VESELĪBAS APRŪPES SISTĒMA

1. Cilvēks VESELĪBAS APRŪPES SISTĒMA Latvijas sabiedrības zaudētie paredzamā mūža gadi

2. Terminu skaidrojumi Potenciāli zaudētie mūža gadi (PMZG) - gadu skaits, kurus cilvēks būtu dzīvojis, strādājis un maksājis nodokļus, ja nebūtu priekšlaicīgi miris. Veselīgie dzīves gadi (VDzG)- iedzīvotāju veselības stāvokļa rādītājs, gadi bez invaliditātes un hroniskām slimībām Eiropas Veselības aprūpes patērētāju indekss EHCI - novērtē veselības aprūpes sistēmas, aptverot 5 jomas attiecībā uz patērētāju: - pacientu tiesības un informācija; - gaidīšanas laiks, lai saņemtu ārstēšanu; - ārstēšanas rezultāti; - sniegto pakalpojumu spektrs un pieejamība; - zāļu pieejamība. Aprēķinos izmanto valsts statistikas, pacientu aptauju un neatkarīgu pētījumu rezultātus.

3. Problēmsituācijas aktualitāte Latvijā Katrs ceturtais mirušais miris priekšlaicīgi, nesasniedzot 65 gadu vecumu. 2012.gadā, nomirstot Latvijas iedzīvotājiem vecumā līdz 64 gadiem, zaudēti98,6 tūkstoši potenciālo mūža gadu Vidēji viens priekšlaicīgi mirušais zaudē 13-14 sava mūža gadus. Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs, 2013 • Veselīgie dzīves gadi Latvijā • vīriešiem – 53,5 gadi (par 8,2 gadiem mazāk nekā ES vidēji), • sievietēm – 56,5 gadi (par 6,1 gadu mazāk nekā ES vidēji).

4. LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS AKTUALITĀTE

5. Paredzamā mūža ilgums, salīdzinot ES valstis LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI

6. LATVIJAS VESELĪBAS APRŪPES PROBLĒMSITUĀCIJA • Veselības pakalpojumu NEPIEEJAMĪBA • NOVĒLOTA ĀRSTĒŠANAS uzsākšana • JAUNU INVALIDITĀTESgadījumu skaita pieaugums • PIEAUGIKMĒNEŠA VESEĪBASIZDEVUMU ĪPATSVARS MĀJSAIMNIECĪBU budžeta izdevumos • Latvijas veselības aprūpē NOVIRZES NO STARPTAUTISKI PIEŅEMTIEM ārstēšanas uzsākšanas kritērijiem un standartiem • Veselības aprūpes sistēmai NAV noteiktu izmērāmu darbības rezultātu un efektivitātes novērtēšanas indikatoru • INOVĀCIJUATTĪSTĪBĀ, Latvija ievērojami atpaliek no citām ES valstīm

7. Gaidīšanas laika indeksa izmaiņas 2009. – 2012. gads LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI NEPIEEJAMĪBA EHCI indekss 1- nav jāgaida; 3- gaidīšanas laiks pārsniedz 90 dienas

8. Jaunu - pirmreizēju gadījumu skaits 2006.-2011. LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI NEPIEEJAMĪBA Invaliditātes pieaugums Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs, 2013

9. Invaliditātes pieaugums strādājošām personām LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI NEPIEEJAMĪBA Avots: www.csb.gov.lv

10. Veselības aprūpes nepieejamība dārdzības dēļ, %, LV unES citas valstis LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI FINANSIĀLA NEPIEEJAMĪBA Avots: Eurostat, 2012

11. Pieaug invaliditātes izmaksas Invaliditātes pabalsti, Latvijā 2008.-2012. LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI Avots: www.csb.gov.lv

12. Slimības rada milzīgu slogu sabiedrībaiMuskuļu un skeleta sistēmas slimību izmaksāstikai 20% izmaksas sedz veselības aprūpe34% indivīds30% darba devējs16% sociālās apdrošināšanas sistēma LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI

13. LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI FINANSIĀLĀ NEPIEEJAMĪBA

14. LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅIFINANSIĀLĀ NEPIEEJAMĪBA

15. LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI FINANSIĀLĀ NEPIEEJAMĪBA Latvijā pieaug Privāto maksājumu īpatsvars kopējos izdevumiem veselības aprūpes izdevumos 2005. – 2012. gads

16. LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI Nav Veselības aprūpes sistēmas efektivitātes novērtēšanas indikatoru Starptautiskie PVO, Eurostat u.c. Veselības aprūpes sistēmu efektivitātes novērtēšanas indikatori

17. LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI NavVeselības aprūpes sistēmas efektivitātes novērtēšanas indikatoru Eiropas Veselības patērētāju indekss (EHCI), 2012starptautisks valstu kopvērtējums, punktu skaits 5 jomas:

18. LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI Nav Veselības aprūpes sistēmas efektivitātes novērtēšanas indikatoru Latvijas veselības sistēmas novērtējums pret kopējo maksimālo punktu skaitu EHCI, 2012

