Sengrieķu kultūra

1. Sengrieķu kultūra Vēsture 6.klasei (28.02. – 04.03.)

2. Jautājumi atkārtošanai 1. Ar ko ir īpaša Krēta? Krēta nav tikai vienkārši lielākā Grieķijas sala vai ģeogrāfiskas koordinātas kartē, kur gadu tūkstošiem krustojušies jūrasbraucēju ceļi starp Eiropu, Āziju un Āfriku. Tā ir starp civilizācijas senākajiem šūpuļiem, kura noslēpumi vēl joprojām pilnībā nav atminēti. Salinieki paši to skanīgi sauc par megali nisi - kas nozīmē Lielā sala. Senatnē to pazina kā vēju salu un ticēja, ka te ir mājvieta vēju dievam Eolam.

3. Jautājumi atkārtošanai 2. Ko Krētas salā atklājuši arheologi? Tā bijusi kultūra, kura aiz sevis atstājusi fantastiski būvētas pilis. Par augsti attīstīto civilizāciju var spriest no izziņas materiāliem un arheoloģiskajiem izrakumiem - 1600 istabu labirints, daudzas krāsainas freskas uz sienām, ventilācijas, apgaismes un kanalizācijas sistēma. Mīnojiešiem pastāvēja sava rakstība, ko vēl līdz šim nav izdevies atšifrēt. Nav atbildēta vēstures mīkla - šīs civilizācijas noslēpumainā bojāeja. Krētas Minoju pils ir angļu arheologa Artura Evansa mūža darbs. Knosas pils.

4. Jautājumi atkārtošanai 3. Kādas bija Mikēnu kultūras iezīmes? • Mikēniešu valoda bija arhaiska grieķu valoda, kas atspoguļo grieķu valodu tās veidošanās sākuma posmā. • Mikēniešiem bija visai attīstīta podniecība, metalurģija un arhitektūra. Tomēr salīdzinājumā ar Krētas kultūru, mikēniešus drīzāk varēja pielīdzināt barbariem, jo, piemēram, māksla mikēniešiem ierodoties Peloponesā, vēl bija ļoti zemā līmenī. • Mikēnām bija izteikti militārs raksturs. Par to liecina stipri nocietinātās pilsētas, zīmējumi, kuros galvenā tēma ir medības un karš. • Politekonomiskā vara Mikēnās balstījās uz pilsētām. Katru no tām pārvaldīja atsevišķs valdnieks. Lielākās pilsētas Mikēnu valdniekam bija vara arī pār pārējām pilsētām. Mikēnas bija pilsētu federācija.

5. Jautājumi atkārtošanai 4. Kas bija ahajieši? Ahajieši bijuši tā saucamā „jūras tauta,” kas būtībā bija nevis tauta, bet gan jūras pirātu kopums. Izmantojot viltu un uzpirkšanu, ahajiešu vadoņiem daudzviet izdevās ieņemt kādu Grieķijas piekrastes pilsētu, uzkundzēties tās iedzīvotājiem un apmesties tajā uz dzīvi. Ar laiku ahajieši šur un tur sāka veidot nopietnākus valstiskus veidojumus un dibināt monarhijas.

6. Jautājumi atkārtošanai 5. Kas ir sengrieķu mitoloģija? Sengrieķu mitoloģija ir mītu un leģendu kopums, kas izveidojās Senajā Grieķijā, un tajā tiek stāstīts par dieviem un varoņiem, par dabu, par pasauli, tās izveidošanos, kā arī viņu kultu un rituālu nozīmīgumu. Tā bija daļa no Senās Grieķijas reliģijas. Grieķu mitoloģija ir izklāstīta ļoti lielā stāstu krājumā, kā arī attēlota mākslā, piemēram, gleznās, uz vāzēm, kā arī ziedojumos, kas pasniegti dieviem. Grieķu mītos tiek stāstīts, kā ir izveidojusies pasaule, kādi notikumi ir norisinājušies dažādu grieķu dievu, dieviešu un varoņu dzīvēs, kā arī citi mitoloģiski notikumi. Sākotnēji tie ir pārgājuši no paaudzes uz paaudzi tikai mutvārdu ceļā; mūsdienās zināmie mīti galvenokārt ir iegūti no sengrieķu literatūras. Grieķu mitoloģija ir atstājusi milzīgu iespaidu uz turpmāko kultūras un visas pasaules mākslas attīstību.

