1 / 19

Darba vides riski

Darba vides riski. Lāzeru starojums Jonizējošais starojums. Lāzeru starojums. Lāzeru starojumu raksturo:. Lāzeru starojums ir kvantu ģeneratoru optiskā diapazona elektromagnētiskais starojums. starojuma impulsu ilgums – τ , s;. impulsu atkārtošanās frekvence – f , Hz;.

tyne
Download Presentation

Darba vides riski

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Darba vides riski Lāzeru starojums Jonizējošais starojums

  2. Lāzeru starojums

  3. Lāzeru starojumu raksturo: Lāzeru starojums ir kvantu ģeneratoru optiskā diapazona elektromagnētiskais starojums. • starojuma impulsu ilgums – τ,s; • impulsu atkārtošanās frekvence – f,Hz; • enerģētiskā ekspozīcija – Dlā,J m-2 vai W m-2 ; • viļņu garums – λ,m.

  4. μm 0.2 UV starojums 0.4 Redzamā gaisma 0.6 0.8 1.0 IS starojums 1.6 10.0 Lāzeru starojuma spektrs C B A Violetā Zilā Gaiši zilā Zaļā Dzeltenā Oranžā Sarkanā A B Slāpekļa (UV) lāzers 0.33 μm Argona lāzers 0.49 μm Hēlija-neona lāzers 0.63 μm Rubīna lāzers 0.69 μm Gallija arsenīda lāzers 0.84 μm Neodīma lāzers 1.06 μm Erbija stikla lāzers 1.54-1.63 μm CO2 un N2 lāzers 10.6 μm

  5. Atkarībā no izstarojuma režīma lāzerus iedala divos tipos: impulsveida (J) un nepārtrauktas darbības (W); • Lāzeru starojums ir pieskaitāms pie nejonizējošā starojuma kategorijas; • Izņēmums ir lāzeri ar īso ultravioleto starojumu, kurš ir tuvs rentgena starojumam (izmanto zobārstniecības tehnikā).

  6. Lāzera starojumu izmanto: • Elektrometināšanā; • Tēraudkausēšanā; • Supercietu kausējumu apstrādē; • Tekstilrūpniecībā precīzai audumu griešanai; • Plastmasu apstrādē; • Mikroelektrotehnikā un radiotehnikā punktveida metināšanā; • Mazas jaudas lāzeru str., izmanto datortehnikā informācijas ierakstīšanai un nolasīšanai (kompaktdiski).

  7. Lāzeru starojuma iedarbība uz cilvēka organismu • Nespecifiskā (netermiskā) iedarbība saistīta ar audu selektīvo elektromagnētisko viļņu uztveri, radot dažādas izmaiņas cilvēka organismā: • Var radīt lokālus termiskos apdegumus; • Veģetatīvās sistēmas disfunkcija; • Traucējumi centrālajā nervu sistēmā; • Sirds asinsvadu sistēmas traucējumi (hipotonija, hipertonija); • Izmaiņas asins morfoloģiskajā sastāvā (hemoglobīna un trombocītu daudzuma samazināšanās, eritrocītu daudzuma palielināšanās).

  8. Higiēniskā normēšanā nosaka • Klasifikāciju: • pēc viļņu garuma; • pēc darba režīma; • pēc starojuma jaudas; • pēc bīstamības pakāpes (no maz bīstamiem – 1.klase, līdz ļoti bīstamiem – 4.klase); • normējamo parametru – enerģētisko ekspozīciju Dlā nosaka atsevišķi impulsa un nepārtrauktas darbības lāzeriem (VVST 12.1.040-83, SN 2392-81). Normēšanas piemērs: Ultravioletā lāzera starojuma (λ=0.28 μm) enerģētiskā ekspozīcija pieļaujama līdz Dlā =1 . 10-6 J cm-2

  9. Lāzeru klasifikācijas shēma

  10. Aizsardzība • Jāizvairās no spoguļvirsmu izvietošanas dara telpās; • Ekrānu uzstādīšana, iekārtu automātiskā bloķēšana; • Lāzeriekārtu elementu, (kas atrodas zem elektriskās strāvas sprieguma), nožogošana un sazemēšana; • Acu aizsardzības līdzekļi.

