1 / 52

4.3. Sengrieku mitologija

Mitologijas nozimiba. Senie miti savas nozimibas zina ir neparvertejama grieku kulturas bagatiba. Tie devu

Jimmy
Download Presentation

4.3. Sengrieku mitologija

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


    1. 4.3. Sengrieku mitologija

    2. Mitologijas nozimiba

    3. Eiropas nolaupišana Saskana ar vienu no sengrieku mitiem, Eiropa – fenikiešu valdnieka Agenora meita un Tebu valdnieka Kadmisa masa - kadu ritu netalu no juras sava nodaba lasijusi pukes. To nejauši ieverojis Zevs un iemilejies Eiropa. Vinš pienemis balta verša izskatu, pierunajis Eiropu uzkapt versim mugura, un kolidz Eiropa ta izdarijusi, vinš ar jauno meiteni aizjonojis pari jurai uz Kretas salu. Legendai par Eiropas nolaupišanu ir ari simboliska nozime. Eiropas nolaupišana atspogulo vesturisko saikni starp Eiropu un Aziju. Fenikija legenda aprakstito notikumu laika atradas stipra Egiptes politiska un saimnieciska ietekme. Nolaupot Eiropu, Zevs panema no vecakas Austrumu civilizacijas tas mantojumu un parnesa uz Egeju, kur ta nakamo gadsimtu laika tika attistita un izplatita arvien talak citur Eiropa. Saskana ar vienu no sengrieku mitiem, Eiropa – fenikiešu valdnieka Agenora meita un Tebu valdnieka Kadmisa masa - kadu ritu netalu no juras sava nodaba lasijusi pukes. To nejauši ieverojis Zevs un iemilejies Eiropa. Vinš pienemis balta verša izskatu, pierunajis Eiropu uzkapt versim mugura, un kolidz Eiropa ta izdarijusi, vinš ar jauno meiteni aizjonojis pari jurai uz Kretas salu. Legendai par Eiropas nolaupišanu ir ari simboliska nozime. Eiropas nolaupišana atspogulo vesturisko saikni starp Eiropu un Aziju. Fenikija legenda aprakstito notikumu laika atradas stipra Egiptes politiska un saimnieciska ietekme. Nolaupot Eiropu, Zevs panema no vecakas Austrumu civilizacijas tas mantojumu un parnesa uz Egeju, kur ta nakamo gadsimtu laika tika attistita un izplatita arvien talak citur Eiropa.

