1 / 16

Darba vides riski

Darba vides riski. Ķīmiskās vielas Ķīmiskie produkti.

keon
Download Presentation

Darba vides riski

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Darba vides riski Ķīmiskās vielas Ķīmiskie produkti

  2. Ķīmiskās vielas – ir dabiskas izcelsmes vai mākslīgi radīti ķīmiskie elementi un to ķīmiskie savienojumi, arī jebkuras piedevas, kas nepieciešamas to stabilitātes nodrošināšanai, un jebkuri piemaisījumi, kas radušies to uzglabāšanas procesā. Ķīmiskie produkti – ķīmisko vielu maisījumi vai šķīdumi, kas sastāv no divām vai vairāk vielām.

  3. Ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti uzskatāmi par bīstamiem, ja tie attiecināmi uz kādu no sekojošām klasēm: Sprādzienbīstamas; Spēcīgi oksidētāji Īpaši viegli uzliesmojušas; Viegli uzliesmojušas; Uzliesmojošas dabas; Ļoti toksiskas; Toksiskas; Kaitīgas. Kodīgas; Kairinošas; Sensibilizējošas; Kancerogēnas; Mutagēnas; Reproduktīvajai sistēmai toksiskas; Videi bīstamas; LR 1998.g.02.04. likums par “Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums” un MK 2001.g.13.02. noteikumiem Nr.72“Darba drošības un veselības aizsardzības prasības, strādājot ar ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem darba vietās”.

  4. Atkarībā no ķīmisko vielu lietošanas darba procesā tās var iedalīt šādās grupās: Rūpniecības indes (izejvielas, starpprodukti un blakusprodukti, gala produkti, ražošanas atkritumi); L/s un pārtikas produktu pārstrādē lietotās ķimikālijas (pesticīdi, herbicīdi, pretveldres preparāti, mēslošanas līdzekļi, konservanti, stabilizatori); Sadzīves ķīmijas vielas un produkti (dezinfekcijas līdzekļi, gaisa atsvaidzināšanas līdzekļi skaistumkopšanas salonos izmantotie ķīmiskie līdzekļi).

  5. Darba vides risku novērtēšanā jāņem vērā: • Ķīmisko vielu un ķīmisko produktudrošības datu lapuinformāciju; • Darbinieku veselībaspārbaužu rezultātus; • Ķīmisko vieludaudzumudarba vietā, faktiskoiedarbībaslīmeni, veiduunilgumu; • Ķīmisko vielu, produktu aroda unbioloģiskāsekspozīcijasrobežvērtībasun to novērtēšanu atbilstoši standartam; • Iespējamo iedarbības risku, kas var rastiesiekārtu apkopes laikā un citās darbībās, ja to laikā tiek apdraudēta darbinieku drošība.

  6. Ķīmisko faktoru radīto risku novēršanas pamatprincipi: • Atbilstoša aprīkojuma izvēle; • Regulāras tehniskās apkopes; • Darbinieku skaita minimizācija; • Minimizē saskari ar ķimikālijām; • Izejvielu atbilstoša kvantuma atrašanās darba telpā; • Noteikumiem atbilstoša ķimikāliju uzglabāšana; • Ķimikāliju noliktavu atbilstošs izvietojums; • Noplūdes riska novēršana; • Jāveic ķimikāliju un to saturošo atkritumu klasifikāciju un marķēšanu, kā arī drošu un ātru savākšanu, glabāšanu, transportēšanu un utilizēšanu; • Darba vietas norobežošana un brīdinājuma zīmju lietošana; • Izstrādā rīcības pasākumus ārkārtas situācijām; • Kvalitatīva un droša darbinieku atpūtas zonas izveide.

  7. Darba drošības un veselības aizsardzības pasākumi: • Piemērota darba aprīkojuma, tehnoloģiju un materiālu izm.; • Darba vides kontrole; • Darba un tehniskās uzraudzības sistēmas izveide; • Kolektīvās aizsardz., pasākumu izvēle un ieviešana; • IAL; • Atbilstoša darba spēka izvēle; • Veic pasākumus, kas novērš bīstamo vielu akumulēšanos; • Atbilstošo noteikumu ievērošana; • Nodrošina pirmās palīdzības sniegšanu; • Normatīvo aktu ievērošana.

