Zigurds EGLĪTIS LVS EN ISO STANDARTIEM ATBILSTOŠU RASĒJUMU NOFORMĒJUMS

1. Zigurds EGLĪTIS LVS EN ISO STANDARTIEM ATBILSTOŠU RASĒJUMU NOFORMĒJUMS Digitāls mācību līdzeklis demonstrācijai un informatīvām studijām I daļa RASĒJUMU NOFORMĒJUMA STANDARTPRASĪBAS Rīga 2014

2. PRIEKŠVĀRDSNav noslēpums, ka dažkārt ar būvobjektiem notiek nevēlamas un pat traģiskas pārvērtības – iebrūk tilti, deformējas un sagrūst ēkas vai atgadās citas kataklizmas. Kāpēc tas notiek? Manuprāt, tāpēc, ka tie, kam uzticētais būtu jāizdara godīgi, pēc labākās sirdsapziņas, nereti kaut ko no tā izdara virspusēji, pa roku galam. Un rezultāti nav ilgi jāgaida. Šeit, domājams, būtu arī nevietā procesā iesaistīto striktā iebilde: “Bet viss taču atbilda projektam!” Bet kur ir garantija, ka tieši minētais projekts ir bijis bez vainas un neizraisījis nevēlamo. Norādītais attiecas arī uz projektu rasējumu izstrādes atbildību. Piedāvātais mācību līdzeklis kalpos interesentiem kā informatīvs izziņas avots LVS EN ISO standartiem atbilstošu būvrasējumu noformējumam, izstrādei un izdrukai. 2

3. NODAĻU RĀDĪTĀJS 1.1. Rasējumu standarti - 05 1.2. Formāti - 06 1.3. Rasējumu līnijas - 09 1.4. Standartraksts - 10 2.1. Objekta izmēru atzīmēšana - 12 2.2. Rasējuma mērogs - 16 3.1. Objektu projekcijas princips - 18 3.2. Ortogrāfiskās projekcijas metodes - 19 3.3. Ortogrāfiskās projekcijas skati - 20 3.4. Attēlojuma objektu šķēlumi (līdz 3.7. nodaļai) - 22 4.1. Rasējumu izstrādes grafikas - 47 4.2. Rasējumu grafiskā apdare - 48 4.3. Rasējumu kompozīcija - 49 4.4. Rasējumu izdruka - 50 3

4. 1.RASĒJUMU NOFORMĒJUMA STRUKTŪRELEMENTI 4

5. 1.1. RASĒJUMU STANDARTI 1.1.1. Standartu abreviatūra Tehniskie rasējumi jānoformē atbilstoši Eiropas Savienības (ES) standartiem, kas Latvijā pieņemti kā adaptētie Latvijas nacionālie standarti, kurus strukturāli veido: LVS – Latvijas nacionālie standarti; EN – Eiropas reģionālie standarti; ISO – Starptautiskie standarti. 1.1.2. Standartu pielietojums Būvniecības rasējumi jānoformē un jāizstrādā saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 202 – 01: “Būvprojekta saturs un noformēšana”. Daži standartu strukturālie piemēri: LVS EN ISO 5457 : 1999 – Rasējumu lapu izmēri un izkārtojums; LVS EN 22553 : 1994 – Metinātie un lodētie savienojumi; LVS ISO 128 – 20 : 1996 – Līniju normatīvie noteikumi. 5

6. 1.2. FORMĀTI 1.2.1. Pamatformātu un rasējuma laukumu izmēri 1.2.2. Pamatformātu izkārtojums 6

7. 1.2. FORMĀTI 1.2.3. Pagarinātie formāti 1.2.4. Rakstlaukums 7

8. 1.2. FORMĀTI 1.2.5. Rasējuma standartrāmīša elementi Formāta rāmītis. Formāta gabarītu zīmes. Rasējuma rāmītis. 50 mm platas u.tml. lapas apmales ailītes. Lapas apmales rāmītis. 3.5 mm rakstā veidoti ailīšu apzīmējumi. 1.2.6. A3 formāta lapas standartrāmītis 8