    4. Kadas emocijas Tevi raisa šie 20.-21.gs. mija raditie darbi ar tadu pat nosaukumu “Eiropas nolaupišana”?

    5. Aija Zarina Eiropas nolaupišana (80-tie gadi)

    6. Miti, to saikne ar dieviem

    8. Haoss

    9. Gaja

    10. Vai Zeme patiešam ir dziva butne?

    11. Urans

    12. Krons un Reja

    13. Titani

    14. Prometejs (mitu lasit komentaros) Par cilveku radišanu ir vairaki varianti. Viens no tiem vesta, ka cilvekus radijis Prometejs, samicot malus ar asaram. Tie bijuši lidzigi dieviem, bet bez to speka. Lai laudis spetu dzivot, titans atnes tiem Olimpa nolaupito uguni, atklaj makslas un amatniecibas noslepumus. Kosmiskajas cinas iesaistitais Zevs Prometeja ricibu vero ar neuzticibu. Ipaši Zevu sakaitina varona viltiba, kas izpaužas upurešanas rituala. Prometejs, nokavis dieviem paredzeto versi, sadala to divas dalas - galu paslepis zem adas, vinš atliek atseviški kaulus, kurus apsedz ar taukiem, upura dala slepjas zem it ka vilinošajiem taukiem, bet patiesiba tur ir tikai mazvertigie kauli. Zevs gan esot uzminejis Prometeja viltu, bet lavis tam rikoties. Kapec? Lai vinam butu pamats sodit gan cilvekus (upurešanas rituals atklaj dievu - cilveku attiecibas, bijibas izjutu), gan Prometeju. Zevs varoni soda, piekalot vinu pie klints Kaukaza. Tur erglis izknabj ta aknas, kas katru dienu izaug no jauna. Zevam vel ir ari personisks iemesls niknoties uz Prometeju - titans zina noslepumu, ka dievu valdnieka un Tetidas lauliba piedzims dels, kas gazis Zevu, bet vinš to neizpauž.Par cilveku radišanu ir vairaki varianti. Viens no tiem vesta, ka cilvekus radijis Prometejs, samicot malus ar asaram. Tie bijuši lidzigi dieviem, bet bez to speka. Lai laudis spetu dzivot, titans atnes tiem Olimpa nolaupito uguni, atklaj makslas un amatniecibas noslepumus. Kosmiskajas cinas iesaistitais Zevs Prometeja ricibu vero ar neuzticibu. Ipaši Zevu sakaitina varona viltiba, kas izpaužas upurešanas rituala. Prometejs, nokavis dieviem paredzeto versi, sadala to divas dalas - galu paslepis zem adas, vinš atliek atseviški kaulus, kurus apsedz ar taukiem, upura dala slepjas zem it ka vilinošajiem taukiem, bet patiesiba tur ir tikai mazvertigie kauli. Zevs gan esot uzminejis Prometeja viltu, bet lavis tam rikoties. Kapec? Lai vinam butu pamats sodit gan cilvekus (upurešanas rituals atklaj dievu - cilveku attiecibas, bijibas izjutu), gan Prometeju. Zevs varoni soda, piekalot vinu pie klints Kaukaza. Tur erglis izknabj ta aknas, kas katru dienu izaug no jauna. Zevam vel ir ari personisks iemesls niknoties uz Prometeju - titans zina noslepumu, ka dievu valdnieka un Tetidas lauliba piedzims dels, kas gazis Zevu, bet vinš to neizpauž.

