Tēma: Direktoru terminētie līgumi/ novērtēšanas sistēma

1. LIVA valdes sēde 2012.gada 15.augustā Tēma: Direktoru terminētie līgumi/ novērtēšanas sistēma

2. 3.sadaļa Pedagogu jautājumi (VRP pasākumi): 5.1 Pamatojoties uz ESF aktivitātes “Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” projekta rezultātiem, ieviest pedagogu un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās vērtēšanas sistēmu 01.06.2014 No “Reformu īstenošanas rīcības plāna vispārējā izglītībā”

3. 3.sadaļa Pedagogu jautājumi (VRP pasākumi): 5.2 Sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādāt likumprojektu, paredzot pāreju uz vispārējās izglītības iestāžu, profesionālās izglītības iestāžu t.sk. koledžu un profesionālās ievirzes izglītības iestāžu, interešu izglītības iestāžu vadītāju iecelšanu uz noteiktu termiņu 01.09.2013 No “Reformu īstenošanas rīcības plāna vispārējā izglītībā”

4. Apkopojot LIVA valdes locekļu iesūtīto viedokli š.g. augustā, • tiek akcentēti 3 jautājumi: • Izglītības iestāžu vadītāju rotācija; • Izglītības iestāžu vadītāju terminētie līgumi; • Izglītības iestāžu vadītāju profesionālā vērtēšanas sistēma;

5. LIVA ir pret izglītības iestāžu vadītāju rotāciju: • Rotācijā nav sociālo garantiju ne pašam iestādes vadītājam, ne viņa ģimenei (stabila alga un nodrošinājums); • Rotācijā pastāv iespēja izjaukt iesāktās tradīcijas, spriedze skolu kolektīvos; • Rotācija ir īstermiņa ieguldījums skolas nākotnē, bet mēs runājam par ilgtspēju....; izglītības iestāžu vadītāju rotācija

6. Rotācija ir pilnīgi neiespējama, ņemot vērā ekonomisko situāciju: • dzīvojamais fonds ir privātīpašums, • slikts ceļu stāvoklis un dārgi ceļa izdevumi, • direktora darba diena nav 40 st. nedēļā, bet ir pasākumi vakaros un brīvdienās; • ir joprojām neizmantots atvaļinājums un materiāli nesakārtota direktora aizvietošana atvaļinājuma laikā.

7. Direktore Iveta Rambola“Uzskatu, ka šobrīd Latvijā izglītības iestāžu vadītāji savu darbu veic godprātīgi, domā par iestādes attīstību, par vidi, par izglītības kvalitāti, par interešu izglītības daudzveidību, par bērna drošību. Sadarbojas ar pašvaldību un racionāli izmanto budžetu, kā arī piesaista finansējumu caur projektiem. Skolas direktors ir vētīts un mērīts gan atestācijās, gan akreditācijās. Ja pašvaldība, skolas kolektīvs un vecāki atbalsta direktora darbu, tad kālab nepieciešams sarežģīt situāciju un radīt lieku stresu skolas kolektīvos?”

8. Direktore Laima Grebska: “terminētie līgumi- varbūt, pie nosacījuma, ja tie tiek noslēgti ar visiem pedagoģiskajiem darbiniekiem.” Direktore Sandra Tukiša:” terminētie līgumi ir diskriminējoši un neatbilst Darba likuma 44.pantam. Kāpēc vienam amatam pielāgot atšķirību likumdošanā.? Vai mēs runājam arī par slimnīcu vadītāju, kultūras namu, bibliotēku utt. vadītāju terminētajiem līgumiem? Vai mēs runājam par dažādu pārvalžu vadītāju terminētiem līgumiem, kuri kopā ar deputātiem veido koncepciju, tai skaitā arī izglītības?” Izglītības iestāžu vadītāju terminētie līgumi

9. Darba līgumu uz noteiktu laiku var noslēgt, lai veiktu noteiktu īslaicīgu darbu ar ko saprot: • sezonas rakstura darbu; • darbu tādās darbības jomās, kurās darba līgums parasti netiek slēgts uz nenoteiktu laiku, ņemot vērā attiecīgās nodarbošanās raksturu vai attiecīgā darba pagaidu raksturu; • promesoša vai atstādināta darbinieka darbu; • gadījuma darbu, kas uzņēmumā parasti netiek veikts; • neatliekamu darbu, lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārēju apstākļu izraisītas sekas, kuras nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā. DL 44. pants darba līgums uz noteiktu laiku

10. Darba līgumu noslēgšanas uz noteiktu laiku (jeb izglītības iestāžu vadītāju terminētie līgumi) SWOT ANALĪZE Stiprās puses jeb + Vājās puses jeb – Iespējas Draudi jeb riski

11. Visi aptaujātie LIVA valdes locekļi, kuri atsūtījuši savas domas par terminētajiem līgumiem , jautā: KĀDS IR MĒRĶIS UN PAMATOJUMS JEB KONCEPTUĀLIE UZSTĀDĪJUMI?

