INDIVIDUĀLĀ IZGLĪTĪBAS PLĀNA SASTĀDĪŠANA UN ĪSTENOŠANA

1. INDIVIDUĀLĀ IZGLĪTĪBAS PLĀNA SASTĀDĪŠANA UN ĪSTENOŠANA 2012. gada 26.janvāris

2. Individuāls - tāds, kas raksturīgs tikai atsevišķam indivīdam. Mācību procesā – atsevišķam skolēnam paredzēts, viņa speciālajām vajadzībām, spējām un interesēm atbilstošs. Individuāla pieejair svarīgs nosacījums izglītības nodrošināšanai tiem bērniem, kuriem vispārpieņemtie attīstības veicināšanas un mācīšanas paņēmieni izrādījušies neefektīvi. Skolotājs realizē radošu un diferencētu pieeju mācību procesa plānošanā un īstenošanā. Individuālais izglītības plāns nepieciešams, lai plānotu individuālu pedagoģisko darbu ar bērniem, kuriem ir attīstības traucējumi un nepietiekami vērtējumi.

3. Individuālo izglītības plānu izstrādāspeciālās izglītības skolotājs vai mācību priekšmeta skolotājs kopā ar atbalsta komandu (logopēds, psihologs, sociālais pedagogs vai citi speciālisti) un bērna vecākiem.

4. Individuālais izglītības plānsir bērna spējām pielāgota izglītības procesa organizēšana, ievērojot bērna pieredzi, prasmes, izziņas procesu īpatnības un veselības stāvokli, kā arī mācību priekšmetu programmās izvirzītos mērķus un uzdevumus.

5. INDIVIDUĀLĀ IZGLĪTĪBAS PLĀNA IZVEIDES PRINCIPI: 1.Mērķi un uzdevumi ir izvirzīti, ievērojot izglītības programmu un bērna individuālās vajadzības. 2.Precīzi apzināti bērna resursi un riska faktori, lai noteiktu nepieciešamo mācību saturu, metodes un līdzekļus. 3.Bērna, vecāku, pedagogu un speciālistu plānota sadarbība mērķu un uzdevumu sasniegšanai. 4.Izstrādāti kritēriji, kurus pārbaudot var secināt, vai mērķis un uzdevumi ir sasniegti. 5.Plānošana ir elastīga.

6. Mērķis- vēlamais rezultāts, ko gribam sasniegt noteiktā laika periodā bērna attīstībā. Atbilstoši izvirzītajam mērķim izvēlas • uzdevumus; • darba organizācijas formas; • piemērotas pedagoģiskās metodes. Uzdevumi - noteiktas darbības atbilstoši izvirzītajam mērķim, kas palīdz apgūt mācību saturu.

9. PALĪDZĪBA, ATBALSTS • Piemērotas mācību metodes (saruna, stāstījums, rotaļas, spēles, demonstrējums, vingrinājumi, praktiski darbi, mācību ekskursijas). • Atbilstoši uzskates, mācību materiāli. • Stingras, vienotas prasības. • Atbilstošs ilustratīvais materiāls. • Aktīva līdzdarbošanās (praktiska). • IT izmantošana. • Konkrēti priekšmeti, lietas. • Materiāli vieglajā valodā. • Atbilstoši mācību palīglīdzekļi (IT, DVD, CD, šķēres kreiļiem, pielāgoti rakstāmpiederumi, u.c.). • Fotogrāfijas, attēli. • Darbības maiņa.

10. MĀCĪBU PROCESĀ SVARĪGI • Konkrēti mācību mērķi. • Spējām un zināšanām atbilstoši uzdevumi. • Īsas un skaidras instrukcijas. • Vienkārši, konkrēti, viegli uztverami materiāli. • Regulāra zināšanu, prasmju un iemaņu atkārtošana . • Praktiski paraugdemonstrējumi. • Palīdzība un atbalsts. • Attīstīt patstāvīga darba iemaņas. • Darbības un uzvedības kontrole.

11. SADARBĪBA AR VECĀKIEM 1.Noskaidrot un pārrunāt bērna resursus un riska faktorus. 2. Izzināt vecāku vēlmes saistībā ar bērna izglītošanu. 3. Vienoties ar vecākiem, kā palīdzēt bērnam. 4. Vienoties par saziņas veidu. 5. Izrunāt sasniegtos rezultātus, pārrunāt turpmāk izvirzītos mērķus un uzdevumus.

12. PALDIES PAR UZMANĪBU! Ikviens cilvēks ir apmācāms un audzināms, ja tam piemīt spēja uztvert apkārtējo pasauli. Visu zināšanu avots ir sajūtas. Visu, kas vien iespējams, jāļauj uztvert ar sajūtām: redzamo – ar redzi, dzirdamo – ar dzirdi, smaržas – ar ožu, garšojamo – ar garšu, taustāmo – ar tausti. Jans Amoss Komenskis