Dr.scg. Maija Rubīna Rīgas pilsētas energoapgādes ekspertu konsultatīvās padomes priekšsēdētāja

1. Konference „Ēku energoefektivitāte Baltijas valstīs”Rīgā, 25.10.2006Ēku energoefektivitātes problēmu risināšana Latvijā pašvaldību līmenī Dr.sc.ing. Maija Rubīna Rīgas pilsētas energoapgādes ekspertu konsultatīvās padomes priekšsēdētāja

2. ● Šodien enerģētika ir gan Pasaules gan Eiropas politikas centrā. To nosaka gan izsīkstošie fosilie energoresursi, gan to ierobežotā pieejamība un nemitīgais cenu pieaugums resursu koncentrēšanās dēļ atsevišķās valstīs, kas, izmantojot situāciju, veido savu īpašu politiku. Satraucoša parādība ir klimata izmaiņas pasaulē siltumnīcefektu izraisošo izmešu dēļ. ● Pasaules valstis, tostarp Eiropa meklē risinājumus klimata izmaiņu mīkstināšanai un alternatīvām energoapgādes iespējām, lielu uzsvaru liekot uz vietējiem un atjaunojamiem energoresursiem un energoefektivitātes uzlabošanu pie gala patērētājiem. ● Vēlamā rezultāta sasniegšanai akcentu jāpārliek no energoapgādes vadības, uz energopatēriņa vadību. ● Jauno uzdevumu izpildē un reālu pasākumu ieviešanā kā vietējo apstākļu pazinējām liela nozīme ir pašvaldībām.

3. Eiropas Savienības pieredze rāda, ka šāda uzdevuma veikšanai nepieciešamas īpašas vadības struktūras: ● pašvaldību enerģijas menedžeri ar savu līdzstrādnieku grupu, vai ● pašvaldību enerģētikas aģentūras – optimālais variants Pašvaldību EA skaits Eiropā pārsniedz 380 Eiropas Savienība atbalsta lokālo un reģionālo enerģētikas aģentūru veidošanu gan organizatoriski, gan arī finansiāli, nosedzot 50% no aģentūras darbībai triju gadu laikā nepieciešamiem līdzekļiem 2006. gadā šādi tiek veidota pēc dalības Intelligent Energy-Europe programmas COOPENER konkursā Rīgas Enerģētikas aģentūra, kas ir jau dokumentu izveides un reģistrācijas procesā veidojot 5 valstu pašvaldību sastāvā konsorciju, to starpā Bordo (Francija), Latina (Itālija), Murcia (Spānija) un Porto (Portugāle)

4. Enerģētikas aģentūru darbības joma: 1) reģionālās energoapgādes attīstības plānošana 2) reģionālo atjaunojamo energoresursu izmantošanas un gala patērētāju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumuveicināšana un koordinācija 3) sabiedrisko un privāto ēku energosertificēšana un energoauditi 4) informācijas, konsultāciju un apmācības nodrošināšana par energotaupības pasākumiem 5) dažādu nacionālo un starptautisko fondu līdzekļu piesaistīšana energoefektivitātes uzlabošanai

5. REA izveidošana - reālais precedents – pirmā pašvaldības EA Latvijā EA izveidošanai nepieciešams reģions ar 100 000 iedzīv. Iespējamās EA Latvijā: Vidzemē Latgalē Zemgalē Kurzemē REA sagaidāmās aktivitātes sadarbībai: ● konsultatīva palīdzība EA veidošanā; ● Rīgā lielās enerģētikas izstādes vietā ikgadējas izstādes „Energoefektivitāte” organizēšana ar attiecīgajiem semināriem; ● informatīvo un uzskates materiālu sagatavošana par energoefektivitātes pasākumiem ● energoefektivitātes pasākumu izklāstam un ieteikumiem veltītas interneta mājas lapas izstrāde sadarbībā ar servisa firmām

6. Pašvaldību EA Eiropā apvienojas divās lielās organizācijās: aģentūru asociācijā – ManageEnergy un Energy-Cities Aktivitātes: regulāri organizē seminārus, konferences, informāciju un izdevumus mājas lapā, sekmē informācijas apmaiņu dažādu valstu pašvaldību enerģētikas aģentūru un menedžeru starpā. Pēdējā - II Eiropas pašvaldību enerģijas menedžeru konference (Second Conference of Municipal Energy Managers, Warsaw, 5-6 October 2006) kopā ar ES vadošām institūcijām. Konference radīja pārliecību par nopietniem pašvaldību uzdevumiem konkrēta rezultāta sasniegšanai.

