Telpiskās plānošanas ievirzes Latvijā – teorētiskie un praktiskie aspekti

1. Telpiskās plānošanas ievirzes Latvijā – teorētiskie un praktiskie aspekti ARMANDS PUŽULIS (RPR) GUNTA LUKSTIŅA (LU) MARKS GELDOFS (ALPS)

2. mērķis • Veicināt telpiskuma izpratni un telpiskuma lietošanu plānošanas praksē • Veikt pašvaldību stratēģiskās plānošanas dokumentu telpiskuma izpausmju vērtējumu

3. Jautājumi • Telpiskuma un Telpiskās plānošanas izpratne • Radīt izmērāmu “telpiskuma” raksturojumu • Caur telpiskuma prizmu iegūt priekšstatu par plānošanas dokumentu kvalitātēm

4. Pieeja • Telpiskuma jēdziena studijas • Telpiskuma kritēriju definēšana • Analizējamo vietu stratēģiju atlase • Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vērtējums balstoties uz telpiskuma kritērijiem • Speciālistu aptauja par teritorijas attīstības plānošanas dokumentu nozīmību /atpazīstamību

5. Pieeja • Jēdzienu savstarpējās saiknes un pakārtotība • Telpa kā izpētes objekts • Telpiskums kā raksturojoša īpašība • Telpiskā plānošana kā rīcību aptvērums • Telpiskā attīstība kā process • Telpiskie plānošanas dokumenti kā izpētes priekšmets • No telpas caur telpiskumu uz telpisko plānošanu un tālāk uz telpisko attīstību skatot telpiskās plānošanas dokumentus

6. Teorija un Metodika • Telpiskuma, telpiskās plānošanas, saistītie vietas, laika … koncepti: • PatsyHealey (1997, 2004) • VandenBroeck (2010) • Yi –FuTuan (1977) • SiminDavoudi, IanStrange (2009) • Stephen Graham and PatsyHealey (1999) • DavidHarvay (1996) • Vērtējuma pieeja ir autoru adaptēta un daļēji balstās uz: • Patsy Healey (2004) “The Treatment of Space and Place in theNew Strategic Spatial Planning in Europe” • Edit. Simin Davoudi, Ian Strange (2009) “Conception space and place in strategic spatial planning”

7. Telpiskā plānošana un telpa • Telpiskā plānošana - apkopojošs jēdziens mūsdienu plānošanas procesiem • teritoriāli, • komunikatīvi, • sociāli, • ekonomiski, • vides orientēti • Telpiskā plānošana saistīta ar telpas jēdzienu, • laika nozīmē – procesi, • vietas nozīmē – sociāli veidotas attiecību izpausmes

8. Telpiskums un telpiskā plānošana • Telpiskās plānošanas izaicinājums ir laika un telpas izmaiņu fiksēšana un virzīšana • Telpai piemīt dinamika attiecībās konkrētā teritorijā • Plānošana prasa laika un telpas fiksāciju • Telpiskā plānošana ir vietas veidošana kopdarbībā • virzība uz attīstības veicināšanu, • stratēģisks raksturs un rīcīborientācija, • integrējoši pārsektoru risinājumi, • neviennozīmīgums attiecībā pret nākotnes skatījumu, • daudzmērogu skatījums, • Telpiskums kā telpiskās plānošanas raksturojoša īpašība apvieno rīcības un telpu

9. Atlase • Pašvaldību ilgtspējīgas attīstības stratēģijas (IAS) • no 38 IAS 10 • IAS atlases kritēriji • Izstrādātāji – firmas, pašvaldības, kombinācija • Teritoriju funkcionālā sasaiste • Nacionālo interešu telpas (pēc LIAS) • Pilsētu, lauku novadu • Telpiskuma vērtēšanas kritēriji • Mērogs • Valoda • Laiktelpa • Attīstība • Pārvaldība

10. Ierobežojumi • Tiek analizēti tikai pašvaldību IAS ar telpisko perspektīvi • Tiek analizēti tikai atsevišķi/ diskrēti telpiskuma aspekti • Netiek analizēts plānošanas process, bet gan tikai dokuments/gala produkts (apstiprināts vai 1. redakcija) • Netiek analizētas telpiskuma kritēriju savstarpējās attiecības • Netiek skatīts pašvaldību plānošanas dokumentu (IAS, programma, teritorijas plānojums) kopums/attiecības • Netiek skatīta atbilstība ES, valsts un reģiona politikām un nostādnēm

