1 / 8

© A. Vanaga, A.Zariņš, Āgenskalna Valsts ģimnāzija Rīga 2009

Literārās valodas funkcionālie stili: sarunvalodas stils 10.klase Izglītības Inovāciju fonda projekts „ Latviešu valodas labirinti elektroniskajā vidē. © A. Vanaga, A.Zariņš, Āgenskalna Valsts ģimnāzija Rīga 2009. 1.uzdevums. Novērtē sarunvalodas stilam raksturīgas pazīmes!.

red
Download Presentation

© A. Vanaga, A.Zariņš, Āgenskalna Valsts ģimnāzija Rīga 2009

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Literārās valodas funkcionālie stili: sarunvalodas stils10.klaseIzglītības Inovāciju fonda projekts„ Latviešu valodas labirinti elektroniskajā vidē © A. Vanaga, A.Zariņš, Āgenskalna Valsts ģimnāzija Rīga 2009

  2. 1.uzdevums. Novērtē sarunvalodas stilam raksturīgas pazīmes! 1. Fizikas skolotājs eksāmenā jautā skolniecei: - Vai var pierādīt, ka ūdens pievelk elektrību? - Jā! Katru reizi, kad ielienu vannā, zvana telefons. 2. Skolēns pēc angļu valodas eksāmena iznāk no klases. Klases biedri uztraucas: • Nu, nokārtoji? • Šķiet, ka jā... - Ko tev prasīja? - Kā lai es to zinu, angliski taču prasīja!

  3. 2.uzdevums. Iepazīsties ar sarunvalodas stila īpatnībām un salīdzini ar tev jau zināmo! Svarīgāko ieraksti pierakstos! • Iedalījums: 1) sarunvaloda jeb ikdienas runa- neformāla valodas mutvārdu forma, parasti dialoga formā tiek lietota ģimenē, sabiedriskajā transportā, darba vietā, veikalā, mācību iestādes audzēkņu sarunās u.c. To nosaka vairāki faktori: • runātāju savstarpējās attiecības, • runātāju mērķi, • runātāju sociālā un profesionālā piederība, izglītība, • runas temats un runātāju attieksme pret to; • runātāju runas meistarība un valodisko izteiksmes līdzekļu izvēle (literārā sarunvaloda, žargonvārdi, barbarismi u.c.) • neverbālie izteiksmes līdzekļi ( žesti, mīmika, ķermeņa poza)

  4. Ikdienas sarunvalodas pētīšanai pievērsusies Liepājas universitātes valodniece Linda Lauze grāmatā ”Ikdienas saziņa: vienkāršs teikums latviešu sarunvalodā” (2004). Iepazīsties ar darba īsu fragmentu! No vienas puse, ikdienas sarunā, tāpat kā literārās valodas mutvārdu formā, tiek ievērotas runas uzvedības normas- atļaut runātājam pateikt sakāmo līdz galam un pašam sākt runāt tikai tad, kad otrs ir beidzis. No otras puses, sarunvalodas spontānums izpaužas arī kā komunikātu [runātāju] pārklāšanās. Ja divi komunikācijas partneri sāk runāt reizē, verbālās mijiedarbības sastrēgums tiek novērsts ar izteikumiem- Nu ? Tu saki? Ko tu gribēji teikt? u.tml.

  5. Raksturīgākie valodiskie izteiksmes līdzekļi: • sarunvalodas vārdi (čučēt), frazeoloģismi (pūst pīlītes) • trāpīgi vārdi, kas izsaka runātāja attieksmi un emocijas (tarkšķēt, čamma) • konkrētam laika posmam un videi raksturīga leksika, modes vārdi un izteicieni (viennozīmīgi, teju, saspiedīsimies kā pingvīni, mazie cilvēki) • pavēles, vajadzības un vēlējuma izteiksmes formas, uzrunas formas, izsauksmes vārdi • daudz jautājuma teikumu • vienkāršas teikuma konstrukcijas, aprauti teikumi, vārdu izlaidumi

  6. 2.Publiskā runa- literārās valodas mutvārdu forma, tai ir oficiāls raksturs, publiska saruna ar auditoriju , piemēram, priekšlasījums, uzruna kādā sanāksmē, TV vai radio raidījuma vadītāja saruna ar raidījuma dalībniekiem un iedomāto auditoriju, tas ir, TV skatītājiem un radioklausītājiem. Mūsdienās TV un radio raidījumi raksturīgi ar uzspēlētu vai nepiespiestu intimitāti, arī ikdienas runas leksiku- žargonu, barbarismiem. Ļoti svarīgi runai : • sasniedzamie mērķi, uzdevumi, piemērotība auditorijas vajadzībām, • intonācija, žesti, temps, dikcija, balss melodija, • vārda precizitāte, jautājuma un izsaukuma teikumi, pieklājības frāzes, • oratora prasme.

  7. 3.uzdevums. Kuram no sarunvalodas paveidiem pieder šie teksti? Kuras pazīmes ar to liecina? M.Zālītes runa Okupācijas muzeja atklāšanā 1994. gada 14. jūnijā 1.Šis muzejs, šī izstāde ir tas lielākais Akmens šobrīd Latvijā, zem kura nuliekam mūsu tautas lielāko Bēdu, dziļākās sāpes un rūgtāko pieredzi – divuokupāciju Bēdu, divu okupāciju pieredzi. Bēdas palikšana zem Akmens navkāda vienreizēja darbība – paceļam un paliekam –, nē, tas ir process, kasilgst gadu desmitiem, velkas vairāku paaudžu garumā. Arī šodien mēs vēlneaiziesim “pāri dziedādami”, jo divu okupāciju sekas kā dzīvelīgi, ložņājošistaipekņi iesniedzas katrā no mums, izpaužas ikvienā sferā – vai tā būtupolitika, tautsaimniecība vai cilvēku apziņa. Bēdas palikšana zem Akmens nav tās aizmiršana vai noslēpšana no šodienasacīm. Tā ir sakrāla darbība, kurā mēs mazinām savu negatīvo atkarībuno Bēdas.

  8. Sarunājas namu pārvaldē tehniskais darbinieks un apmeklētājs. • Ko jūs meklējat? • Es meklēju to avārijas dienestu. Nupat bija pie manīm atbraukuši. Sataisīja, nepārbaudīja. Ūdens tek, ka bail. 3. Sarunājas divas 4. Bibliotekāre un apmeklētāja skolnieces. - Ko jums? - Kas tev jālasa? - Jūs varbūt ziniet, vai nav kādi • Man ir jāizlasa kaut jauni žurnāli? kas no Raiņa. - Tik vēlu vairs nav. Pa dienu jau • Un ko tu lasīsi? nosmēla. • Vai nu “ Jāzepu” vai “ Induli”.

More Related