1 / 19

ES struktūrfondu ieviešanā iesaistīto institūciju darbinieku atalgojuma konkurētspēja darba tirgū

ES struktūrfondu ieviešanā iesaistīto institūciju darbinieku atalgojuma konkurētspēja darba tirgū. Pētījuma rezultātu prezentācija 2007.gada 6. novembrī. Pētījuma mērķi un metodes. Pētījuma mērķi:

giles
Download Presentation

ES struktūrfondu ieviešanā iesaistīto institūciju darbinieku atalgojuma konkurētspēja darba tirgū

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. ES struktūrfondu ieviešanā iesaistīto institūciju darbinieku atalgojuma konkurētspēja darba tirgū Pētījuma rezultātu prezentācija 2007.gada 6. novembrī

  2. Pētījuma mērķi un metodes Pētījuma mērķi: • Analizēt ES struktūrfondu ieviešanā iesaistīto institūciju darbinieku atalgojuma apmēru un struktūru; • Noteikt ES struktūrfondu darbinieku pieprasījumu un motivāciju pieņemt konkurējošo sektoru piedāvājumu. Pētījuma datu vākšanas metodes: • Dokumentu, amatu aprakstu izpēte; • Valsts pārvaldes institūciju darba samaksas statistiskas apkopošana; • Dziļās intervijas ar ES struktūrfondu darbiniekiem; • Dziļās intervijas ar darba devējiem; • ES struktūrfondu ieviešanā iesaistīto darbinieku aptauja.

  3. Darbinieku skaits un specializācija • ES struktūrfondu ieviešanā iesaistīto darbinieku skaits ar katru gadu pieaug: • 2007-I – 584 darbinieki (bez Lauku atbalsta dienesta); • Restaurējot Lauku atbalsta dienesta datus: 2007-I – 902 darbinieki; • Prognozētais darbineku skaita pieaugums līdz 2013. gadam: ~5-6% katru gadu. • 2003 – 2007-I pieaug tikai ES struktūrfondu ieviešanā iesaistīto darbinieku īpatsvars – notiek specializēšanās. • Visvairāk ES struktūrfondu ieviešanā iesaistīto darbinieku ir: • Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (61); • Latvijas investīciju un attīstības aģentūrā (47); • Finanšu ministrijā (45); • Vēl 6 iestādēs ar ES struktūrfondiem strādā 35 – 40 darbinieku.

  4. Pārstāvētās profesijas un amati • Pārstāvētas 1. un 2. pamatgrupas profesijas – nepieciešama augstākā izglītība; • Visvairāk darbinieku ir ieskaitīti 35. (Rīcībpolitikas ieviešana) un 36. amatu saimē (Rīcībpolitikas plānošana): • 2006: 37% - Politikas ieviešana un 16% - Politikas plānošana; • 2007: 43% - Politikas ieviešana un 16% - Politikas plānošana. • Vairākas amatu saimes pārstāv tikai darbinieki, kas strādā ar ES struktūrfondiem pienākumu apvienošanas kārtībā: • 1. saime (Administratīvā vadība); • 11. saime (Finanšu administrēšana); • 27. saime (Kvalitātes vadība). Biežāk pārstāvēta grupa, ja darbinieks strādā ar ES SF līdztekus citiem pienākumiem

  5. Darbinieku izglītība • ~80% darbinieku ir kāds no augstākās izglītības līmeņiem; • ~45% darbinieku ir ieguvuši kādu sociālo vai humanitāro zinātņu izglītības pakāpi; • Tikai ES struktūrfondu ieviešanā iesaistītie darbinieki biežāk iegūst otru augstāko izglītību, t.sk.: • Otra specialitāte līdzīgā jomā – 16% [vs 12% - ja strādā ar ES SF līdztekus citiem pienākumiem]; • Otra specialitāte citā jomā – 35% [vs 23%]. Jo vairāk iegulda izglītībā un konkurētspējā, jo augstākas atalgojuma prasības

