Pretošanās britu koloniālajai pārvaldei

1. Pretošanās britu koloniālajai pārvaldei 7. Lekcija

2. 1. Lielais dumpis • 1806.g. Tamilnadu kareivju sacelšanās Vellorā • 1857.g. - sacelšanās Bengāles armijā. • Šautenes ieviešana - 1857.g. • 1857.g. maijā 85 kareivji Merutas kazarmās Delhi tuvumā atteicās lietot jaunās šautenes. • Bahadur-šahs, kas bija Mogulu imperatoru pēctecis, piekrita būt par dumpja formālo vadītāju. • Dumpis kazarmās pārvērtās par sacelšanos pret britu valdīšanu. • 1857.g. jūnijā un jūlijā sacelšanās aptvēra Harjanu, Utarpradešu, daļēji – Biharu un Madhjapradešu; britu vara vairākās vietās sabruka.

3. 2.Sacelšanās un pārējā Indija • Apvērsums aptvēra Gangas līdzenumu. • Kalkutas, Bombejas un Madrasas tirgotāji un izglītotie indieši turējās malā. • Tas pats - Bengāles zamindari, Pandžābas iedzīvotāji • Briti bija ieviesuši vieglāku nodokļu slogu, devuši iespēju labi nopelnīt Kompānijas armijās dienestā.

4. 3.Vienotības trūkums • Armijas daļas Bombejā un Madrasā dumpī nepiedalījās • Indijas dienvidos armijā nekalpoja augstāko kastu • dumpinieku spēkiem pietrūka kopējas ideoloģijas un vienotas stratēģijas. • Uz 1858.g. pavasari briti jau bija atguvuši kontroli pār Ziemeļindijas lielāko daļu; • ar pāri palikušajiem angļi izrēķinājās līdz 1858.g. gada nogalei.

5. 4.Indija pēc „Lielā dumpja” • briti izsūtīja Bahadur-šahu II uz Birmu un nolikvidēja pašu Mogulu suverēna tituli. • Kontrole pār Indju tika nodota „Kronim” – t.i., britu valdībai. • Tika izveidota India Office. • ģenerālgubernators „vicekaraļa” tituli. • Reformas liecināja, ka briti negatavojas Indiju atstāt. • līdz 1930.g. 1/4 no Indijā savāktajiem nodokļiem tecēja uz Lielbritāniju kā maksa par militārām piegādēm, pensijas Indijas dienesta veterāniem, procenti no Indijas administrācijas aizņēmumiem Londonā utt.

6. Bahadur-Shah II

7. 5.Motīvi Indijas saglabāšanai kolonijas statusā • Indija bija lielākais Londonas eksporta tirgus, izejvielu piegādātāja, pārtikas preču ražotāja Lielbritānijas vajadzībām. • Indijas strādnieki strādāja par minimālu samaksu britu plantācijās Madagaskārā, Karibu jūrā, Āfrikas austrumu krastā. • Eiropa uzpirka tās Indijas preces, ko nespēja patērēt angļi. • Valdīt pār Indiju nozīmēja uzturēt lielvalsts statusu pasaules politikā. • Līdz 19.gs. beigām valdīja uzskats, ka angļiem ir arī „morāls pienākums” civilizēt atpalikušo Indiju.

8. 6.Ārpolitika • Starptautiskajās attiecībās pastāvēja drauds, ka krievi, kas kolonizēja Centrālāziju, var pārsviest savu ekspansiju uz Indiju. • Lai nostiprinātu Indijas ziemeļrietumu robežas, 1878– 1881.g. tika rīkota rīkotas neveiksmīgas militārās kampaņas Afganistānā. • 1886. tika nostiprinātas Indijas austrumu robežas, iekļaujot Birmu Britu Indijas sastāvā.

9. 7.Indijas iedzīvotāju dalīšana • Kalpošanai armijā par lojāliem tika uzskatīti Pandžabas musulmaņi un sikhi, kā arī citas sīkākas grupas, kas dumpja laikā bija atradušās britu pusē. • „Indiešu Indijas” valdnieki saņēma zemes, tituļus un apliecinājumus, ka viņu valstis netiks iekļautas Britu Indijas sastāvā. • 1/3 no subkontinenta teritorijas • un viena 1/4 no tās iedzīvotājiem būs piederīga Indiešu Indijai un nekļūs par britu provincēm.