9. 1.3. RASĒJUMU LĪNIJAS 1.3.1. Līniju standartplatums (d) un to veidi 0,13; 0,18; 0,25; 0,35; 0,5; 0,7; 1; 1,4 un 2 mm. Šaura, plata vai sevišķi plata nepārtraukta līnija Šaura nepārtraukta, lauzta līnija Šaura nepārtraukta, viļņota (brīvrokas) līnija Šaura vai plata svītrlīnija Šaura, plata vai sevišķi plata svītrpunktu līnija Šaura, plata vai sevišķi plata svītrdubultpunktu līnija Šaura punktlīnija 1.3.2. Līniju platuma attiecība Inženiermehānkas (mašīnbūves) rasējumiem – 1 : 2; Būvniecības rasējumiem – 1 : 2 : 4. 1.3.3. Līniju elementu garums Punkts - ≤ 0,5d Atstarpe starp svītrām vai punktiem - 3d Svītra normālā / svītra garā - 12d / 24d 9

10. 1.4. STANDARTRAKSTS (ISOCPEUR) 1.4.1. Standartrakstanomināllielums un u.c. parametri Rasējumu noformējumam tiek paredzēts šāds raksta ISOCPEUR lielums (h): 1,8 (tikai lielie burti un cipari); 2,5; 3,5; 5; 7; 10; 14 un 20 mm, kas nosaka lielo burtu un ciparu augstumu tekstā. Mazo burtu augstums c atbilst raksta rindas iepriekšējā locekļa lielumam. Raksta zīmju līniju platums d = h / 10. Attālums starp teksta rindiņām: c ... h. 1.4.2. Standartraksta veidi Stāvraksts (izvietots 90° leņķī pret raksta rindu pamatlīnijām). Slīpraksts (pavērsts par 15° pa labi). 1.4.3. Standartraksta izpildījums 10

11. 2.OBJEKTA IZMĒRU ATZĪMĒŠANA.RASĒJUMA MĒROGS 11

12. 2.1. OBJEKTA IZMĒRU ATZĪMĒŠANA 2.1.1. Vispārēja ievirze Rasējumos objekta lineāros izmērus (garumu, platumu, augstumu u.c.) galvenokārt norāda milimetros, nepierakstot mērvienību. Neatkarīgi no rasējuma mēroga tajā uzdod objekta patiesos izmērus. Rasējuma izmēriem jānodrošina ilustrētā objekta lieluma kontrole. Pieļaujama atsevišķu izmēru paskaidrošana rakstiskā formā. 2.1.2. Lineāro izmēru noformējums Lineāro izmēru noformējumam izmanto: atzīmējamajam nogrieznim perpendikulāras šauras, nepārtrauktas (0,18 mm vai A0 formātam – 0,25 mm) mēru palīglīnijas; vismaz 10 mm attālumā no tuvākās līnijas vai punkta nogrieznim paralēli vilktas šauras, nepārtrauktas (0,18 / 0,25 mm) mērlīnijas; ar šauru līniju vilktas bultiņas vai 45° pret mērlīniju – īsas svītriņas; pie mērlīnijas pierakstītu 2.5, 3.5 vai 5 mm lielu mērskaitli.