  6. Darba attiecību ilgums (1) • Vidējais darbinieku nostrādātais laiks: • Tikai ES struktūrfondu darbiniekiem – 2 gadi; • Darbiniekiem, kas ar struktūrfondu ieviešanu strādā līdztekus citiem pienākumiem, – 3.4 gadi; • Vidēji tautsaimniecībā 2004. – 2005. gadā – 7.5 gadi. • Politikas plānošanā iesaistīto darbinieku mobilitāte ir augstāka nekā tiem, kas strādā politikas ieviešanā; • 2005 – 2006: Ja darbinieks strādā tikai ar struktūrfondu ieviešanu, mobilitāte ir augstāka par vidējo tautsaimniecības rādītāju [19-21% vs 10-15%]; • Jo augstākā amatā ir darbinieks, jo ilgāks ir viņa nostrādātais vidējais laiks institūcijā.

  7. Darba attiecību ilgums (2) • Pārējos vienādos apstākļos varbūtību, ka ES struktūrfondu administrēšanā iesaistītais darbinieks aizies no darba, paaugstina: • Kopumā īss institūcijā nostrādāto gadu skaits (1-6 gadi); • Jebkuras amatu saimes II līmenis (visbiežāk – vecākie referenti); • Amatu saimes: kvalitātes vadība, finanšu analīze, politikas plānošana, projektu vadība, iekšējais audits un finanšu administrēšana. • Visaugstākais risks & darbinieku mobilitāte: • Finanšu ministrija; • Kultūras ministrija; • Veselības ministrija; • Centrālā finanšu un līgumu aģentūra; • Sabiedrības integrācijas fonds.

  8. Darba motivācijas vadmotīvi • Atrasti četri galvenie darbinieku izvēles strādāt ar ES struktūrfondiem vadmotīvi: • ES administrēšana ir līdzvērtīga jebkuram citam valsts pārvaldes darbam; • ES struktūrfondu administrēšana valsts pārvaldē ir starpposms, piepildot izveidotu karjeras vīziju; • ES struktūrfondu administrēšana ir laba karjera valsts pārvaldē un ES; • ES struktūrfondu administrēšana ir iespēja strādāt valsts attīstībai un izaugsmei.

  9. Darbinieki nav apmierināti ar: Ierobežotām izaugsmes iespējām; Individuālās pieejas trūkumu; Birokratizāciju, pārmērīgu procesu komplicētību; Darba slodzi (atšķirīga dažādās institūcijās); Darba samaksas lielumu (saistībā ar citiem augstāk minētajiem faktoriem). Darbinieki ir apmierināti ar: Darba saturu – interesants & sabiedrībai derīgs darbs [dažreiz – radošs]; Iespējas apgūt kaut ko jaunu; Sociālajām garantijām & stabilitāti. Apmierinātība ar darbu Gan ‘+’, gan ‘-’ - attiecības ar vadību un kolēģiem [atkarībā no iestādes]

  10. Darba izvēles vadmotīvi, motivācijas faktori un darbinieka noturēšanas prognozes

  11. Privātais sektors Publiskais sektors Ministrijas, valsts un pašvaldību iestādes ES struktūrfondi Komercsabiedrības Konkurējošo nozaru pieprasījums • 41% ir saņēmuši kaut vienu darba piedāvājumu; • Gan privātie uzņēmumi, gan valsts vai pašvaldību iestādes piedāvājumus izsaka vienādi bieži; • Biežāk piedāvā darbu: • valsts pārvaldē (28%); • konsultācijās uzņēmējdarbības un vadības jomā (12%). • 74% darbinieku, kam tika izteikts piedāvājums, palika iepriekšējā darba vietā.

  12. ES struktūrfondu darbinieku piesaistīšana Pēc intereses par ES struktūrfondu ieviešanā iesaistītajiem darbiniekiem darba devējus var iedalīt četrās grupās: • Aktīvi interesējas un piesaista ES struktūrfondos strādājušus darbiniekus; • Piesaista ES struktūrfondu ieviešanā iesaistītos darbiniekus, atsaucoties uz viņu piedāvājumu; • ES struktūrfondu ieviešanā iesaistītie darbinieki atsaucas uz darba devēja sludinājumiem un nāk darbā konkursa kārtībā; • Uzskata, ka tiek galā paši un šiem darbiniekiem īpašas prasmes nepiemīt.