7. Jautājumi atkārtošanai Par vissenāko grieķu daiļliteratūras pieminekļu eposu ,,Iliāda” un ,,Odiseja” autoru tiek uzskatīts aklais dziesminieks Homērs. ,,Iliāda” stāsta par Trojas aplenkšanas pēdējā, desmitā gada notikumiem. ,,Odiseja” ir nedaudz jaunāka poēma par ,,Iliādu”. Tā veltīta grieķu varoņa Odiseja piedzīvojumiem pēc Trojas kara, kas, jūras dieva Poseidona vajāts, viņš klejo desmit gadus, līdz atgriežas pie uzticīgās sievas Penelopes. Poēmu saturu veidojis ne tikai bagāts grieķu folkloras un mitoloģijas materiāls un paša autora mākslinieciskā fantāzija, bet arī vēsturiski fakti. Troja patiesi ir eksistējusi: arheoloģisko izrakumu rezultātā tika atklāti vairāki šīs pilsētiņas kultūrslāņi. Senajos ēģiptiešu un hetu XIV – XIII gs. p. m. ē. dokumentos minēti arī vairākkārtējie ahaju iebrukumi Mazāzijas piekrastē, ievērojamākais no kuriem, iespējams, bijis tā saucamais Trojas karš. 6. Kas bija Homērs?

8. Jautājumi atkārtošanai 7. Kas ir grieķu polisa? Polisa nebija pilsēta tās mūsdienu izpratnē — kā zināms pretstats laukiem vai provincei ar raksturīgo atšķirīgo nodarbošanās un dzīves veidu. Drīzāk tieši otrādi — polisa bija komūna, kas aptvēra vairāk vai mazāk kompaktu, autonomu apdzīvotu vietu (nomu vai ciematu) grupu ar savu iekšējo likumdošanas un izpildvaru. Tieši ciemati noteica, kas būs un kas nebūs polisas pilsonis, ciematu pārstāvji ievēlēja arī polisas vecāko un padomi, kuriem piederēja reālā vara polisā. Polisa parasti bija nostiprināta pret ienaidnieku uzbrukumiem. Ja polisa bija neliela, to apjoza cietokšņa siena. Polisām attīstoties ap tām veidojās ciemati un apdzīvotas vietas, bet polisas centrs attīstījās kā pilsēta - administratīvs un kultūras centrs, saglabājot un nostiprinot arī savu aizsardzības nozīmi. Spartai nebija nocietinātas centrālās daļas.

9. Jautājumi atkārtošanai Sparta bija visstiprākā polisa Grieķijā. Sociālā un valsts iekārta atšķīrās no citām Grieķijas polisām. Spartā bija ļoti liels skaits nebrīvo iedzīvotāju – helotu. Pilsētvalstiņā (polisā) bija apmēram 10 tūkstoši brīvu cilvēku (vergturu) un 250 tūkstoši pakļauto (vergu). Laika gaitā Sparta pārvērtās par tādu kā stingras kārtības zonu, jo Spartas polisas pilsoņi – hoplīti baidījās, ka heloti varētu sacelties. Spartā valsts audzināšana un izglītība bija obligāta visiem veselajiem bērniem un jauniešiem. Audzināšanas mērķis bija izturīgs, drosmīgs un arī nežēlīgs karavīrs. To noteica patstāvīgie kari un arī attiecības starp vergturiem un vergiem valstī. Jaunajā paaudzē centās ieaudzināt vīrišķību un pilnīgu pakļaušanos likumam, lai veidotos ideāls, drosmīgs karavīrs un pilsoņa pienākumiem uzticīgs cilvēks. Spartā pievērsa uzmanību arī meiteņu audzināšanai. Viņām ieaudzināja vēlmi piedalīties dzīves norisēs. Spartā mātes pašas rūpējās par savu bērnu fizisko un morālo audzināšanu. Ar to viņas bija slavenas visā Grieķijā. Tomēr, pastāvot tēva kultam, tēvs atņēma dzīvību bērnam, ja fiziski bērns nevarēja būt noderīgs valstij. 8. Ar ko atšķīrās audzināšana Spartā?

