1 / 24

Rīga, 2009

PĒTĪJUMA IZSTRĀDE PAR ZEMGALES UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS IEVIEŠANU 1.FĀZES NOSLĒGUMA DISKUSIJA Pasūtītājs : Zemgales plānošanas reģions Projekta izstrādātājs : SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”. Rīga, 2009. Uzņēmējdarbības attīstību veicinājušie faktori.

aletta
Download Presentation

Rīga, 2009

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. PĒTĪJUMA IZSTRĀDE PAR ZEMGALES UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS IEVIEŠANU 1.FĀZES NOSLĒGUMA DISKUSIJAPasūtītājs:Zemgales plānošanas reģionsProjekta izstrādātājs:SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” Rīga, 2009

  2. Uzņēmējdarbības attīstību veicinājušie faktori Kas patiesībā ir nodrošinājis uzņēmumu attīstību?: oriģināla, dzīvotspējīga biznesa ideja vai ārēji apstākļi (liels patēriņš uz jebko, daudz valsts un pašvaldību iepirkumu, viegla naudas/ kredītu pieejamība). DATI: “Pētījuma izstrāde par Zemgales uzņēmējdarbības attīstības programmas ieviešanu: Uzņēmēju aptauja.” SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”, Rīga, 2008-2009. Provizoriskie rezultāti.

  3. Galvenās problēmas uzņēmēju ikdienā Vai attīstību/ izdzīvošanu nodrošinātu nodokļu samazinājums, finansu līdzekļu pieejamība, ja vienlaikus nav vairs pieprasījuma? UN: Kā risināt pieprasījuma samazinājuma problēmas? DATI: “Pētījuma izstrāde par Zemgales uzņēmējdarbības attīstības programmas ieviešanu: Uzņēmēju aptauja.” SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”, Rīga, 2008-2009. Provizoriskie rezultāti.

  4. Faktori, kas kavē uzņēmējdarbību Ja šos faktorus “novērš”, vai tiešām uzņēmējdarbība uzreiz Zemgalē attīstīsies? T.i., vai aiz šiem “redzamajiem” kavēkļiem nav vēl kādi citi, nenosaukti (kurus nevēlas atzīt)? Eksportā un investīcijās R&D nesaskata attīstības/ izdzīvošanas perspektīvas? DATI: “Pētījuma izstrāde par Zemgales uzņēmējdarbības attīstības programmas ieviešanu: Uzņēmēju aptauja.” SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”, Rīga, 2008-2009. Provizoriskie rezultāti.

  5. Uzņēmējdarbības attīstībai svarīgākie faktori Vai augšējo sekmīgums ir iespējams bez apakšējiem? UN: Vai apakšējie patiesībā nav primāri? DATI: “Pētījuma izstrāde par Zemgales uzņēmējdarbības attīstības programmas ieviešanu: Uzņēmēju aptauja.” SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”, Rīga, 2008-2009. Provizoriskie rezultāti.

  6. Uzņēmējdarbības attīstību veicinājušie faktori CITĀTS NO UZŅĒMĒJU INTERVIJĀM: “MŪSU UZŅĒMĒJIEM PATIESĪBĀ NAV NEKĀDU SPĪDOŠU BIZNESA IDEJU, NAV PATIESAS TIRGUS IZPRATNES UN SAVU UZŅĒMUMU ATTĪSTĪBAS PLĀNU. LIELĀKĀ DAĻA PĒDĒJOS GADOS IR ATTĪSTĪJUŠIES TIKAI PATEICOTIES NEPRĀTĪGAJAM PATĒRIŅA BUMAM, KAD VARĒJA PĀRDOT JEBKO, PAT NESKATOTIES UZ KVALITĀTI. TAGAD LIELA DAĻA ATTAPUSIES, KA VIŅU PRODUKTU VAI PAKALPOJUMU VAIRS NEPĒRK, BET IDEJU, KĀ PĀRDZĪVOT KRĪZI NAV, JO JAU PAŠĀ UZŅĒMĒJDARBĪBAS SĀKUMĀ PĒC BŪTĪBAS NAV BIJUŠAS DZĪVOTSPĒJĪGAS IDEJAS.” DATI: “Pētījuma izstrāde par Zemgales uzņēmējdarbības attīstības programmas ieviešanu: Uzņēmēju aptauja.” SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”, Rīga, 2008-2009. Provizoriskie rezultāti.