  13. Pieprasītās prasmes & iemaņas • ES struktūrfondu darbinieku iemaņas un prasmes (darba devēju un darbinieku viedoklis): • Sakari ar ministrijām, vajadzīgajiem cilvēkiem, ministriju specifikas un birokrātiskā aparāta pārzināšana; • Zināšanas un izpratne par ES birokrātiju un normatīvajiem aktiem; • Starptautiskā pieredze, plašāks redzējums un spēja saskatīt lietu kopsakarības un salīdzināt Latvijas situāciju ar citām ES valstīm; • Labas svešvalodu zināšanas; • Analītiskās spējas, kā arī finanšu jomas pārzināšana; • Projektu vadīšanas prasmes; • Darbinieku iegūtā izglītība un kvalifikācija.

  14. Vidējā mēnešalga un darba samaksa Darbs tikai ar ES struktūrfondiem • 2003 – 2007-I vidējās mēnešalgas īpatsvars kopējā darba samaksā ir pieaudzis; • 2007-I mēnešalga veidoja 78-87% no darba samaksas; • Vidēji tautsaimniecībā 2006. gadā – 81-90%; • Prēmijas biežāk izmaksā II pusgadā; • Darba samaksa veido ~ 2% no kopējā valsts budžeta iestāžu darba samaksas fonda; • 30% algas pielikums palielina valsts budžeta iestāžu darba samaksas fondu par 1%. Darbs līdztekus citiem pienākumiem

  15. Apmierinātība ar atalgojumu Mans atalgojums atbilst manis veiktajam darbam Es jūtos pienācīgi atalgots, salīdzinot ar cilvēkiem, kuri strādā līdzīgā amatā citos uzņēmumos

  16. Nemonetārā atalgojuma piedāvājums • Biežāk nekā struktūrfonda finansējuma saņēmējiem ir: • Veselības apdrošināšana; • Mobilā telefona sarunu apmaksa; • Dienesta komandējumi. • Mazāk nekā struktūrfonda finansējuma saņēmējiem ir: • Kursi, mācības; • Transporta izdevumi vai dienesta automašīna; • Dienesta dators mājās. Biežāk ir vadītājiem, vēlams – arī vecākajiem referentiem Noder darbinieku motivēšanai

  17. Secinājumi & ieteikumi (1) • Valsts pārvaldes institūcijas [un pašvaldības] veido vislielāko ES struktūrfondu ieviešanā iesaistīto darbinieku pieprasījumu  jāveido vienotā personālvadības sistēma: • veicinās ministriju savstarpējo sadarbību un mazinās konkurenci; • radīs lielākas darbinieku horizontālās un vertikālās mobilitātes iespējas. • ES struktūrfondu finansējuma saņemšanas procedūras vienkāršošana – preventīvs pasākums darbinieku pieprasījuma samazināšanai.

  18. Secinājumi & ieteikumi (2) • Vēlams iesaistīt visu līmeņu darbiniekus saskarsmē ar “klientiem” (SF saņēmējiem) darba uzdevumu labākai izpratnei un reāla darba rezultāta saskatīšanai; • Regulāru pārrunu organizēšana ar darbiniekiem par apmierinātību ar darba apstākļiem; • Jāizvērtē darba slodze institūcijās ar augstāku darbinieku rotāciju; • Paaugstinot ES struktūrfondu darbinieku algu, ir objektīvi jāpamato rīcības iemesli visiem valsts pārvaldes darbiniekiem  lēmums var nelabvēlīgi atsaukties uz citu darbinieku motivāciju.

  19. SIA FACTUM, Elizabetes iela 65-16, Rīga, Latvija, LV-1050 Tel: (+371) 7217554 Fax: (+371) 7217560 www.factum.lv Paldies par uzmanību!

More Related