10. 8.Tehniskais progressun sabiedrība (1858-1914) • Tvaikoņu parādīšanās un Suecas kanāla atklāšana (1869) saīsināja ceļu no Lielbritānijas uz Indiju līdz trim nedēļām; • dzelzceļa satiksme, telegrāfs un lēti pasta sakari • Dzelzceļš noderēja karaspēka operatīvai pārsviešanai no vietas uz vietu, bet arī • palīdzēja bada aptvertos reģionus ārti apgādāt ar nepieciešamo pārtiku. • Dzelzceļi palīdzēja nogādāt preces uz ostām: tas veicināja ārējo tirdzniecību, taču vienlaicīgi – novājināja iekšējo preču apmaiņu.

11. 9.Tehniskais progress un sabiedrība (1858-1914) • zemes iekšējā tirdzniecība attīstījās maz; • iekšējo cenu atšķirības, nesaliedējot Indiju ekonomiski. • Periodiska ekonomiskā augšupeja+zems iedzīvotāju pieaugums. • Ap 1914.g.– moderna tehnoloģija un kapitāla koncentrācija. • vienlīdzīgāka bagātības sadale - nebija vērojama. • Ieguvēji: Zemes īpašnieki, bagātie zemnieki – tie, kas specializējās tirgus kultūru audzēšanā, biznesmeņi un dažādu nozaru profesionāļi

12. 10.Kas no tā Indijai? • vai britu valdīšana ir aplaupījusi Indiju, vai arī tā ir nākusi Indijai par labu? • “nepilnīga” attīstība lielā mērā atkarājās kā no britu politikas, tā arī no Indijas vietējām tradīcijām. • Lauksaimniecība - 70% iedzīvotāju. • Eksporta sfēras prioritāte

13. 11.Izmaiņas eksporta struktūrā 19.gs. otrajā pusē • 19.gs. otrajā pusē - indigo un opija eksporta samazināšanās. • neapstrādātas kokvilnas, džutas un labības eksporta pieaugums. • Starp 1902.g. un 1913.g. Indija nodrošināja 1/5 no Lielbritānijas kviešu patēriņa. • Indija 20.gs. sākumā piegādāja 59% Lielbritānijā dzertās tējas. • Tēju audzēja tikai britu pārvaldītās tējas plantācijās.

14. 12.Manufaktūra Indijā • 1856.g. Bombejā - pirmā kokvilnas (vērpšanas) manufaktūraar tvaika dzinēju. • kokvilnas audumu ražošana neieviesās līdz pat 1870.gadiem. • Britu ražotie diegi kopš 1840.gadiem bija pārpildījuši Ķīnu un Japānu, bet tagad tos sāka izspiest Indijā ražotie. • Ap 1900.g. Indijas fabrikas nodrošināja 68% no diegiem, kas tika pārdoti Indijā • Kopš 1890.g. ar mehānisku dzinēju darbināmas steles. • 1913.g. tekstīlfabrikas kļūst par Indijas galveno ražošanas nozari. • Austrumu Indija - džutas apstrāde. • Pirmā džutas fabrika ar tvaika dzinēju - 1855.g. Kalkutā

15. 13.Nacionālie uzņēmēji • Indijas austrumos ražošanā dominēja angļi, taču tur netrūka arī indiešu. • 1907.g. indiešu tirgotāju Tata dzimta atvēra dzelzs un tēraudlietuvi Džamšedpūrā (Jamshedpur). • Džamšedpuras iedzīvotāju skaits no nulles izauga līdz 218 tūkstošiem 1951.g. • Indijā no katriem 20 strādniekiem mazāk par vienu bija aizņemti mehanizētā ražotnē.