    15. Erots Afrodite nebija visskaistaka no visam butnem, jo reiz pati uzskatija kadu valdnieka meitu varda Psihe, daudz skaistaku ka vina esam un ludza par to savu delu Erotu uzlikt meitenei brismigu lastu. Erotam bija janem bulta un jasašauj Psihe, lai ta iemiletu pasaule neglitako virieti. Tomer šaujot uz Psihi Erots pats sevi savainoja un iemilejas valdnieka meita. Psihes skaistums bija neaprakstams vinai bija naras acis, vilnaini gari mati ka medus, krašnas lupas un balta ada. Tomer bez skaistuma Psihei piemita ari augsta morale un tikumi, un istas cinitajas gars, bet cina milestibas varda, kas vinai vel bija priekša bus smaga. Psihe dzivoja skaista valdnieka pili ar cetriem torniem un vinai bija tris vecakas masas un daudzas kalpones. Tomer pavisam driz Psihes masas apprecejas, bet Psihei nespeja nevienu iemilet un appreceties. Tad valdnieks nolema sutit Psihi pie Delfu orakula, lai Orakuls pasaka, kas ir Psihes otra pusite. Un Orakuls teica, ka tas ir kaut kas augstaks par cilveku un paveleja Psihei kapt augsta kalna. Psihe saposas un devas kapt kalna. Kapiens bija gruts un garšs, bet sasniedzot virsotni, vina satika maigu veju, kas leni nonesa leja un ieveda skaista ala, kas bija izklata ar dargiem tepikiem citam zelta, skaistam lietam. Vinu apkalpoja neredzams kalponu pulks, lidz vakaram, kad tika izdzestas lapas un tumsa ieradas ligavainis Erots, kas tumsas ietvera vinu miloja un glastija, bet Psihe nekad nedabuja redzet vina seju. Psihi apciemoja masas, kas redzot Psihes bagatibu un skaistumu, saka skaust masas laimi un, lai izbojatu milas priekus iestastija, ka vinas milotais ir ragains versis, ists briesmonis. Un Psihe velejas redzet sava milota seju un kadu vakaru vina noglabaja lapu, lai aizdegtu un arti paskatijas uz savu milotu, bet ak vai skatoties ar lapu aidegas Erota labais sparns un loti aizkaitinats, vinš Psihi atstaja piesakot, ka nekad vairs nevelas vinu satikt, jo vina nav bijusi pietiekami uzticiga. Bet Psihe bija redzejusi milota skaisto seju un pati savainojas ar loka bultu, ko glabaja Erots un par visu vairak velejas miloto satikt un but ar vinu kopa. Afrodite nebija visskaistaka no visam butnem, jo reiz pati uzskatija kadu valdnieka meitu varda Psihe, daudz skaistaku ka vina esam un ludza par to savu delu Erotu uzlikt meitenei brismigu lastu. Erotam bija janem bulta un jasašauj Psihe, lai ta iemiletu pasaule neglitako virieti. Tomer šaujot uz Psihi Erots pats sevi savainoja un iemilejas valdnieka meita. Psihes skaistums bija neaprakstams vinai bija naras acis, vilnaini gari mati ka medus, krašnas lupas un balta ada. Tomer bez skaistuma Psihei piemita ari augsta morale un tikumi, un istas cinitajas gars, bet cina milestibas varda, kas vinai vel bija priekša bus smaga. Psihe dzivoja skaista valdnieka pili ar cetriem torniem un vinai bija tris vecakas masas un daudzas kalpones. Tomer pavisam driz Psihes masas apprecejas, bet Psihei nespeja nevienu iemilet un appreceties. Tad valdnieks nolema sutit Psihi pie Delfu orakula, lai Orakuls pasaka, kas ir Psihes otra pusite. Un Orakuls teica, ka tas ir kaut kas augstaks par cilveku un paveleja Psihei kapt augsta kalna. Psihe saposas un devas kapt kalna. Kapiens bija gruts un garšs, bet sasniedzot virsotni, vina satika maigu veju, kas leni nonesa leja un ieveda skaista ala, kas bija izklata ar dargiem tepikiem citam zelta, skaistam lietam. Vinu apkalpoja neredzams kalponu pulks, lidz vakaram, kad tika izdzestas lapas un tumsa ieradas ligavainis Erots, kas tumsas ietvera vinu miloja un glastija, bet Psihe nekad nedabuja redzet vina seju. Psihi apciemoja masas, kas redzot Psihes bagatibu un skaistumu, saka skaust masas laimi un, lai izbojatu milas priekus iestastija, ka vinas milotais ir ragains versis, ists briesmonis. Un Psihe velejas redzet sava milota seju un kadu vakaru vina noglabaja lapu, lai aizdegtu un arti paskatijas uz savu milotu, bet ak vai skatoties ar lapu aidegas Erota labais sparns un loti aizkaitinats, vinš Psihi atstaja piesakot, ka nekad vairs nevelas vinu satikt, jo vina nav bijusi pietiekami uzticiga. Bet Psihe bija redzejusi milota skaisto seju un pati savainojas ar loka bultu, ko glabaja Erots un par visu vairak velejas miloto satikt un but ar vinu kopa.

    16. III. Mitiskas butnes

    17. Ciklopi Ciklopi bija tris trisaci giganti, pazistami ka amatnieki un namdari. Vinu tevs Ourans, izbijies no to speka, ieslodzija vinus Tartara. Velak Zevs vinus atbrivoja no ieslodzijuma, un vini pievienojas Zevam cina pret titaniem. Vini kala perkonbultas Zevam, trijžuburi Poseidonam, neredzamibas vadibas grožus pazemes valstibai. Ciklopi bija tris trisaci giganti, pazistami ka amatnieki un namdari. Vinu tevs Ourans, izbijies no to speka, ieslodzija vinus Tartara. Velak Zevs vinus atbrivoja no ieslodzijuma, un vini pievienojas Zevam cina pret titaniem. Vini kala perkonbultas Zevam, trijžuburi Poseidonam, neredzamibas vadibas grožus pazemes valstibai.

    18. Cina ar Tifonu

    19. Meduza Gorgona

    20. Kentauri Hirons bija vecakais un visgudrakais no Kentauriem - pus-zirgiem, pus-cilvekiem. Bet atškiriba no parejiem vinš bija nemirstigs. Vina tevs bija titans Krons, bet Zevs vinam bija pusbralis. Hirons bija vecakais un visgudrakais no Kentauriem - pus-zirgiem, pus-cilvekiem. Bet atškiriba no parejiem vinš bija nemirstigs. Vina tevs bija titans Krons, bet Zevs vinam bija pusbralis.