  7. Galvenās uzņēmumu konkurētspējīgās priekšrocības Kontekstā ar esošo ekonomisko situāciju – vai notiekošo procesu ietekmē uzņēmēji Zemgalē nezaudēs šīs konkurētspējīgās priekšrocības (piemēram, vai kvalificētie darbinieki neaizbrauks? Vai konkurētspējīgās cenas netiks izkonkurētas? Utt.) un kādus izaicinājumus šādā kontekstā var paredzēt? DATI: “Pētījuma izstrāde par Zemgales uzņēmējdarbības attīstības programmas ieviešanu: Uzņēmēju aptauja.” SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”, Rīga, 2008-2009. Provizoriskie rezultāti.

  8. Pasākumi, kuru kompleksa realizācija ļautu veiksmīgi attīstīt uzņēmējdarbību Zemgalē • Uzņēmēju aptaujā kā 7 visbūtiskākie kompleksi risināmie pasākumi tiek minēti: • Nodokļu samazināšana, nodokļu atlaides • Elastīgāka kredītpolitika • Birokrātijas samazināšana • Finansu resursu pieejamības nodrošināšana • Lielāks valsts atbalsts vidējiem un maziem uzņēmumiem (netiek konkretizēts) • ES finansējuma pieejamības nodrošināšana • Valsts pasūtījumu nodrošināšana Vai šo pasākumu kompleksa izpilde būtu pietiekamais minimums, lai atdzīvinātu uzņēmējdarbību/ attīstītu uzņēmējdarbību Zemgalē? DATI: “Pētījuma izstrāde par Zemgales uzņēmējdarbības attīstības programmas ieviešanu: Uzņēmēju aptauja.” SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”, Rīga, 2008-2009. Provizoriskie rezultāti.

  9. Zemgales iedzīvotāju apmierinātība ar iespējām Ko šie dati liecina par dzīves un darba vidi Zemgalē? UN: Kā šos datus var attiecināt uz uzņēmējdarbības vidi? DATI: “Pētījuma izstrāde par Zemgales uzņēmējdarbības attīstības programmas ieviešanu: Iedzīvotāju aptauja.” SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”, Rīga, 2008-2009. Provizoriskie rezultāti.

  10. Uzņēmējdarbības integrēšana izglītībā CITĀTS NO UZŅĒMĒJU INTERVIJĀM: “ILGTERMIŅĀ SKATOTIES BŪTU NEPIECIEŠAMS UZŅĒMĒJDARBĪBU NOPIETNI INTEGRĒT IZGLĪTĪBAS PROGRAMMĀS – LAI JAU NO MAZĀM KLASĒM BĒRNI UN JAUNIEŠI TIEK ORIENTĒTI UZ PATSTĀVĪGU DARBOŠANOS, SAVU IDEJU IZSTRĀDI, AIZSTĀVĒŠANU, ATTĪSTĪŠANU. ŠOBRĪD IZGLĪTĪBAS SISTĒMA RADA TIKAI “KALPUS”, KAS VAR STRĀDĀT PAKĻAUTĪBĀ, BET BAIDĀS IZVIRZĪT SAVAS IDEJAS, PLĀNUS. NAV PAR SEVI PĀRLIECINĀTU, AMBICIOZU CILVĒKU MUMS UN ES TO SAISTU AR IZGLĪTĪBAS SISTĒMU.” DATI: “Pētījuma izstrāde par Zemgales uzņēmējdarbības attīstības programmas ieviešanu: Uzņēmēju aptauja.” SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”, Rīga, 2008-2009. Provizoriskie rezultāti.

