1 / 15

Iesaistītās interešu grupas un to mērķi ATR gaitā

Iesaistītās interešu grupas un to mērķi ATR gaitā. A.Jaunsleinis, LPS priekšsēdis M.Pūķis, Dr.oec., LU docents Gulbenē, 2013.gada 5.,6.septembrī. Reformu teorija.

thelma
Download Presentation

Iesaistītās interešu grupas un to mērķi ATR gaitā

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Iesaistītās interešu grupas un to mērķi ATR gaitā A.Jaunsleinis, LPS priekšsēdis M.Pūķis, Dr.oec., LU docents Gulbenē, 2013.gada 5.,6.septembrī

  2. Reformu teorija • Reformas var tikt izmantotas visdažādāko mērķu sasniegšanai. Ja izskatās, ka reforma nav sekmīga, tas nenozīmē neveiksmi patiesajiem mērķiem. • Iespējams, ka reformatori publisko īstos nodomus, taču tas notiek reti. • Tipiskākie iemesli: • Birokrātu vēlme «demonstrēt progresivitāti» • Vēlme novērst sabiedrības uzmanību no kaut kā svarīgāka • Sasniegt kādu efektu, kas netiek apspriests un popularizēts

  3. Grupu teorija • Interešu grupas izdara spiedienu uz politiskajām partijām • Politiķi cenšas līdzsvarot savstarpēji konkurējošas intereses • Organizētās grupas ir sekmīgākas, jo to balsis ir skaļākas, talkā nāk vienpusīga informācija no masu medijiem

  4. Interesenti – reformas virzītāji • Partijas “Latvijas Ceļš” dibinātāji, cenšoties palielināt savu elektorātu uz LZS rēķina • Partijām pietuvinātie privatizētāji • Birokrāti, kas nespēja «pārvaldīt» situāciju • Lielsaimnieki, ieinteresēti lēti palielināt zemes uz depopulācijas rēķina • ES valstu uzņēmēji – investori, samazinot nacionālo uzņēmējdarbību

  5. Partiju intereses • Izskaust demokrātisko kārtību, ka sarakstus var pieteikt vēlētāju apvienības • Izveidot tik lielas pašvaldības, kur partijai jau var būt reāla funkcionējoša nodaļa • Pakārtot teritoriālo dalījumu savām īstermiņa (nākamo vēlēšanu) interesēm

  6. Privatizētāju intereses • Decentralizēta (pa 600 pašvaldībām) sistēma neradīja priekšrocības partijām pietuvinātajiem privatizētājiem • Radās vilinājums pārveidot sistēmu tā, lai lēmumus varētu pieņemt Rīgā • Tad lēmumus par atļauto zemes izmantošanas mērķi varētu pieņemt partiju birojos

  7. Ierēdniecības intereses • Ierēdņi apzināti un neapzināti cenšas palielināt savu ietekmi • Pārāk sīks administratīvais dalījums neļauj efektīvi «vadīt», pašvaldības attīstās pašplūsmā, atbilstoši iedzīvotāju, nevis birokrātu interesēm • Samazinot pašvaldību skaitu, ir vieglāk pārraudzīt un atskaitīties kungiem Briselē

  8. Lielsaimnieku intereses • Sadrumstalota, pus naturāla saimniekošana nav eksportspējīga, produkcijai grūti atrast tirgus • Lielsaimnieki redz savas paplašināšanās iespējas, ja neefektīvie apsaimniekotāji pārdos vai iznomās īpašumus tiem, kas prot saimniekot • Lauku depopulācija var būt līdzeklis ātrāk īstenot šīs intereses

  9. Ārvalstu investoru intereses • Decentralizēta sistēma ir tendēta uz vietējo protekcionismu • Pašvaldības apzināti vai neapzināti aizstāv vietējos uzņēmējus un rezervēti attiecas pret «ienācējiem» • Pašvaldību skaita samazināšana samazina vietējo uzņēmēju iespējas attīstīties, tādējādi atstāj resursu izmantošanu ārvalstu uzņēmējiem

  10. Potenciālie zaudētāji • Latvieši • Lauku teritoriju iedzīvotāji, kam svarīga vietējā infrastruktūra • partijas Latviešu Zemnieku savienība atjaunotāji • Reģionu ārpus Pierīgas iedzīvotāji • Mazpilsētu iedzīvotāji

  11. Latviešu tautas izdzīvošana • «Attīstības centru» skaita samazināšanās veicina depopulāciju «bezperspektīvajās» teritorijās • Lielajās pilsētās latvieši nav mažoritāte, sekmējot emigrāciju no lauku teritorijām, tiek sekmētas strukturālas etniskās izmaiņas • Lauku depopulācija atbilst kaimiņvalsts ilgtermiņa politikai pakāpeniski pārņemt kontroli Latvijā

  12. Lauku iedzīvotāji, kam zūd dzīves pamats • Skolotāji, slēdzot mazās lauku skolas • Ārsti, slēdzot vietējās un reģionālās slimnīcas • Valsts ierēdņi, kam zūd darba vietas koncentrējot valsts iestādes • Tirgotāji, kam līdz ar ekonomiskās aktivitātes mazināšanos zūd pieprasījums • Jaunās ģimenes, kam, samazinot kultūras un izklaides pasākumu piedāvājumu, zūd interese dzīvot neinteresantā teritorijā

  13. Reģionu ārpus Pierīgas iedzīvotāji • Stabila atpalicība no Rīgas un Pierīgas NUTS 3 statistikas reģioniem (kopprodukts uz 1 iedzīvotāju) • Stabila atpalicība darba algas un nodarbinātības jomās • Migrācija uz izdevīgākajām dzīves vietām

  14. Mazpilsētu iedzīvotāji • Novadu centri ir zaudējuši pilsētas statusu • Pilsētas iedzīvotājiem pazeminās finansējuma līmenis, jo vienādojas sociālā atbalsta kritēriji ar visu novadu • Izlīdzināšanas sistēma samazina lielo novadu ieņēmumus • Zūd demokrātiskās tiesības ietekmēt pilsētas attīstību atsevišķi no apkārtējās teritorijas

  15. Kas būtu jādara, ja gribētu sasniegt deklarētos mērķus? • Lai panāktu līdzsvarotu teritoriju attīstību, daudz lielāku efektu, nekā apvienošana dotu: • Ceļu infrastruktūras attīstība, novēršot perifērijas efektu; • Reģionālo pašvaldību izveidošana, kas politiski sekmētu attīstības resursu nokļūšanu reģionos; • Vietējās uzņēmējdarbības atbalsta apkarošanas pārtraukšana

More Related