STRESS

1. STRESS Stresam ir vairākas definīcijas: - Tā ir nespēja pārvarēt šķietamus vai reālus draudus cilvēka fiziskajai, emocionālajai un garīgajai labsajūtai, kā rezultātā rodas virkne fizioloģisku reakciju

2. Stress ir morāla vai fiziska pārslodze, kurā indivīds nonāk, ja no viņa prasītais draud pārsniegt viņa spēju vai spēku robežas (A.Ozoliņa Nucho, M.Vidnere) • Organisma un psihes kompleksa reakcija uz emocionāli nozīmīgu kairinājumu, signālu vai problēmsituāciju (V.Praude, J.Beļčikovs)

3. Stresori Situācijas, apstākļi vai jebkādi citi stimuli, kas tiek uztverti kā draudi un rada un veicina stresu, tiek dēvēti par stresoriem.

4. Ārējie stresori • apkārtējās vides faktori – gaisma, trokšņi, gaiss, elektromagnētiskie lauki; • sociālie faktori – darba kolektīvs, nopietnas pārmaiņas u.c.

5. Iekšējie stresori Tiek dēvēti arī par psiho-inter-personālajiem (procentuāli sastāda stresoru lielāko daļu) • tās ir mūsu domas, vērtības, attieksme • sevis, citu cilvēku un pasaules uztvere

6. Stresa simptomi • fizioloģiskie – nogurums, slikta dūša, vemšana, trīcēšana, vēdera darbības traucējumi, paaugstināts asinsspiediens, galvassāpes, svīšana, sirdsklauves, sāpes krūtīs, reiboņi, ģībšana, muskuļu sāpes, bezmiegs, paātrināta elpošana; • emocionālie – spriedze, nomāktība, aizkaitināmība, trauksme, bezjūtība, apjukums, palielinās jūtīgums, nemiers; • domāšanas – palēnināta domāšana, saraustīta domāšana, grūtības pieņemt lēmumu, grūtības koncentrēties, grūtības organizēties; • uzvedības – darba produktivitātes samazināšanās, izklaidība, izmaiņas ēšanas ieradumos, miega traucējumi, paaugstināta alkohola un/vai kafijas lietošana, smēķēšana, nespēja nomierināties, nespēja nomierināties un atpūsties, hiperaktivitāte, grūtības saskarsmē ar citiem cilvēkiem, norobežošanās no citiem cilvēkiem.

7. Lai veiksmīgi atbrīvotos no stresa kaitīgās ietekmes, nepieciešams noskaidrot, kas ir kaitīgākie faktori katrā konkrētajā gadījumā

8. Kaitīgie faktori • ļoti liela slodze darbā; • strādāšana līdz darba pabeigšanas termiņam; • braukšana: uz darbu, atpakaļ un dienas gaitā; • darba ņemšana uz mājām; • citu vadīšana vai pārraudzīšana; • grūtības ar vadību, kolēģiem; • kontaktu trūkums darbā; • nespēja uzticēt savu darbu citiem; • grūtības aizrādīt citiem; • sanāksmju apmeklēšana • vadīšana un dokumentu kārtošana • iestādes ikdiena • darba ietekme uz mājas un ģimenes dzīvi.

9. Risinājumi Stresa menedžments ir pasākumu kopums: • kā attīstīt personisko antistresa stratēģiju • kā visefektīvāk cīnīties pret kaitīgiem stresa simptomiem • kādas metodes izmanto stresa noņemšanai un kā tas darbojas

10. Dzīves veida mainīšana biznesā • ja vien iespējams, uzticiet darbu citiem; • mēģiniet doties uz darbu agrāk vai vēlāk, lai izvairītos no satiksmes sastrēguma. Izmantojiet lietderīgi braukšanas laiku – vai nu sastādiet plānus, vai relaksējieties, klausoties mūziku utt.; • esiet precīzs, ierodieties darbavietā ar lielu laika rezervi. Tad jums būs iespēja izmantot laiku, lai relaksētos, praktizētu elpošanas vingrinājumus u.tml. • darba laikā izmantojiet pārtraukumus. Piecelieties no sava rakstāmgalda. Ja iespējams, izejiet ieelpot svaigu gaisu; • strādājiet tikai tik ilgi, cik patiešām nepieciešams. Atcerieties, ka vairāk var sasniegt īsākā laikā, veicot darbu bez sasprindzinājuma un uztraukuma; • izturieties pret padotajiem un kolēģiem pieklājīgi. Drīzāk kaut ko palūdziet, nevis pavēliet; • pienācīgi sagatavojieties sanāksmēm; • sastādiet veicamo darbu sarakstu, lai būtu skaidrs, kuri no jūsu darbiem ir vissvarīgākie; • nepārpūlieties, mēģinot sasniegt neiespējamo. Kur nepieciešams, uzticiet darbus citiem.

11. Dzīves veida mainīšana mājās • pilnveidojiet attiecības ar vistuvākajiem cilvēkiem un priecājieties par tām. Runājieties ar viņiem un ieklausieties viņos; • kādu laiku pavadiet vienatnē, kad jūtat pēc tā nepieciešamību, un nejūtieties par to vainīgs; • nodrošiniet to, ka vismaz viens no jūsu vaļaspriekiem nav saistīts ar konkurenci; • nepārsniedziet savas finansiālās iespējas; • izmantojiet pārtraukumus un brīvdienas, kad vien tas ir iespējams; • pārvērtiet ēdienreizes par patīkamu notikumu; • piecelieties pusstundu agrāk, lai radītu labu noskaņojumu visai dienai; • atcerieties, ka ir jāvelta laiks saviem draugiem un radiniekiem; • nodrošiniet to, ka komunālie maksājumi tiek nokārtoti laikus; • mēģiniet izvairīties no dzīvošanas nekārtībā.

12. Izmantotie avoti • A.Ozoliņa Nucho, M.Vidnere “Stress: tā pārvarēšana un profilakse”. Rīga, 2004. 256.lpp. • V.Praude, J.Beļčikovs “Menedžments”. Rīga, 1996. • “Educatio” semināra “Stresa profilakse” materiāli. Rīga, 2006.