13. 2.1. OBJEKTA IZMĒRU ATZĪMĒŠANA 2.1.3. Specifisko izmēru noformējums Bez lineārajiem izmēriem rasējumos var ilustrēties: leņķu lielums; virsmu noslīpinājums jeb nofāzējums; loku garums; līmeņu augstums, ko noformē metros, izmantojot augstuma atzīmes. 13

14. 2.1. OBJEKTA IZMĒRU ATZĪMĒŠANA 2.1.4. Izmēru simboli Izmēru noformējumā pirms mērskaitļa vai mērskaitļu attiecības izteiksmes tiek izmantoti sekojoši simboli (zīmes): aploces caurmēra jeb diametra zīme - loka rādiusa zīme - kvadrāta zīme (kvadrāta malas garuma simbols) - sfēras zīme - virsmas slīpuma zīme - virsmas koniskuma zīme - loka garuma zīme - objekta (detaļas) garuma simbols - objekta (detaļas) biezuma simbols - objekta (detaļas) augstuma simbols - 14

15. 2.1. OBJEKTA IZMĒRU ATZĪMĒŠANA 2.1.5. Izmēru izkārtošana būvniecības rasējumā 15

16. 2.2. RASĒJUMA MĒROGS 2.2.1. Mēroga standartvērtības Mērogs ir rasējumā ilustrētā objekta attēlojuma lineāro izmēru attiecība pret objekta patiesajiem, t.i., izmēriem dabā. Rasējumos izmanto skaitlisko mērogu, ko attēla palielināšanai izsaka kā 2 : 1 (2 / 1 vai 2), kur izmēri palielināti 2 reizes. Objekta izmēru samazināšanas mērogu uzdod kā 1 : 2 (1 / 2 vai 0,5) u.tml. Piezīme: Mēroga skaitliskās vērtības atbilst eiro naudas zīmju nominālu lielumam, vajadzības gadījumā skaitlim pierakstot nulles. 2.2.2. Mēroga norāde rasējumos Rasējumu noformējumā jāsastopas ar diviem gadījumiem: viena mēroga attēla rasējumā mērogu norāda rasējuma rakstlaukumā; dažāda mēroga attēlojuma rasējumā pamatattēla mērogu uzdod rakstlaukumā, bet atšķirīgo attēlu mērogus pieraksta kā virsrakstus vai kā virsraksta turpinājumu, ietverot tos iekavās. 16

17. 3.OBJEKTU PROJEKCIJAS NOSACĪJUMI 17

18. 3.1. OBJEKTU PROJEKCIJAS PRINCIPS 3.1.1. Projekcijas elementi 3.1.2. Objekta centrālā projekcija 3.1.3. Objekta paralēlā projekcija 18

19. 3.2. ORTOGRĀFISKĀS PROJEKCIJAS METODES 3.2.1. Ortogrāfiskās projekcijas metožu nosacījumi 3.2.2. Ortogrāfiskās projekcijas metožu simboli 19

20. 3.3. ORTOGRĀFISKĀS PROJEKCIJAS SKATI 3.3.1. Ortogrāfiskās projekcijas pamatskati 3.3.2. Ortogrāfiskie papildskati 20

21. 3.3. ORTOGRĀFISKĀS PROJEKCIJAS SKATI 3.3.3. Projekciju saiknes līniju (projekciju kārtotāju) pielietojums 21

22. 3.4. ATTĒLOJUMA OBJEKTU ŠĶĒLUMI 3.4.1. Šķēluma formulējums Objektu šķērsformas jeb profila paskaidrošanai lieto šķēlumus. Šķēlums ir figūra, ko iegūst, nosacīti šķeļot ilustrējamo objektu ar šķēlējplakni (retākos gadījumos ar vairākām plaknēm) un attēlojot tikai ar šķēlējplakni skarto vietu, ko iesvītro ar šaurām nepārtrauktām līnijām (biežāk 45° slīpumā pret simetrijas līniju). 3.4.2. Šķēlumu grafiskais izpildījums Rasējumos tiek lietoti divu veidu šķēlumi: uzliktie šķēlumi (veido ar šauru nepārtrauktu kontūru tieši uz skata); iznestie jeb ārpusskatu šķēlumi (šķēlumu izpildi attiecīgi apzīmē).

