Par Latvijas atskaiti EK par ES nozīmes aizsargājamo meža biotopu vērtējumu

1. Par Latvijas atskaiti EK par ES nozīmes aizsargājamo meža biotopu vērtējumu (Article 17 report. 2013)

2. Latvijas Avīze / 2013 - 10 - 08 / Latvijā Latvija tomēr nav zaļa Autors: Madara Briede Latvija strauji zaudē izcilākās dabas vērtības Eksperti: Latvija zaļa tikai vārdos; dabas vērtības valstij nerūp Santa Kvaste, TVNET , 2013. gada 3. oktobrī Db.lv 2013. gada 18. jūlijs

3. Biotopu direktīva: Latvijas saistības • Biotopu direktīvas 11 pants nosaka, ka dalībvalstīm ir jāuzrauga biotopus un sugas, kas uzskaitīti pielikumos, • 17.pants nosaka, ka ziņojums jānosūta Eiropas Komisijai ik pēc 6 gadiem pēc norunātā formāta - tātad "17 pārskata";2001.-2006.;2007-2012.. • Kopsavilkuma ziņojums tika sagatavots ETC / BD (Eiropas tematiskais centrs par bioloģisko daudzveidību) • 17.pants ziņojums - Valsts Kopsavilkums: LATVIJA 2001.-2006. Gads. • ttps://circabc.europa.eu/faces/jsp/extension/wai/navigation/container.jsp

4. Article 17 report.-NationalSummary: LATVIA 2001.-2006. July 2008

5. Assessmentofconservation status byhabitatcategory

6. Foresthabitatsandtheirconservation status

7. Article 17 report. – LATVIA 2006.-2012. Sept. 2013 S:\Ieksejie dokumenti\Vide\Kopija no EK_mezu_vert_tabula2.xls http://bd.eionet.europa.eu/activities/Reporting/Article_17/Reports_2013/Member_State_Deliveries

8. Areāls /Range 9180 Nogāžu un gravu meži

9. Platība / Area 9180 Nogāžu un gravu meži,

10. Latvijas atskaites ticamība • Izmantotās metodes vērtējums (biotopa izplatības un kvalitāte): 3 –Pilns kartējums 2 - Novērtējums, kas pamatojas uz daļēju kartējumu, ar ekstrapolāciju un / vai modelēšanu 1 -Aprēķini veikti, pamatojoties uz ekspertu atzinumu, ar neliela apjoma kartējumu 0 -Nav dati • Korekti būtu mainīt novērtējuma klasifikatora pozīcijas, no dominējošā „2” – daļējs kartējums un ekstrapolācija uz „1” - eksperta viedoklis un neliela apjoma kartējums, jo tas pēc būtības atbilst situācijai Latvijā: • Arī par N2000 teritorijām ir tikai daļējs ES nozīmes meža biotopu kartējums/kvalitātes vērtējums (2009.-2012.g.) (saskaņā ar ziņojumu), • niecīgs biotopu kartējums (MAB inventarizācija 1997.-2002.g.) ir par pārējo Latvijas teritoriju,; • kvalitātes vērtējums ir tikai par biotopiem N2000 teritorijās; • pamatā vērtējums balstīts uz viena eksperta viedokli par konkrētā biotopa iespējamo sastopamību un kvalitāti valstī.

11. Latvijas atskaites ticamība Visiem meža biotopiem izplatības novērtējums veidots, kombinējot daļējo N2000 kartējuma datus, DMB inv. datus, tos ekstrapolējot uz visu Latvijas teritoriju, un eksperta viedokli, Biotopu kvalitātes vērtējums balstās uz informāciju par N2K teritorijām –kartējumi, monitoringa transektunovērtējums, Nav skaidrs, uz konkrēti kādiem datiem balstās vērtējums par pārējos Latvijas teritoriju un kā tieši ir iegūts summārais vērtējums par konkrēta biotopa stāvokli valstī;

12. Latvijas atskaites ticamība • Ziņojumā par visiem meža biotopiem teikts: ” visaptverošabiotopakartējumaLatvijānavun jārēķinās, ka, jatiktuveiktsšādsbiotoputotālaiskartējums, tad izplatībaskartes, visticamākatšķirtos”(citāts); • Biotopu kvalitātes vērtējuma atskaitēs ir uzsvērts, ka biotopu monitoringam nav atkārtojuma, tātad izmaiņas laikā nav zināmas, piem., biotopam 91F0: “Pašlaiknavdrošizināms, kādsirbiotopaareāls (range), tādēļnavarīiespējamsnoskaidrottāizmaiņas”;

13. Latvijas atskaites ticamība Piem., par biotopa Staignāju meži platību: 2.4.1.«Saglabātas2006.gada ziņojumāuzrādītāsplatības (225 km2), jonavsalīdzinošiaptverošākakartējumavaicitādiuzlabojušosdatu, kasļautu dot precīzākuvērtējumu par biotopadaudzumuvalstī» (citāts). Neraugoties uz informācijas trūkumu, secinājumi ziņojumā sekojoši: «2.4.5. Short-term trend – decrease» (biotopa platība samazinās, vismaz par 1% katru gadu).