10. Jautājumi atkārtošanai 9. Kas ir Atēnu demokrātija? Doma, ka valdību var veidot pati tauta, radusies pirms daudziem gadsimtiem Senajā Grieķijā. Viens no lielākajiem grieķu klasiskā laikmeta devumiem ir viņu, pirmo reizi cilvēces vēsturē realizētā, demokrātijas ideja. Atēnu demokrātijā katram pilsonim – cilvēkam, kurš dzimis Atēnās – bija tiesības piedalīties savas valsts pārvaldīšanā. Sengrieķu demokrātijas pamatprincipi atzina visu pilsoņu brīvību un vienlīdzību, tomēr sievietes no politiskās dzīves bija pilnīgi izslēgtas. Šī kārtība pastāvēja ne tikai Atēnās, taču Atēnas bija vienīgā polisa, kurā demokrātija tika radīta pilnībā. Viens no antīkās demokrātijas pamatprincipiem bija tiešā demokrātija. Šajā gadījumā tauta savu gribu pauda tieši, bez pārstāvniecības institūciju starpniecības. Tautas sapulcē lēmumi tika pieņemti, balsojot visiem pilntiesīgajiem pilsoņiem. Lēmums stājās spēkā saskaņā ar pilsoņu vairākuma gribu.

11. Jautājumi atkārtošanai 10. Vai grieķu – persiešu karš bija tikai viens? Grieķu-Persiešu kari nav viena kauja. Tā ir konfliktu sērija, kas sākusies ap 500 gadu p.m.ē., kad Persieši iebruka Līdijā. Maratonas kauja - Kulminācija pirmajam nozīmīgajam Persijas impērijas valdnieka Dārija I mēģinājums pievienot impērijai pārējās Grieķijas zemes. Notika 490. gadā p.m.ē. Šajā kaujā Persiešu karaspēks ar Trirēmu kuģiem izsēdās Maratonas līcī ar 20,000-60,000 lielu karaspēku, kur tos sakāva aptuveni 10,000 lielā Atēniešu hoplītu armija. No šī atgadījuma radusies leģenda par Maratonas skrējienu - ka grieķis Feidipīds noskrējis ceļu no Maratonas līdz Atēnām (35 km), lai paziņotu par uzvaru, un nomiris, to pasakot.

12. Grieķu sadzīve Ikdiena Atēnietis cēlās līdz ar rītausmu un ar lūgšanu sveica sauli. Pēc maizes un vīna iebaudīšanas viņš devās uz ielas. Izņemot amatniekus, kuri pārsvarā strādāja savu māju darbnīcās, pārējie brīvie grieķi izgāja ielās: "Kas jauns? Kas notiek sabiedrībā?" Šī interese bez masu mēdijiem bija dabiska un saprotama.Vīri neinteresējās par kaimiņu strīdiem, bet gan par sabiedriskajiem un politiskajiem notikumiem, par jūras braucieniem, par kaimiņvalstīm. Notikumus stundām ilgi varēja apspriest, teiksim, frizētavās, kur bārdas skūšana ieilgās tik ilgi, cik ilgi ritēja diskusija. Lai katrs jaunpienācējs varētu brīvi un nepiespiesti iesaistīties sarunās, vīri cits citu uzrunāja ar "tu", jo diskusijā nebija svarīgs ne tavs vecums, ne maka biezums, ne stāvoklis, bet gan tas, ka katrs pilsonis aktīvi iesaistās sabiedriskajā dzīvē.