20. LATVIJAS PROBLĒMSITUĀCIJAS CĒLOŅI INOVĀCIJU TRŪKUMS VESELĪBAS APRŪPĒ From: IMS Health, 2010

21. Kopā • ..nevarēja to atļauties • ..pārāk ilgi jāgaida uz pieņemšanu/rindas • ..nevarēja izbrīvēt laiku darba apstākļu dēļ vai bija jārūpējas par bērniem vai citiem cilvēkiem • ..bija pārāk tālu jābrauc/ nav transporta līdzekļu • ..bailes no ārstiem/slimnīcas/ izmeklēšanas • ..gribēja nogaidīt un paskatīties, vai ar laiku nekļūst labāk • ..nezināja nevienu labu ārstu vai speciālistu • ..citi iemesli • Avots: CSB

22. Kā risināt problēmas? 10 546 stacionētiem pacientiem gadā Latvijā ietaupītu 6 398242 EURnovēršot* SIRDS ASINSVADU SASLIMŠANAS Nodrošināta savlaicīga medikamentozā ārstēšana Savlaicīga Paaugstināta asinsspiediena (Hipertensija) ārstēšana 190 Koronārās sirds slimības gadījumus 105 infarktus 116 insultus

23. Kā risināt problēmas Onkoloģijā? Nodrošināta ārstēšana ar inovatīviem medikamentiem Inovatīvi medikamenti glābj dzīvības, samazina mirstību no LEIKĒMIJAS RITUXIMAB difūzas lielo B šūnu limfomasārstēšanā

24. Nodrošināta ārstēšana ar inovatīviem medikamentiemglābj dzīvības, samazina slimību ekonomisko slogu un ietaupa sabiedrības netiešās izmaksas Kā risināt problēmas?

25. Uzsākta zāļu kompensācija nenodrošina vienlīdzību saņemšanā:40 pacienti saņem, ap 60 – nesaņem. Terapija dod iespēju 2 reizes palielināt laiku līdz slimības progresijai(ļaundabīgs nieru audzējs) Kā risināt problēmas?

26. Kā risināt problēmas? Nodrošināta savlaicīga medikamentoza ārstēana HIV Latvijā vairs nav tikai geju un narkotiku lietotāju problēma

27. Kā risināt problēmas? Nodrošināta savlaicīga un starptautiskām vadlīnijām atbilstoša izmaksu efektīva ārstēšana Atšķirībā no citām Eiropas valstīm HIV medikamentozā ārstēšanapacientiem tiek uzsākta novēloti: pie CD4 (imunitātes) šūnu skaita 200 / μl (AIDS stadijā) – Eiropā vismaz 350 / μl - tas ir IEVĒROJAMI LĒTĀK * Samazinās HIV inficēto mirstība un potenciāli zaudētie mūža gadi * Valstij mazāki zaudējumi priekšlaicīgas mirstības dēļ • Ārstējot HIV inficētos– viņi nespēj izplatīt vīrusu • Valsts ietaupa finanšu resursus, ko tā tērēs inficēto aprūpei – t.sk. jaunu sieviešu un bērnu ārstēšanai visa mūža garumā

28. Latvijas veselības aprūpes sistēmas radītās pretrunas, kam ir tieša ietekme uz sabiedrības veselības stāvokli un izmaksām: • Latvijas iedzīvotāji nav finansiāli aizsargāti pret veselības aprūpes izmaksām nopietnas saslimšanas gadījumā, jo augsts privāto (no 40 līdz 60% no kopējām izmaksām) maksājumu īpatsvars kopējā veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanā starp ES valstīm. ES - vidēji 20% • Kopējā līdzekļu nepietiekamība (ap 3 % no IKP, viens no zemākiem % Eiropā, vidēji 8 - 9%) • Latvijas iedzīvotājiem finansiāli nav pieejama savlaicīga, tajā skaitā, arī izmaksu efektīvas ambulatoras (t.sk.medikamentozas) ārstēšanas uzsākšana, jo ilgas gaidīšanas rindas un daudzās jomās ārstēsana neatbilst starptautiski pieņemtajaj ārstniecības praksei • Nepietiekama līdzekļu novirzīšana savlaicīgai ārstēšanai rada nepamatoti lielu mirstību, invaliditāti un zaudētus dzīves gadus

30. Pārmaiņām veselības aprūpes finansēšanas un pakalpojumu plānošanas sistēmā Latvijā ir nepieciešams nodrošināt: • Iedzīvotāju veselības rādītāju paaugstināšanu atbilstoši NAP 2020 izvirzītajiem mērķiem • Izmaksu efektīvu veselības aprūpes pakalpojumu fizisku, teritoriālu un finansiālu pieejamību t.sk, atjaunot veselības tehnalogiju ekonomisko novērtēšanu • Ieviest VA novērtēšanas indikatorus: • Taisnīgumu pakalpojumu saņemšanā atbilstoši potenciālajam veselības riskam • Iedzīvotāju finansiālo aizsardzību pret katastrofāliem zaudējumiem veselības pasliktināšanās gadījumā • Solidaritāti (ienākumi; vecums; veselības stāvoklis) • Novērst nepamatoti augstos sabiedrības un citu sektoru (sociālā budžeta, darba devēju u.c.) izdevumus nepieejamas veselības aprūpes dēļ

31. Paldies par uzmanību! Ilze Stobova Konsultante sociālekonomiskajos jautājumos Daiga Behmane Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja info@lvea.lv Daiga.Behmane@rsu.lv