7. Galvenās atšķirības Latvijas dzīvojamā fondā, salīdzinot ar pārējām valstīm 1) Veicot visai īpatnējo un no citām valstīm atšķirīgo dzīvokļu privatizāciju, kas bija visai ilgstošs process, un pēc tam iesaistoties dzīvokļu tirgū, veidojās apstākļi, ka katrā dzīvoklī, par kuru īpašniekiem kļuva iedzīvotāji, jaunais īpašnieks to pārveidoja pēc savas sapratnes. Lauza ārā sienas un izjauca dzīvokļa plānojumu, mainīja sildķermeņus un pat apkures sistēmu, mainīja vai blīvēja logus, siltināja dzīvokļa sienas no iekšpuses, būvēja baseinus, somu pirtis un atpūtas un relaksēšanās telpas bijušo vannas istabu un tām pieguļošo telpu vietā, iebūvēja siltās grīdas, aizstikloja lodžijas, pievienoja lodžiju telpas dzīvoklim, pārceļot ārsienu u.c. Ļoti bieži pārbūve notika, to ne ar vienu institūciju nesaskaņojot, un protams, katrā dzīvoklī savādāk, atkarībā no īpašnieka rocības un domas lidojuma. Rezultātā – mūsu daudzdzīvokļu mājas ir daudz un dažādu atšķirīgu dzīvokļu konglomerāts, ko apvieno vien labākajā gadījumā dzīvokļa ārsienas, kāpņu telpa, jumts u.c. To uzskatāmi parāda skats, kuru redzat, ja paraugāties uz mājas fasādi un pavērojiet dažādos logus. Rīgā šādu māju skaits krietni vien pārsniedz 5000. Gatavojoties ēku renovācijai un siltināšanai, ar to mums nāksies rēķināties kā ar jau notikušu faktu, īpaši - izstrādājot metodiskos norādījumus šādu māju energoaudita veikšanai.

8. 2) Latvijā, atšķirībā no vecajām Eiropas valstīm, iedzīvotāji nav nodalījušies atsevišķās dzīvojamās mājās vai rajonos pēc sociālā principa. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju sastāvs mājā pēc sava sociālā stāvokļa ir jaukts – blakus miljonāra dzīvoklim atrodas gan vientuļa pensionāra dzīvoklis, gan pārtikuša cilvēka dzīvoklis, gan arī iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem dzīvoklis. Rīgā vien, kas ir trešā daļa no Latvijas iedzīvotājiem, apmēram puse ir ar zemiem ienākumiem, no tiem gandrīz 13 000 vai 12% no iedzīvotāju kopskaita ir maznodrošināti. Viņiem nav šobrīd, un nebūs arī turpmāk tādu ienākumu, par kuriem atmaksāt mājas renovācijas darbus, tādēļ viņu vietā šos izdevumus būs jāuzņemas valstij un pašvaldībām, kas ir ieinteresēti saglabāt iedzīvotājiem dzīvojamo fondu ilgtermiņā. Tādēļ, veidojot valsts un pašvaldības atbalsta programmas māju renovācijai, jābūt diferencētai pieejai atšķirīgām sociālajām grupām daudzdzīvokļu mājā. Nav pieļaujams valsts un pašvaldību atbalsts miljonāriem un pārtikušai iedzīvotāju daļai, tostarp kafejnīcu, veikalu, spēļu zāļu un citu neapdzīvojamo telpu īpašniekiem daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, kuriem renovācijas izdevumus jāapmaksā pašiem.

9. Latvijā ir sācies ēku renovācijas un siltināšanas process bez nepieciešamo valsts un pašvaldību reglamentējošo dokumentu izstrādes. Mehāniski pārnesot uz Latviju atšķirīgas valsts – Dānijas pieredzi, valsts „Mājokļu aģentūra” jau vairākus gadus, izmantojot valsts budžeta līdzekļus un kredītus, vada renovāciju Valmierā, Kuldīgā un Olainē, kur ir veikti 103 māju energoauditi un 14 mājas tiek renovētas. Šogad tiek finansētas 60 mājas Rēzeknē, Liepājā, Valmierā, Jelgavā un Rīgā. Cita pieeja ēku energosertificēšanā ir bijusi Ogrē, kur piesaistītie speciālisti ir meklējuši tieši mūsu īpatnībām atbilstošus risinājumus, un, bez lielu līdzekļu ieguldīšanas ir panākuši sistēmu sakārtošanu mājās un vērā ņemamus rezultātus. Sistēmu sakārtošana ir notikusi jau Brocēnos, tiek veikta Saldū, Jelgavā, Liepājā un citviet.

10. Noteikts darbs iespēju robežās ir paveikts Rīgā. Kopš 1997. gada ir ieviesta visu Rīgas māju siltumpatēriņa mēraparatūra, ar ūdens skaitītājiem aprīkotas mājas un dzīvokļi ap 95- 97% apjomā no dzīvokļu kopskaita. Ierīkots 6541 automatizētais siltummezgls (81% no kopējā apjoma), izmantojot 6-10 gadu pakāpenisku nomaksu, paaugstinot īres vai apsaimniekošanas maksu par 2,5 sant./m² mēnesī. Daļai māju šis nomaksu laiks ir jau beidzies. Modernu siltummezglu ierīkošana ir pavērusi iespēju regulēt mājas siltuma patēriņu, nosakot iedzīvotāju vēlmēm atbilstošu regulēšanas režīmu, un panākot 15-30% siltumenerģijas patēriņa samazināšanu. Taču darāmā ir ļoti daudz, jo jāķeras pie nākamiem soļiem – nolietoto inženiertīklu stāvvadu nomaiņas un ēku norobežojošo konstrukciju, tostarp atlikušo logu nomaiņu, sienu un jumtu siltināšanu u.t.t. Lai to paveiktu, acīmredzot nederēs valstī aizsāktā monopolpieeja, kad tiesīga energoefektivitātes aktivitātes menedžēt ir tikai „Mājokļu aģentūra”. Ieviešot reglamentējošos dokumentus energoefektivitātes jomā līdzvērtīgi te jāatļauj strādāt arī visām Enerģētikas aģentūrām, kas konkursa apstākļos atļaus paaugstināt veicamo darbu kvalitāti. Paldies par uzmanību!