11. Atlase - IAS izstrādātāji

12. Atlase

13. Vērtēšanas pieeja

14. Telpiskuma vērtējuma secinājumi • Mērogs. Svarīga izvēlētā mēroga atbilstība vietas nākotnes redzējumam, mērķim. • Problēma – ne visur var atrast pietiekami ambiciozu un skaidru nākotnes redzējumu. • Valoda. Atbilstoša vietai un tās mērogam. • Problēma – mērogu neskaidrības vai nenodalītas mērogu telpas veido neadekvātu valodu. • Laiktelpa. Pamatots skatījums uz vietu tagad un nākotnē. • Problēma – bieži neskaidrs vietas nākotnes redzējums (vīzija). • Attīstība. Adekvāta fokusēta rīcība ambīciju sasniegšanai. • Problēma – bieži nav šī fokusa, pašvaldības loma attīstības dokumenta izstrādē un atbildībās nav norādītas. • Pārvaldība. Vietas attīstībai atbilstošas pārvaldības formas kopīga veidošana. • Problēma – stratēģijās bieži vien nav vietas mērogam atbilstošas attīstības analīzes/portrets/profils.

15. Vērtējuma blakus secinājumi • Telpiskā valoda pamazām tiek ir apgūta, vērojama programmēšanas, dažreiz arī zemes izmantošanas valoda • IAS stratēģijas daļa ir bieži nošķirta no telpas • Netiek nodrošināta stratēģijas cēloņseku secība vietā un laikā • Telpiskā attīstība vairāk balstās uz diskrētiem maz saistītiem notikumiem un diskrētām vietām • Stratēģija ir pašvaldības nevis kopienas stratēģija • Stratēģija nepiedāvā alternatīvas un risku pārvarēšanu • Raksturīga lokāla mazsaistīta telpa, maz starptautiskā, reģionālā mēroga • IASos trūkst specifiskā – • mērķis - vispārīgs, • rādītāji - dinamiski /tendence/, • pasākumi - nozaru „projektu pakete”, • maz ir „softa” pasākumu, kas vērsti uz kopienu • Ir būtiska nesaiste starp pilsētu, kā centru, un apkārtni • Raksturīgas 2 ieviešanas secības • vadlīnijas citiem dokumentiem – TP, AP • IAS pats ir programmēšanas dokuments caur definētām rīcībām

16. Aptauja par plānošanas dokumentu nozīmību • Pašvaldības plānošanas speciālistu aptauja 2013. gada janvārī (50 anketas no 40 pašvaldībām) • plānošanas dokumenti netiek uzskatīti par kopumu, • svarīgākie ir atpazīstamākie – attīstības programmas un teritorijas plānojumi • IAS /un telpiskuma/ loma ir pakārtota • attiecībā pret citu dokumentu izstrādes laika secību • finansēšanas prioritātēm

17. Aptauja

18. Plānošanas dokumentu atpazīstamības vērtējums

19. Secinājumi • Pašlaik praksē trūkst skaidras kopējas izpratnes par jēdzieniem „telpiskā plānošana” un „telpa”. Mūsuprāt telpa un telpiskā plānošana praksē pašlaik ir nesaistīti jēdzieni. • IASu kā telpiskās plānošanas dokumentu būtiskuma vērtējumam nozīmīga ir dokumentā ietvertās telpiskuma raksturiezīmes • Telpiskums kā raksturojoša īpašība ir vērtējams balstoties uz vienkāršotiem rādītājiem un to vērtībām, kas paši par sevi ir kvalitatīvi un prasa profesionālu pieeju. Tie atspoguļo telpiskās plānošanas jēdzīgumu.

20. Diskusijas jautājumi • Telpiskums, kā koncepta lietojums dokumentos bieži vien nav adekvāti novērtējams – vai to ir jēdzīgi darīt? • metodika rīcībām, • procesu izpratne politikām • Vai telpiskā plānošana ir telpas plānošana? • Vai vajag vienotu telpas/telpiskās plānošanas izpratni? Kādas ir atšķirīgo telpas izpratņu lietojuma zinātņu/prakses lauki ? • Kurā vietā/kādā laikā mēs atrodamies? Jeb kādas vietas un kādi laiki ir jēdzīgi, lai tos plānotu?

21. Paldies ! • Dr. geogr. Armands PUŽULIS, e-pasts: armands.puzulis@rpr.gov.lv • Msc. vid. zin. un pārv. Gunta LUKSTIŅA, e-pasts: gunta.lukstina@lu.lv; • Arhitekts, pilsētplānotājs Marks GELDOFS, e-pasts: marc.geldof@alpspace.lv;