Download
1 / 17
170 likes | 299 Views
Tēma: Kūlas ugunsgrēki. Kūlas ugunsgrēku statistika. Kūlas ugunsgrēki 2006.gadā. Administratīvie sodi par kūlas ugunsgrēkiem. Kūlas ugunsgrēku problēmas.
E N D
Kūlas ugunsgrēku problēmas • Pēc Valsts zemes dienestā rīcībā esošās informācijas no lauksaimniecībā izmantojamās zemes trešdaļa netiek apstrādāta, un tas veicina kūlas ugunsgrēku izplatību. • Pērnās zāles dedzināšana kļuvusi īpaši aktuāla pēdējos desmit gados zemes īpašumtiesību nesakārtotības, nekonsekventās lauksaimniecības politikas un līdz ar to nelabvēlīgās sociālekonomiskās situācijas dēļlaukos. • Sausās zāles degšana nesakoptās ceļmalās un dzelzceļa tuvumā dūmu un miglas dēļ bīstami apdraud ceļu satiksmes dalībniekus. • Jāatzīst, ka sabiedrības apziņas līmenis bieži ir nepietiekams, lai saprastu, ka senču sensenis izmantotais ekonomiski visizdevīgākais aizaugušu pļavu kopšanas paņēmiens – dedzināšana – nav savienojams ar mūsdienu cilvēka izpratni par dabas procesu norisi. Diemžēl zemes īpašnieku nevēlēšanās ieguldīt līdzekļus vai nelielās finansu iespējas dažkārt spiež viņus rīkoties neapdomīgi un bezatbildīgi. • Vairākums kūlas dedzināšanas gadījumi fiksēti lauku rajonos, kur pensionāri vai bezdarbnieki, nespēdami nodrošināt rudens periodā savā īpašumā vai valdījumā esošās teritorijas sakopšanu, pavasarī izmanto kā teritorijas sakopšanas paņēmienu - dedzināšanu.
Kūlas ugunsgrēku problēmas (2) • Kūlas ugunsgrēku dzēšana ir fiziski smaga un pat bīstama ugunsdzēsējiem - nav ūdens un piebraucamo ceļu, ugunsdzēsēji ir spiesti lauzt mašīnas, braucot pāri arumiem un grāvjiem, strādāt garas stundas tiešā uguns tuvumā un stipros dūmos, izmantojot sauso dzēšanas paņēmienu (slotas, lupatas), intensīvas kūlas dedzināšanas periodos VUGD izsaukumu skaits pārsniedz 300 reizes diennaktī (parasti 30), kas nopietni apdraud ugunsdzēsēju palīdzības savlaicīgu saņemšanu citās nelaimēs. • VUGD cīnās ar kūlas dedzināšanas sekām, nevis cēloņiem, jo lauku sakopšana nav VUGD kompetencē.
VUGD 2007.gadā plānotie pasākumi kūlas ugunsgrēku skaita samazināšanai • Atbilstoši Rīcības plānam ugunsgrēku un ugunsgrēkos bojā gājušo cilvēku skaita samazināšanai 2007. – 2009. gadam: • Organizēt semināru par lietvedību attiecībā uz personas administratīvo sodīšanu saistībā ar kūlas dedzināšanu. (2007.gada februāris) • Organizēt sanāksmes ar pašvaldību administratīvajām komisijām par saskaņotu darbību kūlas ugunsgrēku lietu izskatīšanā. (Ik gadu janvāris-februāris) • Organizēt apspriedes kopā ar pašvaldību vadītājiem par kūlas dedzināšanas ierobežošanu. (Katru gadu janvāris-februāris) • Kopā ar „Latvenergo” pārstāvjiem organizēt mācības par sadarbību kūlas ugunsgrēku dzēšanā zem augstsprieguma elektrolīnijām. (2007.gada februāris-marts) • Atbilstoši VUGD 2007. gadadarbaplānam: • Organizēt profilaktiskos pasākumus pret kūlas dedzināšanu (reidi, mācības). [februāris-marts]
Profilaktiskie pasākumi • Sākt savlaicīgi propagandu vietējos preses izdevumos par kūlas dedzināšanas bīstamību – sadarbība ar masu mēdijiem. • Organizēt apspriedes kopā ar pašvaldību vadītājiem par kūlas dedzināšanas ierobežošanu. • Organizēt sanāksmes ar pašvaldību administratīvajām komisijām par saskaņotu darbību kūlas ugunsgrēku lietu izskatīšanā. (Tas ir attiecībā par kūlas dedzināšanu)
Starpresoru vienošanās ar LAD • VUGD pienākumi • 2 kontaktpersonas struktūrvienībā. • Apkopot informāciju norādot degšanas vietu. • Iesniegt aktu kopijas LAD pirmdienās, ceturtdienās. • LAD sniegtās informācija pārbaude. • Sniegt precizējumus. • Labas saimniekošanas prakses pārkāpumi ugunsdrošības jomā (14 dienu laikā informācija LAD).
Normatīvo aktu prasības • Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem, mēs kontrolējam vai tiek ievērotas Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 “Ugunsdrošības noteikumi” prasības. • Ja konstatēts pārkāpums jāuzsāk administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.
Ugunsdrošības noteikumu punkti, kurus var piemērot saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem • 3. Ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. • 20. Objekta teritoriju sistemātiski attīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 metrus platu joslu attīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. • 21. Zemes īpašnieks (valdītājs) veic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.
Latvijas APK 179.pants. Ugunsdrošības noteikumu pārkāpšana • Par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpšanu – izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām – līdz tūkstoš latiem. • Par atbilstības ugunsdrošības prasībām nenodrošināšanu valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektora noteiktajā termiņā – uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – līdz divtūkstoš latiem. • Par valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektora dotā rīkojuma apturēt vai ierobežot iestādes, organizācijas, komercsabiedrības, cita objekta, tā struktūrvienību vai iekārtu darbību, ēku un būvju celtniecību un ekspluatāciju vai produkcijas izlaidi nepildīšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – līdz trīstūkstoš latiem. • Par kūlas dedzināšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu līdz piecpadsmit diennaktīm.
Latvijas APK (2) 215.pants. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests • Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izskata šā kodeksa 71. un 179.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. • Sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vārdā ir tiesīgi: 1) galvenais valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektors un viņa vietnieki – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – līdz trīstūkstoš latiem; 2) pārējie valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektori – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu fiziskajām personām līdz simt piecdesmit latiem.
Citas institūcijas, kuras var izskatīt administratīvās lietas par kūlas dedzināšanu 179.panta ceturto daļu • Pašvaldību administratīvās komisijas (210.pants.) • Rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši (213.pants.)
Administratīvā lietvedība saistībā ar kūlas dedzināšanu • VUGD darbinieku sastādītie administratīvo pārkāpumu protokoli par kūlas dedzināšanu (Latvijas APK 179.p. ceturtā daļa) tiks nosūtīti izskatīšanai Pašvaldību administratīvajā komisijā.
VUGD vēlmes • Lai pašvaldības savos saistošajos noteikumos noteiktu teritoriju sakopšanas kritērijus un kontrolētu to ievērošanu. • Pašvaldības uzsāktu savlaicīgu propagandu par kūlas dedzināšanas bīstamību, kā arī kāds sods paredzēts par kūlas dedzināšanu, piemēram, informāciju izvietojot veikalos. • Sakoptu pašvaldības teritorijas jau rudenī. • Lai pašvaldības uzturētu pašvaldību ugunsdzēsības komandas, kas būtu labs atspaids VUGD īpaši kūlas ugunsgrēku laikposmā.