16. 14.Sociāli-reliģisku reformu kustība. • Kopš 1854.g. briti uzturēja sākumizglītību un vidējo izglītību Indijas valodās, kas veicināja lēnu lasītprasmes izaugsmi. • angliskā augstākā izglītība veidoja angliski runājošu eliti. • Tā koncentrējās Kalkutā, Bombejā un Madrasā, piederēja galvenokārt augstākajām hinduistu kastām.

17. 15.Sabiedrisko kustību pirmsākumi • Angļu valoda un sabiedriskās apvienības • pēc 1858 –organizācijas aizvieto varmācīgu pretestību britu kolonizatoriem

18. 16.Sabiedrisko kustību pirmsākumi • Sabiedrības reformu kustības turpināja reliģiskās tradīcijas. • Izslēgt “kaitīgās“ tradīcijas un ticējumus. • reģionālu un kastu atšķirību izzušana, • Sahadžananda Svami (SahajanandaSwami) nodibināja Kunga Višnu kopienu (Swami Narayana Sampradaya). • Aicinājums hinduistiem izbeigt ēst gaļu un dzert alkoholu, atmest ieradumu klaigāt piedauzīgas dziesmas, kļūt par Višnu (un tā ikarnācijas – Krišnas) pielūdzējiem • Atmest femīnās dievietes. • Hadži Šariat Ullahs vadīja Faraizi kustību, kas mēģināja attīrīt Bengāles islāmu no hinduisma uzslāņojumiem.

19. 17.Reliģisko reformu kustība • Šķelšanās 1820.g., kritīgie misionāri un debates angliski izglītotajā Kalkutas indiešu sabiedrībā. • Hinduistu reliģijas asociācija (Hindu Dharma Sabha) ar nolūku aizstāvēt sati. • Derozio (Henry Louis Vivian Derozio): Indija ir atpalikusi savas reliģijas dēļ. • Viņš mudināja savus skolēnus lietot uzturā gaļu, lai atkāptos no hinduistu paražām. • Ramohuns Rojs (Rammohun Roy) bija starp abiem disputantiem. • Būdams ticīgs hinduists, viņš bija pārliecināts, ka brahmaņu priesteri ir izkropļojuši to reliģiju, kuru viņš bija sev atklājis Upanišādās.

20. 18.Reliģisko reformu kustība • Rojs: Brahma – Dievs radītājs • Rojs uzskatīja ka šāda ticība vairs nerosinātu hinduistus pievienoties kristietībai. • Viņš saaģitēja sev augošu sekotāju skaitu un 1828.g. izveidoja “Brahmas savienību” (Brahmo Sabha). • Ramohuns Rojs nomira Anglijā 1833.g. • Minētajām kustībām bija mazs iespaids plašākās tautas masās. Tās bija izglītoto indiešu kustības Kalkutā. • Musulmaņu kustības bija daudz efektīvākas.

21. 19.Musulmaņu reformu kustība • Šahs Wali Ullah no Delhi Mogulu impērijas norieta posmā 18.gs. - nepareizi ticējumi un prakse, ko ir īstenojuši musulmaņi Indijā. • 1867.g. Deobandas skolu, kas gatavoja musulmaņu teologus. • Saīds Ahmed-hans:piedalīties politikā • 1875.g. dib. Musulmaņu Anļu-Austrumu koledžu Aligarhā (tag. Aligarhas Musulmaņu UNiversitāte), • Tomēr 19.gs. beigās Pandžabas jurists Mirza Ghulam Ahmads: Dieva atklāsme: pieņemt Britu valdīšanu. • Ahmani kustība. • Līdzīgas kustības guva izplatību visu 19.gs.