13. Grieķu sadzīve • Gan reliģijai, gan sabiedrībai bija nosodoša attieksme pret vīriešiem, kas nestājās laulībā. • Sievietes uzskatīja par pastāvīgai dzīvei un rīcībai nespējīgām būtnēm, un politisku tiesību tām nebija. Sievietēm nebija pilsoņu tiesības, tikai Atēnās dzimušās pilsonības apritē varēja kļūt par sievām un dzemdēt pilsoņus. • Atēnu pilsoņu meitām dzima pilsoņi, bet citām sievietēm bērni. • Ciemiņi nedrīkstēja sarunāties ar sievu. • Meitām vīru izraudzīja tēvs. Laulības bija darījums • Starp vīru un sievu parasti bija liela vecuma starpība: meitas pie vīra tika izdotas ~13 – 15 gadus vecas, bet vīrieši parasti precējās ~ 30 gadu vecumu. • Grieķijā bija atļauts vergus sist, bet ne nogalināt. • Vergs varēja iesūdzēt savu saimnieku tiesā par vardarbību. Vergam bija atļauts aizbēgt un paslēpties pie tempļa, ja saimnieks slikti pret viņu izturējās. Ja valsts atzina saimnieku par vainīgu, tā pārpirka vergu un pārdeva citam saimniekam. Ģimene

14. Grieķu sadzīve • SPARTA Iedzīvotāji galvenokārt nodarbojās ar karošanu. Spartiešu dzīvesveids bija skarbs un pakļauts disciplīnai. Katrs spartietis sāka trenēšanos kara mākslā 7 gadu vecumā un palika karavīrs līdz 60 gadu vecumam. Visā Grieķijā baidījās no bargajiem spartiešu karavīriem. Arī sievietes bija labā fiziskā formā, jo nodarbojās ar skriešanu un cīņu. Par spartietēm teica:” Vienīgi Spartā vīri ieklausās sievās.” Uz to kāda spartiete atbildēja:’’ Vienīgi Spartā sievas dzemdē īstus vīrus!” • ATĒNAS Meitas skolā negāja, visu ģimenes dzīvei nepieciešamo viņas iemācījās mājās, arī slimnieka kopšanu. Zēniem mācības sākās septiņu gadu vecumā. Šajā laikā zēns pārgāja tēva aizbildniecībā. Uzskatīja, ka labai izglītībai nepieciešams gramatiķis, kitārists (mūziķis) un vingrošanas skolotājs. Skola

15. Grieķu sadzīve Apģērbs

16. Uzdevumi! Noskaidrot kas bija grieķu filozofi, kādas funkcijas tie pildīja! Minēt dažus no tiem, ar ko minētie bija īpaši! Kādas bija sengrieķu zinātnes īpatnības?

17. Izmantotā literatūra Andrejs Mūrnieks „Ieskats kultūras un reliģiju vēsturē II ” RaKa 2000. Andris Rubenis „Senās Grieķijas kultūra” Zvaigzne ABC 1998. Autoru kolektīvs „Lielā ilustrētā enciklopēdija” Zvaigzne ABC 1996. Autoru kolektīvs „Pasaules vēsture vidusskolai I ” Zvaigzne ABC 2000. Mārīte Lapiņa „Seno un viduslaiku kultūras vēsture vidusskolai I ” RaKa 1998 2006-02-02 Dzirkstele Ella Bezrukih http://lv.wikipedia.org/wiki/Egejas_civiliz%C4%81cija "Volume: Hellas, Article: Greek Mythology". Encyclopaedia The Helios. (1952).  http://vesture.eu/index.php/Sparta http://www.gudrinieks.lv/referati/eseja-domraksts/atenu-demokratija.html http://www.atlants.lv/konspekts/grieku-persiesu-kari/355347/ http://www.atlants.lv/referats/grieku-sadzive/706437/