  11. Pašvaldību un valsts loma uzņēmējdarbībā CITĀTS NO UZŅĒMĒJU INTERVIJĀM: “RUNĀJOT PAR PAŠVALDĪBU UN VALSTS ATBALSTU, DOMĀJU, KA – JO MAZĀK IEJAUKSIES, JO LABĀK. NAV NEPIECIEŠAMS SNIEGT NEKĀDU ĪPAŠU SPECIĀLU ATBALSTU UZŅĒMĒJIEM – TAS RADA SILTUMNĪCAS APSTĀKĻUS, KAD PAŠIEM NEVAJAG NEKO DOMĀT UN DARĪT, BET VISU NODROŠINA NO MALAS. VIENĪGAIS VALSTS UN PAŠVALDĪBAS UZDEVUMS BŪTU SAKĀRTOT UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDI – NODOKĻUS, BIROKRĀTISKO SISTĒMU UTT. – BET UZŅĒMĒJAM PAŠAM JĀTIEK GALĀ AR PROBLĒMĀM IKDIENAS DARBĀ. UN TIKAI TIE, KAS SPĒJ PROBLĒMAS RISINĀT, IR DZĪVOTSPĒJĪGI, BET KURI GAIDA TIKAI ATBALSTU NO MALAS – TIEM NAV PERSPEKTĪVAS JEBKURĀ GADĪJUMĀ. DABISKĀ ATLASE TIRGŪ.” DATI: “DnB Nord Latvijas Barometrs Nr.8.”, SKDS, Rīga, 2009.

  12. Latvijā ražoto preču iespējas Vai šādā kontekstā Latvijas produktam ir nākotne vispār? DATI: “DnB Nord Latvijas Barometrs Nr.9.”, SKDS, Rīga, 2009.

  13. Uzņēmēja tēls/ uztvere sabiedrībā Tikai 2% uzskata, ka ražotāji/ tirgotāji necenšas pārāk daudz nopelnīt! Tas liecina, ka sabiedrībā uzņēmējs asociējas pamatā ar negatīvām lietām? Kā to mainīt? Un – vai vajag to mainīt? DATI: “DnB Nord Latvijas Barometrs Nr.9.”, SKDS, Rīga, 2009.

  14. Lielie vs mazie uzņēmumi CITĀTS NO UZŅĒMĒJU INTERVIJĀM: “LIELĀKĀ NELAIME UZŅĒMĒJDARBĪBĀ IR PĀRĀK AGRESĪVĀ LIELO UZŅĒMUMU DARBĪBA. DOMĀJU, KA PAŠVALDĪBĀM DRĪZĀK BŪTU NEVIS JĀATBALSTA ŠIE UZŅĒMUMI, BET JĀBREMZĒ TO DARBĪBA, LAI VARĒTU ATTĪSTĪTIES MAZIE UZŅĒMUMI AR SAVĀM NELIELĀM RAŽOTNĒM, VEIKALIŅIEM U.TML. PRETĒJĀ GADĪJUMĀ – TUR, KUR IENĀK LIELAIS RAŽOTĀJS, VISS CITS NOMIRST UN BEIGĀS LIELAIS DIKTĒ SAVUS NOTEIKUMUS, CENAS, ALGAS UTT. ILGĀKĀ LAIKA PERSPEKTĪVĀ TIKAI MAZAJIEM UN VIDĒJIEM UZŅĒMUMIEM IR JĒGA UN NOZĪME ATTĪSTĪBĀ. LIELOS IR JĀIEROBEŽO.” DATI: “Pētījuma izstrāde par Zemgales uzņēmējdarbības attīstības programmas ieviešanu: Uzņēmēju aptauja.” SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”, Rīga, 2008-2009. Provizoriskie rezultāti.