  11. Profilakse • Obligātās veselības pārbaudes; • Ventilācijas iekārtu periodiska pārbaude; • Regulāra telpu mitrā uzkopšana; • Darba vides gaisa analīzes (ķīmisko vielu aerosoli, ozons, N oksīdi u.c.); • Pastiprināti jālieto A,C un B grupas vitamīni; • Individuālo aizsarglīdzekļu lietošana. x

  12. JONIZĒJOŠAIS STAROJUMS (JS str.)

  13. JS ir lielas enerģijas elektromagnētiskais (fotonu) vai korpuskulārais (elektronu, protonu, neitronu, daudzlādētu jonu, kodoldalīšanās šķembu u.c.) starojums, kas spēj vielā izraisīt atomu molekulu jonizāciju un ar to saistītos sekundāros procesus (izmaiņas ķīmisko, bioloģisko vielu u.c., materiālu struktūrā). JS str., raksturo: • Ekspozīcijas doza Deks, C kg-1(praksē bieži lieto mērvienību – rentgens (R)); • Absorbētā doza Dabs, Gy (1 Gy = 1 J kg-1 = 100 rad); • Ekvivalentā doza H, Sv (γ un e – starojumam 1 Sv = 1 Gy ≈ 100 R); • Starojuma jauda P = D t-1.

  14. Redzamā gaisma IS – A IS – B IS – C UV – C UV – B UV – A 100 280 315 380 780 1400 3000 nm 1 mm Jonizējošais starojums Nejonizējošais starojums

  15. JS starojuma iedarbība uz cilvēka organismu • Samazinās nukleoproteīdu un nukleīnskābju sintēze, kas izraisa lēnāku šūnu atjaunošanos vai to sabrukumu; • Sarūk organismam svarīgu fermentu katalītiskā aktivitāte; • Akūta vai hroniska staru slimība; • Leikēmija; • Staru katarakta; • Ļaundabīgie audzēji;

  16. JS starojuma iedarbība uz cilvēka organismu • līdz 0.25 Sv – redzamu pārmaiņu nav; • 0.25 – 0.5 Sv – iespējamas izmaiņas asins sastāvā; • 1 – 2 Sv – izmaiņas asins sastāvā, iespējama darbaspēju zaudēšana; • 2 – 4 Sv – darba spēju zaudēšana, iespējama nāve; • 4 – 5 Sv – 50% gadījumu iestājas nāve; • 6 Sv un vairāk – 100% gadījumu iestājas nāve. • Atkarībā no ekv., dozas H pie vienreizējas organisma apstarošanas iespējama sekojoša bioloģiska iedarbība:

  17. Higiēniskā normēšanā nosaka Pieļaujamo apstarošanas dozu gadā (Sv). • Efektīvās dozas limits A grupas pamatpersonālam ir 20 mSv gadā. • Efektīvās dozas limits B grupas (mācekļi un studenti vecumā no 16-18 gadiem strādājot ar JS) pamatpersonālam ir 6 mSv gadā. • Efektīvās dozas limits C grupas (iedzīvotāji) pamatpersonālam ir 1 mSv gadā. Dozu ierobežojumi avārijas gadījumā. • 20 mSv jebkurā īpašā gadījumā; • 40 mSv, ja darbība ir saistīta ar lielu materiālo vērtību saglabāšanu; • 200 mSv, ja avārijā var tikt apstarots liels iedzīvotāju daudzums vai jāglābj cilvēku dzīvības.

  18. Aizsardzība Pret ārējo apstarojumu: • Jāievēro laika faktors (jāsamazina uzturēšanās JS avota tuvumā); • Attāluma ievērošana; • Ekranēšana (svins, betons, smago elementu sāļu šķīdumi u.c.) ; Pret iekšējo apstarojumu: • Izslēgt kontaktu ar atklātām radioaktīvām vielām (aizsargtērpu, cimdu, speciālu skafandru lietošana); • Speciālu velkmes skapju, hermētisku boksu lietošana.

  19. Profilakse • Obligātās veselības pārbaudes, kuras tiek veiktas Arodsl., un radiācijas medicīnas centrā; • Atļauts strādāt no 18 gadu vecuma; • Ārstnieciski profilaktorisks uzturs; • Pastāvīga dozimetriskā kontrole; • Atbilstošas ventilācijas sistēmas lietošana un kontrole; • Individuālo aizsarglīdzekļu lietošana. x

More Related