    21. Harpijas

    22. Erinijas

    23. Olimpa dievi

    24. Zevs

    25. Cina ar titaniem

    26. Olimps

    27. Olimpiskie dievi Kads tad ir Olimps - dievu mitne? Krašnais, saulainais Olimpa kalns ir ka aplis bez absoluta augstaka centra. Zevs gan ir ta valdnieks, kas sež augsta zelta troni, bet ari parejie dievi ir pietiekami patstavigi. Tie pulcejas kopejas sanaksmes, kas pec lemjamo jautajumu atrisinašanas parveršas liksmas dzires. Zevs savu virsvaru izmanto tikai tad, ja kads grauj iedibinato kartibu, neievero likumus. Ne velti pie Zeva trona sež miera dieve Eirene, bet pastavigos Zeva pavadonos ietilpst uzvaras personifikacija Nike. Turpat Olimpa atrodama ari Temida - likumu sargataja, simbols tiesiskai kartibai, kas ari Olimpa tiek stingri ieverota. Savdabiga dievu mitnes iezime ir ta, ka pat augstako speku darbibu ierobežo tris liktena lemejas moiras. Kads tad ir Olimps - dievu mitne? Krašnais, saulainais Olimpa kalns ir ka aplis bez absoluta augstaka centra. Zevs gan ir ta valdnieks, kas sež augsta zelta troni, bet ari parejie dievi ir pietiekami patstavigi. Tie pulcejas kopejas sanaksmes, kas pec lemjamo jautajumu atrisinašanas parveršas liksmas dzires. Zevs savu virsvaru izmanto tikai tad, ja kads grauj iedibinato kartibu, neievero likumus. Ne velti pie Zeva trona sež miera dieve Eirene, bet pastavigos Zeva pavadonos ietilpst uzvaras personifikacija Nike. Turpat Olimpa atrodama ari Temida - likumu sargataja, simbols tiesiskai kartibai, kas ari Olimpa tiek stingri ieverota. Savdabiga dievu mitnes iezime ir ta, ka pat augstako speku darbibu ierobežo tris liktena lemejas moiras.

    28. Olimpiska perioda miti

    29. Zevs – olimpa valdnieks

    30. Hera

    31. Zevs un Io

    32. Ganimeds

    33. Poseidons – juras valdnieks

    34. Aids Cerbers bija nikns un neželigs sargsuns enu valstiba jeb vinsaule. Cerbers attelots ka trisgalvains suns ar cuskas asti, cuskam krepju vieta un lauvas nagiem. Cerbers bija nikns un neželigs sargsuns enu valstiba jeb vinsaule. Cerbers attelots ka trisgalvains suns ar cuskas asti, cuskam krepju vieta un lauvas nagiem.