  15. Zemgales reģiona uzņēmējdarbības perspektīvas CITĀTS NO UZŅĒMĒJU INTERVIJĀM: “MANUPRĀT, IR PILNĪGI NEPAREIZI SKATĪTIES UZŅĒMĒJDARBĪBU TIKAI REĢIONA KONTEKSTĀ! TĀ MĒS NONĀKAM LĪDZ TAM, KA VISI REĢIONI KĻŪST PAR KONKURENTIEM UN TAD NU SANĀK, KA ZEMGALEI IR JĀKARO AR KURZEMI UN VIDZEMI. SVARĪGI BŪTU SKATĪTIES TOMĒR PLAŠĀK – UZ UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDI VISĀ VALSTĪ KOPUMĀ UN REĢIONĀ VARAM RUNĀT TIKAI PAR KĀDĀM SPECIFISKĀM ĪPATNĪBĀM, NOZARĒM, PROBLĒMĀM. TURPRETĪ, JA MĒS SĀKAM RUNĀT PAR KATRU REĢIONU KĀ ATSEVIŠĶU UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDI, TAD REZULTĀTA NEKĀDA NEBŪS, JO NEVAR TIK MAZĀ TERITORIJĀ KĀ LATVIJA KATRS MAZAIS RAJONIŅŠ VAI REĢIONS DARĪT KAUT KO KATRS PA SAVAM – VIENNOZĪMĪGI IR NEPIECIEŠAMA SADARBĪBA.” DATI: “Pētījuma izstrāde par Zemgales uzņēmējdarbības attīstības programmas ieviešanu: Uzņēmēju aptauja.” SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”, Rīga, 2008-2009. Provizoriskie rezultāti.

  16. Dzīves telpa/ cilvēkresursu pieejamība CITĀTS NO UZŅĒMĒJU INTERVIJĀM: “PIRMAIS UN SVARĪGĀKAIS JAUTĀJUMS IR – VAI ŠEIT VISPĀR BŪS CILVĒKU, KURI GRIBĒS UN VARĒS ŠEIT STRĀDĀT? PIE ESOŠĀS SITUĀCIJAS, KĀDA IR LATVIJĀ, DAUDZI NOTEIKTI GRIBĒS DOTIES UZ CITĀM VALSTĪM. LĪDZ AR TO MĒS NEVARAM RUNĀT TIKAI PAR UZŅĒMĒJDARBĪBU KĀ ATSEVIŠĶU ASPEKTU, JĀVĒRTĒ VISS KOPUMĀ – ARĪ, KĀDAS ŠEIT IR IESPĒJAS JAUNIEM CILVĒKIEM, KĀDAS PERSPEKTĪVAS ZINĀTNIEKIEM, STUDENTIEM. JA ŠEIT NEVIENS NEGRIBĒS DZĪVOT UN STRĀDĀT, TAD ARĪ ĻOTI LIELAM VALSTS VAI PAŠVALDĪBU ATBALSTAM UZŅĒMĒJDARBĪBAI NEKĀDAS NOZĪMES NEBŪS.” DATI: “Pētījuma izstrāde par Zemgales uzņēmējdarbības attīstības programmas ieviešanu: Uzņēmēju aptauja.” SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”, Rīga, 2008-2009. Provizoriskie rezultāti.

  17. Perspektīvās jomas DATI: “DnB Nord Latvijas Barometrs Nr.8.”, SKDS, Rīga, 2009.

  18. Devalvācija DATI: Dienas Bizness, 30.01.2009., 4.lpp.

  19. Uzņēmējdarbības attīstības programmā minētie būtiskākie mērķi • Zemgales uzņēmējdarbības attīstības programmā (2005.gada redakcija) izdalīti 6 būtiskākie mērķi: • Cilvēkresursu pieejamība • Valsts un pašvaldību atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai • ES un nacionālo normatīvo aktu nepilnību novēršana • Valsts pārvaldes un pašvaldību darbinieku labvēlīgas un kompetentas attieksmes pret uzņēmējiem veicināšana • Kvalitatīvas infrastruktūras uzņēmējdarbības attīstībai nodrošināšana • Reģiona uzņēmumu un to ražoto produktu un pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšana Kas no šiem joprojām ir saglabājams kā prioritāte un kas papildus pievienojams?