23. 3.5. ATTĒLOJUMA OBJEKTU GRIEZUMI 3.5.1. Griezuma formulējums Lai rasējumos ilustrēto objektu iekšējās (neredzamās) kontūras varētu skatīt kāredzamas, lieto griezumus. Griezums ir attēls, ko iegūst, nosacīti šķeļot ilustrējamo objektu ar vienu vai vairākām šķēlējplaknēm un attēlojot kā šķēluma veidoto figūru, tā arī aiz šķēlējplaknes (plaknēm) novietoto objekta daļu. 3.5.2. Griezumu veidi Atbilstoši izpildījumam, izdalāmi šādi griezumu veidi: vienplaknes griezumi. Izņemot simetrisku objektu griezumus, kurus šķeļ pa simetrijas asi, šos griezumus noformē ar šķēluma līniju; daļgriezumi. Izpilda kā norobežotu vienplaknes griezuma daļu; pusgriezumi. Griezumi veidojami kā simetriska objekta attēla puse; daudzplakņu griezumi. Ilustrējami kā pakāpien– vai lauzti griezumi. 23

24. 3.5. ATTĒLOJUMA OBJEKTU GRIEZUMI 3.5.3. Vertikāls frontālgriezums 3.5.4. Vertikāls profilgriezums (garengriezums) (šķērsgriezums) 3.5.5. Horizontālgriezums (plāns)

25. 3.5. ATTĒLOJUMA OBJEKTU GRIEZUMI 3.5.6. Šķēlējplaknes noformēšana arhitektūrbūvniecības rasējumā 25

26. 3.5. ATTĒLOJUMA OBJEKTU GRIEZUMI 3.5.7. Šķēlējplaknes noformēšana inženiermehānikas rasējumā 26

27. 3.5. ATTĒLOJUMA OBJEKTU GRIEZUMI 3.5.8. Griezumu apvienojums rasējumā 27

28. 3.5. ATTĒLOJUMA OBJEKTU GRIEZUMI 3.5.9. Pakāpiengriezuma pielietojums rasējumā 28

29. 3.5. ATTĒLOJUMA OBJEKTU GRIEZUMI 3.5.10. Lauzta griezuma pielietojums rasējumā 29

30. 3.6. AKSONOMETRISKAIS ATTĒLOJUMS 3.6.1. Aksonometrisko projekciju veidi Objektu aksonometriskais attēlojums tiek veidots, balstoties uz 3 aksonometrisko asu X, Y, Z izkārtojumu projekcijas telpā. Arhitektūrbūvniecības un inženiermehānikas rasējumu izstrādē biežāk tiek lietoti šādi aksonometrisko projekciju veidi: a) taisnleņķa izometriskā aksonometrija, b) frontālā dimetriskāaksonometrija, b) planimetriskāaksonometrija. 30

31. 3.6. AKSONOMETRISKAIS ATTĒLOJUMS 3.6.2. Aksonometriskā attēla konstrukcija ar koordinātu metodi 31

32. 3.6. AKSONOMETRISKAIS ATTĒLOJUMS 3.6.3. Planimetrijas standartasu izkārtojums 32

33. 3.6. AKSONOMETRISKAIS ATTĒLOJUMS 3.6.4. Objekta planimetrijas konstrukcija (plāna, t.i., horizontālgriezuma noformējums) 33

34. 3.6. AKSONOMETRISKAIS ATTĒLOJUMS 3.6.5. Objekta planimetrijas konstrukcija (plāna pagriešana par 45°) 34

35. 3.6. AKSONOMETRISKAIS ATTĒLOJUMS 3.6.6. Objekta planimetrijas konstrukcija (aksonometrijas veidošana) 35

36. 3.6. AKSONOMETRISKAIS ATTĒLOJUMS 3.6.7. Aksonometrijas konstrukcija pēc rasējuma frontālās projekcijas 36