22. Indijas Nacionalisms • Kastu asociācijas. • Nebrahmaņu kustība Indijas rietumos un dienvidos • Kopīgā identitāte: • hinduisms • Mogulu valdīšana • komunikācijas • Eiropas nacionālisma ideoloģija

23. Lingvistiskais nacionālisms • 20. gadsimtā nacionālisms izplatījās pa Eiropu, apvienojot Itāliju un Vāciju, pieprasot sadalīt Austroungārijas un Krievijas impērijas. • Indijas pavalstis? • Orija valodā runājošie = • Orisas province; 1936 • Dravidi Indijas dienvidos

24. 3 nacionālisma paveidi • Indijas himnu Džana Gana Mana (Jana Gana Mana) ir sarakstījis Rabindranats Tagore. Viņš bija Debendranata Tagores – Brahmo Samadž dalībnieka dēls. Tagore 1913.g. saņēma Nobeļa prēmiju literatūrā. • Reliģiski domājošie, • reģionālisti • sekulārie nacionālisti • Marathas valdnieks Šivadži (Shivaji). • Nebrahmaņiem viņš bija cīnītājs pret augstāko kastu privilēģijām. • Maharaštras reģionālistiem viņš bija Maharaštras neatkarības cīnītājs. • Sekulārajiem nacionālistiem viņš bija indiešu valsts dibinātājs.

25. Jaunas reformas • 1860. gados indiešus sāka uzņemt vietējās pašvaldībās, • Indijas Civīldienests (Indian Civil Service, ICS). • Britu parlaments 1833.g. formāli bija aizliedzis diskrimināciju pret indiešiem valsts amatos. • kopš 1855.g. eksāmens Londonā.

26. Likumdošanas iniciatīvas prasība • Kopš 1860.gadu sākuma - likumdošanas padomes, • “neoficiālie locekļi” • Ievēlēti “neoficiālie locekļi” • 1866.g. Īstindijas Asociāciju (East India Association, EIA),

27. Indijas Nacionālais kongress • 1883.g. likumprojekts par britu imunitāti Indijas tiesās. • 1885.g. izglītotās elites pārstāvji no visas Indijas sabrauca Bombejā, • Sanākušie nosauca sevi Par Indijas Nacionālo kongresu • britu teosofists un bijušais ICS ierēdnis Allens Okteiviens Hjūms (Allan Octavian Hume) • Bombejas jurists Ferozešahs Mehta (Pherozeshah Mehta) • viens no pirmajiem indiešiem-bengāļiem, izturējis ICS eksāmenu Surendranats Banerdžī (Surendranath Banerjea). • Dadabhaja Naorodži (Dadabhai Naoroji) biznesmena un intelektuāļa skolnieki. • INK uzdevumi: • savākt naudu publikācijām, ar pretenzijām Lielbritānijai • propagandēt Indijas reformu idejas. • 1892.g. ICS eksaminējamo vecums tika pacelts līdz 23 gadiem, • 1892.-193.gados likumdošanas padomju “neoficiālos locekļus” sāka ievēlēt.

28. INK šķelšanās • 1905.g. indieši neveiksmīgi iestājās pret britu vēlmi sadalīt Bengāles provinci divās daļās. • popularizēt vietējos ražojumus (swadeshi) • Bal Gangadhars Tilaks (Bal Gangadhar Tilak) • Radikāļi sāka prasīt indiešu pašpārvaldi Britu Indijā. • Britu pārvaldes boikots

29. Visindijas Musulmaņu līga • INK: aizstāt urdu valodu ar hindi. • 1906. g. Visindijas Musulmaņu līga • vēlēšanu kvotas visā Indijā Lords Minto

30. Indijas lietu valsts sekretārs Lords Morlijs (Morley): reformas Indijā kopš 1858.g. Reformas lielākā mērā ir rosinājis INK līderis Gokhale. 1909.-1910. g. “Neoficiālie” delegāti tagad bija tiesīgi ierosināt jaunus likumus. Morlijs un Minto uzsāka dialogu ar vietējiem indiešu valdniekiem Kopš 1860.g. briti spieda reformēt savu pārvaldi saskaņā ar rietumnieciskām pārvaldes tradīcijām, kā arī spieda atcelt veclaicīgas pārvaldes formas. 1909.g. Minto atcēla britu iejaukšanos. 1912. g. briti no jauna apvienoja bengāliski runājošo reģionu. 1905.g. INK pretojās šādam Bengāles dalījumam. Britu Indijas galavaspilsēta tika pārcelta uz islamisko Delhi Morlija-Minto reformas Gopal Krishan Gokhale. 1866 - 1915