļa attīstīto valstu, tai skaitā ES saista ilgtspējīgu un stabilu ekonomikas attīstību galvenokārt ar pāreju uz inovatīvo attīstības ceļu • Vai šīs cerības ir pamatotas? • Vai inovatīvā ekonomika ir stabila un garantē ilgtermiņa attīstību bez recesijām un depresijām? Anna Ābeltiņa 08.12.2010

  11. Tehnoloģiskie cikli (viļņi) • Tehnoloģisko jeb garo viļņu teorijas pamatlicēji ir N. Kondratjevs un J. Šumpeters • Kondratjeva ciklu struktūra ir pietiekami vienkārša. Cikla augšupejas stadijā ir novērojams ilgstošs augstas saimnieciskas konjunktūras periods, kad tautsaimniecība attīstās dinamiski, viegli pārvarot īslaicīgus nelielus kritumus • Savukārt tad, kad notiek viļņa lejupejas stadija ilgstoši dominē zema saimnieciskā konjunktūra, kad neskatoties uz īslaicīgiem augšupejas periodiem saimnieciskā aktivitāte ir depresīva, pasaules ekonomika attīstās nestabili • Pirms izaugsmes stadijas ir krīžu un depresiju periods • Depresija liek meklēt izdzīvošanas iespējas un inovācija var tās sniegt. Anna Ābeltiņa 08.12.2010

  12. Attīstības tempi • Ceturtā viļņa ietvaros pasaules ekonomika attīstījās vēl neredzētiem tempiem. Laika posmā no 1950. g. līdz 1973. gadam pasaules ekonomikas izaugsme bija 4.9% gadā. Savukārt depresijas fāze risinājās no 1973. g. līdz 1982. g. Tad sākās atveseļošana un 5. cikls. • Pārejas posmā no 4. uz 5. ciklu pasaules ražošanas apjoms samazinājās gandrīz par 11%. • Piektā cikla efektivitāte salīdzinot ar ceturto izrādījās zemāka: IKP pieauguma temps vidēji laikā no 1983-2001. gadam bija 3.1%. • 2001-2002 gadu ekonomiskā krīze nozīmēja arī pāreju no piektā viļņa augšupējas posma uz lejupejas posmu un faktiski tas bija arī signāls, ka turpmāk var sekot virkne krīžu un depresiju. • Patreizējā finanšu krīze sākās 2007. gadā un no banku sistēmas pārmetās uz reālās ekonomikas sfēru. • Šodien var prognozēt, ka pasaules ekonomikā depresija varētu turpināties vēl aptuveni līdz 2020. gadam. • Tātad laika posms no 2010. līdz 2020. gadam ir viss labvēlīgākais laiks jaunu bāzes inovāciju ieviešanai, jauna sestā viļņa iespēju izmantošanai. Anna Ābeltiņa 08.12.2010

  13. Tehnoloģiskie cikli (viļņi) Anna Ābeltiņa 08.12.2010

  14. Nākotnes paradigma • Kādas tehnoloģijas būs vadošās 6. vilnī? Turpināsies IT tehnoloģiju interneta, nanotehnoloģiju, gēnu inženierijas u.c. tālākā attīstība • Var prognozēt, ka 6. viļņa dominējošā tehniskā un ekonomiskā paradigma būs datoru tehnoloģijas un nanotehnoloģijas simbioze • Kad rodas jauna inovatīva paradigma, sāk izstrādāt jaunus inovatīvus produktus, tad parādās arī jaunas rūpniecības nozares. • Inovācija spēj nodrošināt nopietnu ekonomikas pieaugumu, ja tā ir universāla un spēj iekļūt dažādās nozarēs. Anna Ābeltiņa 08.12.2010

More Related