12. Raugoties no direktora viedokļa- pozitīvais nav nekas; LIVAi nav jāmeklē “+” no IZM vai pašvaldības viedokļa; Pašvaldība var atbrīvoties no slikti strādājoša vai “nevēlama direktora”, ja direktoram nav izveidojušās labas attiecības ar kolektīvu, ir iespēja to korekti pamainīt; Jauna vide direktoram, ja kaut kas neizdevās, var sākt no jauna; Stiprās puses jeb “+”

13. “Terminētiem līgumiem un konkursiem varētu piekrist, ja tiktu ņemti vērā vairāki aspekti: pretendenta darba kvalitāte, izaugsme, profesionalitāte, ieinteresētība, atbilstība konkrētai vietai utt., bet konkursos bieži vien dominē korumpētība un personīga ieinteresētība...“ “Katru gadu ir konkursi uz izglītības iestāžu vadītāju vietām Latvijā un ikvienam ir iespēja jau šobrīd attīstīt savu karjeru, veidot izaugsmi.”

14. Pieaug direktoru emocionālā spriedze “ka tik es kaut ko nepareizu neizdaru, kas var pašvaldībai nepatikt”; Pieaug politiskais spiediens (daudzi direktori ir deputāti, terminētais līgums ir iespēja izrēķināties) t.i darba devējs var manipulēt ar politisko piederību; Pieaug izdegšanas sindroms; Skolas direktora profesionālā prestiža samazināšanās; Reāls bezdarbs, ja pēc termiņa beigām darbu nav iespējams sameklēt; Vājās puses jeb “-”

15. 5-6 gadi ir laiks, kad esi labi iestrādājies, skaidri pārredzama skolas attīstība, nepieciešami uzlabojumi, iespējas, uzsākti projekti un ....Tev saka paldies! Nav iespējas plānot skolas ilgtspējīgu attīstību, cietīs plānošana. Direktoram labi jāpazīst pedagogu spējas un talanti, lai varētu deleģēt pienākumus. Cietīs vadības komandas darbs. Psiholoģiskais faktors-ja līgums noslēgts uz noteiktu laiku, tiek “skaitīts laiks”. To zina arī pedagogi: ” šis direktors strādās vēl vienu gadu...”.

16. Ir vajadzīgs laiks, lai iepazītos ar pašvaldību, pedagogu kolektīvu, skolēniem, vecākiem, skolas ēkas arhitektūru (un kur nu vēl problēmām), vietas ģeogrāfisko stāvokli, tradīcijām, stiprajām un vājajām pusēm. Tie ir 3 gadi vismaz. • Problēmas ar vadības komandu - katrs direktors vēlas veidot “savu vadības komandu”. Padotie būs neizpratnē- ”ko atkal no viņiem prasīs?” • Skolu ilgtspējīgu tradīciju zudums, jo direktors ir savas skolas tradīciju uzturētājs.

17. Direktore Ineta Rudzīte saka: “Latviešu mentalitātei nav pieņemams direktors kā projekta vadītājs, ne kā stabilitātes garants”. Direktors ir savas skolas labo tradīciju turpinātājs, piemēram- mūsu kolēģis Broņislavs Rimicāns bija vienīgais Babītes vidusskolas direktors (viņš piedalījās arī skolas celtniecībā), kurš vadīja skolu 25 gadus. Tā bija viņa vienīgā darba vieta- viņa mūža darbs, kurš nav ne ar kādiem ordeņiem izmērāms.

18. direktors strādā ne ar pilnu atdevi, jo neredz sava darba rezultātus; Pēdējos darba gadus vairāk uzmanības velta citas darba vietas meklējumos, jo nav garantija par līguma pārslēgšanu; Sociālās nevienlīdzības risks- kāpēc terminētie līgumi ir tikai skolu direktoriem? Skolas kolektīvā (arī no direktora puses) var parādīties vienaldzība, kūtrums, vēlēšanās strādāt “kaut kā”.... Draudi jeb riski

19. Jau šobrīd ļoti daudzi direktori lielās slodzes dēļ ir atteikušies no mācību stundu pasniegšanas vai viņiem “neiznāk stundas”, jo slodze jānodrošina skolotājiem, tādējādi -viņi ir zaudējuši savu profesionālo meistarību savā mācību priekšmetā. Tātad- direktori nedrīkst atteikties no mācību stundu vadīšanas. Kā tiks aprēķināta direktoru pensija? Pašvaldība var zaudēt labu skolas direktoru, bet iegūt profesionāli vāju direktoru, kurš teorētiski zina kā vadīt skolu, bet praktiski “viņam neizdodas” vai “viņš nekad to nav darījis”;

20. “pašvaldībai jau šobrīd ir “liela vara pār direktoru”, gan skolu kopumā. Diemžēl daudzās pašvaldībās ir deputāti, kuru zināšanas par izglītības jomu aprobežojas ar pašu atmiņām par skolu vai savu bērnu vai mazbērnu negatīvajiem nostāstiem par skolu vai pedagogiem, kuri pieprasa pildīt skolēnu pienākumus”. Sabiedrības vērtību skalā izglītības nozīme kritīsies.

