1 / 14

Eiropas Sociālā fonda projekts “ Kapacitātes stiprināšana starpnozaru pētījumos biodrošībā ”

Biofilmu veidojošo S.epidermidis celmu noteikšana, izmantojot fenotipiskās un molekulārās bioloģijas metodes Iveta Līduma, Tatjana Tračevska , Uģis Bērs, Aija Žileviča Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte Bioanalītisko metožu laboratorija. Eiropas Sociālā fonda projekts

tauret
Download Presentation

Eiropas Sociālā fonda projekts “ Kapacitātes stiprināšana starpnozaru pētījumos biodrošībā ”

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Biofilmu veidojošoS.epidermidiscelmu noteikšana, izmantojot fenotipiskās un molekulārās bioloģijas metodesIveta Līduma, Tatjana Tračevska, Uģis Bērs, Aija ŽilevičaLatvijas Universitātes Medicīnas fakultāte Bioanalītisko metožu laboratorija EiropasSociālāfondaprojekts “Kapacitātesstiprināšanastarpnozarupētījumosbiodrošībā” Nr.2009/0224/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/055

  2. Stafilokoki ir kļuvuši par vadošajiem nozokomiālo infekciju ierosinātājiem. • S.epidermidis bieži tiek izdalīts ar katetru lietošanu saistīto un ķirurģisko brūču infekciju gadījumos. • Stafilokoki labi adherējas pie medicīnā izmantojamo polimēru virsmām, veidojot biofilmas (protēzes, endotraheālās caurules u.c.) • Biofilmas veidošana ir viens no svarīgākajiem virulences faktoriem.

  3. Biofilmas veidošanās notiek vairākos etapos. • Viens no galvenajiem biofilmas veidošanās komponentiem ir PIA -polisaharīdu starpšūnu adhezīns, tā sintēzi kodē ica ADBC operons. • Ar akumulāciju saistīto virsmas proteīnu AAP sintēzi nosaka gēns aap. • Gēniaapun icaA tiek izmantoti kā virulences marķieri.

  4. Pētījuma uzdevumi • Fenotipiski raksturot biofilmu veidošanos, audzējot invitrobiofilmu stimulējošos apstākļos. • Ar molekulārās bioloģijas metodēm noteikt stafilokoku virulences faktoru gēnus – aapun icaA. • Salīdzināt invazīvo celmu mikroorganismu virulentās īpašības ar no veseliem cilvēkiem izdalītajiem S.epidermidis.

  5. Tika pārbaudīti 79 S.epidermidis paraugi. • 59 bija klīniskie izolāti, kuri iegūti no pacientiem ar katetru lietošanu saistīto infekciju gadījumos (27), brūču infekciju (10) un bakterēmiju (22) gadījumos. • No veseliem cilvēkiem iegūtie S.epidermidis 20 paraugi (iztriepes no deguna) tika iekļauti kontroles grupā. • References celmi S.epidermidis ATCC 12228 un S.epidermidis ATCC 35984 tika izmantoti kā kontroles.

  6. S.epidermidis uz i/v katetra virsmas Epifluorescentā m-sk. krāsots ar DAPI (100x) (1000 x)

  7. S.epidermidisuz katetra virsmas

  8. Sterils katetrs palielinājums 1000 x palielinājums100x

  9. Congored agars • Ātrai un precīzai biofilmu veidojošo celmu noteikšanai tika izmēģināts Congored agars ar 1% glikozes piedevu.

  10. Biofilmu veidošana mikrotitru platēkrāsots ar 0.4% safranīnašķ. Negatīvā kontrole Biofilmu veidojošie celmi Biofilmu neveidojošie celmi

  11. Rezultāti • Starp klīniskajiem paraugiem abi gēni (icaA+ un aap+) tika noteikti: asins paraugos 9 (40,9%), izolātos no brūcēm divos paraugos, no katetriem izdalītajos celmos 10 (37%). • Kontroles paraugos (20) abi gēni tika noteikti vienā paraugā. • Kultivējot Congored barotnē 79 stafilokoku celmus un pēc tam salīdzinot ar noteiktajiem virulences gēniem aap+ un icaA+, saistība tika konstatēta 14 (17,7%) paraugos.

  12. Rezultāti • Ar mikrotitru plates metodi tika pārbaudīti 47 celmi, analizējot rezultātus, konstatējām, ka biofilmu veidošanās mikrotitru platē 22 paraugos no hemokultūrām bija 8 (36,4%). • No 27 vēnu katetru paraugiem 14 (51,8%) gadījumos novēroja biofilmu veidošanos.

  13. Secinājumi • Analizējot pētījuma rezultātus konstatēts, ka virulences faktori: gēni aap+ un icaA+ invazīvajos paraugos ir noteikti biežāk, salīdzinot ar kontroles grupas paraugiem. • Congored agaru, lai diferencētu biofilmu veidojošos celmus, nav ieteicams lietot stafilokoku heterogenitātes dēļ. • S.epidermidisvirulences izpēte jāturpina, apvienojot molekulārbioloģiskās un fenotipiskās izmeklēšanas metodes.

  14. Paraugi tiek ievākti, pateicoties sadarbībai ar laboratorijām no vairākām Rīgas un Latvijas slimnīcām: Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, P.Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Latvijas Infektoloģijas centra TPSK, Ventspils slimnīca. • Pateicamies RTU Ūdens pētījumu laboratorijas vadītājam Prof. Tālim Juhna un Mg.biol. Lindai Mežulei par atsaucību un iespēju izmantot tehnisko aprīkojumu.

More Related