37. 3.7. CENTRĀLĀ PROJEKCIJA (PERSPEKTĪVA) 3.7.1. Vienpunkta centrālās projekcijas nosacījumi Vienpunkta centrālā projekcija ir attēls, kura izveidei projekcijas objekts pret projekcijas plakni novietots speciālā stāvotnē, t.i., objekta galvenā fasādes virsma ir pavērsta paralēli projekcijas plaknei. Tādējādi objekta vertikālās šķautnes un apveidkontūras projicējas vertikāli, horizontālās – horizontāli, bet objekta kontūrlīnijas, kas ir novietojušās perpendikulāri projekcijas plaknei, satek (saplūst) vienā satekpunktā V, kas sakrīt ar centrālās projekcijas galveno punktu C. 37

38. 3.7. CENTRĀLĀ PROJEKCIJA (PERSPEKTĪVA) 3.7.2. Interjera perspektīvas konstruktīvie nosacījumi Ēkas interjera jeb iekštelpu perspektīvu konstrukcijai paredzēta vienpunkta centrālās projekcijas metode, izejas datiem lietojot esošus ortogrāfiskos rasējumus (grīdas un griestu plānus, sienu fasādes) vai verbālu (vārdisku) skaidrojumu. Interjera perspektīvas izstrādē tiek izmantots rasējuma mērogs (atbilst noteiktajām standartvērtībām) objekta platuma un augstuma dimensiju atlikšanai un perspektīvas dziļuma mērogs objekta garuma vērtību (dziļuma) norādei, kas jāsaskaņo ar perspektīvas distanci. Tā, ja perspektīvas dziļuma noteikšanai izmantota distances puse, dziļuma mērogam rasējuma mērogskaitli palielina divas reizes, piem., ja rasējuma mērogs ir 1 : 20, dziļuma atlikšanai jālieto mērogs 1 : 40. Vērā ņemams nosacījums: Interjera perspektīvas dziļuma vērtību atlikšanai jāizmanto dalījuma punkti (krustpunkti) uz grīdlīstes. 38

39. 3.7. CENTRĀLĀ PROJEKCIJA (PERSPEKTĪVA) 3.7.3. Interjera perspektīva 39

40. 3.7. CENTRĀLĀ PROJEKCIJA (PERSPEKTĪVA) 3.7.4. Divpunktu centrālās projekcijas nosacījumi Divpunktu centrālā projekcija ir ierobežotā vispārējā stāvotnē novietota objekta telpisks attēlojums, kur projekcijas objekta vertikālā asslīnija vai tai pielīdzināma taisne saglabā vertikālu stāvotni, bet objekta horizontālās šķautnes pret projekcijas plakni ir pagrieztas slīpi. Tādējādi ilustrējamā objekta vertikālās šķautnes saglabā vertikālo stāvotni, bet horizontālajās plaknēs esošās šķautnes saplūst uz horizonta līnijas izkārtotajos satekpunktos V₁ un V₂. 40

41. 3.7. CENTRĀLĀ PROJEKCIJA (PERSPEKTĪVA) 3.7.5. Ēkas perspektīvas konstruktīvie nosacījumi Ēkas vai tai līdzīga āra objekta perspektīvu konstruē divpunktu centrālajā projekcijā, balstoties uz speciālu, šim nolūkam piemērotu tā saukto arhitektu metodi. Divpunktu perspektīvas izveide pēc arhitektu metodes tiek veikta šādos divos posmos: ēkas jumta plāna sagataves noformējums; ēkas perspektīvas izstrāde, ko realizē, balstoties uz sagatavoto jumta plānu. Perspektīvattēlojuma izveides procesā nepieciešamo augstumu atlikšanai papildus izmanto arī ēkas fasādes vai griezuma projekciju. Ēkas perspektīvas konstrukcijā ir pielietojami divi mērogi: rasējuma mērogs (projekcijas plaknē ietverto elementu lielumam); perspektīvas augstuma mērogs (aiz projekcijas plaknes novietoto ēkas elementu augstumam). Pie kam perspektīvas augstuma mērogu var aizstāt, iznesot konstruējamos augstumus projekcijas plaknē. 41