21. Direktore Ineta Tamane saka: “domājot tālejoši par skolas lielāku autonomiju, lielāku izglītības iestādes vadītāja atbildību, profesionālāku rīcību un bezgala nopietnu lēmumu pieņemšanu par savu skolas tālāko attīstību, darba līgumu noslēgšana uz noteiktu laiku ir drauds skolas saprātīgai un plānveidīgai attīstībai. Skolas var kļūt par neveiksmīgu eksperimentu objektiem, par kuriem neviens neatbildēs, bet cietīs bērni un skolas kolektīvs kopumā”

22. Iespēja iepazīties ar citu skolu pieredzi, citiem pedagogiem, skolēniem, skolas vidi, pašvaldību utt.; Turpināt attīstīt savas komunikācijas spējas jaunā vidē; Spēja salīdzināt izglītības iestādes, domājot par vienotām prasībām, vienotu vērtēšanu. Skolas kļūs vienveidīgākas, ne atšķirīgākas vai autonomākas; Ilgu meklējumu rezultātā pašvaldība atradīs savam redzējumam atbilstošu direktoru. iespējas

23. Iestādes vadītāja novērtēšanas sistēmai ir jābūt akreditācijas procesa sastāvdaļai; Izvērtējot 7.pamatjomu skolas akreditācijas procesā ( anketēšana, intervijas, pašvaldības viedoklis par skolas attīstību...) jau vadības darba organizācija un ieguldījums tiek izvērtēts. Nepieciešamības gadījumā jautājumu loks varētu paplašināties Izglītības iestāžu profesionālā vērtēšanas sistēma

24. Direktore Ģertrūde Zabašta saka: “Direktoru novērtēšanai būtu jābūt būtiskai motivācijai izcili veikt izglītības iestādes vadītāja darbu. Vērtējumam noteikti vajadzētu ietekmēt atalgojumu un dot kādus citus sociālos garantus”

25. Direktore Sandra Tukiša saka: “daudzi direktori jau iesaistījās pedagogu novērtēšanas projektā, kurā daudzās pozīcijās bija grūti nodalīt savu pedagoga darbu no direktora vai vietnieka darba. Protams, izvērtējuma tabulu vajadzētu papildināt. Tāpat ir daudzas pašvaldības, piemēram Siguldas novads, kurš reizi gādā izvērtē skolu direktorus, tāpat kā citus darbiniekus, nosakot darbinieku līmeni, atbilstoši konkrētiem kritērijiem. Direktors raksta sava darba pašvērtējumu par iepriekšējo gadu. Varbūt direktoru novērtēšana jāatstāj pašvaldības ziņā?”

26. Siguldas pašvaldība izvērtē: • Mērķi un uzdevumi nākošajā novērtēšanas periodā. (Norāda arī sasniedzamo rezultātu). • Vadības prasmes • Spēja organizēt komandas darbu • Stratēģiskā domāšana, vadība • Orientācija uz rezultātu • Iestādes finansiāli saimnieciskās darbība plānošana un organizēšana • Iestādes materiāli tehniskās bāzes saglabāšana, atjaunošana, pilnveidošana, plānošana un organizēšana • Problēmu risināšana • Sadarbības prasme • Sadarbības prasme komandā īstenojot novada izglītības politiku (novada izglītības iestāžu vadītāju starpā) • Sadarbības prasme ar pašvaldības iestādēm • Sadarbības prasme ar vecākiem

27. Saskarsme ar kolēģiem, skolēniem, vecākiem • Atsaucība • Sarunu vešanas prasme, informācijas apmaiņa komunikācijā • Ārējais izskats • Lojalitāte pret darba vietu • Profesionālā kvalifikācija • Tālākizglītības atbilstība IZM prasībām • IKT pārzināšana, izmantošana darbā • Amata pienākumu izpilde • Pedagoģiskā procesa vadība • Personāla jautājuma risinājums • Iestādes darba reglamentējošo dokumentu izstrāde un atskaišu sagatavošana Katra apakšpozīcija tiek vērtēta 5 līmeņos.

28. Paldies par uzmanību un visiem veiksmīgu 2012./2013.mācību gadu!