    35. Aids un Persefone

    36. Atena No paša Zeva ir radusies dieve Atena Pallada. Zibenmetis Zevs zinaja, ka saprata dievei Metidai  bus divi berni: meita Atena un neparasti gudrs un specigs dels.  Liktena dieves moiras atklaja Zevam noslepumu, ka dieves Metidas dels gazis vinu no trona un atnems tam varu par pasauli. Lielais Zevs nobijas.  Lai izbegtu no barga liktena, ko tam paregoja moiras, vinš ar laipnam runam iemidzinaja  dievieti Metidu un  to aprija, kad tai vel nebija piedzimusi  meita – dieve Atena.  Pec kada laika Zevam saka drausmigi sapet galva. Tad vinš atsauca savu delu  Hefestu un lika parskaldit sev galvu, lai tiktu vala  no neciešamajam sapem  un trokšna galva.  Hefests atvezejas ar cirvi, ar specigu  cirtienu parskaldija  Zevam galvaskausu, nenodaridams tam neka launa, un no zibenmeša  galvas iznaca ara  varena karotaja – dieve Atena Pallada. Pilna apbrunojuma, mirdzoša brunu cepure, ar škepu un vairogu vina nostajas parsteigto Olimpa dievu priekša. Draudoši vina pacela savu  spožo škepu. No vinas kaujas sauciena nodardeja visas debesis un lidz pašiem pamatiem  nodrebeja gaišais Olimps. Daila un majestatiska bija dieve Atena. Zilajas acis dega dieviškiga gudriba; vina visa staroja briniškiga , neredzeta dailuma. Dievi cildinaja Zeva miloto meitu, no teva galvas dzimušo pilsetu sargataju, gudribas un zinatnes dievi – neuzvaramo karotaju Atenu Palladu. (N.Kuns  "Sengrieku miti un varonteikas" )No paša Zeva ir radusies dieve Atena Pallada. Zibenmetis Zevs zinaja, ka saprata dievei Metidai  bus divi berni: meita Atena un neparasti gudrs un specigs dels.  Liktena dieves moiras atklaja Zevam noslepumu, ka dieves Metidas dels gazis vinu no trona un atnems tam varu par pasauli. Lielais Zevs nobijas.  Lai izbegtu no barga liktena, ko tam paregoja moiras, vinš ar laipnam runam iemidzinaja  dievieti Metidu un  to aprija, kad tai vel nebija piedzimusi  meita – dieve Atena.  Pec kada laika Zevam saka drausmigi sapet galva. Tad vinš atsauca savu delu  Hefestu un lika parskaldit sev galvu, lai tiktu vala  no neciešamajam sapem  un trokšna galva.  Hefests atvezejas ar cirvi, ar specigu  cirtienu parskaldija  Zevam galvaskausu, nenodaridams tam neka launa, un no zibenmeša  galvas iznaca ara  varena karotaja – dieve Atena Pallada. Pilna apbrunojuma, mirdzoša brunu cepure, ar škepu un vairogu vina nostajas parsteigto Olimpa dievu priekša. Draudoši vina pacela savu  spožo škepu. No vinas kaujas sauciena nodardeja visas debesis un lidz pašiem pamatiem  nodrebeja gaišais Olimps. Daila un majestatiska bija dieve Atena. Zilajas acis dega dieviškiga gudriba; vina visa staroja briniškiga , neredzeta dailuma. Dievi cildinaja Zeva miloto meitu, no teva galvas dzimušo pilsetu sargataju, gudribas un zinatnes dievi – neuzvaramo karotaju Atenu Palladu. (N.Kuns  "Sengrieku miti un varonteikas" )

    37. Dioniss

    38. Apollons

    39. Apollons un Dafne

    40. Afrodite

    41. Artemida – medibu dieviete Visvairak Artemida ir pazistama ka medibu dieviete, tacu vina ir ari Meness Dieve. Nakts ir vinas stihija. Meness gaisma ar degošam lapam rokas vi;na klist pa saviem mežonigajiem ipašumiem. Artemida bija neželiga pret tiem, kuri vinu aizskara. Šadu liktenigu kludu pielava mednieks Akteons. Reiz, klizdams pa mežu, vinš pietuvojas ezeram, kura peldejas Afrodite un vinas nimfas. Aizvainota par ielaušanos, Artemida, uzšlakstidama udeni no ezera, parverta vinu par alni un vina medibu suni metas Akteonam virsu. Panika vinš metas begt, bet suni vinu panaca un saplosija sikos gabalos. Visvairak Artemida ir pazistama ka medibu dieviete, tacu vina ir ari Meness Dieve. Nakts ir vinas stihija. Meness gaisma ar degošam lapam rokas vi;na klist pa saviem mežonigajiem ipašumiem. Artemida bija neželiga pret tiem, kuri vinu aizskara. Šadu liktenigu kludu pielava mednieks Akteons. Reiz, klizdams pa mežu, vinš pietuvojas ezeram, kura peldejas Afrodite un vinas nimfas. Aizvainota par ielaušanos, Artemida, uzšlakstidama udeni no ezera, parverta vinu par alni un vina medibu suni metas Akteonam virsu. Panika vinš metas begt, bet suni vinu panaca un saplosija sikos gabalos.

    42. Kara dievs Arejs

    43. Hermejs – dievu vestnesis

    44. Kalejdievs Hefests

    45. Herakls

    46. V. Miti ka musdienu frazeologismu avots

    47. Sizifa darbs

    48. Tantala mokas

    49. Ariadnes pavediens

    50. Prokrusta gulta

    51. Ahileja papedis

    52. Trojas zirgs

More Related