42. 3.7. CENTRĀLĀ PROJEKCIJA (PERSPEKTĪVA 3.7.6. Jumta plāna sagataves noformēšana Ēkas jumta plāna sagatavi perspektīvas izstrādei veido sekojoši: uzrasē ēkas jumta plānu, ievelkot sienu, lieveņa, logu, durvju aiļu u.c. neredzamo elementu kontūras ar svītrlīnijām, kā arī noprojicē dūmeni uz ārsienu malām, nodrošinot projekcijas taišņu redzamību; izvēlas skata punktu (projekcijas centru) O tā, lai panāktu labu stūra sienu pārskatāmību, nepārsniedzot skata leņķa lielumu (α ≤ 60°); no projekcijas centra novelk skata leņķa malas un uzkonstruē šim leņķim bisektrisi (galveno staru); caur tuvāko sienu stūri perpendikulāri bisektrisei novelk projekcijas plaknes pēdu un iezīmē galveno punktu C, nosakot galveno staru OC; novelkot no skata punkta O paralēli sienām satekpunktu starus līdz krustpunktam ar projekcijas plaknes pēdu, atrod satekpunktus V₁, V₂; uz redzamajiem ēkas krustpunktiem novelk projekcijas starus. Augstuma atlikšanai lieto ēkas fasādes vai griezuma projekciju. 42

43. 3.7. CENTRĀLĀ PROJEKCIJA (PERSPEKTĪVA) 3.7.7. Ēkas jumta plāna sagatave 43

44. 3.7. CENTRĀLĀ PROJEKCIJA (PERSPEKTĪVA) 3.7.8.Ēkas perspektīvas konstrukcija Ēkas perspektīvas konstrukciju veic sekojoši: novelk pamatlīniju un augstumā H iezīmē horizonta līniju h; uz horizonta līnijas no plāna sagataves pārnes punktus C, V₁, V₂; pieņemtajā horizonta augstumā novelk pamatlīniju un iezīmē C‘; tieši mērot no punkta C pa projekcijas plaknes pēdu, pārnes uz pamatlīniju visus no skata punkta O novilkto staru krustpunktus; no pamatlīnijas ēkas stūra punkta velk starus uz satekpunktiem V₁, V₂, atliek no tā uz vertikāla stara logu, durvju, dzegas u.c. Augstumu; līdzīgi kā iepriekš, iegūtos punktus savieno ar satekpunktiem; velkot no pamatlīnijas vertikālos starus, veido ēkas konstrukciju; jumta attēlojumam izmanto satekpunktus V₃, V₄, pievienojot pārkari; dūmeņa attēla izveidei izmanto dūmeņa projekciju zemes plaknē. Augstumiem kalpo projekcijas plaknē ietvertā sienu stūra šķautne.

45. 3.7. CENTRĀLĀ PROJEKCIJA (PERSPEKTĪVA) 3.7.9. Ēkas perspektīva 45

46. 4.TEHNISKO RASĒJUMU IZSTRĀDESUN APDARES NOSACĪJUMI 46

47. 4.1. RASĒJUMU IZSTRĀDES GRAFIKAS 4.1.1. Lineārā grafika Rasējumu izstrāde lineārajā grafikā tiek veidota: zīmuļa tehnikā (lietojami HB, F, H, 2H, 3H cietības zīmuļi, tikai rasēšanas cirkuļa grafītam – B, BHB). Pie kam šauru līniju vilkšanai paredzēti cietāki zīmuļi, platu – mīkstāki (apzīmējumu rindā zīmuļu cietība pieaug virzienā pa labi). Jāievēro, lai cirkuļa grafīts par vienu cietības pakāpi būtu mīkstāks par tās pašas nozīmes zīmuļa grafītu; tušas tehnikā, izmantojot velces un tušas pildspalvas jeb tā sauktos rapidogrāfus, kuru uzgaļu izmēri ir pieskaņoti attiecīgajam rasējuma līnijas platumam: 0,13; 0,18; 0.25; 0,35; 0,5; 0,7; 1; 1,4 un 2 mm. 4.1.2. Datorgrafika Rasējumus datorizēti veido AutoCAD, ArchiCAD vai kādā citā licencētā datorprogrammā, melnbaltajā vai polihromajā, t.i., krāsu grafikā, ievērojot visas rasējumu noformējuma standartprasības. 47