14. Latvijas atskaites ticamība Bitopu apdraudējums novērtēts tikai pamatojoties uz eksperta viedokli; Minētosecinājumuzemoticamībaslīmeniraksturosekojošais, piem., biotopamstaignājumeži: “augstākminētieaprēķini par nocirstobiotopaplatībuvienāgadāpamatotiuzoficiālostatistiku par ciršanasapjomupieaugumu 2008.-2010. gadā, publikācijāmpresē un internetamedijos. Ekspertavērtējums.”(citāts)

15. Latvijas atskaites ticamība Saskaņā ar ziņojumu, gandrīz visiem meža biotopiem: “vairāk kā 25% no platības ir nelabvēlīga biotopa specifiskajām struktūrāmun funkcijām (iesk. tipiskās sugas)”(citāts); Latvijāvalsts finansēts biotopu monitorings ir veikts tikai Natura2000, kur saimnieciskā darbība nenotiek vispār vai irierobežota, tas ļaujsecināt , ka aizsargājamās teritorijās ir iekļauti biotopi ar zemu kvalitāti vai arī esošā dabas aizsardzības sistēma ir neefektīva, jo visu biotopu kvalitāte ir pasliktinājusies kopš iepriekšējā atskaites perioda; nav skaidrs, uz konkrēti kādiem datiem balstās apgalvojums par pārējo Latvijas teritoriju («ārpus aizsargājamām teritorijām biotopu kvalitāte ir vēl sliktāka», citāts), un kā tieši ir iegūts summārais vērtējums par konkrēta biotopa stāvokli visā valstī;

16. Latvijas atskaites ticamība • Tipiskssecinājums par gandrīzvisiemmeža biotopiem, piem., par biotopu 9020* Vecijauktiplatlapjumeži: “Šobrīd nav tiešu datu par biotopa platību izmaiņām, jo nav visaptveroša kartējuma un monitoringa. Tomēr visticamākais, ka biotopa platības sarūk vismaz par 1% katru gadu. Vērtējumsirdrīzāksamazinātsnevispārspīlēts” (citāts);

17. Secinājums Analizējot pieejamos datus, par Latviju atskaitē EK sniegts dažu ekspertu indikatīvs vērtējums un viedoklis par konkrētu ES nozīmes meža biotopu stāvokli valstī.

18. Latvijas atskaites sagatavošanas process • Ziņojums nav sagatavots neatkarīgi un «caurspīdīgi»: • sagatavošanas process nav pārskatāms un informācija par tā «tehnisko pusi» nav pieejama; • N2000 monitoringa metodiku, pašu monitoringu un arī Latvijas valsts ziņojumu ir sagatavojusi viena komanda (LDF); • Procesā iztrūkst iespēju uzzināt, vai metode nav pielāgota rezultātam?!

19. DAP: iepirkums atskaites sagatavošanai?!

20. DAP: iepirkuma pamatojums ...Vienīgi LDF rīcībā ir dati, pieredze un speciālisti, kas nepieciešami ziņojuma kvalitatīvai sagatavošanai noteiktajā termiņā, un lūdzam atļauju iepirkumam piemērot sarunu procedūru. Avots: “Iepirkuma pamatojums”, parakstījis DABAS AIZSARDZĪBAS PĀRVALDES Ģenerāldirektors Jānis Strautnieks

21. Sekas 2013. gada 24. oktobrī Pēc kritiskā ziņojuma Latvijai var draudēt milzīgas soda naudas; Jaunu ar normatīvajiem aktiem aizsargājamu teritoriju noteikšana; Nepamatoti ierobežojumi lauksaimniecībai un mežsaimniecībai

22. Irjāsaņem atbildes uz jautājumiem: Izpildītāji: kāpēc sarunu procedūra, kāpēc ekskluzīvas tiesības tikai LDF?; Izmantotā metodika un izvēlētie eksperti; Ekspertu interešu konflikts, iespējamā ieinteresētība konkrētā rezultātā; LV atskaites sabiedriskā apspriešana.

23. Paldies par uzmanību!