  20. Vai visa uzņēmējdarbība ir laba? Kuri ir veiksmīgākie Latvijas uzņēmēji? Kam Latvijas iedzīvotāji vēlas līdzināties un ko apskauž? Top 5: Aivars Lembergs, Andris Šķēle, Vaira Vīķe-Freiberga, Raimonds Pauls un Ainārs Šlesers (SKDS 2008). Pēc 2002. gada Saeimas vēlēšanām, kurās “Latvijas Ceļš” Saeimā neiekļuva, uzņēmumiem, kuri bija ziedojuši “Latvijas Ceļa” priekšvēlēšanu kampaņai, pēc vēlēšanu gadā salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem būtiski samazinājās apgrozījums. Savukārt “Latvijas Pirmās partijas” atbalstītāju apgrozījums palielinājās (Dombrovskis 2008). Vai vajag lobēt uzņēmēju intereses?

  21. Produktīva un neproduktīva uzņēmējdarbība Produktīva uzņēmējdarbība Šumpētera novatori un “radošie postītāji”, kuri, ieviešot dažādus jauninājumus, vairo ne tikai savu peļņu, bet veicina arī ekonomikas attīstību un ceļ visas sabiedrības labklājības līmeni (Schumpeter 1911). Rent-seeking (spekulatīva peļņa) uzņēmējdarbība Novatoriski (bieži arī nelegāli) paņēmieni, kas ļauj uzņēmējam savā īpašumā iegūt kādu aktīvu, kuru vēlāk izīrējot vai pārdodot uzņēmējs gūst ievērojamu peļņu. Tā kā šajā procesā nekas jauns netiek radīts, bet tikai tiek pārdalīti aktīvi, sabiedrība kopumā no šāda veida uzņēmējdarbības neko neiegūst (Baumol 1990). Postoša uzņēmējdarbība Karadarbība, kuras rezultātā pretiniekiem aktīvi vienkārši tiek atņemti, daļu notiem neizbēgami iznīcinot (Baumol 1990). Postoša uzņēmējdarbība vairāk saistīta ar pagātni, taču arī mūsdienās pirāti, kas darbojas Indijas okeānā pie Somālijas krastiem, kā arī citi bandītiski grupējumi var tikt klasificēti kā postoši uzņēmēji.

  22. Uzņēmēja tēls “Latviešu sabiedrībā nekad nav bijuši populāri naratīvi par latvieti kā tirgotāju, rūpnieku, fabrikantu, jo latvietis sevi sliktāk juta un apzinājās pilsētā. Ja latvietis bija pilsētā, tad galvenokārt tas bija strādnieks, kurš strādāja tik pat smagi kā teiksim zemnieks vai arī pat zemes īpašnieks laukos, tikai pilsētā viņam nekas nepiederēja. Bagātie pilsētnieki latvieši nebija viegli atpazīstami, jo tie bija Bergs, Morbergs, Neibergs u.c. (pārvācošanas rezultāts tiem, kuri ieradās pilsētā, bet pārgāja nelatviešu stratās).”(Beitnere 2003)

  23. Kā viņi sevi pārbauda? Kādi ir šie uzņēmējdarbības konsultantu darbības rezultāti? Kā viņi zina, ka savu darbu padarījuši labi un kā viņi var noteikt, ka viņu darbība nav efektīva un kaut kas ir jāmaina?

  24. Uzņēmējdarbības politikas struktūra G4 Avoti Izgudrojumi Relatīvās cenas Sociālā sistēma Ārējie šoki u.c. Pieprasījums (uzņēmējdarbības iespējas) G1 Izvēles iespējas Produktīva uzņēmējdarbība Neproduktīva uzņēmējdarbība Algots darbs Bezdarbs u.c. E Ieeja Izeja Produktīva uzņēmējdarbība (potenciāla neatbilstība) E (E-E*) E* Sociālā struktūra Demogrāfija Kultūra G2 G6 G0 Piedāvājums (potenciālie uzņēmēji) Resursi Cilvēkresursi (darbinieki) Kapitāls Izejvielas G3 G5

More Related