  8. Riska novērtējumu veic ne retāk kā reizi gadā, kā arī šādos gadījumos: • ja darba vides pārbaužu un mērījumu rezultāti ir neapmierinoši vai konstatētas tehniskas, tehnoloģiskas nepilnības; • ārkārtas situācijā, kas izraisījusi vai veicinājusi NG, ugunsgrēku, sprādzienu vai ķimikāliju noplūdi; • arodsaindēšanās, arodslimības gadījumā; • saņemta jauna informācija par attiecīgās vielas kaitīgumu; • notikušas būtiskas pārmaiņas darba vidē(pr., sastāva, agregātst., vai izejvielu maiņa); • koriģēts tehnoloģiskais process.

  9. Aroda saindēšanās • Ķīmiskās vielas cilvēka organismā var nokļūt caur:elpošanas ceļiem;gremošanas traktu;nebojātu ādu. Visbīstamākā ir saindēšanās ar ķīmiskām vielām, ja tās ieelpo, tādējādi šīs vielas uzsūcas caur gļotādu.Gremošanas traktā daļējs atindētājorgāns ir aknas.Caur ādu iekļuvušās vielas nonāk tieši asinīs, neskarot aknas.

  10. Aroda saindēšanās var būt: akūtas (ĶV iedarbības ilgums līdz 24h, parasti avārijas situācijās);subakūtas ĶV iedarbība līdz 1 mēnesim;subhroniskas ĶV atkārtota iedarbība no 1 – 3 mēn.;hroniskas ĶV iedarbība ilgāk par 3 mēn.

  11. ĶV konc., noteikšanas DV gaisā kontrole un tās periodiskums Mērījumi jāsalīdzina ar Latvijas standartā LVS 89:1998 dotajām aroda ekspozīcijas robežvērtībām (AER) resp., pieļaujamās vielu konc., mg m-3; Kontroles periodiskumu nosaka ekspozīcijas indekss (EI): EI = C .AER-1 , kur C koncentrācija mg .m-3. Ja EI ≤ 0.25 – 0.1 (ekspozīcija ir robežvērtības, turpmāki periodiski mērījumi nav jāveic);

  12. Ja EI≤0.1 un visu mērījumu ģeometriskais vid., ir ≤0.5, tad periodiskos mērījumus jāveic regulāri; Ja EI>1, tad jāveic steidzami pasākumi (lai samazinātu kaitīgo vielu koncentrāciju DV un jāveic atkārtoti mērījumi). Laika intervālu nākamajiem periodiskajiem mērījumiem nosaka iegūtais rezultāts: 64 nedēlas, ja konc., DV pārsniedz AER vērtību par ¼;32 nedēlas, ja konc., DV pārsniedz AER vērtību par ½;16 nedēlas, ja konc., DV pārsniedz AER vērtību par ½, bet nepārsniedz pieļaujamo AER;

  13. Aizsardzību un profilaksi nosaka sekojošie paņēmieni: • Tehniskie (tehnoloģiskā procesa pilnveidošana, iekārtu hermetizācija darba procesu mehanizācija un automatizācija); • Higiēniskie (ventilācija, bīstamo vielu nomaiņa ar mazāk bīstamām, regulāra bīstamo vielu koncentr., noteikšana DV, IAL pielietošana u.c.); • Drošības iekārtas (signalizācija, kas ziņo par AER pārsniegšanu); • Informatīvo zīmju izmantošana; • Ārstnieciski profilaktiskie (pirms stāšanās darbā un atkārtotās med., apskates, profilaktiskā uztura, t.sk., piena un piena produktu lietošana).

  14. Informatīvās zīmes Eksplozīva viela vai sprādzienbīstamatelpa Degoša vielavai ugunsbīstamatelpa Kodīga viela Toksiska viela

  15. Informatīvās un aizlieguma zīmes zīmes Nepieskarties Kaitīga vai kairinoša viela Nepiederošampersonām kustība aizliegta Oksidējošaviela Nesmēķēt Vispārēja bīstamība Smēķēšana un atklāta liesma aizliegta Eksplozīvavide

  16. Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu bīstamības klases marķējums Ļoti toksisks Kairinošs Kaitīgs Īpaši viegli uzliesmojošs Kodīgs Bīstams videi Viegli uzliesmojošs Sprādzien-bīstams Spēcīgsoksidētājs x

More Related