48. 4.2. RASĒJUMU GRAFISKĀ APDARE 4.2.1. Rasējumu pludināšana Noformējot arhitektūrbūvniecības u.tml. rasējumus roku tehnikā, tos pludina, t.i., krāso, izmantojot iepriekš rūpīgi sagatavotu nelielas koncentrācijas (gaiša toņa) akvareļkrāsas šķīdumu, ko uz rasējuma virsmas (vēlams, slīpā novietojumā ar kritumu uz leju) divas / trīs reizes uzklāj ar attiecīga izmēra otiņām. Datortehnikā izstrādātus rasējumus tonē un krāso, pielietojot šim nolūkam programmatūras krāsu paleti. 4.2.2. Rasējumu ēnošana Lai akcentētu arhitektūrbūvniecības u.tml. rasējumu attēlojuma telpiskumu un tuvinātu tos dabiskai videi, tehniskos rasējumus ēno, izmantojot ēnām punktējumu, tievlīniju svītrojumu vai tonējumu. Rasējumu ēnojumu izpilda komplektā ar krāsojumu un ainavas elementu izveidi. 48

49. 4.3. RASĒJUMU KOMPOZĪCIJA 4.3.1. Vispārējs ieskats Rasējumu noformējumā izšķiroša nozīme ir pareizai grafiskās informācijas kompozīcijai, ar to saprotot racionālu rasējuma attēlojuma un tekstveida daļas izvietojumu lapā. Pie kam grafiskajai informācijai vajadzētu aizņemt apmēram 75% no rasējuma laukuma izmantojamās daļas. 4.3.2. Grafiskās informācijas izkārtojuma nosacījumi Grafisko informāciju rasējumos jāizkārto sekojoši: tehniskās prasības, paskaidrojumus, tabulas u.c. rasējuma tekstveidastruktūrelementus jāizvieto rasējuma laukuma zonā pa kreisi vai virs rakstlaukuma; objekta attēlojums jāiekomponē simetriski rasējuma centrālajā daļā. Piezīme: Attēlojuma piesaistes jeb bāzes punkta koordinātas x un y ir jāatliek no 0 – punkta, t.i., no formāta rāmīša kreisā stūra. 49

50. 4.4. RASĒJUMU IZDRUKA 4.4.1. Vispārēja ievirze Datorrasējumu izstrādes būtisks noslēgums ir to izdruka. Model vai Layout režīmos noformētiem rasējumiem ne tikai strukturāli, bet arī izdrukātiem jāatbilst rasējuma noformējuma standartprasībām. 4.4.2. Rasējumu drukas pamatnosacījumi Datorgrafikā izstrādāta rasējuma izdrukā jāievēro sekojošais: sagatavojot tehniskos rasējumus izdrukai, jāatceras – A4 formāts ir jāizkārto vertikāli, bet A3, A2 u.c. (ieskaitot pagarinātos formātus) – horizontāli. Pie kam to drukāšanai jālieto neapdarināto formātu lapas; rasējumam obligāti jābūt ierobežotam ar lapas formāta rāmīti; neskatoties uz datorizstrādņu izveides polihromo (krāsu) specifiku, rasējumi bez īpašas nepieciešamības jādrukā melnbaltajā grafikā, ko nodrošina drukas kartes iestatījums “monochrome.ctb”; pēc izdrukāšanas rasējumu lapas obligāti ir jāapgriež pa iepriekš novilkto formāta rāmīti (ar to pabeidzot rasējumu izstrādes procesu). 50